Demokrātijas eņģēm čīkstot, Krievijas parlamenta apakšpalāta jeb Valsts Dome ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šonedēļ panāca apstiprinājumu valsts dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Nākamnedēļ paredzams apstiprinošs balsojums augšpalātā jeb Federācijas Padomē, tad – prezidenta Vladimira Putina paraksts, un jau augustā Krievija beidzot tiešām būs PTO.

Kaut valdošās partijas Vienotā Krievija caursišanas spējas dēļ par gala iznākumu šaubu nebija, opozīcija PTO dalības ratifikāciju uz brīdi tiešām ja arī ne apšaubīja, tad katrā ziņā situāciju padarīja kutelīgu. Ja kaut kas noietu greizi un līgums netiktu apstiprināts līdz 23. jūlijam, saskaņā ar PTO noteikumiem to Krievijai būtu jāsāk diskutēt ar organizācijas dalībvalstīm no jauna. No Domes 450 deputātiem par līgumu nobalsoja 238, pret – 208, ar visai nelielu rezervi pārvarot 226 balsu minimumu. Pret dalību PTO nelokāmi paliek komunisti, partija Taisnīgā Krievija un liberāldemokrāti. Oponentu viedoklis ir nemainīgs, un arī dalības PTO aizstāvji un īstenotāji to nenoliedz. Kaut pilnīgai pārejai uz brīvo tirgu pēc PTO standartiem dažādās kategorijās dots laiks, ar pirmo Rietumu konkurences šoku Krievijas ražotāji sastapsies pavisam drīz.

«Latvijas uzņēmumu būtiskākie ekonomiskie ieguvumi no Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ir saistīti ar Krievijas tirdzniecības noteikumu paredzamību – ievedmuitas samazināšanu, sanitāro pasākumu pielīdzināšanu starptautiskajām normām, kā arī muitas lietu sakārtošanu,» laikraksta Dienas Bizness konferencē «Krievijas dalība PTO – Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz ar Krievijas pievienošanos PTO un tirdzniecības noteikumu paredzamību gaidāmi pozitīvi efekti gan uz eksporta, gan arī, piemēram, ražotājiem nepieciešamo Krievijas izejvielu importa attīstību, konferencē norādīja ministrs.

D. Pavļuts pauda, ka Krievijas uzņemšana PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā un ir ļoti būtisks solis abu pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanā, jo turpmāk tās tiks balstītas uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem.

Turpmāk abām pusēm būs saistoši PTO līgumi, kas regulē, piemēram, tādus jautājumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība u.c. Tas nozīmē, ka visām šīm normām Krievijā būs jābūt atbilstošām PTO nosacījumiem un tam tiks sekots līdzi Eiropas Savienības Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros. Krievijas Federācijas (KF) dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES-KF ekonomisko attiecību padziļināšanu, teikts EM paziņojumā.

ASV šomēnes noteiks jaunus muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma, kas ļauj ASV šādi reaģēt uz subsīdijām Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus», trešdien paziņoja ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs (USTR).

Saskaņā ar PTO lēmumu ASV drīkst noteikt muitas tarifus ES ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,86 miljardu eiro) vērtībā, lai kompensētu šo subsīdiju radītos zaudējumus. Šie ir lielākie pretpasākumi, kādus PTO jebkad ir atbalstījusi tirdzniecības strīdā.

Summu noteica PTO arbitrāža pēc tam, kad organizācija 2018.gada maijā atzina par pamatotu ASV nostāju, ka ES valstu piešķirtās subsīdijas un aizdevumi «Airbus» bijuši nelikumīgi.

USTR paziņoja, ka ES ražotajiem lidaparātiem tiks noteikts 10% tarifs, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sieram, olīvām, apelsīniem, miltiem, vīnam un viskijam - 25% tarifs.

Pēdējās divas nedēļas Ukrainai iezīmē svarīga ceļa beigas un jauna ceļa sākumu. Pirms divām nedēļām PTO Vispārējā padome oficiāli apstiprināja Ukrainas dalību šajā pasaules tirdzniecības struktūrā. Tagad, kad Ukrainas dalībai nepieciešama tikai ratifikācija Kijevā, ES un Ukraina ir uzsākušas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Šobrīd pasaules tirgos valda ievērojama neskaidrība, un tas ir svarīgs atgādinājums, ka gan augošām ekonomikām, gan attīstītajām valstīm pasaules ekonomika joprojām ir vienīgā stabilā vērtība un tirdzniecība un ieguldījumi ir vislabākais veids, kā tai pievienoties.

Tā arī ir neatņemama sastāvdaļa Ukrainas plašākajam mērķim ciešāk integrēties ar ES. Šajā kontekstā skatāmas arī šodienas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Kā Ukrainas kaimiņš un pārliecinoši lielākais eksporta tirgus, ES vienmēr ir atbalstījusi Ukrainas dalību PTO. ES politika attiecībā uz tās tuvākajiem kaimiņiem vienmēr ir veicinājusi stabilitāti un attīstību. Ekonomiskā integrācija, īpaši miljoni tirdzniecības plūsmās un personiski kontakti, ko veido augoši mazie uzņēmumi un kas rodas reģionālās piegādes ķēdēs, ir spēcīgs elements šajās attiecībās. Tādēļ ES un Ukraina, balstoties uz dalību PTO, turpmāk attīstīs savu sadarbību ar brīvās tirdzniecības nolīgumu, kura mērķis būs veicināt jaunus uzņēmējdarbības un ieguldījumu sakarus, nolīdzinot reglamentējošos šķēršļus tirdzniecībai un palīdzot mazajiem uzņēmumiem veicot sakarus starp abām ekonomikām. Kad šogad vai nākamgad PTO pievienosies Krievija, mērķis būs tāds pats.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieki, tai skaitā Eiropas Savienība (ES), ir noslēguši sarunas par vienošanos birokrātijas mazināšanai pakalpojumu tirdzniecības jomā, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā dēvētā kopīgā iniciatīva par pakalpojumu iekšzemes regulējumu "vienkāršos nevajadzīgi sarežģītos noteikumus un mazinās procesuālos šķēršļus", ar ko it īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šī vienošanās palīdzēšot globālās pakalpojumu tirdzniecības izmaksas samazināt par vairāk nekā 150 miljardiem ASV dolāru gadā.

Tas ir pirmais PTO sasniegums pakalpojumu tirdzniecības jomā ļoti ilgā laikā. EK uzsvēra, ka laba regulatīvā prakse ir būtiska mūsdienu ekonomikas funkcionēšanai. Ar šo iniciatīvu ir panākta vienošanās par skaidriem noteikumiem attiecībā uz pārredzamību un atļauju piešķiršanu pakalpojumu jomā. Tā rezultātā tiks ievērojami atvieglota pakalpojumu tirdzniecība, it īpaši MVU, kuriem nav tādu pašu resursu un pieredzes kā lielākiem viņu konkurentiem, lai tiktu galā ar sarežģītiem procesiem.

Kopš vasaras brīvdienām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) atsākušās intensīvas sarunas par lauksaimniecības reformu ar mērķi līdz šī gada decembrim panākt būtisku progresu lauksaimniecības reformas sarunās ar konkrētiem priekšlikumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai, ko apstiprinātu PTO ministri Honkongā – 6.Ministru konferencē, uz kā pamata, iespējams, jau līdz 2006.gada beigām tiktu izstrādātas vadlīnijas to īstenošanai. Visticamāk, ka izstrādāto vadlīniju apstiprināšana PTO dalībvalstīm aizņems vismaz divus gadus. Ņemot vērā iepriekšējo PTO Urugvajas raunda pieredzi, kad norunātie samazinājumi tika ieviesti pakāpeniski sešu gadu laikā, arī šī raunda rezultāti nestāsies spēkā tik drīz. Viena no pēdējām un rezultatīvākajām sanāksmēm notika šā gada 10.oktobrī Cīrihē, Šveicē, kur piedalījās Eiropas Savienības (ES), ASV, Indijas un Brazīlijas pārstāvji. Forumā ASV un ES nāca klajā ar saviem sākotnējiem piedāvājumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai. Eiropas Savienības piedāvājums ES tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons (ES lauksaimniecības komisārei Mariannai Fišerei Bēlai klātesot), atbildot uz ASV piedāvājumu, izteica pretpiedāvājumu lauksaimniecības politiku reformēšanai ar nosacījumu, ka tas būs spēkā, ja vien pārējās PTO valstis piekritīs šim priekšlikumam. Gan ASV, gan ES izteiktie lauksaimniecības reformas sākotnējie piedāvājumi ir izraisījuši plašas diskusijas PTO valstu starpā, un tie var arī mainīties sarunu procesā līdz šā gada decembrim, kad ir plānots panākt būtisku vienošanos šajā jautājumā. Tā kā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pamatmērķis ir atdalīt tiešo atbalstu no ražošanas, tādejādi to padarot tirdzniecību mazāk kropļojošu un atbilstošu PTO tirdzniecību nekropļojošā atbalsta kritērijiem, tad, saskaņā ar to, ES ir gatava samazināt tās kopējo tirdzniecību kropļojošo iekšējā lauksaimniecības atbalsta (cenu atbalsts, intervence, ražošanas tiešais atbalsts) lielumu par 65%. Jaunā ES KLP reforma vienlaicīgi arī ļauj ES apņemties pieļaujamo tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta līmeni, kura apmērs ir 5% no attiecīgā produkta ražošanas vērtības vai no lauksaimniecības kopējās ražošanas vērtības, samazināt par 65%. Papildus ES kategoriski nepiekrīt samazināt ar ražošanu saistīto tiešo maksājumu griestus, kas ir paredzēti 5% apmērā no kopējās lauksaimniecības ražošanas vērtības. Līdz ar to ES piedāvātais vispārējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazinājuma apmērs ir 70%, kas ir triju iepriekšminēto atbalsta elementu harmonizējošs lielums. Šis ES kopējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazināšanas sākotnējais piedāvājums būtiski neietekmēs ES tiešos maksājumus un vienoto platību maksājumus, jo tie saskaņā ar KLP reformu nekropļo tirdzniecību un tāpēc netiks pakļauti samazinājumam. ES sākotnējais piedāvājums izteikts ar nosacījumu, ja citi lielākie lauksaimniecības sektora tirdzniecību kropļojošā atbalsta maksātāji (Japāna, ASV) veiks attiecīgus proporcionālus samazinājumus. Jau 2003.gadā 5. Ministru konferencē ES savā pozīcijā norādīja, ka ir gatava samazināt kopējo tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta lielumu par 55%. Līdz ar to divu gadu laikā ES ir piekāpusies šajā jautājumā par 10%. Tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta apmēru samazinājumi, par kuriem vienosies PTO dalībvalstis, neietekmēs faktiski maksājamo subsīdiju lielumus šim mērķim, jo samazinājums jāveic no maksimāli atļautā šī atbalsta veida līmeņa, kas parasti ir lielāks par faktiski maksāto un ir noteikts katrai PTO valstij atsevišķi. Piemēram, ES tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta kopējais atļautais lielums ir 61,2 miljardi eiro, ko ES praktiski nekad nav pārkāpusi – tās reāli maksātie subsīdiju apjomi veido 2/3 no visiem iekšējā atbalsta veidiem, kas sakarā ar ES KLP reformu ir ar tendenci samazināties.

2005.gada 12, un 13. oktobrī, Rīgā viesnīcā «Radisson SAS Daugava» notiks Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) Eiropas Reģionālā konference par komunikāciju tūrisma jomā - TOURCOM, kuru organizē PTO, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija un Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). 2003. gada oktobrī Latvija tika uzņemta PTO un no 2005. gada 1.janvāra ir kļūvusi par tās pilntiesīgu biedru. Ideja par konferences rīkošanu Latvijā radās PTO ģenerālsekretāram Francesco Frangailli, kurš 2004. gada jūnijā apmeklēja Latviju un uzaicināja mūsu pārstāvjus apmeklēt PTO galveno mītni un iepazīties ar organizācijas darbu. Ideja ir īstenojies un 2005. gada Rīgā notiks PTO Eiropas Reģionālo konference par komunikāciju tūrisma jomā -TOURCOM - kā tūrpinājums Pirmajai pasaules TOURCOM konferencei, kas notika 2004.gada janvārī Madridē. PTO konferences rīkošana Rīgā,Latvijai paver plašas iespējas piesaistīt lielu pasaules un Eiropas vadošo starptautisko tūrisma profesionāļu un plašsaziņas līdzekļu uzmanību, iepazīstināt viņus ar mūsu valsti un tūrisma piedāvājumu, kā arī dod iespēju Latvijas tūrisma nozarei papildināt zināšanas sekmīgas komunikācijas jomā. Konferences laikā dalībniekus uzrunāt ir aicinātas Latvijas Republikas amatpersonas, piemēram, valsts prezidente V.Viķe - Freiberga, Ekonomikas ministrs A.K. Kariņš, PTO ģenerālsekretariāta pārstāvji - F.Frangialli, L.Cabrini, kā arī par dažādu valstu tūrisma nozares pārstāvji. Pašlaik dalību pieteikuši pārstāvji no vairāk kā 20 dažādām valstīm - Rumānijas, Ungārijas, Zviedrijas, Krievijas, Dānijas, Vācijas, Kipras, Austrālijas, Nigērijas u.c. Galvena semināra mērķauditorija ir valsts sektors - nacionālās tūrisma administrācijas , nacionālās, reģionālās un vietējās tūrisma organizācijas; privātais sektors - tūroperatori, ceļojumu aģenti, viesnīcas un avio kompānijas; plašsaziņas līdzekļi - vispārēji un tirdzniecības mediji, drukātie un elektroniskie mediji, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji. TAVA direktors U.Vitoliņš uzksata, ka «Ir viekts liels solis uz priekšu Latvijas tūrisma attīstībā, jo arī mēs ļoti strādājam komunikācijas jomā. TAVA šogad veikusi daudz dažādu mārketinga pasākumu tūrisma sakārtošanā Latvijā.» Avots: TAVA

Šī gada 5.februārī Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Vispārējās padomes sanāksmē tika pieņemts lēmums par Ukrainas pievienošanos PTO. Pēc nepieciešamo dokumentu ratifikācijas Ukrainas parlamentā Ukraina kļūs par pilntiesīgu PTO dalībvalsti.

Līdz ar to ir noslēdzies nepilnus 15 gadus ilgušais Ukrainas iestāšanās process PTO, kas ļāvis veikt Ukrainai nepieciešamās reformas ārējās tirdzniecības politikas sakārtošanā un tautsaimniecības sektoru reformēšanā, atbilstoši šīsdienas pasaules tirdzniecības pamatstandartiem.

Latvijai ir būtiska Ukrainas iestāšanās PTO, jo tā dos iespēju savstarpējās tirdzniecības attiecības balstīt uz saistošiem starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, un tādējādi nodrošināt paredzamākus un caurspīdīgākus Ukrainas likumdošanas noteikumus.

Ukrainas iestāšanās PTO Latvijas uzņēmējiem dos pārliecību par partnera tirdzniecības noteikumu stabilitāti, skaidrus nosacījumus tādos tirdzniecībai svarīgos jautājumos kā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, tirdzniecības tehniskās barjeras, sanitārie un fitosanitārie pasākumi, tranzīta brīvība, muitas procedūras, muitas maksājumi un formalitātes, kā arī garantijas tirdzniecības nosacījumu vienkāršošanai.

Krievija sniegs Minskai nepieciešamo palīdzību, lai Baltkrievija pēc iespējas ātrāk iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Šāds lēmums tika ietverts memorandā, ko Baltkrievija un Krievija parakstījušas par iestāšanos PTO, vēsta Krievijas mediji.

«Krievija palīdzēs novērst politiskos šķēršļus pārrunās par Baltkrievijas iestāšanos PTO,» ir teikts memorandā, kas parakstīts Eirāzijas ekonomiskās padomes tikšanās laikā Maskavā.

«Mēs apsveicam Krieviju, ka tā iestājusies PTO. Es pieņemu, ka pilnvērtīga PTO biedra statuss sniegs mūsu stratēģiskajam partnerim papildus iespējas palīdzēt arī Baltkrievijai iestāties šajā organizācijā,» pirmdien pavēstīja Baltkrievijas prezidents Alkeksandrs Lukašenko.

Jau vēstīts, ka aizvadītās nedēļas beigās Krievija pēc 18 gadus ilgām diskusijām pievienojās PTO. Intensīvas sarunas par Krievijas, kas ir arī viena no pasaules galveno ekonomiku savienības G8 valstīm, iestāšanos PTO notika kopš 1993. gada.

Ķīna paziņojusi, ka gadījumā, ja ASV neievēros Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumus, var izcelties «tirdzniecības karš».

Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvniecības (USTR) - ASV valdības aģentūras - pagājušajā nedēļā nosūtītā vēstulē Kongresam, kurā izklāstīts prezidenta Donalda Trampa redzējums, pārskatīti nosacījumi, ar kuriem ASV pievienojās PTO.

Trampa administrācijas interpretācijā «Kongress skaidri norādījis, ka amerikāņi nav tieši pakļauti PTO lēmumiem».

Ķīna brīdināja, ka mēģinājumi diskreditēt PTO kaitētu tirdzniecībai nākotnē.

«Ja PTO locekļi ignorē organizācijas noteikumus pašlabuma vārdā un atsakās ievērot tās spriedumus strīdos, tad daudzpusējā tirdzniecības sistēma eksistēs tikai nosaukuma dēļ un var pat atkārtoties pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu tirdzniecības karš,» paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

Lielā mērā var teikt, ka starptautiskā uzņēmējdarbības vide ir piedzīvojusi savu šā gadsimta notikumu - Krievijas un ASV līderu vienošanos par mūs lielās kaimiņvalsts uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

Jāatzīst, ka Latvijas gadījumā šī ziņa būtu uztverama ar divējādām izjūtām. No vienas puses, šāds pavērsiens var iezīmēt jaunas ēras sākumu Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās.

Jāņem vērā, ka PTO pamatideja ir nodrošināt brīvas ekonomiskās attiecības starp šajā organizācijā ietilpstošajām valstīm, bet tieši Latvija, kas Krievijai var piedāvāt dažādas produkcijas klāstu, šai valstij, līdzīgi kā Lietuva, Igaunija, Polija un Somija, atrodas vistuvāk, un tādējādi var efektīvi izmantot savas ģeogrāfiskās priekšrocības.

Taču, no otras puses, ir būtiski (īpaši jau Latvijas gadījumā), lai finālā neizrādītos, ka Krievija, iestājoties PTO, saņems kādus būtiskus nosacījumus. Jāatgādina, ka mūsu uzņēmēji joprojām maksā Krievijai gan ļoti neizdevīgu preču ievedmuitu, gan arī diskriminējošus dzelzceļa tarifus, nemaz jau nerunājot par to, ka laiku pa laikam šai kaimiņvalstij ir vēlme neļaut savā teritorijā tirgot kādu mūsu produktu. Turklāt Krievija jau izsenis ir bijusi valsts, kam patīk nevis ievērot dažādas saistības, bet gan interpretēt tās atbilstoši savām ekonomiskajām interesēm. Un šeit liels darbs būs mūsu valdībai, lai netiktu pieļauta situācija, ka mēs pret Krieviju pildām visas PTO noteiktās prasības, bet tā attiecībā uz Latviju - ne. Turklāt tikai laiks rādīs, kādi ir bijuši tie nosacījumi, uz kuru pamata abu valstu prezidenti - Dž. Bušs un V. Putins - ir vienojušies par PTO paplašināšanu.

Pirmā gada bilance Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā – divas strīdu procedūras, ko ierosinājusi Eiropas Savienība un Japāna. Turpretī ietekmes uz investīciju pieplūdi un Krievijas ekonomikas stimulēšanu PTO praktiski nav nekādas.

Kad Krievija pērn 22. augustā pēc 19 gadu mēģinājumiem un vilcināšanās iestājās globālajā tirdzniecības klubā, pie valsts augstākās varas grožiem atpakaļ nākušais Vladimirs Putins bija uzstādījis 6% ekonomikas izaugsmes mērķi. Tomēr pat par spīti samērā augstajām naftas cenām Krievijas ekonomikas iekšējais spēks pasaules lielāko ekonomiku stagnācijas laikā nav izrādījies pietiekams, lai kaut tuvotos prezidenta uzstādītajam mērķim. Šā gada otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika pret šo laika posmu pērn ir augusi vien par 1,2%, ziņo Bloomberg.

Lielākais klupšanas akmens sarunās par iestāšanos PTO Krievijai bija nesaprašanās ar Eiropas Savienību par ievedmuitas tarifiem automašīnām. Kad tas it kā tika atrisināts un Krievija apsolīja pazemināt iekasējamo ievedmuitu, vien dažas dienas pēc iekļūšanas PTO – 1. septembrī ‒ Maskava pieņēma it kā ekoloģiski motivētu likumprojektu par automašīnu utilizācijas nodokli importējamajām automašīnām. Muitas savienības piegādātāji – Baltkrievija un Kazahstāna – no tā gan ir atbrīvoti.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Krievijas Federācija trešdien oficiāli kļūst par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 156. dalībvalsti. Sākot ar šodienu, stājas spēkā Krievijas iestāšanās PTO uzņemtās saistības un valstij nāksies ievērot vairākus organizācijas principus. Latvijas ieguvumi būs saistīt ar zemākiem eksporta tarifiem.

«Līdz ar Krievijas dalību PTO preču tirdzniecībā pakāpeniski tiks samazināti un atsevišķos gadījumos pat pilnībā atcelti importa un eksporta tarifi, noteikti maksimālie iespējamie tarifu griesti, kā arī tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitārie un fitosanitārie pasākumi būs jāpiemēro atbilstoši starptautiskajām normām,» uzskaita Ekonomikas ministrija.

Turpmāk KF būs jāievēro tādi PTO nediskriminācijas pamatprincipi kā vislielākās labvēlības režīms un nacionālais režīms. Tāpat dalība PTO ierobežos iespējas īstenot protekcionisma pasākumus, sekmējot KF tirdzniecības attiecību paredzamību un uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstību.

Jauno Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) biedru skaitā iekļautas vairākas jaunas dalībvalstis, to skaitā Apvienotā Karaliste, Bahamu salas, Papua - Jaungvineja un Timora-Leste. Pasaules tūrisma organizācijas 16.Ģenerālā asambleja noritēs Senegālas galvaspilsētā Dakarā. Šī būs pirmā reize, kad par Asamblejas norises vietu izvēlēta Āfrikas reģiona valsts. PTO Ģenerālā asambleja notiks no 25.novembra līdz 2.decembrim Senegālas Le Méridien Président viesnīcā Dakarā. Viena no galvenajām Asamblejas tēmām būs tūrisma ieguldījums stabilā valstu attīstībā un nabadzības mazināšanā. Papildus nabadzības mazināšanas problēmai Dakaras Ģenerālā asambleja pievērsīsies arī tādiem jautājumiem kā pašreizējā tūrisma nozares situācija globālā un reģionālā mērogā, krīzes vadības iespējām tūrisma nozarē, tiks pārskatīts PTO finansiālais statuss un noteikti jauni stratēģiskie mērķi nākamajiem pieciem gadiem. Asamblejas laikā tiks ievēlēts arī jauns PTO ģenerālsekretārs, kas darbosies nākamos četrus gadus. Gaidāms, ka PTO biedru skaits Asamblejas laikā sasniegs 150 valstis, saistībā ar vairāku jaunu valstu iekļaušanu PTO. Iepriekšējā PTO Ģenerālā asambleja noritēja 2003.gadā Ķīnas galvaspilsētā Pekinā.

«Pats sev par pārsteigumu esmu sācis izvērtēt savu skepsi attiecībā pret Krieviju. Patlaban šajā valstī vēl neesmu investējis, bet pirmo reizi sāku apsvērt iespēju to darīt,» ASV medijam CNBC pauda «Volstrītas veterāns», investors Džims Rodžers (Jim Rodger).

Pēc pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) Krievijas kompānijām paveras lielākas iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī palielinās to konkurētspēja pasaules tirgū. Pēc pievienošanās PTO Krievija nonākusi vairāku investoru redzeslokā, ieskaitot Dž. Rodžeru.

Krievija pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) interesantā laikā - tad, kad tai kaimiņos esošo eirozonu moka parādu slogs un kad Krievijas pašas ekonomikas izaugsmes nākotnes prognozes nav īsti skaidras, tomēr tie, kas ir gana drosmīgi, varētu mēģināt riskēt un ieguldīt ilgtermiņā, pauž Business Insider.

Neņemot vērā to, ka Krievija pieder BRIC valstu grupai, valsts jau pāris mēnešus atrodas investoru redzeslokā, raksta medijs. To ietekmē gan situācija eirozonā, gan Krievijas ģeogrāfiskais novietojums, kā arī tas, ka Krievijas ekonomikas «neskaidrība» varētu būt krietni pārspīlēta.

Šveicē notikušajā ceremonijā piektdien tika apliecināts, ka Krievija pēc 18 gadus ilgušām diskusijām pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), vēsta BBC.

Līdz šim brīdim Krievija ir pasaules lielākā ekonomika, kas pievienojusies (PTO). PTO ir pārstāvētas gandrīz visas pasaules valstis.

Krievijas iestāšanās PTO samazinās preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeras un radīs labākus nosacījumus tirdzniecības attiecību attīstībai, iepriekš portālam nozare.lv ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. «Ņemot vērā, ka Krievija ir Latvijas otrs lielākais ārējais tirdzniecības partneris, tās iestāšanās PTO ir ļoti svarīga. Šo globālajai ekonomikai vēstursiko brīdi jau vairākus gadus gaida arī Latvijas uzņēmēji, jo tas ir būtisks solis ceļā uz labāku ārējās tirdzniecības režīmu un lielāku procesa caurskatāmību, tostap attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeru samazināšanu,» pauda D. Pavļuts. Viņš norādīja, ka līdz ar Krievijas pievienošanos PTO atsevišķos gadījumos tiks pilnībā atcelti importa un eksporta tarifi, tiks noteikti maksimālie iespējamie tarifu griesti, kā arī tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitāre un fitosanitārie pasākumi tiks piemēroti starptautiskajām normām.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Konkurences padome uzlikusi naudas sodu SIA GSK auto, SIA BB Transports, SIA Vērsis Ro, AS Mārupes Komunāliepakalpojumi, SIA Vibro AV, Mārupes meliorācijas Biedrība un SIA AL Autotrans.

Lieta ierosināta, pēc izmeklēšanas rezultātā iegūtās informācijas par Mārupes pagasta cenu aptaujām, kas tika rīkotas Mārupes pašvaldības iepirkumiem ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Konkurences padome konstatējusi, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības.

Konkurences padome uzskata, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.

Eiropas Savienības (ES) uzstādītie enerģētikas politikas plānošanas mērķi paredz līdz 2020.gadam panākt katrā dalībvalstī vismaz 10% lielu biodegvielas patēriņu. Tas lielā mērā ieskicē ES «zaļo» redzējumu un kopējos centienus veidot energoresursu neatkarību nākotnē.

Kas šajā jomā notiek Latvijā? Šā gada 9.septembrī Ekonomikas ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā apsver iespēju palielināt obligātā biodegvielas piejaukuma apjomu dīzeļdegvielai, lai jau tuvākajā nākotnē tai ieviestu 7% obligāto biodegvielas piejaukumu, bet benzīnam saglabāt esošo 5% obligāto piejaukumu. Tāpat Ekonomikas ministrija apsver iespēju ļaut realizēt benzīnu ar 10% bioetanola piejaukumu. Līdzīgi arī Latvijas Biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs Dienas Biznesam atzīst, ka ir jāmeklē ceļi, kā 2020.gadā sasniegt 10% lielu biodegvielas īpatsvaru Latvijas transporta sektorā.

Kamēr speciālisti aktīvi meklē iespējas, kā veicināt biodegvielas piejaukumu un šādu naftas produktu patēriņu, diemžēl neizmantoti paliek esošie nodokļu instrumenti. Jānorāda, ka likums «Par akcīzes nodokli» jau no tā pieņemšanas 2003.gadā paredzēja samazinātu akcīzes nodokļa likmi tādiem naftas produktiem, kuriem ir pievienota biodegviela.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministre Jeļena Skriņņika parakstījušas Latvijas un Krievijas kopēju paziņojumu par Lauksaimniecības konsultatīvās grupas izveidi.

Lauksaimniecības konsultatīvās grupas darbības mērķis būs Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības uzlabošana lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomā. Šīs grupas uzdevums būs koordinēt abām valstīm savstarpēji izdevīgu sadarbību lauksaimniecības preču tirdzniecībā, atbalstīt ekonomisku, tirdzniecības un zinātniski tehnisku sakaru aktivizēšanu lauksaimniecības jomā, kā arī sekmēt tiešu sakaru dibināšanu starp abu valstu uzņēmumiem un organizācijām. Krievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris, kas trešo valstu starpā ierindojas pirmajā vietā lauksaimniecības produktu eksporta un importa ziņā.

Pēc Krievijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) kaimiņvalstij nāksies samazināt ievedmuitas nodokļus, kā arī tā nevarēs ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar jaunajām saistībām, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe

Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta šodien ratificēja Krievijas pievienošanos PTO. Tādējādi Federācijas padome spērusi pēdējo soli, lai attiecīgo likumprojektu varētu parakstīt Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Iepriekš, 10.jūlijā Krievijas dalību PTO apstiprināja Krievijas Valsts dome.

«Krievija būs jāsamazina ievedmuitas nodokļi plašam produktu klāstam un jāatceļ prasība par importa licenci alkoholiskajiem dzērieniem, kas atvieglos pieeju šim tirgum. Dažiem produktiem tarifu samazinājums būs būtisks, piemēram, dzīvām cūkām. Patlaban piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanos PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu,» sacīja Gulbe.

No Krievijas iestāšanās PTO Latvijai būšot virkne ieguvumu tieši pārtikas un lauksaimniecības jomā. Krievijas dalība starptautiskajā tirdzniecības organizācijā, kuras ietvaros tai vajadzēs ievērot daudzpusējos tirdzniecības nosacījumus, tai skaitā sanitāros un fitosanitāros pasākumus, tirdzniecības tarifus un ne-tarifu barjeras, sekmēs Krievijas un pārējo PTO dalībvalstu, tai skaitā, Latvijas savstarpējās tirdzniecības izaugsmi, paredz Zemkopības ministrija.

Krievija kā pilntiesīga PTO dalībvalsts vairs nevarēšot ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar tās uzņemtajām saistībām PTO.

Paredzams, ka Krievija samazinās ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam un tās noteiktie vidējie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem pēc to pilnīgas ieviešanas būs 10,8% pašreizējo 13,2% vietā. Attiecīgi piena produktiem tie būs 14,9% pašreizējo 19,8% vietā; graudiem – 10% pašreizējo 15,1% vietā.

Svarīgi, ka panākta vienošanās par atsevišķu augsto tarifu būtisku samazināšanu, piemēram, šobrīd piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanās brīdi PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu. Tādējādi Latvijas cūkaudzētāju konkurētspējīga eksporta iespējas uz Krieviju būtiski uzlabosies. ZM aplēsusi, ka, eksportējot dzīvas cūkas 2010. gada apjomos, Latvijas cūkaudzētāji uz samazinātā ievedmuitas nodokļa rēķina ietaupīs apmēram 5 miljonus eiro. Turklāt, cūkgaļas ražotāji varēs izmantot arī iespēju eksportēt savu produkciju tarifu kvotas ietvaros ar ievedmuitas nodokli 0%, pašreiz tarifs ir 15%, bet ne mazāk kā 0,25 eiro par kilogramu. Cerības ar tarifu samazinājumu saista pašmāju cūkaudzētāji. A/s Jēkabpils labība valdes priekšsēdētājs Varis Sīmanis atzīst, ka situācija būs atkarīga galvenokārt no produkcijas cenas un lielākiem importētājiem – Vācijas, Holandes, Dānijas un, iespējams, Polijas. Latvija esot mazs tirgus spēlētājs, kas kopējo ainu būtiski neietekmē. Uz strauju eksporta kāpumu arī nevarot cerēt, jo jau šobrīd atsevišķas cūku fermas uz Krieviju eksportē ap 70 – 80 % no saražotā. SIA Ulbroka direktors Aivars Kokts ir piesardzīgs savās prognozēs. Viņš Db sacīja, ka Latvijas ražotāji varētu būt tikai ieguvēji no Krievijas iestājas PTO, jo paredzams, ka Eiropā paaugstināsies cūkgaļas cenas. Ja ievedmuitas tarifu samazinātu par 30 %, cenas kāpums varētu būt ap 10 %, lēš A. Kokts. Tiesa, jāņem vērā, ka uz Krievijas tirgū pretendē arī Vācijas ražotāji, kas būtu pirmie ieguvēji. Turklāt satraukumu jau pauduši vietējie Krievijas cūkaudzētāji, kas aicina valdību neatļaut strauju tarifu samazinājumu importa cūkgaļai.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) uzaicinājusi Vjetnamu, kļūt par tās locekli, ziņo BBC.

Kā jau Db.lv ziņoja Vjetnama ir centusies pievienoties PTO jau 12. gadus un tā būs 150. PTO locekle.

Vjetnamas ekonomika ir viena no visstraujāk augošajām Āzijas reģionā. Āzijas attīstības banka pagājušajā mēnesī izplatīja prognozi, ka Vjetnamas ekonomikai šogad gaidāms līdz pat 7,8 procentu kāpums. Ar 84 miljoniem iedzīvotāju Vjetnama ir otrā apdzīvotākā valsts pasaulē pēc Krievijas ārpus PTO.

Kļūstot par PTO dalībvalsti, Vjetnama iegūtu no kvotu atcelšanas, kas patlaban ierobežo tekstila eksportu uz Eiropu un ASV. ASV tekstila rūpniecības pārstāvji jau izteikuši bažas, ka Vjetnamas iestāšanās PTO novedīs pie lēto apģērbu masveida importa ASV un bezdarba pieauguma.

Eiropas politiķu labās ieceres nodrošināt savus banku pakalpojumu patērētājus pret globālās finanšu krīzes atkārtošanos var izraisīt tiesāšanos augstā līmenī, brīdina finanšu politikas analītiķi un patērētāju tiesību aizstāvji ES un pasaulē.

Finanšu industrijas analīzei veltītā Briseles domnīca Finance Watch (FW) kopā ar četrām Eiropas patērētāju tiesību organizācijām ES tirdzniecības komisāram Karelam de Gihtam nosūtījusi atklātu vēstuli, prasot Pasaules Tirdzniecības organizācijas Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komitejā atbalstīt Ekvadoras priekšlikumu apspriest «virzību makroekonomiski piesardzīgos regulējumos un to attiecības ar GATS (t.i., PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma) noteikumiem».

Ekvadoras rūpju tiešais iemesls ir Panamas izteiktie draudi, kad Ekvadora savā nacionālajā likumdošanā mēģināja regulēt Panamas «nodokļu paradīzes» statusu. Panama pret to protestēja, atsaucoties uz PTO līgumiem un noteikumiem. ASV patērētāju tiesību organizācija Public Citizen (PC) norāda, ka līdzīga argumentācija, lai savaldītu likumdevēju «pārliekās» rūpes par savas valsts iedzīvotāju materiālo drošību, ir likusi pierauties arī ASV Kongresam.