Profesionālās organizācijas: Atbildīgi izmantojama privilēģija 

Esmu darbojies un joprojām darbojos šādās organizācijās un apvienībās, tajās pārstāvot savu darba devēju – vienu no lielākajiem Latvijas būvniecības tirgus spēlētājiem, kā arī pavisam nelielu biznesu, kas ir mans hobijs un sirdslieta. Tāpēc allaž jebkuru šajās organizācijās virzāmu jautājumu izvērtēju, kā minimums, no abām šīm pozīcijām. Diemžēl nereti nonāku pretrunās, jo viens svaru kauss mēdz būt stipri smagāks par otru.

Guntis Āboltiņš–Āboliņš, AS RERE Grupa valdes priekšsēdētājs, 19.3.2018

Foto: Ieva Čīka/LETA

Ikviens, kurš apsver domu iesaistīties kādā biedrībā, profesionālajā organizācijā vai apvienībā, vispirms sev uzdod jautājumu – kāpēc man to vajag? Līdzdarbošanās prasa ne vien laiku, bet arī enerģiju, un virzāmie jautājumi ne vienmēr ir tieši saistīti ar pārstāvēto jomu. It īpaši tas izpaužas, darbojoties vispārīgās, ne šauri specializētās biedrībās un asociācijās. Tomēr tās ir ļoti būtiskas, jo sniedz kopskatu un parāda, kā konkrētais risinājums «iet kopā» ar citām nozarēm. Savukārt specializētās profesionālās apvienības spēj radīt visprecīzāko konkrētajai jomai nepieciešamo regulējumu, kas ir balstīts praksē un reālu jomas ekspertu gūtās atziņās. Tikai, vienlaikus pastāvot gan specializētajām, gan vispārīgajām uzņēmēju apvienībām, ir iespējams optimāls gala rezultāts. Tas, kas motivē mani personīgi darboties apvienībās, ir atziņa – ja Latvijai kopumā ies labi, tad arī man un biznesam, ko pārstāvu, veiksies.

Piemērs ir nodokļu reforma. Lai arī tiešas pozitīvas ietekmes uz uzņēmējdarbību tai nav, tomēr ticu, ka mērķis – sekmēt vispārējo tautsaimniecības izaugsmi – caur to varētu tikt sasniegts. Protams, reforma varētu būt krietni labāka, un jāpiekrīt, ka «no zivju zupas zivs gabali ir izņemti», tomēr kopumā tā ir vērsta pareizā virzienā. Un attiecībā uz to, kāpēc tā nav perfekta, saskatāmi akmeņi ne vien valsts institūciju, bet arī sadarbības partneru, tostarp uzņēmēju, lauciņā. Mums bija jābūt vēl vienotākiem un jāiezīmē kopīgās visbūtiskākās vērtības, kuras apliecina saimnieciskumu, interešu līdzsvaru un taisnīgumu. Vērtības, par kurām pastāvēt un kuru izslēgšanu nepieļaut.

Neskatoties uz kļūmēm vai atsevišķos gadījumos piedzīvotām neveiksmēm, nav noliedzams, ka arī Latvijā ir spēcīgas asociācijas un profesionālās biedrības, kuru rokās ir liela vara. Tieši tāpēc to vadībā ir jābūt cilvēkiem, kas vēlas, prot un spēj pastāvēt par kopīgi noteiktajām prioritātēm, neļaujot no solītā atkāpties arī politiķiem un valsts institūcijām. Nav normāla situācija, kad pastāv būtiskas atšķirības starp terminiem uzņēmēja atbildība un politiskā atbildība – ja pirmā ir ļoti reāla un tās trūkuma gadījumā uzreiz tiek iedarbinātas soda naudas un represijas, tad otrā ir tikai formāla un patiesībā neparedz neko. Uzņēmēji nevar paļauties uz valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentiem – Nacionālo attīstības plānu, Eiropas Savienības fondu apguves grafikiem, ja tiem ticētu, vismaz mēs, būvnieki, jau būtu bankrotējuši! Balstoties uz šo pieredzi, esam iemācījušies būt pacietīgi un paļauties tikai uz sevi un saviem solījumiem, tomēr esmu pārliecināts, ka, gudru un motivētu uzņēmēju pārstāvju turēti pie vārda, arī valstsvīri būs spiesti īstenot to, ko solījuši, kā rezultātā arī biznesa vide kļūs arvien labāka un aizsargātāka.

No šīs sadaļas

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas...

Veicot dažāda veida kontroles pasākumus, var būt situācijas, ka tiek pārbaudīti arī...

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju...

Blokķēdes izmantošanas iespējas ir radījušas pamatīgu ažiotāžu daudzās industrijās. Šī...

Kā lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers vadītājs saskatu vairākus riskus un...

No 1. marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var...

«Tele2» ir apkopojis viedpulksteņu galvenās priekšrocības....

Šobrīd novērojamas divas galējības – no vienas puses, ļoti pozitīvas globālās ekonomikas...

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam...

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas...