Ekonomika

Prokuratūra Igaunijā neredz pamatu kriminālprocesam par azartspēļu nodokļa grozījumiem

LETA--BNS,24.02.2026

Jaunākais izdevums

Igaunijā prokuratūra nav atklājusi iemeslu kriminālizmeklēšanai, lai noskaidrotu personas, kas atbildīgas par grozījumiem Azartspēļu nodokļa likumā, kuru dēļ īslaicīgi no nodokļa bija atbrīvoti tiešsaistes kazino.

Saistībā ar sajukumu, ko radīja grozījumi, prokuratūra bija saņēmusi divas sūdzības par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

Vienu no tām iesniedza parlamenta opozīcijā esošās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks Marts Helme, lūdzot izmeklēt iespējamu plaša mēroga politisko korupciju, tirgošanos ar ietekmi un/vai krāpniecību.

Otru sūdzību iesniedza uzņēmējs un politiķis no Vīlandes apriņķa Prīts Tobals, norādot, ka parlamenta deputāti, iespējams, nav izpildījuši savu pienākumu būt atbildīgiem.

Taču ģenerālprokuratūrā otrdien apstiprināja, ka sūdzības ir izskatītas, bet nav atklāts pamats kriminālprocesa sākšanai.

Jau vēstīts, ka Igaunijas parlaments steidz labot tehnisku kļūdu un nodrošināt skaidrību, ka gan veiksmes spēles, gan prasmju spēles, ja tās tiek piedāvātas attālināti, šogad tiek apliktas ar vienotu nodokli 5,5% apmērā. Ar grozījumiem vajadzētu novērst iepriekš pieļauto tehnisko kļūdu likumā, kuras dēļ varētu rasties juridiski strīdi.

Šomēnes grozījumi kļūdas novēršanai tika atbalstīti otrajā lasījumā. Gaidāms, ka grozījumi spēkā stāsies 1. martā.

Vairāki tiešsaistes azartspēļu operatori jau ir veikuši ziedojumus kultūras nozarei, tādējādi paužot apņēmību neizmantot cilvēciskas kļūdas dēļ radušos situāciju.

Rīgikogu 3. decembrī pieņēma Azartspēļu nodokļa likuma un citu likumu grozījumus, kuru mērķis bija palielināt sporta un kultūras finansējumu, izmantojot azartspēļu nodokļa ieņēmumus.

Taču šā gada sākumā tika atklāts, ka pagājušā gada decembrī pieņemtajos Azartspēļu nodokļa likuma grozījumos pieļauta kļūda, kas izslēdza tiešsaistes kazino no aplikšanas ar nodokli šogad. Finanšu ministrijas ierēdņi likumprojekta tekstā pievienoja vārdu "osavusmäng" jeb "prasmju spēles", tādējādi precizējot, kāda veida azartspēles tiks apliktas ar nodokli. Taču termins "osavusmäng" neietver "veiksmes spēles" (igauņu valodā "ônnemäng"), tādējādi teksts liecina, ka tiešsaistes kazino ar azartspēļu nodokli šogad netiek aplikti. Kļūda netika pamanīta nevienā likumdošanas izstrādes posmā.

Grozījumus Finanšu ministrija atklāti kritizēja. Amatpersonas brīdināja, ka šāda apmēra nodokļu samazinājums radītu zaudējumus valsts budžetam, ja ieņēmumu prognozes nesasniegs cerēto. Aplēses liecina, ka azartspēļu nodokļa ieņēmumi samazināsies par sešiem miljoniem eiro 2026. gadā, par astoņiem miljoniem eiro 2027. gadā, desmit miljoniem eiro 2028. gadā un 13 miljoniem eiro 2029. gadā.

Grozījumu atbalstītāji uzstāja, ka izmaiņu mērķis ir modernizēt azartspēļu noteikumus, uzlabot pārredzamību un galu galā palielināt nodokļu ieņēmumus, piesaistot starptautiskus tiešsaistes kazino operatorus reģistrēties Igaunijā.

Azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek izmantoti kultūras un sporta finansēšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Finanses

Kazāks: Iedzīvotāju finanšu pratības uzlabošanai vajadzīgas izmaiņas izglītības programmās

LETA,12.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.