Lielākajiem mežizstrādātājiem pērn bijis sarežģīts gads, un daļa nozares uzņēmēju spējuši palielināt savus apjomus, daļai tie sarukuši.

To liecina DB pētījums par lielākajiem mežizstrādātājiem Latvijā 2011. gadā. Tiesa gan, lielāko mežizstrādātāju virsotnē pērn būtiskas pārmaiņas nav notikušas, jo lielākā Latvijas mežizstrādātāja statusu, tāpat kā pēdējos sešus gadus, saglabāja SIA Latsin, liecina DB apkopotā informācija. Nav izslēgts, ka DB sastādītajā lielāko mežizstrādātāju topā kāds uzņēmums nav iekļuvis, tomēr līderi ir redzami. Galvenie iemesli, kuri ietekmē mežizstrādi, ir klimatiskie apstākļi (īpaši sala iztrūkums - gada nogalē), apaļkoksnes (īpaši papīrmalkas pieprasījuma kritums) cenas tirgū.

Šobrīd lielākie mežizstrādātāji lielākoties ir tie, kuri gan cērt apsaimniekošanā esošajos mežos, pērk augošu koku cirsmas un arī sniedz pakalpojumus citiem mežu īpašniekiem - apsaimniekotājiem -, it īpaši lielākajam mežu apsaimniekotājam valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM). Savukārt otra daļa mežizstrādātāju ir pakalpojuma sniedzēji. Lai arī katrai no šīm uzņēmēju grupām ir nedaudz atšķirīga pozīcija, tomēr abas vienlīdz stipri ietekmē mežu apsaimniekotāju (īpašnieku) vēlmi savos mežos kaut ko darīt. «Katram biznesa modelim ir savas stiprās un vājās pozīcijas,» situāciju vērtē ilggadējais Latvijas Mežizstrādātāju savienības valdes loceklis Andrejs Cunskis. Viņš nenoliedz, ka mežizstrāde pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas.

Turpmāk Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs būs tehnikas tirdzniecības un servisa SIA Konekesko Latvija mežtehnikas (Ponsse) tirdzniecības speciālists Einārs Šķēls, kas šajā amatā nomaina mežizstrādes uzņēmuma SIA Krauzers valdes locekli Andi Araku.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas biedru pilnsapulcē. "Pirmais uzdevums ir tikties ar izvirzīto zemkopības ministra amata kandidātu," stāsta E. Šķēls. Viņš norāda, ka ministra amata kandidātam vēlas ne tikai darīt zināmas mežizstrādātāju problēmas, bet arī dzirdēt iespējamā ministra viedokli par norisēm mežsaimniecībā.

Tāpat E. Šķēla uzmanības degpunktā ir vienlīdzīgas konkurences jautājumi mežizstrādē, kā arī n-tos gadus solītais, bet tā arī nekad nerealizētā ideja par akcīzes nodokļa atlaidēm mežsaimniecisko darbu veicējiem. "Esmu iecerējis arī sarunas ar valsts mežu apsaimniekotāju valsts a/s Latvijas valsts meži saistībā ar mežizstrādes un citu pakalpojumu kontraktēšanas nosacījumiem, samaksas kārtību utt.," norāda E. Šķēls.

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Turpmākajos mēnešos cenu samazinājuma tempi sērijveida dzīvokļiem varētu būt salīdzinoši zemi – 2 līdz 3%, prognozē nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Pēc uzņēmuma apkopotajiem datiem, šā gada jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju, cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 2.8 %. Cenu samazinājums esot vērtējams kā neliels. Pašlaik varētu būt cenu stabilizācijas process, jo cilvēki nav gatavi lētāk pārdot savus mājokļus. Jāņem vērā arī, ka arī iepriekš vasaras mēnešos ir bijusi diezgan maza aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū. Atsevišķos mikrorajonos vērojams pavisam neliels cenu kritums (0.3 %; 0.7 %). Prognozē lēnu turpmāko dzīvokļu cenu samazinājumu

Grozot nodokļus, iedragāta Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja Baltijas tirgū. Latvijas pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un degvielas akcīze būs augstākais Baltijā, alkohola akcīzes nodoklis pārsniedz Lietuvā noteikto. Šādu viedokli paudusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

12. decembrī agrā rīta stundā Saeima pieņēma Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu un no tās izrietošos nodokļu un valsts un pašvaldību tēriņus ierobežojošos likumus.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) kopumā atbalsta Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, it sevišķi attiecībā uz:

- ierēdņu skaita samazināšanu valsts un pašvaldības pārvaldes iestādēs,

- darbaspēka izmaksu samazināšanu,

- atbalstu eksportspējīgiem uzņēmumiem,

- administratīvā sloga mazināšanu.

Vienlaikus, grozot nodokļus, iedragāta Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja Baltijas tirgū. Latvijas pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un degvielas akcīze būs augstākais Baltijā, alkohola akcīzes nodoklis pārsniedz Lietuvā noteikto. Tātad, ja līdz šim kaimiņi iepirkās un naudu atstāja Latvijā, tad tagad latvieši stimulēti iepirkties kaimiņos, bet ne lietuvieši, ne igauņi vairs nenāks iepirkties Latvijā.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Dobeles dzirnavnieks pēc īpašnieku maiņas gatavojas vērienīgām investīcijām līdz 6 miljoniem eiro, kas kompānijai ļaus sabalansēt izmaksas un kļūt vēl konkurētspējīgākai.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks tuvākajā laikā paredz ļoti asu konkurenci starp miltu piegādātājiem un lopbarības ražotājiem.

Lai spētu konkurēt, plāno vērienīgas investīcijas

Publiski esat paziņojuši, ka sakarā ar graudu iepirkumu cenu samazinājumu par 3—5 % saruks miltu un kombinētās lopbarības pārdošanas cena. Maiznieki un citi tirgus spēlētāji domā, ka dzirnavnieku produkcijas cenai būtu jāsamazinās teju proporcionāli graudu iepirkumu cenai, kas šogad ir par 20—30 % zemāka nekā pērn. Vai šāds variants maz iespējams?

«Zviedru solītās cenas par mežizstrādes pakalpojumiem vētras postījumu likvidēšanai vidēji ir par 30 %, bet augošu koku ciršanā — pat par 50 % un vairāk, nekā piedāvā mežizstrādātājiem Latvijā,» skaidro Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Tāpēc viņš nemaz nebrīnās par to, ka kokgāzēji un mežizstrādātāji no Latvijas varētu doties strādāt uz Zviedriju. «Man ir pieci dažādi piedāvājumi no Zviedrijas, un, cik zinu, vismaz viena kompānija no Latvijas jau strādā Dienvidzviedrijā, taču vēl vairākas pošas turp doties,» uzsver A. Krūtainis. Viņaprāt šobrīd ir pienācis laiks sakārtot mežizstrādes pakalpojumu tirgu Latvijā, jo attiecīgo pakalpojumu cenas Latvijā ir nesamērīgi zemas: uzņēmēji nevar investēt un attīstīties, bet bankas šādos apstākļos nav īpaši atsaucīgas attiecīgās jomas kreditēšanā, un nevar runāt arī par normāliem pakalpojumu līguma termiņiem. Turklāt arī daudzi zemo mežizstrādes pakalpojumu cenu solītāji esot aizdomājušies par minētajiem jautājumiem, norāda asociācijas vadītājs. «Esmu noskaņots patriotiski, tomēr, kad vēders sāk burkšķet, tad nekāds patriotisms vairs nav prātā,» atzīst I. Krūtainis. Zinot, ka Latvijā ir mežizstrādes profesionāļi, loģiski, ka zviedri vērš skatus uz Latviju, piebilst Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis.

Biedrība Latvijas Kokrūpniecības federācija organizēs profesionāļo iemaņu pilnveides apmācību programmu mežsaimniecības, kokrūpniecības un saistīto nozaru profesionāļiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izsludinātajā konkursā uzvarējusi SIA Mācību centrs Liepa, kas sniegs mācību pakalpojumus 179,4133 tūkstošu latu apjomā.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomi veido Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents un padomes loceklis Jānis Apsītis un Inesis Ārgalis, Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Jānis Bertāns un Latvijas Neatkarīgās mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis, un šīs pašas asociācijas pārstāvis Ivo Sloka, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents Andrejs Domkins, asociācijas Latvijas Mēbeles valdes priekšsēdētājs un prezidents Aivars Einauss un valdes loceklis Andris Jansons, asociācijas Latvijas Koks prezidents Valdis Aunītis, Latvijas Biomasas asociācijas valdes locekļi Didzis Palejs un Lita Freimane.

«2005. gads tieši vētras dēļ ir unikāls mežizstrādātājiem, jo tāds nav ilgi bijis un ar iepriekšējo — 1967. un 1969. gada vētras seku savākšanas pieredzi var lepoties tikai neliels skaits cilvēku,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Viņš arī atgādina, ka tirgus ekonomikas apstākļos tik liela — ap 7.4 milj. m3 — vētras seku likvidācija līdz šim nebija bijusi. Pagājušā gada janvārī — maijā pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem ievērojami pārsniedza esošās mežizstrādes jaudas Latvijā, bet vēlāk, kad mežu īpašnieki (apsaimniekotāji), lai panāktu koksnes cenu pieaugumu, pieturēja koksni, to necērtot, tad atkal daudziem mežizstrādātājiem nācās iztikt ar uzkrātiem «taukiem», ja vien tādi bija. «Mašinizētā (izmantojot harvesterus) mežizstrādē Latvijā tiek izcirsta apmēram trešdaļa no visa apjoma, tāpēc vēl joprojām nevarētu teikt, ka šāda veida mežizstrādes jaudu Latvijā būtu pārāk daudz un tās «sausuma laikā» stāvētu pie sētas,» atzīst A. Cunskis. Viņš norāda, ka mežizstrādātāju vidū turpinās zināma noslāņošanās, kad ir daži Latvijas mērogiem ļoti lieli mežizstrādātāji, bet lielākā masa tomēr joprojām ir nelielie — ar vienu vai diviem hārvesteriem vai vispār bez tiem, skaidro A. Cunskis. Viņaprāt, ir savas priekšrocības un trūkumi gan lielajiem, gan arī mazajiem mežizstrādātājiem. Proti, ja mazais neuzvar, piemēram, a/s Latvijas valsts meži mežizstrādes pakalpojumu konkursa kādā sadaļā, tad viņam jau rodas problēmas un ir jādomā, kam un par kādu cenu sniegt šos pakalpojumus, lai izvairītos no dīkstāves, kamēr lielajiem ir lielākas variācijas iespējas un atsevišķa mehānisma ierobežotais noslogojums varbūt nerada tik paliekošas sekas. Savukārt mazie bieži ir daudz fleksiblāki nekā lielie.

Gandrīz 40 Latvijas kravu pārvadātāji un to organizācijas vērsušās Satiksmes ministrijā ar iesniegumu, pieprasot mēneša laikā atrisināt drošu stāvlaukumu trūkumu pie valsts nozīmes ceļiem. Pretējā gadījumā kravu pārvadātāji sola vērsties tiesā un starptautiskās institūcijās, medijiem pavēstīja Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas izpilddirektors Oskars Juhņēvičs un Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis.

Ja valsts nesakārtos situāciju ar stāvlaukumiem, kravu pārvadātāji varētu uzsākt tiesvedības procesus pret valsti «par tīšu bezdarbību» un vērsties Eiropas Komisijas institūcijās, lūdzot aktīvi iesaistīties šīs problēmas risināšanā.

«Runa ir par principiem – ja valsts uzliek augstas soda naudas un pieprasa, lai kravu pārvadātāji pildītu noteikumus par kravu pārvadātāju atpūtu, tad lai valsts arī sakārto lietas no savas puses,» Db.lv norādīja Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas izpilddirektors O. Juhņēvičs.

Kopš 24. martā rīkotās autopārvadātāju rīkotās protestakcijas Krastmalā, diemžēl šajā laikā nekas nav būtiski pavirzījies uz priekšu, norāda kravu pārvadātāji.

Ministru prezidenta vietas izpildītāja Aināra Šlesera un finanšu ministra Ata Slaktera atbildes laupa mežsaimniecisko darbu veicējiem cerības uz akcīzes nodokļa atlaidi dīzeļdegvielai, raksta laikraksta Dienas bizness.

«Šī atbilde liecina, ka A. Šleseram un A. Slakterim valdības rīcības plāns nav saistošs un līdz ar to varbūt arī citi šajā plānā ierakstītie pasākumi paliks tikai un vienīgi uz papīra,» sašutis ir Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs Andis Araks. Viņš ir pārsteigts par A. Šlesera atbildē minēto, ka šī nozare nav tā, kurai pašlaik visvairāk būtu nepieciešams valsts atbalsts tieši akcīzes nodokļa veidā, jo runa viņa vēstulē bijusi par konkurētspējas izlīdzināšanu starp Latviju un Igauniju, kā arī Skandināvijas valstīm. A. Araks arī atgādina, ka savulaik A. Slakteris vēl kā zemkopības ministrs atbalstījis šādas atlaides ieviešanu, taču tagad jau kā finanšu ministrs pret to iebilstot.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA) un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija (LKUEA) aicina pārskatīt nosacījumus, kas ierobežo cilvēku nodarbināšanu klātienē bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, liecina asociāciju nosūtītā vēstule Ministru kabinetam.

Vēstulē norādīts, ka, asociāciju ieskatā, vairākās nozarēs un profesijās ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir neloģiski, jo darba devēji "klātienes" darbu veikšanai var nodrošināt tikpat izolētus apstākļus, kā darbu veicot no mājām.

Pēc organizācijās skaidrotā, visuzskatāmāk tas ir redzams meža darbos, kur, piemēram, meža mašīnu operatora darba apstākļi mežā no epidemioloģiskā skatu punkta nav nekādā veidā bīstamāki kā tām profesijām, kas darbu var veikt atrodoties mājās. Brīdī, kad ierobežojumi tika pieņemti, meža nozare pret tiem attiecās ar izpratni un atbildību kopīgā mērķa sasniegšanā, tomēr, kā uzsver LNMA un LKUEA, patlaban konkrētās profesijās un amatos darbinieku šķirošanai vairs nav objektīva pamata.

Vairāk kokgāzēju un mežtehnikas pakalpojumu, nekā Latvenergo spēj izmantot dabas stihijas seku novēršanai.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzīst gan paši mežiztrādātāji, gan Latvijas Mežizstrādātāju savienības, gan arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas vadītāji. Savukārt a/s Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs A. Siksnis apgalvojis, ka uzņēmuma struktūras nodarbina tik, cik piedāvājuši mežizstrādes pakalpojumu sniedzēji.

«Pagājušajā nedēļā uzreiz pēc ārkārtas situācijas sanāksmes ceturtdien zvanīju uz norādīto tālruni un piedāvāju sešu harvesteru pakalpojumus, bet saņēmu atbildi, ka vairs jau nevajag,» stāsta mežizstrādes pakalpojumu SIA Vikkers direktors Viktors Jonins. Turklāt, lai arī viņš atstājis savu tālruņa numuru, tomēr vismaz līdz 13. janvāra vakaram nav saņēmis zvanu, ka vajadzīgi mežizstrādes tehnikas pakalpojumi. Līdzīgu viedokli pauda vēl vairāki mežizstrādātāji.

