Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Attaisnotais Poikāns žurnālistiem sacīja, ka priecājas par tiesas spriedumu, taču viņam ir žēl tiesvedībā izniekotā laika un resursu visām iesaistītajām pusēm. Viņš norādīja, ka advokāti vakar notikušajās tiesas debatēs parādījuši pietiekoši daudzus argumentus, kāpēc viņš būtu attaisnojams, bet, kas tieši pārliecinājis tiesu, nav zināms.

Vaicāts par to, vai uz tiesas sēdi nācis ar pārliecību, ka tiks attaisnots, Poikāns sacīja, ka «cerība mirst pēdējā, un tā nenomira». Viņš norādīja, ka viņa darbību, ar mērķi publiskot amatpersonu algas, pozitīvais rezultāts ir tieši valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana un lielāka caurskatāmība valsts pārvaldē.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis apžēlojis Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš tika notiesāts par komercnoslēpuma ziņu neatļautu iegūšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), liecina Valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija.

Augstākā tiesa (AT) 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atcelts Poikānu attaisnojošs spriedums apsūdzības daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu, un viņam piespriests 60 stundu piespiedu darbs.

Kā norāda Valsts prezidents, lai gan Poikāns ar savu rīcību ir pārkāpis likumu, sabiedrības ieguvums no viņa rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījuma sekas. «Tas ir sekmējis atklātību un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kā arī pievērsis uzmanību valsts informācijas sistēmu drošībai,» uzsver Vējonis.

Pamatojoties uz Satversmes 45.pantu un Apžēlošanas likuma 4.pantu, Valsts prezidents nolēmis Poikānu pilnīgi atbrīvot no pamatsoda izciešanas un noņemt sodāmību, teikts Valsts prezidenta paziņojumā.

Rīgas apgabaltiesa šodien Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo tomēr atzina par vainīgu krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba, aģentūrai LETA apstiprināja Neo advokāts Ilmārs Punka.

Saskaņā ar šodienas spriedumu Poikāns atzīts par vainīgu Krimināllikuma 200.panta 2.daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā - ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautā iegūšanā savai vai citas personas lietošanai.

Pilns šodien pasludinātā nolēmuma teksts būs pieejams 17.novembrī, bet pēc tam lietas dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Prokurore Vita Ozoliņa no komentāriem par tiesas nolēmumu pagaidām atturas. Tikai pēc iepazīšanās ar motivētu nolēmuma tekstu prokurore izlems - iesniegt vai neiesniegt protestu, aģentūrai LETA teica prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.

LETA jau ziņoja, ka apgabaltiesa izskatīja prokuratūras protestu par pirmās instances spriedumu, ar kuru Poikāns jeb Neo tika attaisnots. Pirmās instances tiesas spriedumu noprotestēja prokurore, kā arī apelācijas sūdzību iesniedza ABLV bankas pārstāvji. VID pirmās instances tiesas spriedumu nepārsūdzēja.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 27.jūnijā saņemts prokurores apelācijas protests un par cietušo atzītās bankas ABLV Bank pārstāvju apelācijas sūdzība par Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo attaisnojošo spriedumu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kā pastāstīja tiesas preses pārstāve Līva Tutina, lēmums par apelācijas protesta un sūdzības pieņemšanu vēl nav pieņemts, tāpēc lietas tālākā virzība vēl nav zināma.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Ilmāru Poikānu, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), attaisnoja.

Pēc sprieduma pasludināšanas prokurore žurnālistiem sacīja, ka pēc iepazīšanās ar pilnā spriedumā norādītu tiesas motivāciju izvērtēs, vai spriedumu pārsūdzēt. Savukārt Poikāns norādīja, ka gadījumā, ja prokurore spriedumu nolems pārsūdzēt, viņš ir gatavs «cīnīties līdz beigām». Viņš sacīja, ka šajā gadījumā nav runa par soda apmēru, jo «arī viena stunda sabiedriskajos darbos šajā gadījumā būtu par daudz».

