Jaunākais izdevums

Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, aģentūru LETA informēja partijā "Latvijas attīstībai".

Šādu lēmumu Pūce pieņēmis pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

"Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata saka Pūce.

"Es par savu rīcību patiesi atvainojos un to no sirds nožēloju. Es esmu kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā, esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli. Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību," pauž no amata aizejošais ministrs, uzsverot, ka par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība un tieši to viņš arī darīs.

Pūce uzskata, ka radusies situācija liedz viņam pilnvērtīgi pildīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, tāpēc viņš šodien lūdzis Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atbrīvot viņu no amata.

"Nevēlos, lai jau tā sarežģītā politiskā vide mazinātu sabiedrības uzticību, jo tikai un vienīgi ar sabiedrības atbalstu un sapratni valsts ir spējīga attīstīties, pārvarot grūtības. Šobrīd, cīnoties ar pandēmiju un tās sekām, sabiedrības uzticība valdībai ir ļoti svarīga," uzskata Pūce.

Vaicāts, vai saglabās Saeimas deputāta mandātu, Pūce atbildēja apstiprinoši. Politiķim atgriežoties darbā Saeimā, savu deputātes amatu būs jāatstāj Dacei Bluķei, kura šajā amatā apstiprināta uz laiku, kamēr Pūce ieņem ministra posteni.

Taujāts par atbildi tiem, kuri sagaidītu politiķa atkāpšanos arī no Saeimas deputāta amata, Pūce skaidroja, ka par savu nepareizo rīcību politisko atbildību ir uzņēmies, atkāpjoties no ministra amata.

Pūce atzina, ka vairākas reizes ir lietojis Rīgas domes deputātiem pienākošos caurlaidi, kas bija izsniegta viņa padomniekam, Rīgas domes deputātam Andrim Bačkuram (LA). Politiķis pauda, ka pēc Rīgas domes deputāta Māra Mičerevska paziņojuma rīkojies emocionāli un ļoti nepareizi un ir pieļāvis kļūdu - nestāstot patiesību un maldinot sabiedrību.

Pūce pauda, ka šī situācija neietekmēs to, ka "Attīstībai/Par!" (AP) turpinās strādāt valdībā un koalīcijā. Attiecībā uz nākamo VARAM ministru Pūce pauda, ka AP virzīs jaunu kandidātu, bet par to vēl būs iekšēji jālemj.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēs publiski izskanējušo informāciju Pūces, iespējams, prettiesisku SIA "Rīgas satiksme" autostāvvietas caurlaides izmantošanu.

Birojā aģentūrai LETA apliecināja, ka atbilstoši savai kompetencei izvērtēs publiski izskanējušo informāciju par amatpersonas, iespējams, prettiesisku "Rīgas satiksme" autostāvvietu caurlaižu izmantošanu.

Otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" Rīgas domes deputāts Mičerevskis apgalvoja, ka Pūce, no kura vadītās partijas "Latvijas Attīstībai" (LA) pagājušajā nedēļā izstājās Mičerevskis, prasījis Mičerevskim sagādāt viņam Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

Jau nākamajā dienā pēc Rīgas domes vēlēšanām Mičerevskis, kurš strādāja par Pūces kā ministra padomnieku komunikācijas jautājumos, no viņa esot saņēmis īsziņu: "Klausies, Tev būs viens uzdevums Rīgas domē no manis personisks! Tev būs tomēr tā auto "Rīgas satiksmes" caurlaide jāņem."

Mičerevskis Pūcem jautājis, vai caurlaide nepieciešama viņam, un ministrs atbildējis apstiprinoši, piebilstot, ka iepriekš "kādu laiku" izmantojis partijas biedra, Rīgas domes deputāta Andra Bačkura (LA), bet pēc tam - Rīgas domes pagaidu administrācijas pārstāvju sagādāto caurlaidi.

Mičerevskis kā pierādījumu savam apgalvojumam par caurlaidi sociālajā tīklā "Twitter" ievietojis ekrānšāviņu no viņa un ministra sarakstes lietotnē "Whatsapp". Pūce šodien "Twitter" nav noliedzis "Whatsapp" rakstīto, taču "tas ir acīmredzams joks".

Pūce sākotnēji noliedza, ka kopš Rīgas domes deputāta amata atstāšanas būtu mēģinājis iegūt Rīgas domes izsniegtu stāvvietas atļauju. Ministrs norādīja, ka jau divus gadus, kopš neesot Rīgas domes deputāts, viņam nav Rīgas domes izsniegtas stāvvietu atļaujas un viņš arī tādu nelietojot, kā arī nav centies tādu iegūt.

Pūce nenoliedza "Whatsapp" rakstīto, taču sākotnēji apgalvoja, ka "tas ir acīmredzams joks". "Mana komunikācija gan klātienē, gan "Whatsapp" ar Māri pamatā ir bijusi jokošanās un apcelšanās. Gan viņš tāds, gan es tāds. Un es esmu pārliecināts, ka viņš to tā arī saprata," iepriekš norādīja Pūce.

Mičerevskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nolēmis izstāties no LA, jo viņam neesot pieņemama partijas līderu aizkulišu tirgošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras koalīcijas partijas kopā ar Saeimas deputāta Ata Zakatistova vadīto "Stabilitātes" grupu ir politiski vienojušās par 2022.gada valsts budžetu, ceturtdien pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā ļoti svarīgi būs veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību, gan arī atsevišķu nozaru attīstību.

Piektdien, 24.septembrī, premjers sasauks ārkārtas valdības sēdi, kurā diskutēs par nākamā gada valsts budžetu. Sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ziņos sīkāk par konkrētiem skaitļiem, pauda Kariņš.

Vienlaikus viņš atklāja, ka nākamgad gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības un iekšlietu nozarēs. Attiecīgi atalgojums pieaugs mediķiem, skolotājiem un policistiem.

Tāpat paredzēts zīmīgs zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība februārī plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas stratēģiju

LETA, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Koalīcijas partneri skeptiski par PVN samazināšanu primārajiem pārtikas produktiem

LETA, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partneri pauž samērā skeptisku nostāju par Nacionālās apvienības atbildībā esošās Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt primārajiem pārtikas produktiem.

ZM informatīvā ziņojumā aicina valdību atbalstīt PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.

"Jaunās Vienotības" politiķis Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka PVN samazināšana gaļas un piena produktiem nesamazinās gala cenu, tā tikai ļaus starpniekiem vairāk nopelnīt. PVN samazināšana neatsaucas uz produktu gala cenu, uzsvēra deputāts, jo cenas nosaka tirgus, nevis nodokļi.

Kā piemēru Šadurskis minēja nodokļa samazināšanu Latvijā audzētiem dārzeņiem, kad cenas šiem produktiem neesot mainījušās. "Nez kāpēc sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu samazināšana uzlabos situāciju," sprieda politiķis, minot, ka pirmsvēlēšanu periodā pieaug populisms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atbalstu par malku, granulām vai briketēm tomēr varēs saņemt bez čeka uzrādīšanas

LETA, 09.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts energoresursu cenu pieauguma apstākļos ar atpakaļejošu datumu tiks attiecināts arī uz mājsaimniecībām, kas kā kurināmo resursu izmanto malku, koksnes granulas vai briketes, turklāt tas būs iespējams, neuzrādot pirkuma čekus, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes paziņoja Saeimas deputāts Juris Pūce (AP).

AP būtisks bijis jautājums par atbalstu iedzīvotājiem, kuri izmanto malkas apkuri, jo tā, pēc Pūces teiktā, esot ievērojama Latvijas daļa, kura turklāt neesot tā turīgākā. Daļa šo iedzīvotāju malku jau ir sagādājusi, un viņiem nav ar likumu noteikta pienākuma saglabāt maksājuma dokumentus. Turklāt ir iedzīvotāji, kas malku iegūst pašu spēkiem, tomēr tas nenozīmē, ka viņiem tas nesagādā izmaksas, norādīja politiķis.

Tāpēc visiem iedzīvotājiem, kas izmanto malkas apkuri, un to ir sagādājuši kopš maija, būs iespēja saņemt atbalstu no pašvaldības, arī neuzrādot pirkuma dokumentus. Savukārt no septembra atbalstam varēs pieteikties, iesniedzot maksājuma dokumentus, skaidroja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot jaunus un pilnveidojot esošos digitālos pakalpojumus, Baltijas valstis ir kļuvušas par paraugu Eiropas Savienības (ES) digitālās transformācijas jomā un jau šoruden ES Telekomunikācijas ministru neformālās tikšanās laikā aicinātas prezentēt savu digitālās transformācijas vīziju, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Pūce tikās ar Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministru Raulu Siemu, lai pārrunātu pārrobežu pakalpojumu ieviešanu starp Latviju un Igauniju, apspriestu Baltijas valstu kopīgo redzējumu ES digitālās transformācijas jomā, kā arī 5G partnerību un starptautisko Baltijas jūras reģiona forumu "5G Techritory".

Šobrīd ir sasniegts jauns attīstības punkts veiksmīgi uzsāktajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā - augusta beigās abas valstis ir izveidojušas abu valstu nacionālo datu apmaiņas risinājumu saslēgumu un to sekmīgi pārbaudījušas darbībā.

"Panāktais progress savstarpējā datu apmaiņā turpinās Baltijas valstu ciešāku digitālo integrāciju, kas aizsākās ar savstarpēju e-parakstu atzīšanu un tagad nodrošinās arvien plašāka pakalpojumu klāsta pārrobežu pieejamību. Šo digitāli pieejamo pakalpojumu nodrošināšana atvieglos pārrobežu sadarbību Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas dzīvo, mācās vai strādā kādā no valstīm," informēja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ar attīstības stimuliem "galīgi garām šaujam"

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās satrauca ziņa, ka Latvija nav sasniegusi nevienu no Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītajiem mērķiem.

Un būtiski, ka to bija secinājis ne jau kāds no tēzes “viss ir slikti” skandētājiem, bet gan Ekonomikas ministrija (EM) savā ziņojumā. Tātad tas ir nevis vienas dienas skandāls, bet gan problēma, ko noteikti vajadzētu rūpīgi analizēt, lai nepieļautu kļūdu atkārtošanos.

Lai gan bija paredzēts, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2020. gadā sasniegs 20% iepretim 14,1% no IKP 2011. gadā, pēc EM sniegtās informācijas faktiski apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2020. gadā bija 12,2%.

Latvija nesasniedza arī mērķi panākt apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 40% apmērā, kā arī netika sasniegts mērķis nodrošināt apstrādes rūpniecības pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 60% apmērā. Tāpat netika sasniegts mērķis 2020. gadā pētniecībā un attīstībā ieguldīt 1,5% no IKP. Ja 2011. gadā pētniecībā un attīstībā tika ieguldīti 0,7% no IKP, tad 2020. gadā tie bija 0,64% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

TF Bank atver filiāli Latvijā

Db.lv, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību, Zviedrijā reģistrētā TF Bank AB paziņo par filiāles atvēršanu Latvijā.

Atļauju "TF Bank" filiāles darbībai 1.septembrī izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Pēc veiksmīgi aizvadītiem pieciem gadiem Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū, bankas kredītportfelis ir sasniedzis vairāk nekā 60 miljonus eiro un jau tuvāko mēnešu laikā plānots ieviest jaunus, inovatīvus finansēšanas risinājumus.

“Nodibinot bankas filiāli, nostiprinām savas pozīcijas Latvijas tirgū un plānojam turpināt attīstīt patēriņa finansēšanu, lai efektīvāk apkalpotu arvien augošo klientu skaitu,” saka TF Bank Latvijas filiāles vadītājs Juris Pūce.

Līdz šim banka sniedza patērētāju kreditēšanas pakalpojumus pārrobežu kārtībā no Zviedrijas un ar filiāles atvēršanu Latvijā tā iegūs elastību produktu un procesu attīstībā.TF Bank biznesa modelis ir balstīts uz atbildīgu aizdošanu, un populārākie aizdevumu mērķi Latvijā ir mājokļa uzlabošana, automašīnas iegāde un klientu jau esošu kredītsaistību pārfinansēšana uz izdevīgākiem nosacījumiem. Vidējā izsniegto aizdevuma summa ir aptuveni pieci tūkstoši eiro.“Mūsu interesēs nav izsniegt kredītus, kurus klienti nespēs atdot, tāpēc piedāvājam neapgrūtinošus un elastīgus aizdevumus ar saprātīgiem atmaksas nosacījumiem,” norāda J.Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koalīcija pieņēmusi lēmumu par TUA programmas pret ieguldījumiem izbeigšanu

LETA, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija pieņēmusi lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi un citiem ieguldījumiem izbeigšanu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš uzsvēra, ka koalīcija vienojusies izbeigt šīs "zelta vīzu" programmas, kad, ieguldot naudu, nopērkot dzīvokli vai līdzīgā veidā var saņemt TUA.

