Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Satiksmes ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nosūtījusi noteikumu projektu, kurā noteiktas prasības ceļu malās izvietotajiem reklāmas un informācijas objektiem.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt objektu pieļaujamo gaismas spožumu, lai novērstu satiksmes bīstamību, ko rada gaismu izstarojošie reklāmas un informācijas objekti, tostarp digitālie ekrāni, kas izvietoti ceļu malās.

“Satiksmes drošības uzlabošana ir mūsu kopīgs mērķis, kas risināms pilnveidojot tiesisko regulējumu un vienlaikus autovadītājiem kļūstot atbildīgākiem. Ministrijas ekspertu izstrādātie noteikumi dos iespēju samazināt dažādu gaismas objektu, galvenokārt reklāmu, kas atrodas pie ceļiem, negatīvo ietekmi uz satiksmes drošību, apgrūtinot autovadītāju koncentrēšanos uz braukšanu. Vienlaikus jaunie noteikumi uzlabos iedzīvotāju, kas dzīvo ceļu tuvumā labbūtību, novēršot gaismas piesārņojumu vidē,” norāda ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) speciālisti ir uzsākuši lidostas gaismu vadības sistēmas testēšanu un validēšanu (derīguma noteikšanu) lidostā Rīga (projekts Follow-the-green), liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc jaunas gaismu sistēmas uzstādīšanas lidostā Rīga, kas notika šā gada martā, kā arī pēc gaismu automātiskās vadības sistēmas izstrādāšanas lidmašīnu pārvietošanās uz zemes tiks norādīta, vadot manevrēšanas ceļa ugunis.

Pašlaik lidmašīnu apkalpes informāciju par to, kuru maršrutu izvēlēties, saņem ar radioiekārtu palīdzību no dispečeriem. Ieviešot jauno sistēmu, manevrēšanas vadīšanai tiks izmantots ceļu apgaismojums. Katrs posms no manevrēšanas ceļa, kas ir nepieciešams, tiks ieslēgts, kamēr visi pārējie posmi paliks izslēgti.

Šo vadības sistēmu kontrolēs ar datorsistēmu, kas droši un precīzi ne tikai norādīs maršrutus lidmašīnām, bet arī tās vadīs pa lidlauka teritoriju, ņemot vērā citu lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos, virszemes transporta pārvietošanos pa lidostu, dažādu negaidītu šķēršļu rašanos, meteoroloģiskos apstākļus un citus faktorus.

Lai par nekustamā īpašuma pārdošanu iegūtu augstāko iespējamo summu, ir jāspēj to parādīt no labākās puses.

Potenciālajam pircējam jāļauj saredzēt visas pozitīvās nekustamā īpašuma iezīmes, tāpēc īpašumu ir nepieciešams pārdošanai īpaši sagatavot. Pirmais iespaids vienmēr ir ļoti svarīgs. Tam ir nozīmīga loma, lai tālāk sekotu pozitīvs lēmums un vēlme īpašumu pirkt.

- Īpašumam ir jābūt tīram. Bieži vien pat sludinājuma fotogrāfijās redzama nekārtība, izmētātas mantas. Visam jābūt savās vietās, pedantiskam - jāļauj cilvēkam uzlūkot īpašumu, nevis iedzīvi. Ja pirmo vizuālo iespaidu par īpašumu radīs netīri trauki izlietnē, izsvaidīti apavi un nekārtīgi nomestas virsdrēbes, iespēja īpašumu pārdot par maksimālo cenu būs ļoti maza.

- Cilvēkam ir vēl viena, ļoti jūtīga maņa - oža. Saka, ka katram mājoklim ir sava unikālā smarža, un šī iezīme bieži vien tiek romantizēta. Tomēr šoreiz būtu labāk no tās tikt vaļā un mājokli kārtīgi izvēdināt, nodrošinot to ar nevainojamu, svaigu gaisu. Cilvēkiem ar jūtīgu ožu pat samērā neitrāli aromāti var radīt nepatiku. Ja mājās ir mājdzīvnieks, pie šī faktora ir īpaši jāpiestrādā. Ja īpašumā nebūs svaiga gaisa, klientiem radīsies gan nepatīkamas izjūtas, kas ietekmēs tālāko lemšanas procesu, gan aizdomas par sliktu un nepietiekamu ventilāciju.

Liepājas Starptautiskajā lidostā paveikts ievērojams darbu apjoms, lai tuvotos regulāru lidojumu atjaunošanai, - izbūvēts jauns skrejceļa segums, nostiprināta lidjosla, atjaunots un paplašināts manevrēšanas ceļa segums, kā arī atjaunots lidmašīnu perons un stāvvietas, informē Liepājas domē.

«Būvuzņēmējs SIA Binders ir rekonstruējis skrejceļu tā esošajos izmēros - 2002 metru garumā un 40 metru platumā. Savukārt manevrēšanas ceļš ticis paplašināts no 14 metriem uz 18 metriem, » norāda SIA Aviosabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde.

VAS Latvijas valsts ceļi ceļu laboratorija veikusi skrejceļa līdzenuma testu un tās rezultāti parāda, ka līdzenums atbilst visaugstākajām prasībām.

Kā norāda A.Sprūde, šāda apjoma pārmaiņas lidostā nebija pieredzētas vairāk nekā 40 gadus. «Gan lidostas segums bija savu laiku nokalpojis, gan gaismu sistēma tehniski novecojusi, kas vairs neļautu apkalpot lidojumus visos laika apstākļos. Modernizējot gaismu sistēmu, būtiski palielināsim iespēju veikt regulārus lidojumus arī sniegputeņa un miglas apstākļos, kas nav iespējams ar līdzšinējo gaismu sistēmu. Rekonstruējot lidostas skrejceļu, esam būtiski pavirzījušies uz priekšu pretim lidostas sertificēšanai un regulāro lidojumu atjaunošanai,» pauž A.Sprūde.

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas Starptautisko lidostu par skrejceļa rekonstrukciju, kas tiks uzsākta šā gada martā un norisināsies līdz gada beigām. A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veiks rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs 4 slāņos izbūvētais lidostas skrejceļš ar asfaltbetona segumu 150 tūkst. m2 platībā un lidjoslas seguma pastiprināšana, jaunākas klases gaismu sistēma.

Rekonstrukcijas darbu laikā Viļņas lidosta tiks pilnībā slēgta uz 35 dienām - no 14. jūlija līdz 18. augustam. Vairums aviosabiedrību lidojumus novirzīs uz Kauņas lidostu.

Pēdējo reizi Viļņas lidostas skrejceļš tika rekonstruēts pirms vairāk nekā 20 gadiem.

A.C.B. Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija piešķirta konkursa rezultātā, uzvarot ar labāko piedāvājumu.

Viļņas lidostā tiks veikta skrejceļa rekonstrukcija, atjaunojot ne tikai tā segumu, bet arī pilnībā pārbūvējot pārējo ar to saistīto infrastruktūru - mainot un atjaunojot saistītās elektroinstalācijas, izbūvējot jaunas gaismu sistēmas, izveidojot jaunas drenāžas un meliorācijas sistēmas ūdens savākšanai un novadīšanai. Turklāt lidjoslas seguma pastiprināšana nodrošinās, lai, piemēram, gadījumos, kad lidmašīna paceļoties novirzās no skrejceļa, netiktu nodarīti būtiski bojājumi infrastruktūrai un tādējādi - arī kavēta lidostas darbība. Vienā virzienā tiks izbūvētas CAT III gaismu sistēmas, kas ļaus būtiski palielināt drošību, nolaižoties lidmašīnām miglas laikā. Skrejceļa abās pusēs tiks modernizēta arī tuvošanās gaismu rekonstrukcija.

Starptautiskās lidostas Rīga lidlaukā sākusi darboties jaunizbūvētā gaismu sistēma CAT II, tādējādi paaugstinot lidojumu drošību, informē lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane.

«Lidlauka sertificēšana CAT II atbilstošai gaismu sistēmai uzlabos lidostas sniegto servisu aviokompānijām un to pasažieriem, jo būtiski samazināsies to reisu skaits, kas nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē jānovirza uz alternatīvajiem lidlaukiem,» uzsver starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Viņš norāda, ka jaunā gaismu sistēma ir būtisks priekšnosacījums lidostas konkurētspējas paaugstināšanai un jaunu aviokompāniju piesaistīšanai.

Lidosta turpmāk varēs uzņemt ielidojošos reisus, ja lidlaukā redzamība būs līdz 300 metriem, kā arī izlidojošie reisi tiks atļauti pie redzamības līdz 250 metriem. Gaismu sistēma CAT II izbūvēta ES Kohēzijas fonda projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība ietvaros.

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Uzņēmēji, kuri aizņemti nepārtrauktā īso distanču skrējienā: produkts-klients, ieņēmumi-nodokļi, ļoti reti atrod laiku, lai apstātos, atvilktu elpu un paskatītos apkārt. Taču mainās ne tikai gadalaiki, bet arī civilizācija. Un, ja, ielūkojoties internetā, uzņēmējs domā: tas uz mani neattiecas, viņš dziļi maldās.

Aplūkosim piemēru. Kad jauns puisis vai meitene sociālajos tīklos uzvedas ne tā, kā apkārtējiem gribētos, nostrādā senie instinkti, bet jau mūsdienīgā izpausmē. Neveiksmīga publikācija, fotogrāfija vai komentārs var ieslēgt kibermobingu – cilvēka emocionālo pazemošanu internetā. Tas var izraisīt sociālo stigmatizāciju (kauna, negoda zīmes piešķiršanu). Pusaudzim tas var būt pilnīgi negaidīti. Lieta var beigties ar dziļu psiholoģisku drāmu.

Bet atgriezīsimies pie biznesa. Pārvietojot biznesu vai tā virzīšanu internetā, uzņēmējs padara savu zīmolu par “publisku personu”. Viņš var viegli uzkāpt uz politkorektuma, jaunas ētikas un tamlīdzīga grābekļa. Vecie sakāmvārdi, teicieni un joki jaunajā realitātē kļūst eksplozīvi. Šeit nebūs pietiekami vien sekot līdzi valodas lietojumam. Nepieciešams kontrolēt gan štata darbiniekus, gan apkalpojošos ārštata darbiniekus. Tagad kā nekad agrāk ir aktuāls tas, ko 20. gadsimta otrajā pusē rakstu sērijā Vadība rakstīja L. Rons Habards:

Jebkuram normālam cilvēkam skaistajā viesnīcas numurā rodas daži jautājumi, visi šie jautājumi ir saistīti ar tekstilizstrādājumiem - kāpēc baltā gultas veļa ir TIK balta un kāpēc dvieļi ir tik mīkstie un pūkaini, it kā tie būtu tikko iegādāti un tiks izmantoti tikai vienreiz. Šoreiz parunāsim par dvieļiem.

Lai nodrošinātu dvieļa mīkstumu, dvielis, kas ikdienā pieskaras jūsu ādai, paliek patīkams, jums ir pareizi jārūpējas par dvieļiem. Frotē audums ir diezgan kaprīzs un mazgāšanas laikā prasa īpašu, rūpīgu attieksmi. Liekās, ka viesnīcā ir atsevišķa personālu grupa, kura nodarbojas tikai ar dvieļu kopšanu, lutināšanu un apstrādi. Bet tā nav, viss ir viegli un iespējami. Šeit ir daži pamata ieteikumi, kas palīdzēs pareizi mazgāt frotē dvieli automātiskajā mašīnā un lai mājās būtu viesnīcas šiks.

QLED tehnoloģijā veidotais Samsung šā gada flagmanis QE65Q90R pārņēmis labāko no konkurējošā OLED

Televizoru tirgus un autobūves industrija šobrīd atrodas diezgan līdzīgā situācijā. Viena dzīvo izdaudzinātā 8K gaidās, otra sludina elektrifikācijas revolūciju, taču abas ar labiem panākumiem turpina tirgot mazāk aizraujošas tehnoloģijas, katru gadu pamainot kādu niansi un izspiežot labāku rezultātu tur, kur šķietami to vairs nevarētu izdarīt.

Jaunajā Samsung 65 collu flagmanī QE65Q90R ir novērstas priekšgājēja nepilnības, un tas kļuvis vēl nopulētāks produkts par priekšgājēju, lai arī vizuāli fundamentālas izmaiņas nav nesis.

Dizains

Televizoru dizaineriem fantāzijas trūkumu nevar pārmest. Aizgājušajos gados redzēti visādi brīnumi, ieskaitot kopā saspiestas stikla loksnes bez rāmja, kā LG OLED 55E8. Par produkta ārieni atbildīgie Samsung speciālisti šoreiz gan gājuši pa konservatīvu taku, ieturot 65 collu milzeni tā dēvētajā 360 grādu dizainā. Proti, izveidojot tam gludi noslīpētu aizmuguri, kurā visas pieslēgvietas un kājas stiprinājums paslēpts zem neuzkrītoša vāka. Šis koncepts paredz, ka tālrādi var likt kaut istabas vidū un tas izskatīsies kā interjera priekšmets. Arī par vadu jūkli nav jāuztraucas. Gluži kā pērn, arī šoreiz no korejiešu flagmaņa gar statīva vadu stiepjas tikai viens kabelis, kas savienots ar One Connect bloku. Caur to plūst kā elektrība, tā signāls no datu nesējiem, jo faktiski visas ārējās ierīces jāpievieno pie paprāvās One Connect kastes.

Lietuvas parlaments pieņēmis grozījumus Ceļu satiksmes drošības likumā, kas paredz no nākamā gada ieviest ierobežojumus un aizliegumus elektriskajiem skrejriteņiem un citiem elektriskajiem mikromobilitātes transportlīdzekļiem, informēja Seima preses dienests.

Par grozījumiem balsoja 74 Seima deputāti, trīs bija pret un 30 atturējās. Lietuvas Seimā ir 141 deputāts.

Grozījumi paredz, ka elektroniskie mikromobilitātes transportlīdzekļi tiek definēti kā vienai personai paredzēti elektrodzinēja transportlīdzekļi, kuru maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu (kW), maksimālais rūpnieciski paredzētais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā (km/h) un, ja ir paredzēta sēdvieta, tās augstums nepārsniedz 540 milimetrus. Grozījumi attiecas uz elektriskajiem skrejriteņiem, elektriskajiem skrituļdēļiem, pašbalansējošajiem vienriteņiem, "Segway" un citiem transportlīdzekļiem. Šajā kategorijā netiek iekļauti ratiņkrēsli.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Greynut vadītājs Kristiāns Līcis. SIA Greynut izstrādā un ražo dažādus inovatīvus elektronikas un IT sistēmu risinājumus. «Uzņēmumu pirms 3 gadiem dibināju kopā ar Kasparu Škerbu un šajā laikā esam piesaistījuši arī investorus. Mums pašlaik ir 3 aktīvi projekti – 1) 99ledballoons, kas tirgo LED balonus un LED balonu sistēmas dažādos izmēros gan mājas ballītēm, gan lieliem pasākumiem; 2) Luxafor gaismiņas, kuras var izmantot darbinieki, kuri strādā atvērtā tipa ofisos, lai ar zaļu/sarkanu gaismu parādītu vai konkrētā brīdī esi pieejams un pie Tevis var nākt runāties, vai arī esi aizņemts. Kā arī - ar gaismu palīdzību var uzzināt par ienākošajiem epastiem utt; 3) Bindio velosipēdu novietnes ar iebūvētu ķēdi un elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama/atslēdzama ar telefonu. Tas ļauj lietotājam atteikties no savas ķēdes vadāšanas līdzi. Visiem mūsu projektiem ir opcijas, kuras mēs piedāvājam vienīgie pasaulē, tas arī padara mūs unikālus. Pašlaik komandā esam 5 cilvēki,» stāsta K. Līcis.

Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm

Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.

Dizains

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.

No 18.līdz 21.novembrim Rīgā notiek ikgadējais gaismas festivāls Staro Rīga, kura devīze šogad ir Gaismu sauca... Latvijas māju sajūtu meklējot.

Festivālā būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas: festivāla pamatprogramma Latvijas māju sajūtu meklējot, starptautiskā projekta Baltic Light Chain (Baltijas gaismas ķēde) darbu programma, līdzdalības akcijas Rīgas karnevāls gaismas instalācijas un 2014. gada festivālā uzsāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma.

Festivāla rīkotāji laikā no 18.novembra līdz 21.novembrim aicina ikvienu rīdzinieku veidot gaismas instalācijas savos namu logos, lietojot dažādas gaismas tehnikas, lai svētku noskaņojums pārņemtu visu pilsētu. Rīdzinieki, kas izgaismos savus logus, varēs reģistrēt savus darbus interkatīvā kartē festivāla laikā www.staroriga.lv.

Viedais apgaismojums, kas tika ieviests 2022. gada oktobrī trīs Ķīpsalas ielās, Rīgas pašvaldībai ļāvis ietaupīt 4685,44 eiro, tā ieekonomējot 79% elektroenerģijas izmaksu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Projektu ieviesa Tet sadarbībā ar Rīgas domi, pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”, Rīgas Tehnisko universitāti un Draugiem Group meitas uzņēmumu Idea Lights. Ar viedo apgaismojumu, kas sastāv no maza patēriņa LED gaismekļiem, Latvijā ražotiem viedajiem kontrolieriem un kustības sensoriem, tika aprīkoti 66 apgaismes stabi Āzenes, Ķīpsalas ielās un Zunda krastmalā.

“Viedās pilsētas ir viens no Tet inovāciju projektiem, kas ne tikai palīdz attīstīt vidi, uzlabot energoefektivitāti un notestēt tehnoloģijas reālajā dzīvē, bet arī ātri parāda konkrētus finanšu rezultātus. Mēs esam pateicīgi Rīgai par uzticību un gandarīti, ka jau pirmā pusgada darbības laikā pašvaldībai ir izdevies ietaupīt vairākus tūkstošus eiro. Pēc mūsu aprēķiniem, balstoties uz “Rīgas gaisma” piegādātajiem datiem, viens apgaismes stabs pirms viedā risinājuma ieviešanas izmaksāja ap 17 eiro mēnesī rudens un ziemas mēnešos. Ar dimmēšanas opciju, ko mēs ieviesām, tās izmaksas ir tikai 3,30 eiro par stabu,” stāsta Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Igaunijas simtgadei par godu Tallinas osta ir atklājusi renovēto A terminālu, kura interjera dizaina koncepciju veidoja Latvijas publiskās vides dizaina un zīmolu uzņēmums «Brandeleven».

A termināls, kuru šķērso un uzturās Tallinā ar prāmi atbraukušie viesi, gada laikā uzņem 1/3 daļu no vairāk nekā 10 miljoniem Tallinas ostas pasažieru. A termināls ir tas, kas tūristiem veido pašu pirmo iespaidu par Igauniju un tās galvaspilsētu. Renovējot šo terminālu, Tallinas osta vēlējās Igaunijas simtgadei par godu atklāt jaunus, modernus un mājīgus vārtus uz valsti.

Latviešu uzņēmuma «Brandeleven» komanda, kura uzvarēja dizaina konkursā, veidojot interjera dizaina koncepciju, vēlējās uzsvērt Igaunijas dabas elementus, kas mijas ar mūsdienu dzīves elementiem. Dizaina koncepcijas vadmotīvs ir «Laipni lūgti uz zemes - zaļas un aizraujošas!» un to veido 2 daļas.

Bez līdzsvara punkta. Tā varētu raksturot mežu apsaimniekošanas nākotnes scenāriju diskusiju, kas kā govs ar pīles kājām staigā pa ledu.

Meža nozares un sabiedrības komunikācija pirms valdības lēmuma par nozīmīgām izmaiņām normatīvajos aktos par faktiski jaunu «ciršanas kultūras» ieviešanu Latvijā ir kliba, savukārt valdība sabiedrībai mežu ciršanas kārtības maiņas iemeslus neskaidro nemaz. Pretējo viedokli meža nozares vadības galam pārstāv dabas organizācijas – ja neizskanētu to pretargumenti, diskusija neveidotos arī starp šiem «flangiem». Tad izmaiņas virzītos godbijīgā klusumā. Nedomāju, ka šāds scenārijs būtu labāks. Daļa meža īpašnieku (to vidū gan privātīpašnieki, gan publisko mežu pārvaldītāji) uzstāj gan uz noteikumu izmaiņām ar mērķi panākt ciršanas caurmēra samazināšanu, ļaujot cirst jaunākus kokus, gan uz zaļo gaismu harvesteru aktivitātēm piejūras mežos. Savukārt valdības reakcija uz sabiedrisko kustību ir tuvu nullei. Un tā ir lielākā nepareizība šajā stāstā – diskutēt vajag noteikti, sabiedriska iniciatīva nedrīkst atsisties kā pret sienu. Lēmumi ir jāskaidro. Latvijas sabiedrība īsti nemāk pastāvēt uz savu, bet gaida kādu, kurš tai mutē ieliks viedokli. Tā nu garšīgāko viedokli arī naski reproducē. Bet garšas sajūta ir subjektīva un, iespējams, mums pietrūkst šīs «tautas subjektivitātes» visos līmeņos, tostarp uzņēmēju kopienā. Nevis vispārināt, bet ikvienas normatīvu izmaiņas, kas tiek virzītas valdībā, skatīt caur to «piemērīšanu» sev, savai ģimenei, savam uzņēmumam, savai kopienai, savam novadam, savai valstij.

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Pašmāju modes zīmols ZIB* pievienojies Tumšo gājēju glābšanas misijai, ko visā Latvijā īsteno Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), un izstrādājis pirmo atstarojošo vestu kolekciju, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļa.

CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, norāda, ka viens no gājēju argumentiem atstarotāju nelietošanai diennakts tumšajā laikā, ir to ne visai pievilcīgais izskats vai ne tik ērtā lietošana: «Apsveicami, ka Latvijas uzņēmēji atsaucas CSDD aicinājumam un ar savām iniciatīvām demonstrē sociāli atbildīgu rīcību, padarot tumšos gājējus gaišākus un izskatīgākus! Katrā atstarojošo vestu izdales reidā gaismas vestēs ietērpjam vidēji 150 gājējus, kuri bieži norāda, ka vienkārši aizmirsuši atstarotāju, nav iedomājušies uzvilkt vesti vai apģērnu ar atstarojošiem elementiem. Gājējiem jāsaprot, ka atstarojošiem elementiem jākļūst par ikdienas aksesuāru, kas tumšajā laikā glābj dzīvību. Tāpēc aicinām iedzīvotājus apzināties, ka rūpēm par savu drošību ir pieejami arī dažādi radoši risinājumi.»

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Pašmāju LED gaismekļu ražotājs “Vizulo” Dienvidholandes pilsētā Nordveikā (Noordwijk) īsteno apkārtējai videi un faunai draudzīgu gaismekļu uzstādīšanas projektu, īpašu uzmanību ielu apgaismojumā pievēršot cilvēku redzes komfortam.

Šobrīd tūristu iecienītajā Nīderlandes piejūras pašvaldībā tiek uzstādīti 250 ielu apgaismošanas īpašie gaismekļi. Tiesības īstenot šo projektu “Vizulo” ieguva, uzvarot Nordveikas pašvaldības publiskajā iepirkumā un pierādot sevi kā spēcīgāko uzņēmumu ar kvalitātes, ilgtspējas un dizaina ziņā labāko risinājumu.

“Vizulo” jau ilgstoši ir viens no stabiliem gaismekļu tirgus dalībniekiem Nīderlandē, kas nu iesaistījies arī mazākos projektos ar specifiskām prasībām apkārtējās vides un faunas aizsardzībā.

Nīderlandes tirgus infrastruktūras objektu projektētājiem un būvniekiem, kā arī ar to saistīto preču ražotājiem un tirgotājiem ir mūsdienīgi izaicinošs, jo šajā Beniluksa valstī īpašu uzmanību pievērš ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības jautājumiem.

Apdrukāt ar sevis izvēlētiem attēliem var ne vien T-kreklus un krūzītes, bet arī lampas, tā personalizējot šos interjera priekšmetus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA uniqCube piedāvā personalizēt lampu, apdrukājot katru tās šķautni ar attēlu, kādu vien sirds vēlas.

«No citām lampām tās atšķiras ar to, ka ir iespēja katram cilvēkam izvēlēties savu dizainu. Lampa ir kubs ar sešām šķautnēm un uz katras no tām var uzlikt tādu bildi vai dizainu, ko pats vēlas, tādā veidā pielāgojot savai mājai, dzīvoklim vai dāvanai,» saka Anna Sedleniece, SIA uniqCube īpašniece. Viņa savām lampām mēģinājusi veidot pēc iespējas vienkāršāku dizainu, lai tas netraucētu lampas personalizācijā. Annas skatījumā svarīgāka ir nevis pati lampa, bet informācija, ar ko tā papildināta. Piemēram, tāpēc arī ieslēgšanas poga ir pie vadiņa, nevis pie pašas lampas. Tiesa gan, tās ne tik daudz ir lampas, kas dod gaismu, lai lasītu grāmatu vai strādātu, bet vairāk kalpo kā dizaina elements. Tomēr gaismekļi izdala gaismu atkarībā no tā, cik tumši vai gaiši ir apdrukāts materiāls, viņa piebilst.