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Nozares pārstāvji ir vienojušies, ka pēc pašreizējā spēku sadalījuma nozarē Meža konsultatīvās padomes (MKP) , 4 vietas pienāktos meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem —2 privātajiem (varētu pretendēts k/s Latvijas meža īpašnieku asociācija, Latvijas mežsaimnieku asociācija, Meža īpašnieku konsultatīvais centrs, utt.) un 2 publiskajiem mežu īpašniekiem (viena vieta, visticamāk, tiks valsts mežu apsaimniekotājam a/s Latvijas valsts meži, otra —Vides ministrija, Aizsardzības ministrija vai Rīgas Domes īpašumu apsaimniekotājiem (piemēram, Rīgas mežu aģentūrai). Šāda dalījuma nepieciešamību Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. skaidro ar to, ka dažreiz publisko mežu apsaimniekotāju intereses ir atšķirīgas no privātmežu īpašnieku vēlmēm. Četras vietas pienāktos kokrūpniekiem, pienāksies asociācijai Latvijas koks, asociācijai Latvijas mēbeles, Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijai un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijai —katrai pa vienam pārstāvim. Trīs vietas pakalpojumu sniedzējiem, visticamāk —Latvijas Mežizstrādātāju savienībai, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asosiācijai, Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienībai —katrai pa vienam. Krietni vairāk pretendentu varētu būt uz trim vietām, kuras atvēlētas vides un dabas aizsardzības sektoram, uz kuru varētu pretendēt vismaz 6 —8 dažādas organizācijas. Darba ņēmējiem ir paredzēta viena vakance MKP un uz to pretendē Latvijas Meža nozaru arodu biedrība. Viena vieta pienāksies arī meža nekoksnes vērtību apsaimniekotājiem, taču pretendentu loks varētu būt ievērojami lielāks, ja ne pašreiz, tad nākotnē noteikti, jo sabiedrības interese par daudzveidīgajiem mežā iegūstamajiem labumiem pieaug, skaidro J. Birģelis.

Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

CNNMoney izveidojis sarakstu ar automašīnām, kurām novērots vismazākais vērtības kritums (5 gadu laikā).

Jāatzīmē, ka tops veidots, ņemot vērā ASV tirgu.

1. vietā - Chevrolet Corvette, cena: $47,245 - $55,585, CNNMoney prognozē, ka pēc 5 gadiem izdosies atgūt 50% no samaksātās naudas par šo auto.

2. vietā - Honda Civic Sedan, cena: $15,645 - $21,925, CNNMoney prognozē, ka pēc 5 gadiem izdosies atgūt 52% no samaksātās naudas par šo auto.

3.vietā - Infiniti G37, cena: $34,965 - $36,265, CNNMoney prognozē, ka pēc 5 gadiem izdosies atgūt 52% no samaksātās naudas par šo auto.

Apkopota informācija par desmit pasaulē lielākajiem auto tirgiem un to izaugsmes prognozēm.

1. Ķīna

2011.gada pārdošanas prognoze: 17,7 miljoni

2010.gadā pārdoto transportlīdzekļu skaits: 17,2 miljoni

Paredzamā izaugsme: 3%

Ķīna padarīja sevi par pasaulē lielāko auto tirgu 2009.gadā, kad transportlīdzekļu pārdošanas apjomi palielinājās par 46% pret iepriekšējo gadu. 2010.gadā auto pārdošanas apjomi pieauga vēl par 32%, palīdzot Ķīnai nostiprināt pārsvaru pār ASV.

Ķīnas valdība ir aicinājusi ārvalstu autoražotājus veidot kopuzņēmumus un dalīties tehnoloģijās ar vietējiem uzņēmumiem. Tas rezultējies daudzos pašmāju zīmolos, piemēram, Geely, Chery un Dongfang.

Populārākais transportlīdzeklis valstī 2010.gadā bija Wuling Sunshine - tika pārdoti vairāk nekā 750 000 šādu automašīnu. Šo modeli ražo GM, Shanghai Automotive Industry Corporation (SAIC) un Wuling Automobile kopuzņēmums un tas tiek pārdots par aptuveni 5000 ASV dolāru.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.