Premjers norādīja, ka Iekšlietu ministrija strādā pie attiecīgiem likuma grozījumiem.

Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka aizliegums šādā veidā saņemt TUA tiktu attiecināts uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Pūce norādīja, ka precīzs juridiskais regulējums šī jautājuma risinājumam tiks sagatavots tuvāko dienu laikā un nonāks attiecīgās Saeimas komisijas darba kārtībā, kur to, visticamāk, skatīs jau trešdien. Pēc tam tuvākajā laikā jautājumu skatīs arī Saeimas plenārsēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš pauž skepsi rosinājumu būtiski paaugstināt Covid-19 saslimstības rādītāju, no kura jāievēro pašizolācija

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Citur glābj ekonomiku, mums – pērk vēlētājus

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nāca ar tādu kā déjà vu sajūtu – jau decembris pagāja, valdībai un koalīcijai spriedelējot par to, kā mazināt energoresursu augošo cenu radīto šoku, tad samocītus lēmumus beigu beigās pieņēma, bet nu nākusi atklāsme, ka tas nekam nelīdz, un sāk spriedelēt par šo jautājumu no jauna.

Tiesa, atkal tiek mēģināts likt pabalstu ielāpus, nevis risināt problēmu pēc būtības, proti, pat necenšas spert tādus soļus, kas novērstu energoresursu sadārdzinājuma projicēšanos preču un pakalpojumu cenās ilgtermiņā. Jaušams, ka politiķus pārņēmis priekšvēlēšanu laika dulnums, tie aizvien greizsirdīgāk raugās konkurentu virzienā (ja ko rosina opozīcija, tad pozīcijai tas principā nav derīgs), nemana vairs pretrunas un aplamības pašu paustajā. Domā vien īstermiņā.

Tā, piemēram, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs vienu dienu pauž sajūsmu par poļu risinājumu tai pašai problēmai, bet citudien jau ir sajūsmā par pašu koalīcijā pieņemto, lai gan abu pieeju līdzība ir kā dienai pret nakti. Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis vispār izcēlies ar komunistu cienīgu retoriku – PVN samazināt nevarot, jo tas, lūk, palīdzētu tiem, kas visvairāk tērē – silda lielas mājas, baseinus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli ir vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.

Kā informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule, pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot "nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu" (ATR).

Kā uzsver vēstules autori, kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise esot parādījusi, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība neesot spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomaļu efektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatējot virkni neatbilstību, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apturējis Ķekavas novada teritorijas plānojumu, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma noteiktajā apstrīdēšanas termiņā ministrija ir saņēmusi 13 privātpersonu iesniegumus, kuros izteikti iebildumi par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu privātā īpašuma esošajās teritorijās, par publiska pieejas punkta publisko ūdeņu teritorijai noteikšanu privātā īpašumā, par smagās rūpniecības teritorijas noteikšanu blakus dzīvojamās apbūves teritorijai, ignorējot piesārņojumu avotu radīto seku mazinošos pasākumus, tādējādi apdraudot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Izvērtējot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamo Ķekavas novada teritorijas plānojumu un saņemtajos iesniegumos minēto, ministrija konstatēja virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem, kas paredz vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu un izstrādes kārtību, kā arī likumiem, piemēram Aizsargjoslu likumam un Zemes pārvaldības likumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav pamata izsludināt ārkārtējo situāciju enerģētikā, ņemot vērā, ka situācija ir stabila, apliecināja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijas pārstāvji norādīja, ka Saeima jau ir atvērusi Enerģētikas likumu un tajā ir ietverts Saeimas Tautsaimniecības komisijā aprīļa sākumā atbalstītais pants par aizliegumu saņemt dabasgāzi no Krievijas. Tā kā likuma virzība ir atkarīga no Saeimas, EM nesaskata, ko patlaban mainītu ārkārtējās situācijas izsludināšana.

Tāpat EM uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana sētu nepamatotu paniku sabiedrībā.

Iepriekš Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce izteica priekšlikumu apsvērt enerģētiskās krīzes izsludināšanu, jo tas potenciāli ļautu Ministru kabinetam noteikt energoapgādes prioritātes, kā arī ļautu atcelt likumiski noslēgtus privāttiesiskus līgumus gan par gāzes apgādi, gan citur enerģētikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gallusman kā nākamo iespējamo olu ražotnes vietu izskata bijušo Jēkabpils lidlauku

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums SIA "Gallusman" kā nākamo iespējamo olu ražotnes vietu izskata bijušo Jēkabpils lidlauku Krustpils novadā, liecina paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma sākšanu un sākotnējo sabiedrisko apspriešanu.

Uzņēmums Krustpils novada Krustpils pagastā iecerējis izveidot vistu novietņu kompleksu - olu un olu produktu ražotni. Iepriekš ražotnei tika izvērtēti īpašumi citos Latvijas novados.

Darbība paredzēta vairākos nekustamajos īpašumos bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā, kur paredzēts izveidot olu un olu produktu ražotni jeb mājputnu audzēšanas novietņu kompleksu, kas paredzēts līdz sešiem miljoniem dējējvistu un līdz 1,4 miljoniem jaunputnu vietām. Kompleksa darbības nodrošināšanai plānots radīt līdz 200 jaunu darba vietu.

Kompleksā plānots izvietot līdz 18 dējējvistu novietnēm un līdz 12 jaunputnu novietnēm, graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas cehu, putnu barības ražošanas cehu, olu šķirošanas cehu un olu produktu ražošanas cehu ar gatavās produkcijas uzglabāšanas noliktavu, kūtsmēslu pārstrādes iekārtas to žāvēšanai un granulēšanai. Tiks izbūvētas arī citas saistošās inženierkomunikācijas - ūdensapgādes, kanalizācijas, notekūdeņu attīrīšanas, elektroapgādes, siltumapgādes un sakaru tīklu infrastruktūra, kā arī neliels, stacionārs degvielas uzpildes punkts iekšējā transporta pašpatēriņa vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien un ceturtdien, 12.novembrī, Rīgā 3. Baltijas ekosistēmas forumā "5G Techritory" virtuāli pulcēsies vairāk nekā 180 pasaules 5G nozares līderu, lai diskutētu par 5G nākotni Eiropā un pasaulē, kā arī par Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā 150 miljardu eiro finansējumu inovācijām, tajā skaitā 5G nozarei, informē foruma rīkotāji.

Foruma mērķis - veicināt Baltijas jūras reģiona valstu valdību, mobilo tīklu operatoru, 5G produktu attīstītāju un pētniecības institūtu ciešāku sadarbību tālākai reģiona izaugsmei tehnoloģiju jomā.

Aptuveni 135 miljardi eiro būs pieejami ES Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros, 8,2 miljardi eiro "Digitālajā programmā Eiropai", finansējums digitalizācijai paredzēts arī ES pētniecības un inovāciju programmā "Apvārsnis Eiropa". ES ir svarīgi izmantot 5G sniegtās iespējas ekonomiskajai attīstībai un digitalizācijai, un "5G Techritory" būs vieta, kur apspriest kā Eiropai kļūt par 5G līderi.

Forumu atklās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka savienojamība ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Plašāks 5G pārklājums palīdzēs industrijām celt produktivitāti, mazajam biznesam augt un ieviest inovācijas, kā arī uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un veidot labākus ekonomiskos savienojumus lauku apvidos. 5G tuvākajos gados sniegs būtiskas iespējas Eiropas ekonomikai, lai tā kļūtu videi draudzīgāka un digitālāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā stāvoklī, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" naudas līdzekļi varētu beigties nākamā gada septembrī.

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš pauda, ka aviokompānijas rīcībā pašlaik esot 184 miljoni eiro, un "airBaltic" strādā ar vidēji 3,5 miljonu eiro zaudējumiem nedēļā.

Gauss izteica cerību, ka situācija pavasarī uzlabosies, un vasarā "airBaltic" varētu atsākt lidojumus līdzīgā apjomā, kā tas tika darīts 2019.gadā. Gadījumā, ja tas nenotiks, Gauss ieskicēja divus iespējamos variantus lidsabiedrības glābšanai. Pirmais no tiem ir vēl plašāka darbinieku atlaišana, ko pašlaik nevar īstenot, jo darbiniekiem ir jābūt sagatavotiem darbam gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija uzlabotos. Otrs iespējamais scenārijs ir papildu finansējuma lūgšana valstij, kas atkārtoti kā opcija būtu jāvērtē pavasarī, jau prognozējot potenciālos ieņēmumus vasaras periodam un tā brīža Covid-19 izplatību Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru