13. septembrī Vides ministrijā notiks Daugavas upju baseinu apgabala konsultatīvās padomes ārkārtas sēde, kurā tiks spriests par projektu Rīga – Hersona kanāls. Tas paredz uzbūvēt Krustpils, Jēkabpils un Daugavpils aizsprostus, kā rezultātā tiks applūdināti 797 ha lietderīgas zemes un tiks pārcelta 51 zemnieku sēta.

Sēdē piedalīsies biedrības Jaunais Zīda Ceļš pārstāvji, kuri prezentēs projektu Rīga – Hersona kanāls, liecina Latvijas, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā ievietotā informācija.

Pēc prezentācijas notiks diskusija.

Rīga – Hersona kanāla projekts paredz, ka Baltijas jūra tiks savienota ar Melno jūru pa Daugavas, Zapadnaja Dvina un Dņepras upēm, mākslīgi veidotiem ūdensceļiem un hidrotehniskām būvēm.

Lai nodrošinātu jaunā tranzīta ceļa Daugava - Dņepra kuģošanas kanāla pietiekošu dziļumu, plānots uzbūvēt Krustpils, Jēkabpils un Daugavpils aizsprostus, kā rezultātā tiks applūdināti 797 ha lietderīgas zemes un tiks pārcelta 51 zemnieku sēta.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

"Tiktu iznīcinātas Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas, palielinātos piesārņojums Daugavā un Baltijas jūrā, notiktu svešu zivju sugu invāzija Latvijā, pasliktinātos Rīgas dzeramā ūdens kvalitāte," šādas būtu sekas, ja tiktu īstenots projekts Rīga – Hersona kanāls, uzskata Vides ministrs Raimonds Vējonis

R. Vējonis ar sava padomnieka Didža Jonova starpniecību izplatījis paziņojumu medijiem, kurā izsaka savu viedokli par plānoto projektu. Paziņojuma teksts:

"Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata par absurdu biedrības Jaunais Zīda Ceļš ieceri īstenot projektu, kas paredz ar mākslīgu kanālu savienot Baltijas jūru ar Melno jūru pa Daugavas un Dņepras upēm. Lai nodrošinātu kuģošanu Daugavas - Dņepras kanālā plānots uzbūvēt Krustpils, Jēkabpils un Daugavpils aizsprostus, kā rezultātā tiktu applūdināti ap 800 ha lietderīgas zemes un pārceltas vairāk kā 50 zemnieku sētas. Tiktu veikti grandiozi celtniecības darbi, bagarēta Daugava.

Pilnīgi neprognozējamas būtu šāda projekta īstenošanas ekoloģiskās sekas. Tiktu iznīcinātas Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas, palielinātos piesārņojums Daugavā un Baltijas jūrā, notiktu svešu zivju sugu invāzija Latvijā, pasliktinātos Rīgas dzeramā ūdens kvalitāte. Šāda tranzītceļa ekonomisko efektu R. Vējonis uzskata par dziļi apšaubāmu, jo tikai tā izveidošanas budžets vien vairākkārt pārsniegtu valsts gada budžeta apjomus.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Informāciju sagatavoja Ance Balode, autoru biedrības AKKA/LAA Raidorganizāciju nodaļas vadītāja.

26. jūnijā notika tiesas sēde, kurā tika konstatēts, ka autoru biedrība AKKA/LAA un SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" patlaban turpina intensīvas sarunas par mierizlīgumu lietā par muzikālu darbu nelikumīgu izmantošanu telekompānijas "Pirmais Baltijas Kanāls" veidotajās TV programmās laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

AKKA/KAA un "Pirmais Baltijas Kanāls" vienojušies par kompensācijas summu, ko Pirmais Baltijas kanāls jau pārskaitījis autoru biedrībai. AKKA/LAA un Pirmais Baltijas Kanāls slēgs arī licences līgumu par tiesībām no līguma noslēgšanas brīža līdz 2012. gada 31. decembrim raidīt muzikālus darbus "Pirmais Baltijas Kanāls", "Pirmais Baltijas Muzikālais Kanāls" un "REN TV Baltija" programmās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 16. aprīļa sēdē izteikusi brīdinājumu biedrībai Jaunais Zīda ceļš par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumiem.

FKTK pieprasījusi akciju sabiedrībai Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa un biedrībai Jaunais Zīda ceļš izbeigt reklamēt akciju publiskā piedāvājuma izteikšanu publiskās sanāksmēs un masu informācijas līdzekļos. Kā nosacījums, lai cilvēks tiktu uzņemts biedrībā, izvirzīta prasība vispirms iegādāties akcijas, bet šāda akciju publiskā piedāvājuma izteikšanai nav saņemta FKTK atļauja.

Projekts Daugava-Latvijai paredz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un kuģojama ūdens ceļa izveidi, kas savienos Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Dņepras un Volgas upēm, mākslīgi izveidotiem ūdens ceļiem un hidrotehniskām būvēm. Projekta realizācijai izveidota akciju sabiedrība Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa un biedrība Jaunais Zīda ceļš.

Pērnā gada decembrī skatītākais bija kanāls TV3, kura vērošanai veltīti 14,6% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina TNS Latvia dati.

Otrajā vietā ierindojies kanāls LNT, kura skatīšanās laika daļa bija 10%, savukārt trešajā vietā ierindojies kanāls PBK ar 9,6% lielu skatīšanās laika daļu.

Kanāla LTV1 skatīšanās laika daļa bija 9,4%, kanāla NTV Mir Latvija – 6,3%, kanāla RTR Planeta Baltija – 5,9% un kanāla TV5 – 4,6%. Kanālam REN Baltija veltīti 4,4%, kanālam 3+ - 4,2%, kanālam TV6 – 3%, kanālam LTV7 – 2,8% un Kanālam 2 – 0,9% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāliem 1BM, CTC Baltija, Fox un National Geographic Channel katram veltīti pa 0,5% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam Fox Life veltīti 0,2%, TVOE – 0,05%, bet visu pārējo kanālu skatīšanai – 17,3%. Savukārt video satura vērošanai veltīti 4,8% no visa kopējā TV skatīšanai veltītā laika decembrī.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa skatītāko TV programmu TOP 20. Skatītākais raidījums šā gada aprīlī – Izklausies redzēts kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 201,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Programmu topa otrajā vietā ierindojušās TV3 Laika ziņas (Svētdienā), kuras vērojuši vidēji 8,5% jeb 169,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Trešajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 11 kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 7,4% jeb 148,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Topa ceturtajā vietā TV3 Laika ziņas darba dienās, kuras vērojuši vidēji 7,1% jeb 141,1 tūkstotis skatītāju. Savukārt programmu topa piektajā vietā – Panorāma (Sestdienā) kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 6,8% jeb 135,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Kā vēstīts, pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas - kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

«Situācija ar aprīļa datiem jāskatās plašākā kontekstā – līdz ar izmaiņām Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā no 2.aprīļa, strauji ir augusi krievu valodā raidošo kanālu auditorija. Krieviski raidošo kanālu spēks ir pieaudzis, jo tos sākuši skatīties vairāk latviešu, un šobrīd viņus turpina sasniegt tendenciozā informācija no Krievijas mediju telpas,» tā, lūgta komentēt pētījumu kompānijas TNS aprīļa TV kanālu auditorijas mērījumus, biznesa portālam db.lv norādīja mediju grupas Modern Times Group pārstāve Marta Zandersone.

Jāatgādina - pētījums apliecina: kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika. Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

«Prognozēt notikumu attīstību šobrīd ir grūti, jo to ietekmē fakts, ka ar Lattelecom nav noslēgts līgums, un grūti pateikt, cik ilgi viņi nebūs ar mieru nākt pretī un noslēgt jaunu līgumu,» sacīja M. Zandersone.

Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) iegādi. Darījuma cena pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db nav izdevies iegūt.

MTG Latvijā pieder arī telekanāli TV3, 3+ un TV6. Ja darījums tiks apstiprināts, tad kompāniju apvienošanas rezultātā MTG konrolēs apmēram 37 % televīziju tirgus, rēķinot pēc skatīšanās laika daļas.

Latvijas uzņēmēji sākuši milzīga vismaz 10 mljrd. USD projekta realizāciju, kas paredz ūdens ceļa izveidošanu, savienojot Daugavu un Dņepru.

To sarunā ar Db pavēstīja biedrības Jaunais zīda ceļš, kuras mērķis ir izveidot ūdenstransporta sakarus starp Melno un Baltijas jūru, pārstāvis Haralds Ermalis. Viņš arī norāda, ka finansiāli projektu atbalstīt būšot gatava arī Eiropas Savienība. Šāda kanāla izveide savukārt pavērtu sen neredzētas biznesa iespējas tranzītbiznesam, kā arī citām nozarēm. Tā pa Rīgas - Hersonas kanālu pēc aptuvenām aplēsēm gadā varētu pārvadāt 140 milj.t kravu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz visu Latvijas ostu kravu apgrozījumu 2006. gadā. Galvenā priekšrocība - ūdensceļam transporta izmaksas pēc enerģijas patēriņa uz vienu kilometru esot pat 60 reizes zemākas nekā autotransportam un 2 līdz 5 reizes mazākas nekā dzelzceļam.

Aprīlī LNT joprojām ir skatītākais TV kanāls, turpretī Pasaules čempionāts hokejā, ko translēja TV3, ir skatītākā pārraide, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotā informācija par TV kanālu auditorijām.

Pēc skatīšanās laika daļas skatītākais TV kanāls aprīlī bija kanāls LNT, kura vērošanai TV skatītāji veltījuši 17.8 % no kopējā TV skatīšanās laika. Otrais skatītākais ir bijis TV3 ar 16.9 % lielu skatīšanās laika daļu, bet trešais – kanāls PBK ar 11.4 %.

Tiem seko kanāls LTV1 ar 9.6 %, kanāli LTV7 un 3+ ar 4.0 % katrs un kanāls TV5 Rīga ar 3.7 %. Kanālam RTR Planeta Baltija skatītāji veltījuši 3.5 % no veltītā laika TV vērošanai, savukārt kanālam RenTV Baltija – 2.9 %. TV6 vērošanai skatītāji veltījuši 0.9 %, bet PBMK – 0.5 %. Pie Video un DVD skatītāji pavadījuši 1.5 %, bet visu neminēto kanālu vērošanai tie veltījuši 23.1 % no kopējā atvēlētā laika TV vērošanai.

Šā gada jūlijā skatītākais TV kanāls bijis LNT, kura vērošanai veltīti 13,3% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati.

Otrs skatītākais bijis kanāls TV3 ar 12,2%, bet trešais kanāls – PBK ar 11,9% lielu skatīšanās laika daļu. Kanālam LTV1 veltīti 9,2%, RTR Planeta Baltija - 5,4% un NTV Mir Latvija – 5,3% no visa kopējā TV skatīšanās laika.

Savukārt kanālam TV5 Rīga veltīti 4,5 %, kanālam 3+ - 4 %, kanālam REN Baltija – 3,1 % un kanālam LTV7 – 3%. Kanālam TV6 veltīti 2,4% un 1BM – 0,9 % no kopējā TV skatīšanās laika jūlijā. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 22,5%, bet video un DVD – 2,4% no kopējā TV skatīšanās laika.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

Savukārt trešajā vietā aprīlī, ar 9,3 % lielu skatīšanās laika daļu katrs, ierindojušies kanāli LNT un NTV Mir Latvija.

Kanāla LTV1 skatīšanās laika daļa bija 8,1%, kanāla TV5 – 5%, kanāla REN Baltija – 4,9%, kanāla 3+ - 4,5% un kanāla TV6 – 3,1%. Kanālam LTV7 veltīti 2,7%, kanālam RTR Planeta Baltija – 1,7%, Kanālam 2 – 1,0% un kanālam FOX – 0,7%. Savukārt kanāliem CTC Baltija un National Geographic Channel katram veltīti pa 0,6% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam 1BM veltīti 0,5%, kanālam Fox Life – 0,3% un kanālam TVOE – 0,04%. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 21,7%, bet video satura vērošanai – 3,5% no kopējā TV skatīšanās laika aprīlī.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Satiksmes ministrija neatbalsta un nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā divu akciju sabiedrību piedāvātos priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai, padarot to par kuģojamu ūdensceļu.

Pie šāda secinājuma nonākusi darba grupa, ko izveidoja satiksmes ministrs, lai izvērtētu AS Enerģētika un ūdens transports un AS Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga–Hersona–Astrahaņa piedāvātos priekšlikumus.

Tranzīta jomas un Satiksmes ministrijas speciālisti apšauba idejas autoru norādītās potenciālās kravu plūsmas. Šāda kuģošanas ceļa izveide atstās negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumiem, kas Latvijā pašlaik ir prioritāri. Tieši šim sektoram ir īpaša loma ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā Baltkrievijas virzienā jau tagad ir ieguldīti lieli ES struktūrfondu līdzekļi kapacitātes paaugstināšanai. Tāpat kravas var tikt atņemtas arī autotransportam, kā arī mazināt Ventspils un Liepājas ostu konkurētspēju.

Uzņēmējam Uldim Pumpuram bijušajiem biznesa partneriem akciju sabiedrībā Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa jāatmaksā aptuveni viens miljons eiro, kā arī jāsedz visi tiesas izdevumi un prasījuma summas soda procenti.

Tā šodien, 18. janvārī, nolēma Kurzemes apgabaltiesa, nosakot sprieduma izpildes termiņu 10 dienas, bet tiesības lēmumu pārsūdzēt Uldim Pumpuram ir 20 dienu laikā. Uzņēmējs Uldis Pumpurs Db.lv apgalvoja, ka spriedumu noteikti pārsūdzēšot, jo neredzot pamata šādai prasībai. Savukārt a/s Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa pārstāvis Jānis Dzirnieks ar tiesas spriedumu bija apmierināts.

Db.lv rakstīja, ka Uldis Pumpurs savulaik noslēdzis ar biznesa partneriem līgumu, uz kura pamata aizdevis šādu summu akciju sabiedrības dibināšanai. Tā kā līgums paredzēja, ka ieguldītājs naudu var jebkurā brīdī atprasīt, sākoties nesaskaņām, uzņēmējs to arī darījis. Nesaskaņas sākušās tieši naudas dēļ, apgalvoja U. Pumpurs. Viņš konstatējis, ka daži cilvēki jaundibinātajā akciju sabiedrībā kopējo projekta naudu tērē savām vajadzībām, akcijas bez maksas piešķir saviem radiniekiem. Viņam neesot bijusi pieņemama šāda rīcība, tāpēc no akciju sabiedrības aizgājis un izveidojis citu uzņēmumu - Enerģētika un ūdens transports.

Daugavas un Dņepras kanāla izveides iniciatore, a/s Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa no uzņēmēja un bijušā biznesa partnera Ulda Pumpura vēlas piedzīt 752,1 tūkstoti latu.

Kurzemes apgabaltiesa lietu skatīs 9.decembrī.

«Maigi sakot, tā ir krāpšana,» sarunā ar Db.lv pauda Uldis Pumpurs. Viņš savulaik noslēdzis līgumu, uz kura pamata aizdevis šādu summu akciju sabiedrības dibināšanai. Tā kā līgums paredzēja, ka ieguldītājs naudu var jebkurā brīdī atprasīt, sākoties nesaskaņām, uzņēmējs to arī darījis. Nesaskaņas sākušās tieši naudas dēļ, apgalvoja U. Pumpurs. Viņš konstatējis, ka daži cilvēki jaundibinātajā akciju sabiedrībā kopējo projekta naudu tērē savām vajadzībām, akcijas bez maksas piešķir saviem radiniekiem. Viņam neesot bijusi pieņemama šāda rīcība, tāpēc no akciju sabiedrības aizgājis un izveidojis citu uzņēmumu - Enerģētika un ūdens transports.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi 2007. gada novembra (01/11/2007 – 30/11/2007) TV kanālu auditorijas.

Šī gada novembrī pirmajā vietā ierindojies kanāls LNT, kuru TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, skatījušies 18.3 % no kopējā TV skatīšanās laika. Tikai nedaudz atpaliekot no pirmās vietas, kā otrais pēc skatīšanās laika ierindojies kanāls TV3 ar 18.2 %. Trešajā vietā ierindojies kanāls PB K ar 12.0 %, bet ceturtajā vietā - kanāls LTV1 ar 11.0 %. Kanālam 3+ tika veltīti 4.5 %, savukārt kanālam LTV7 – 3.9 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam RenTV Baltija veltīti 2.0 %, kanālam TV5 Rīga – 1.7 %, savukārt kanālam TV6 0.8 % no kopējā TV skatīšanās laika. PBMK skatīts 0.4 %, bet kanāls MTV Latvija – 0.3 % no kopējā TV skatīšanās laika. Video un DVD skatīšanai, TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 3.0 %, savukārt visu pārējo kanālu vērošanai – 24.0 %.

2008. gada decembrī skatītākais kanāls bijis LNT, kura vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 17.8% no kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls ir bijis TV3 ar 15.4%, bet trešais kanāls - PBK ar 12.1%. Ceturtajā vietā ierindojies kanāls LTV1 ar 10.6 %, bet piektajā - kanāls LTV7 ar 4.4%, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia informācija.

Kanāla TV5 Rīga skatīšanai veltīti 4 %, savukārt kanāla 3+ - 3.7 %. Kanālam RenTV Baltija skatīšanai veltīti 2.7 %, kanāla RTR Planeta Baltija – 2.2 % un kanāla TV6 – 1 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāla PBMK skatīšanās laika daļa ir 0.5 %, bet MTV Latvija – 0.2 %. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 23.2 %, bet video un DVD skatīšanai – 2.3 %.

2008. gada decembrī, viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis 5 stundas un 38 minūtes vidēji dienā, komentē TNS Latvia mediju pētījumu projektu direktors Mārtiņš Traubergs. Tas ir par 17 minūtēm vairāk nekā 2008. gada novembrī.

Igaunijā viens TV skatītājs decembrī pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 46 minūtes, savukārt Lietuvā – 5 stundas un 28 minūtes vidēji dienā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Maijā skatītākais televīzijas kanāls ir bijis TV3, kura vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par četriem gadiem veltījuši 14,6% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie 2011. gada maija TV auditorijas pētījuma rezultāti.

Otrs skatītākais kanāls ir bijis LNT ar 12,2%, bet trešais skatītākais kanāls bijis PBK ar 11,7% lielu skatīšanās laika daļu. LTV1 ir bijis ceturtais skatītākais kanāls, tam veltīti 9,3% no visa TV skatīšanās laika, savukārt RTR Planeta Baltija bijis piektais skatītākais kanāls ar 5,1%.

Kanālam 3+ un NTV Mir Latvija veltīti katram pa 4,6%, TV5 Rīga - 4%, REN Baltija - 3,2% , TV6 - 2,8%, LTV7 – 2,4%,1BM – 0,8% skatīšanās laika.

Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 22,2%, bet video un DVD skatīšanai - 2,6 % no visa TV skatīšanās laika.

Februārī skatītākais kanāls ir bijis LNT, kura vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 18 % no kopējā TV skatīšanās laika, teikts mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījumā par TV kanālu auditoriju šī gada februārī.

Otrs skatītākais ir bijis kanāls TV3 ar 15.7 %. Savukārt trešais skatītākais kanāls februārī - PBK ar 11.3 %. Ceturtajā vietā ierindojies kanāls LTV1 ar 11.1 %, bet piektajā kanāls LTV7 ar 5.3 %.

Kanāla TV5 Rīga skatīšanās laika daļa februārī bija 4.1 %, bet kanāla 3+ - 3.6 %. Savukārt kanālam RTR Planeta Baltija veltīti 2.6 %, kanālam RenTV Baltija – 2.5 % un kanālam TV6 – 0.9 % no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt mūzikas kanālam PBMK veltīti 0.3 %.

Laiks, ko viens TV skatītājs februārī pavadījis pie TV ekrāna, salīdzinot ar janvāri, ir samazinājies par 7 minūtēm, respektīvi, dienā vidēji 5 stundas un 35 minūtes. Savukārt Lietuvā šis laiks samazinājies par 11 minūtēm, un februārī tas bija 5 stundas un 23 minūtes. Igaunijā, laiks, ko viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna ir pieaudzis par 2 minūtēm un tas bija 5 stundas un 39 minūtes vidēji dienā.

Līgo dienā skatītākais kanāls ir bijis LTV1, un arī Jāņu dienā tam bijis salīdzinoši augsts reitings, taču jūnijā visvairāk skatīts LNT, liecina TNS Latvia mājaslapā publicētie dati.

Šī gada jūnijā TV skatītāju vidū populārākais ir bijis kanāls LNT, kura vērošanai veltīti 18,4 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Otrais populārākais ir bijis kanāls TV3 ar 15,3 % lielu skatīšanās laika daļu. Trešais ir bijis kanāls LTV1 ar 13,2 %, bet ceturtais PBK ar 9,8 %.

Piektais skatītākais jūnijā ir bijis 3+, sestais LTV7, bet septītais RenTV Baltija ar attiecīgi 5,2 %, 3,4 % un 2,4 %. 2 % no kopējā skatīšanās laika tika veltīti kanālam TV5 Rīga, 0,6 % - PBMK, 0,5 % - TV6, bet 0,2 % - MTV Latvija. Visu pārējo kanālu vērošanai tika veltīti 26,6 % no kopējā TV skatīšanās laika, bet dažādu video ierīču 2,2 % no kopējā skatīšanās laika.