Tirdzniecība un pakalpojumi

Prognoze: Patēriņa cenu inflācija Latvijā samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2016.gada

Žanete Hāka, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Pērnā gada nogalē patēriņa cenu inflācija Latvijā būs samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2016. gada beigām, liecina bankas Citadele aprēķini.

Vidējās patēriņa cenas pērnā gada decembrī Latvijā varētu būt augušas par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, savukārt gada inflācija decembrī būs noslīdējusi līdz 2,2%. Tas būtu zemākais inflācijas līmenis Latvijā kopš 2016. gada nogales, lai gan nodokļu izmaiņu rezultātā jau janvārī atkal gaidāms inflācijas kāpums. Decembrī inflāciju Latvijā visvairāk ietekmēja sezonāls cenu samazinājums apģērbiem un apaviem, kā arī joprojām stabils pakalpojumu cenu pieaugums. Salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, pakalpojumu cenas decembrī, visticamāk, būs augušas par 2,3%. Vienlaikus gan pēdējos mēnešos ievērojami pieaugušas pakalpojumu nozares inflācijas gaidas. Tas liek domāt, ka šogad arvien vairāk algu kāpumu izjutīsim arī pakalpojumu cenās un gada laikā tās varētu pieaugt par 3-3,5%.

Savukārt, degvielas un pārtikas cenas decembrī Latvijā, visticamāk, būs saglabājušās diezgan nemainīgas un būtiskākas izmaiņas šajās cenās gaidāmas janvārī. Nodokļu reformas rezultātā šogad palielinās akcīzes likmes degvielai, cigaretēm un alkoholam, ko gan nedaudz kompensēs samazinātā PVN piemērošana Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem. Pēc mūsu aprēķiniem akcīzes nodokļa palielināšana vidējo cenu līmeni Latvijā nākamgad palielinās par 0,5-0,6%. Papildus tam arī pasaules naftas cenas pēdējos mēnešos atkal piedzīvojušas jūtamu pieaugumu un tas nozīmē gan dārgāku degvielu, gan apkuri. Līdz ar to inflācija Latvijā šogad var pārsniegt pat 3,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamgad Latvijā gaidāma zemākā inflācija kopš 2016. gada

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Martā vērojamas mēnesim neraksturīgas ļoti mērenas cenu pārmaiņas

Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2 %.

Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-1,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Šogad martā mēneša laikā bija lēnākais patēriņa cenu kāpums kopš 2014.gada, ko ietekmēja zemāks akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, sezonālie faktori un pasaules cenu kritums naftai.

Beidzoties sezonas izpārdošanām, šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 9,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,6 procentpunktiem.

Sezonālu faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu kritums mazinājis inflāciju arī Latvijā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, un straujais naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis patēriņa cenu inflāciju arī Latvijā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada decembri tās augušas par 2,6%. Tā rezultātā pēc trīs mēnešu pārtraukuma inflācija Latvijā atkal noslīdējusi zem 3% un gada vidējā inflācija Latvijā pērn bijusi 2,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekš prognozētajam līmenim.

Vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā decembrī bija naftas cenu kritumam globālajos tirgos, kā rezultātā degvielas cenas Latvijā decembrī samazinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Šobrīd gan naftas cenas pasaules tirgos ir atkal sākušas palielināties, tādēļ degvielas tālāku cenu kritumu Latvijā tuvākajos mēnešos mēs, visticamāk, neredzēsim. Bez degvielas cenām ārējiem faktoriem liela nozīme ir arī pārtikas cenās, kas decembrī Latvijā palielinājās par 0,7%. Taču šoreiz tas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo pasaules cenas pasaulē pēdējos sešos mēnešos ir bijušas salīdzinoši stabilas un salīdzinājumā ar 2017. gada decembri pārtikas cenas Latvijā augušas vidēji tikai par 0,4%. Vidēji nemainīgais cenu līmenis gan slēpj sevī ļoti atšķirīgu dinamiku starp dažādām pārtikas grupām, un, piemēram, ja maizes, kā arī graudaugu cenas Latvijā decembrī bija augušas par 4,6%, tad augļu cenas samazinājās par 5,3% salīdzinājumā ar 2017. gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati.

Gada inflācija Latvijā novembrī veidoja 2,7%. Augstāka nekā Latvijā inflācija novembrī bija Igaunijā (4,5%), Lietuvā (4,2%) un Lielbritānijā (3,1%).

Šogad novembrī salīdzinājumā ar 2017.gada novembri inflācija reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Pēc Latvijas straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Rumānijā un Ungārijā (abās valstīs 2,6%), Čehijā (2,5%), Austrijā (2,4%), kā arī Slovākijā un Beļģijā (2,1%).

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā lēnākais patēriņa cenu kāpums novembrī bijis Kiprā (0,2%), Īrijā (0,5%), Somijā (0,9%), kā arī Grieķija un Itālijā (1,1%).

ES gada inflācija novembrī kopumā bija 1,8% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā šogad gaidāms viens no straujākajiem cenu kāpumiem Eiropas Savienībā

Mārtiņš Āboliņš - bankas Citadele ekonomists, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā patēriņa cenas Latvijā ir augušās par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 0,2%. Zīmīgi, ka šī ir pirmā reize kopš 2007. gada, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā Latvijā ir augušas patēriņa cenas.

Relatīvi augstais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd gan pārsvarā skaidrojams ar ārējiem faktoriem, kā arī nodokļu un administratīvo cenu izmaiņām, savukārt iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila. Pakalpojumu cenu inflācijas līmenis Latvijā nav mainījies jau vairāk nekā 3 gadus un augustā pakalpojumu cenas Latvijā palielinājās par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve Latvijā kļūst dārgāka, jo īpaši komfortabla dzīve

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas.

Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%. Pārliecinoši vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada. Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes.

Ja 2016. gadā pašvaldību budžetā bija vērojams 59 miljonu eiro pārpalikums, tad 2017. gadā, ņemot vērā strauju izdevumu pieaugumu, tai skaitā ES fondu projektiem, pašvaldību budžetā ir izveidojies 14,4 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrijā.

Ja pirmajos trijos 2017. gada ceturkšņos pašvaldību budžetā bija pārpalikums 74,7 miljoni eiro, tad pēdējais ceturksnis tika noslēgts ar 89 miljonu eiro deficītu, tādējādi būtiski ietekmējot gada rezultātu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2017. gadā pieauga par 257,7 miljoniem eiro jeb 11,7% un sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes. Lielāko ieņēmumu daļu nodrošināja nodokļu ieņēmumi – 1597,1 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,1 miljoniem eiro jeb 8,7%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija ir maza, lai gan tās ietekmi uz ieguldījumiem tāpat var sajust – sevišķi, ja izvēlēti ļoti konservatīvi bagātības saglabāšanas veidi.

Lai nauda tiktu aizsargāta no patēriņa cenu pieauguma, ieguldījumu atdevei jābūt vismaz līdzvērtīgai inflācijas procentam. Pašlaik, lai piepildītu šo mērķi, samērā sērīgi izskatās banku depozīti, kuru liesās likmes piespiedušās klāt nullei. Tādējādi, lai veiksmīgi aizsargātu bagātību, joprojām var nākties domāt par sarežģītāku un agresīvāku investīciju stratēģiju pielietošanu. Bieži tiek pieņemts, ka viens no aktīviem, kas spēj ieguldījumus pasargāt no inflācijas, ir zelts. Tomēr šajā ziņā ļoti svarīgs ir ieguldījumu periods, un ilgākā termiņā straujāko vērtības pieaugumu demonstrējušas tieši akcijas. Zināmas problēmas gan var sagādāt krietni krasākas to īstermiņa cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd Latvijai ir veselīga

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 09.10.2018

1. attēls. Ienākumu un cenu līmenis (2017. gadā)

Avots: Eiropas Komisijas un Eurostat dati; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau otro gadu pēc kārtas patēriņa cenu kāpums Latvijā ir nedaudz augstāks nekā vidēji eirozonā.

Šajā rakstā – vērtējums, kādi faktori to nosaka un kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd ir Latvijas tautsaimniecības veselīguma pazīme.

Pirmkārt, inflācija Latvijā ir maksa par ienākumu pieaugumu. Bagātajās valstīs cenas ir augstākas nekā nabadzīgajās valstīs – īpaši tas attiecas uz tādām netirgojamām precēm kā kafijas tasīte, frizētava vai taksometrs. Cieša pozitīva sakarība starp ienākumu līmeni un cenām pastāv arī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Visās valstīs, kur ienākumi pieaug ātrāk nekā ES vidēji, straujāk pieaug arī cenas. Latvija ir viens no šādiem piemēriem.

Visas prognozes rāda, ka arī nākamajos gados Latvijas tautsaimniecība attīstīsies straujāk par ES vidējo rādītāju. Tas ļaus vēl vairāk mazināt Latvijas ienākumu atpalicību no Rietumeiropas.Tomēr sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams – pieaugot ienākumiem, pieaugs arī cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada aprīlī bija par 9,1 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,2 %, bet pakalpojumiem – par 11,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,4 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+10,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+9,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %). Cenas palielinājās mājputnu gaļai (+3,2 %), cūkgaļai (+2,8 %), gaļas izstrādājumiem (+4,5 %), šokolādei (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), sviestam (+4,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#AS «Gaso» vērsies SPRK, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu.

AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums AS «Gaso» vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem, aģentūru LETA informēja «Gaso» pārstāvji.

Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsvēra «Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,7 %

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru