Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā 5000 eiro maksājumu valsts budžetā varēs veikt arī pa daļām, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Globalizācija un jaunuzņēmumu kultūras attīstība veicina to, ka uzņēmēji strādā no visdažādākajām vietām pasaulē, un valsts pievilcība un atvērtība var būt iemesls izvēlēties vienu vai otru vietu.

Viens no mehānismiem, kas veicina valsts pievilcību, ir termiņuzturēšanās atļaujas jeb t.s. startup vīzas. Kopš 2017. gada marta ārzemnieks var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tas plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. 2. novembrī bija izsniegtas deviņas startup vīzas, viena no tām ir anulēta, bet neviena nav atteikta, informē Ģirts Pommers, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.

Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers atzinis, ka ir personiski ieinteresēts termiņuzturēšanās atļauju programmas turpināšanā.

«Pašreiz manā dienaskārtībā nav jautājums par atgriešanos politikā. Sanācis, ka pēdējā laikā esmu spiests sekot līdzi politiskajiem procesiem aktīvi tajos iesaistīties kā brīvas valsts brīvs pilsonis. 2010. gada 1. jūlijā imigrācijas likumā tika ieviesta sadaļa, kas paredzēja investoriem, veicot investīcijas Latvijā, iegūt ES uzturēšanās atļaujas. Tā bija mana iniciatīva, kuras rezultātā, kā liecina Deloitte pētījums, Latvijā jau tiešā un netiešā veidā ir ienākušas investīcijas pusotra miljarda latu apmērā. Valsts budžetā tiešā veidā ienākuši ap 150 miljoniem latu. Tagad Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi šo programmu vēlas iznīcināt, un es esmu spiests to aizstāvēt. Kopā ar citiem nozares uzņēmējiem esam apvienojuši spēkus, lai situāciju mainītu,» viņš skaidrojis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

No tiem ārvalstniekiem, kuri par lielu naudu iegādājas īpašumus Latvijā ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, ir jābaidās vismazāk, uzskata bijušais ministru prezidents un uzņēmējs Vilis Krištopans.

Pēc viņa domām, daļa cilvēku, kuri Latvijā iegulda naudu, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas, bēg no savām valstīm, piemēram, Krievijas. «Zinu dažus, kuriem šeit [Latvijā - red.] ir ģimene un bērni mācās internacionālajā skolā Jūrmalā angļu valodā,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Krištopans.

Jau ziņots, ka valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu un Latvijā līdz šim vēl nebijušu 2014.-2020.gada planošanas perioda valsts atbalsta programmu, kas nodrošinās iespējas inovatīviem un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām) saņemt atbalstu savas saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai akselerācijas fondu ietvaros.

Šā gada 12.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu, informē ministrija.

«Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir balstīta uz produktivitātes pieaugumu – tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Lai to veicinātu, manās prioritātēs ietilpst gan finanšu resursu pieejamības nodrošināšanas mehānismu pilnveidošana, gan arī iesācējuzņēmumu jeb start-up regulējuma izveidošana. Jaunā valsts atbalsta programma ir efektīvs instruments jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanai,» stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai nodrošinātu akselerācijas fondu ieviešanu, AS Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies divus līdz trīs finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuru pienākumos būs nodrošināt bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšanu (mentoringu, palīdzību nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansiālu atbalstu pirms-sēklas un sēklas investīcijas veidā.