Publiskums – godprātīgo uzņēmēju efektīgākais ierocis

2018. gada 16. janvāris plkst. 9:19
Sadaļa: Likumi
Dalies ar šo rakstu

Skaļās lietās iesaistītajiem ir jābūt gataviem skaidrot savu pozīciju vienkāršiem vārdiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem, it īpaši tiesnešiem, jāskaidro pieņemtie lēmumi; rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot

Par plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā 26. janvārī Latvijas Universitātē Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konferencē Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā diskutēs tiesneši, advokāti, tiesībzinātnieki.

Lai arī nereti tiek kultivēts uzskats, ka komercstrīdos sabiedrības viedoklim nav nekādas nozīmes, tomēr, kā rāda atsevišķi piemēri, sekmīgi strādājot, iespējams izveidot vajadzīgo sabiedrības viedokli, tāpēc gan tiesvedībās, gan arī dažādu ideju lobēšanā sabied- rības ignorēšana vai nespēja skaidrot un pamatot savu pozīciju var labo lietu ievest «purvā». Viens no iespējami labākajiem risinājumiem ir sabiedrības aktīvākās daļas iesaistīšana konkrētu risinājumu meklēšanā un diskusijās. Turklāt, kā rāda prakse, arī «strausa politika» – klusums – var nedot cerēto efektu un ēnā palikšanas vietā nākas taisnojoties gozēties mediju starmešos. Nevar ignorēt arī bieži vien novēroto situāciju, kad likumīgs spriedums sabiedrības acīs nav taisnīgs spriedums. To var risināt tikai ar izskaidrošanas darbu, ko veiktu ne tikai tiesneši, bet arī attiecīgās jomas eksperti.

«Lai defekta vietā būtu efekts, labākais risinājums ir ekspertu iesaistīšana problēmjautājumu apspriešanā, pie kam – ar masu mediju klātbūtni,» savu pieredzi atklāj bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, pašlaik Tiesību zinātņu institūta vadītājs Ringolds Balodis. Viņš uzskata, ka sabiedriskais viedoklis ir iespēja, nevis problēma.

Ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns uzskata, ka, iesaistoties dažādos strīdos un, vēl jo vairāk, tiesvedībās, uzņēmumiem ir liels reputācijas risks. «Ja uzņēmumam nav plāna B komunikāciju ugunsgrēka dzēšanai, tad izdzīvot ir ļoti grūti. Izcils piemērs pirms kāda laika bija tā dēvētais Baltais saraksts jeb padziļinātās sadarbības programma, kur vienīgais rezultāts varēja būt tikai defekts gadījumā, ja, piemēram, PVN pārmaksu atmaksa (kuru paredzēts novirzīt ikmēneša nodokļu nomaksai) ir aizkavējusies un uzņēmums uz kādu brīdi ir «kļuvis» par nelielu nodokļu parādnieku. Rezultātā uzņēmums tiks izslēgts no šī Baltā saraksta, taču reputācijas risks ir milzīgs, jo uzņēmums tā rezultātā var tikt «izsmērēts» publiskajā telpā un «atmazgāties» ir teju neiespējami. Ziņa par nodokļu parādu ir ar lielu un treknu virsrakstu ziņu lentes augšā, bet par to, ka nodokļu parāda vairs nav – ar maziem sīkiem burtiem kādas sadaļas pašā apakšā,» tā Ģ. Greiškalns.

Visu rakstu Publiskums – likumīga taisnīguma triumfa pamats lasiet otrdienas, 16. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu