Mērnieki paredz, ka celsies cenas viņu pakalpojumiem, raksta laikraksts Latvijas Avīze.
Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve stāstījis, ka ar pašreizējiem ienākumiem mērnieki gan spējot savilkt kopā galus. Bet nekas nepaliekot pāri attīstībai, piemēram, jaunu mērniecības darbarīku vai datortehnikas iegādei, ko krīzes paisuma gados viņi nevarēja atļauties.
«Agrāk mērnieki ķēra pasūtījumus, dažkārt piekrītot strādāt par jebkādu samaksu. Kad no krīzes «bedres» pamazām rāpjamies ārā – top jauni celtniecības projekti, vairāk remontē agrāk celtos namus –, mūsu darbs, kas ir cieši saistīts ar būvēšanos, tiek pieprasīts arvien biežāk. Bet darbarīki noveco, jaunu iegādei ar nopelnīto nepietiek,» skaidrojis J. Klīve.
Uzņēmuma Ģeometrs valdes loceklis, sertificēts mērnieks Andris Mazkalniņš gan domājot, ka pakalpojumu cenu pārmērīgu celšanos piebremzēs konkurence, kas pēdējos gados nozarē ir jūtama arvien stiprāk. Lai izdzīvotu, turklāt mērnieki iemācījušies taupīt – nodibinājuši mikrouzņēmumus, maksājot valstij mazākus nodokļus, sapirkušies Ķīnā ražotus darbarīkus, uz pusi lētākus, nekā Rietumos ražotos.
J. Klīve atzinis, ka mērnieki būs spiesti celt cenas gan dzīves dārdzības pieauguma ietekmē, gan tāpēc, ka Valsts zemes dienesta cenrāži tiem pakalpojumiem, kas mērniekiem visbiežāk nepieciešami, ir «uzskrūvēti».
Aizvadītajos piecos gados tie pacelti vismaz trīsreiz, kas savukārt liekot mērniekiem gudrot, kā nopelnīt pašiem. «Diemžēl visi izdevumi galu galā uzguls iedzīvotāju – mērniecības pakalpojumu pasūtītāju – pleciem,» viņš sacījis.
Viņaprāt, jau pašlaik, piemēram, zemes gabala sadalīšana mazākos, jaunizveidoto reģistrēšana un citas procedūras iedzīvotājiem ir gana dārgas, sevišķi Rīgā, tās pievārtē, kā arī citās pilsētās. Piemēram, Rīgā līdz viena hektāra liela apbūvētas zemes gabala sadalīšana divos mazākos, topogrāfiskā uzmērīšana un robežplānu sagatavošana, sarēķinot visus mērniecības un reģistrēšanas izdevumus kopā, jau tagad varot maksāt ap tūkstoš latiem.
Sertificēta zemes ierīkotāja, uzņēmuma Ģeometrs biroja vadītāja Ieva Lillā Latvijas Avīzei stāstījusi: «Ja nolemts sadalīt zemi vai pārkārtot robežas, tad vismazākā naudas summa, ar ko jārēķinās īpašniekiem zemes ierīcības projekta un zemes robežu plāna sagatavošanai, ir aptuveni 500 latu. Savukārt ap 20% no tiem aiziet Valsts zemes dienestam par datu reģistrēšanu. Šajos izdevumos nav ierēķinātas citas procedūras, par kurām jāmaksā zvērinātam notāram, zemesgrāmatu nodaļai.»