Ja Augstākā tiesa atstās spēkā apelācijas instances nolēmumu, tad 100 piespiedu darba stundas apsūdzētajam Latvijas Universitātes (LU) pētniekam Ilmāram Poikānam, iespējams, būs jāpavada pie datora vai jāveic citi pienākumi, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijām.

Rīgas apgabaltiesa šodien LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Poikānu tomēr atzina par vainīgu krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba. Spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā, un Poikāns to arī plāno darīt.

Piespiedu daba izpildi organizē un uzrauga Valsts probācijas dienests. Dienesta sabiedrisko attiecību vadītājs Imants Mozers aģentūrai LETA konkrēto spriedumu nekomentēja, taču paskaidroja, ka, uzsākot soda izpildi, tiek noskaidrotas notiesātās personas prasmes un iemaņas, kā arī veselības stāvoklis, ja tas var ietekmēt piespiedu darba izpildi. Piespiedu darbu persona izcieš no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien krimināllietā pret Ilmāru Poikānu jeb Neo par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) atcēla spriedumu daļā, ar kuru viņš atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Krimināllietu departaments šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apsūdzētais sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.

Atceltajā daļā lietu nosūtīs jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, Rīgas apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien tiesu debatēs prokurore lūgusi piespriest 280 stundas piespiedu darba Latvijas Universitātes pētniekam Ilmāram Poikānam jeb Neo, kurš apsūdzēts lietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Spriedumu tiesa atklātā sēdē pasludinās rīt, 5.jūnijā, norādīja tiesas pārstāve Līva Tutina.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lietu tiesai nodeva pērn jūlijā. Poikānam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas - par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas - par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.

No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.

Valsts policija prokuratūrai lūgusi sākt kriminālvajāšanu tā dēvētajā Neo lietā pret Ilmāru Poikānu, kurš pirms trīs gadiem, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) drošības ievainojamību, nesankcionēti no šīs datu bāzes ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju.

(Papildināts ar I. Poikāna komentāru.)

Marta beigās policija šo kriminālprocesu nosūtījusi Finanšu un Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai.

«I. Poikāns laika posmā no 2009. gada 31. oktobra līdz 2010. gada 3. februārim, konstatējot VID EDS drošības ievainojamību, nesankcionēti no šīs datu bāzes savai lietošanai ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju - 250 VID EDS elektroniskos dokumentus ar unikāliem numuriem, nosaukumiem un saturu. Dokumentu lejupielādēšanu bija iespējams veikt, apejot lietotāju autentifikāciju un tiesību pārbaudi. Dokumentu lejupielādēšanai I. Poikāns izmantoja portatīvo datoru, savukārt, vēlāk tos glabāja, apstrādāja un apskatīja no sava ārējā cietā diska,» informē Valsts policija.

#Prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu.

«Varētu šķist, ka viss jau ir beidzies, bet es saņēmu tiesas pavēsti, ka man 14. martā vēlreiz uz tiesu ir jāiet,» Ilmārs Poikāns jeb Neo stāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Rampas Ugunis». Jau ziņots, ka prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu, kurš ar 60 stundām piespiedu darba tika notiesāts lietā par neatļautu datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Viņš raidījumā skaidroja, kāpēc pieņemts lēmums viņu atkal aicināt uz tiesu. «Izrādās, ka viss bija tādā steigā, ka netika izlemts, ko darīt ar lietiskajiem pierādījumiem – datoru un cieto disku. Tā ka man vēl nekas nav beidzies,» ar ironiju sacīja Poikāns.

«Es pašā sākumā nebiju domājis vispār iesniegt tādu lūgumu – apžēlošanas lūgumu. Tā bija vienkārši ļoti laba iespēja interesantā, kreatīvā veidā notestēt sistēmu vēlreiz, tikai citā jomā,» Ilmārs Poikāns jeb Neo apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu viņu apžēlot, atceļot sodu par VID datu nelikumīgu iegūšanu.

Poikāns skaidroja, ka, iesniedzot lūgumu apžēlot, ir vēlējies pārbaudīt, kā darbojas sistēma - kāda būs prezidenta rīcība. «Man interesēja Vējoņa kunga rīcība šajā jautājumā – ko viņš darīs ar tādu lūgumu. Nu viņš apžēloja. Viņš, manuprāt, to arī izdarīja daudz ātrāk nekā parasti. Par to viņam paldies,» sacīja Poikāns.

Viņš raidījumā aicināja prezidentu būt drosmīgam arī nākotnē, izdarot nopietnākus lēmumus.

«Šī ir nosacīti maza lieta, neuzskatu to par kaut ko grandiozu. Bet ir daudzas lietas, kur prezidentam jābūt drosmīgam, piemēram, arī lai pats kaut ko ierosinātu. Tas ir netipiski, bet viņš principā var to darīt. Viņš var būt drosmīgs un nebūt atkarīgs no cilvēka viena,» cerību izteica Poikāns.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņojis, ka tiesas atzinums par nekorekto elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību pēc būtības nozīmējot, ka «tiesa ir pateikusi, ka zemais tarifs ir par zemu». Viens no pieteikuma iesniedzējiem Ilmārs Poikāns jeb Neo atzīst – ar šādiem paziņojumiem ministrs izdara politisku spiedienu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un «atspēlējas sabiedrībai, kas atļāvusies iebilst pret sevis apslaukšanu», raksta NRA.

I. Poikāns uzsver: līdz šim uzņēmums Latvenergo juridisko lauku «ir uztvēris kā milzīgu pļavu, kurā var lēkāt un darboties kā pašiem ienāk prātā. Visi lūgumi uzrādīt objektīvās komponentes, kas veido elektrības tarifus, tika noraidīti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Līdz ar to nevienam joprojām nav skaidrs, vai noteiktie tarifi ir pamatoti un kādas ir uzņēmuma reālās izmaksas, lai saražotu vienu kilovatstundu elektrības». Pieteikuma iesniedzējs gan uzskata, ka līdz ar sākto tiesvedību Latvenergo beidzot būs spiests saprast, ka «sabiedrība nav ar mieru akli maksāt jebkādu no gaisa pagrābtu summu. Juridiskajā jomā beidzot ir novilktas pirmās sarkanās līnijas, kas nākotnē uzņēmumam noteiks tam zināmu spēles lauku».

Swedbank pēc gadījuma, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem bankas klientu vārdu, papildinājusi internetbankas paroļu politiku.

Kā novēroja Dienas Bizness, šobrīd Swedbank savā internetbankā neļauj lietotājiem izvēlēties vienkāršu paroli, piemēram, 123456. Ievadot attiecīgo skaitļu virkni, parādās uzraksts «Ievadītā parole nevar tikt izmantota, jo satur Jūsu personas datus, vai ir pārāk vienkārša. Lūdzu, izvēlēties citu paroli!» Pēc incidenta, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem Swedbank lietotāju vārdu un uzvārdu, banka ir pārskatījusi un papildinājusi izvēlēto paroļu politiku, DB apstiprināja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Vienlaikus viņa atzina, ka pie drošības jautājumiem tiek strādāts nepārtraukti un bankai ir svarīgi nodrošināt balansu starp drošību un sniegto servisu, proti, lai paroļu politika nebūtu pārmērīgi sarežģīta un lietotājam nebūtu jāpieraksta parole kaut kur uz lapiņas. Naudu internetbankā aizsargā trīspakāpju sistēma, kas iekļauj klienta numuru, klienta izvēlēto paroli un bankas kodu kartes vai kalkulatora kodu, atgādina K. Jakubovska.

IT nozares uzņēmēji: Vienotas receptes start-up uzņēmumu komunikācijas jomā nav, tomēr svarīgi neiekrist klauna lomā vai klusās peles ampluā.

Lielā mērā publicitāte ir atkarīga no cilvēka personības – vieniem patīk parādīšanās masu medijos, citiem nepatīk. No praktiskās puses publicitāte, manuprāt, vairāk palīdz pie nosacījuma, ja uzņēmums nedara neko nelegālu, citādi tiek piesaistīta uzraugošo valsts institūciju uzmanība, DB pastāstīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš start-up uzņēmumiem par sevi publiski vairāk iesaka stāstīt, kad kaut kas ir paveikts, jo tikai neliela daļa no visām idejām pārvēršas par kaut ko reālu. Svarīga ir jaunā uzņēmēja pārliecība par ideju un tas, kā viņš spēj par to pastāstīt un sevi pierādīt. Kopumā nevajag baidīties kļūdīties – ir drosmīgi jāiet uz priekšu, vienlaikus uzņemoties risku, DB norādīja Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena.

Kopš pagājušās nedēļas beigām veikals Capital pārdod savus ražotos Gauja un Neo datorus, kas aprīkoti ar Microsoft jaunāko operētājsistēmu Windows 8. Lētākais Latvijā ražotais galda dators Neo, kas aprīkots ar Windows 8, maksā 227 Ls, bet lētākais portatīvais Gauja dators ar Windows 8 sistēmu ir 14 collu modelis, ko tirgo par 319 Ls.

Pašlaik ar Windows 8 operētājsistēmu ir aprīkoti «ejošākie» Captial portatīvie datori - 14 collu Gauja E14 W8 un 15 collu Gauja G2 WIN8, kā arī galda dators Neo M PLUS.

Kopumā tiek tirgoti septiņi zīmola Gauja datoru modeļi. Kā norādīja A. Litaunieks, ar Windows 8 pašlaik aprīkotais «ejošākais» Gauja modelis G2 WIN8 maksā 389 Ls, savukārt Neo mājas dators M PLUS – 289 Ls. Gauja G2 WIN8 piezīmjdators aprīkots ar Intel® Core® i3-2350 procesoru, tā operatīvā atmiņa ir četri gigabaiti (GB), disks – 500 GB, 1,3 megapikseļu (MP) web kamera. Neo M PLUS WIN8 galda dators darbojas ar Intel® Core® i3 3.3GHz procesoru, tam ir četru GB atmiņa un 500 GB disks.

Sakārtojot autortiesību jautājumus, rosina veidot mehānismu, lai vairāk atlīdzību maksājumu saņemtu vietējie mākslinieki, raksta Dienas bizness.

Šobrīd lielākā daļa autortiesību maksājumu tiek novirzīta ārvalstu māksliniekiem, tāpēc būtu jādomā, kā vairāk šo atlīdzību varētu saņemt vietējie autori, tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars. Tāpat, pēc viņa domām, būtu skaidri jādefinē publiskā izpildījuma definīcija, un jāievieš taisnīguma princips tarifu piemērošanā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi uz 1.lasījumu atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas nosaka, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu. Tomēr komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vairākkārt uzsvēra, ka piedāvātie grozījumi tiks pilnveidoti un līdz 28.septembrim (pirms 2.lasījuma) visas puses varēs iesniegt savus priekšlikumus.

Vairākas fiziskas un juridiskas personas, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, 22. martā un šodien Administratīvajā apgabaltiesā iesniegušas pieteikumus, ar ko tiek pārsūdzēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no 2013.gada 1.aprīļa.

Pieteikumos norādīts, ka nepārbaudītu aprēķinu rezultātā vairākiem lielajiem elektroenerģijas ražotājiem 2012. gadā nepamatoti izmaksāta obligātā iepirkuma maksa 15,64 miljoni latu apmērā, kas rada ietekmi uz 2013. gada OIK apmēru. Šī iemesla dēļ pieteicēji lūdz tiesu atcelt SPRK lēmumu un likt tai pārrēķināt OIK komponentes.

Tāpat pieteikumos norādīts, ka SPRK nav konstatējusi, ka a/s Latvenergo aizvadītajā gadā nepamatoti izmaksājis 15,6 miljonus latu četriem elektroenerģijas ražotājiem, kuru koģenerācijas elektrostaciju uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem MW. Kā tādi nosaukti Juglas jauda, a/s Rīgas siltums un a/s Latvenergo Rīgas TEC-1 un TEC-2.

Uzņēmums Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom vienojušies par sadarbības sākumu, tā Ukrainas klientiem nodrošinot iespēju nomāt virtuālo datu centru un virtuālo serveri, kas atrodas Lattelecom datu centrā Dattum Rīgā, informē Lattelecom.

13. oktobrī Juris Gulbis, Lattelecom valdes priekšsēdētājs un Jurijs Kurmazs, Ukrtelekom direktors, Latvijas Republikas vēstniecībā Jura Poikāna, ārkārtējā un pilnvarotā Latvijas Republikas vēstnieka Ukrainā klātbūtnē parakstīja vienošanos par sadarbības uzsākšanu. Līgums Ukrainas uzņēmumiem nozīmē iespēju, noslēdzot vietēju līgumu ar Ukrtelekom, nomāt virtuālo serveri vai mākoņa datu centru (IaaS), kas atrodas Rīgā.

Lattelecom infrastruktūra ir izvietota Tier III līmeņa sertificētā datu centrā Dattum, kas ir viens no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā, un visi datu apstrādes centra pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Platforma izstrādāta, izmantojot vadošo pasaules ražotāju risinājumus (Cisco, HPE, VMware), un tai ir augstā drošības pakāpe – garantētais sistēmas pieejamības līmenis ir 100%.

Siernīca SIA Soira saskārusies ar sadarbības grūtībām - turpmāk uzņēmumam atteikta preču izsniegšana ar pēcapmaksu.

Sociālajā tīklā Facebook uzņēmums raksta, ka saskāries ar, viņuprāt, interesantu politiku no ieraugu tirgotāja AS «Neo». Uzņēmums skaidro, ka sešu gadu laikā nav kavējis nevienu maksājumu, taču tagad saņēmis atteikumu par precēm norēķināties ar pēcapmaksu, kā līdz šim. Uzņēmums uzskata, ka nav liels klients un vidējā rēķina summa nepārsniedz 150-200 eiro mēnesī.

«Labdien! Vēlamies Jūs informēt, {.....}, ka izvērtē katram debitoram piešķiramo kredīta limita apjomu un pēcapmaksas dienas. Izvērtējot Jūsu pārstāvēto uzņēmumu SIA «Soira», kredīta limits netika piešķirts. Līdz ar to esam spiesti turpināt mūsu sadarbību uz kādu laiku (līdz apdrošinātājs pārvērtēs un akceptēs limitu), izsniedzot preci uz priekšapmaksu. Un ko vispār nozīmē - izvērtējot jūsu uzņēmumu? Ko tad vērtējāt? Piemēram, Kredītu informācijas birojs mūsu SIA ir ierindojis 5% Latvijas uzticamāko uzņēmumu sarakstā - ņemot vērā visa veida maksājumus, tostarp valstij, piecu gadu griezumā,» savā Facebook rakstīja SIA «Soira».

Patīkami, ka pēdējā laikā Latvijā aktivizējies iesācējuzņēmumu jeb start-up sektors, tomēr viena no lielākajām problēmām ir saistīta ar to, ka mums nav riska kapitāla, atzīst Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns (Neo).

Raidījumā Dienas rīts viņš norādīja, ka, piemēram, Igaunijai veicies tādā ziņā, ka pēc Skype pārdošanas daudzi ar informāciju tehnoloģijām (IT) saistīti cilvēki ieguva naudu, kuru ieguldīja atpakaļ. «Šie cilvēki ir daudz saprotošāki nekā kāds īpašumu investors, kas nolemj pārorientēties,» sacīja Neo.

Finanšu līdzekļu iegūšana iesācējuzņēmumiem ir atkarīga arī no sakariem. Tāpat arī no līdzšinējās darbības. «Amerikā labāk dod tiem, kas jau kaut ko ir izdarījuši, pat ja nākošais projekts ir neveiksmīgs,» sacīja IT speciālists.

Db.lv jau vēstīja, ka ietekmīgais laikraksts Wall Street Journal slavējis Igaunijas start-up veiksmes stāstu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai De facto žurnālistei, tagadējai Ventspils naftas sabiedrisko attiecību vadītājai Ilzei Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā.

ECT atzinusi, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.

Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

Mikrouzņēmuma Al De Media īpašnieks Linards Kālis, kurš vairākus gadus strādājis pie Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV), apgalvo, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus, vēsta LTV raidījums de facto.

Iesniegumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Kālis arī raksta, ka daļu no saņemtās algas devis deputātam atpakaļ skaidrā naudā. To raidījumam sacījusi vēl kāda persona, kas saņēmusi naudu no Kaimiņa.

Savukārt Kaimiņš noliedz, ka būtu saņēmis nedeklarētus ieņēmumus. Arī neatzīst, ka būtu devis norādījumus par darbiniekiem un algām.

Kaimiņš stāsta, ka mikrouzņēmumā Al De Media, kurā viņš nav bijis ne īpašnieks, ne vadītājs, darbinieki tiešām strādājuši viņa labā saistībā ar raidījuma Suņu būda veidošanu.

«Norādījums, [cik kuram maksāt], tas ir jūsu interpretējums. No manas puses tas ir ieteikums, cik cilvēkam vajadzētu maksāt par izdarīto darbu,» raidījumam teica deputāts.

Diskusija par to, vai sabiedrībai būtu jārāda informācija, cik pelna valsts maizē strādājošie, ir sadrumstalojusies sīkās drupačās, kamēr netiek atbildēts būtiskākais jautājums par pašu principu – atvieglot pieeju šiem datiem vai to nedarīt. Iet uz atklātību vai palikt pašreizējā daļējā «aizklātībā». Valsts skatās uz pirkstiem katram sīkuzņēmējam un pat šmakovkas gatavotājam, bet savā «virtuvē» negrib nevienu tā īsti ielaist. Piemēram, Aglonas maizes muzeja vadītāja Vija Kudiņa, kurai ir licence stiprā alkohola ražošanai, uzskata, ka drakonisko prasību dēļ viņa varētu no tās atteikties, lai gan pēdējā laika modes dzēriens šmakovka labi papildina lauku uzņēmējas tūrisma produktu piedāvājumu. Valsts tērē resursus, lai regulāri inspicētu V. Kudiņas šmakovkas «ražotni». Vai tā nav blusu dīdīšana, kamēr apkārt skraida ēnu ekonomikas trakie suņi, kuri būtu pelnījuši lielāku valsts enerģiju to izķeršanā?

Atgriežoties pie atalgojuma, jāuzsver, ka runa ir par visu valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, ne tikai amatpersonām (izņēmums saprāta robežās varētu būt drošības iestādes un valsts kapitālsabiedrības). Pirms vairākiem gadiem informāciju par algām, kas tiek maksātas no nodokļu maksātāju kabatām, nopludināja Latvijas Universitātes matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns, ko tolaik pazinām kā Neo. Viņš tika sunīts, tomēr tas izrāva aizsprostu visatļautībai atalgojuma noteikšanā. Tā rezultātā amatpersonu vārdus un atalgojumu liek atklāt likums. Tomēr pašlaik Saeima svārstās starp vārdu un uzvārdu slēpšanu līdz to nodošanai pilnīgā atklātībā, apsverot iespēju publicēt ne tikai amatpersonu, bet visu valsts maizi ēdošo algas. Iespējams, arī no tām institūcijām, kuras pašlaik skar sevišķs regulējums (piemēram, Valsts prezidenta kanceleja). Pašlaik gan šī iestāde ir paraugs citām institūcijām, kā datus slēpt un iet pret caurspīdīgumu, piesedzoties ar normatīviem.

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.