Ražošana

Puratos Latvia peļņa augusi četras reizes

Žanete Hāka, 21.07.2014

Jaunākais izdevums

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma SIA Puratos Latvia apgrozījums pērn sasniedzis 23,474 miljonus eiro, kas ir par 3,04% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, ražotāja peļņa augusi teju četras reizes, palielinoties līdz 544,234 tūkstošiem eiro.

Pieejamie dati liecina, ka pusi no SIA Puratos Latvia kopējā apgrozījuma pagājušajā gadā veidojuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas Eiropas Savienībā, savukārt vēl 27,53% - Latvijā.

Beļģu Puratos Group NV piederošais SIA Puratos Latvia, kas savulaik bijis zināms gan kā SIA Pūres Cehs, gan SIA Pure Food, aizvadītajā gadā nodarbinājis 204 darbiniekus. Uzņēmums šogad atzīmē savu 20.dzimšanas dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogu un augļu pārstrādes uzņēmums SIA «Puratos Latvia» pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 21,738 miljonu eiro apmērā, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pieauga par 39,9% un bija 941 tūkstotis eiro pēc nodokļu nomaksas.

SIA «Puratos Latvia» 2017.gadā Latvijā pārdeva produkciju 7,083 miljonu eiro jeb 32,6% apmērā no kopējā neto apgrozījuma, citās Eiropas Savienības valstīs realizēta produkcija 12,171 miljona eiro jeb 56% apmērā, savukārt ieņēmumi no eksporta uz pārējām valstīm veidojuši ieņēmumus 2,102 miljonu eiro jeb 9,7% apmērā no apgrozījuma. Uzņēmums guvis arī 383 tūkstošu eiro ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas.

Uzņēmums pagājušajā gadā turpināja iepriekš uzstākto ražošanas procesu optimizāciju, un savu attīstību arī nākotnē saista ar ražošanas procesu automatizēšanu un efektivizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Puratos Latvia jaunā ražošanas iekārtā plāno ieguldīt investīcijas apmērā līdz diviem miljoniem eiro

LETA, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogu un augļu pārstrādes uzņēmums SIA «Puratos Latvia» jaunā ražošanas iekārtā plāno ieguldīt investīcijas apmērā līdz diviem miljoniem eiro, un tādējādi kāpināt ražošanas jaudas 20-25% apmērā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas vadītājs Aigars Balodis.

«Nākošajā gadā gatavojamies investēt jaunā ražošanas iekārtā, kura dos mums būs iespēju palielināt ražošanas jaudas. Tā ir jauna iekārta, kas ir paredzēta augļu un ogu piedevu ražošanai,» sacīja Balodis, piebilstot, ka iekārtu plānots iegādāties uz uzstādīt līdz nākamā gada septembrim. Iekārtas iegādē kompānija piesaistīs Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un kopējais investīciju apmērs projekta īstenošanā būs tuvu diviem miljoniem eiro.

Viņš piebilda, ka jaunā, modernā ražošanas iekārta palielinās kompānijas ražošanas jaudas 20-25% un dos iespēju kompānijai attīstīties eksporta tirgos. «Šī iekārta ne tik daudz ir domāta produkcijas ražošanai vietējā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgū, bet eksportam uz Skandināvijas valstīm un citviet,» skaidroja Balodis. Jau šogad uzņēmums ir veiksmīgi strādājis pie iestrādēm dažādos eksporta tirgos, kuros vēlāk būs veiksmīgi iespējams izmantot iekārtas dotās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievārījuma ražotājs Puratos Latvia investēs jaunās iekārtās, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus par 50% līdz 2024. gadam. Projektam iecerēts piesaistīt ES līdzfinansējumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pozitīvi, ka jaunie īpašnieki turpina investēt jaunās iekārtās, kur investīcijas ir tuvu pie trīs miljoniem eiro. Jau parakstīti līgumi, un tas nozīmē, ka nākamā gada vidū uzņēmumā vajadzētu būt jaunai iekārtai, kas mums palīdzēs ražot tos pašus produktus, ko jau esam ražojuši, tikai vēl labāk, stāsta Aigars Balodis, Puratos Latvia ģenerāldirektors.

Jaunās iekārtas ļaus dažādot ražotās produkcijas sortimentu, un tas būšot arī lielāks solis produktu drošības virzienā. Tas kompānijai dos iespēju strādāt pie dažādiem projektiem Polijā un Skandināvijā, kur līdz šim tas nebija iespējams ierobežoto jaudu dēļ. Tas ir lielisks novērtējums no īpašnieku puses, kuri redz, ka mūsu uzņēmumā Latvijā ir iemesls investēt, uzsver Balodis. Investīcijas attiecas galvenokārt uz industriālo produktu tapšanu, ko uzņēmums ražo saviem sadarbības partneriem – Eiropas vadošajiem saldējuma, konditorejas un saldumu ražotājiem. Investīciju mērķis iekārtās ir palielināt apgrozījumu, nevis darbavietu skaitu. Palielinoties jaudām, ģenerāldirektors lēš, ka pieci līdz seši cilvēki klāt vēl būs vajadzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotājs: Klientiem Beļģijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā

Linda Zalāne, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piesārņojuma novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā vajadzēs vairākus desmitus tūkstošus eiro

LETA, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada vasaras sezonā restorānu ķēdes McDonald’s desertu piedāvājumu papildināja saldējums ar Latvijas zīmola Pūre ražotajām augļu un ogu mērcēm. Kopumā no šā gada maija līdz augustam McDonald’s pārdevis 40 858 kilogramus saldējuma, informē uzņēmumā.

Šobrīd Pūre ražo ķiršu-šokolādes un aprikožu-cidoniju mērces McDonald’s saldējumiem un ķiršu mērci piena kokteiļiem. «Esam priecīgi paplašināt mūsu sadarbību ar SIA Puratos Latvia. Mūsu mērķis ir ne tikai piedāvāt augstākās kvalitātes produktus, bet arī pielāgot savu piedāvājumu vietējām tendencēm, vēlmēm un augošajam pieprasījumam pēc dažādības, un mēs esam priecīgi par vēl vienu vietējo partneri, kas palīdz mums sasniegt šo mērķi. McDonald’s ir atvērts sadarbībai ar Latvijas uzņēmumiem, taču ikvienam, kurš vēlas spert šo soli, ir jāatbilst mūsu augstajiem kvalitātes standartiem,» norāda McDonald’s izpilddirektors Baltijas valstīs Vladimirs Jaņevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Internets palīdz produkciju pārdot jebkur.

Vairākus gadus strādājuši Londonā, Kalvis un Baiba Lapsiņi savu kafijas grauzdētavu Tīrs Miers atvēruši Rankas pagastā; internets palīdz produkciju pārdot jebkur

Kafijas grauzdētava Tīrs Miers (SIA Dabas Prieks) darbību sāka 2017. gada jūlijā. «Esam izveidojuši nelielu un mājīgu specializētās kafijas grauzdētavu. Mēs grauzdējam kafiju ar skaidri zināmu izcelsmi no dažādām tās audzēšanas valstīm. Mums ir zināma arī konkrēta kafijas audzēšanas plantācija vai reģions, kur tā ir audzēta, novākta un apstrādāta,» saka Kalvis.

Kalvja ceļojums kafijas pasaulē sākās pirms astoņiem gadiem, kad viņš strādāja kafejnīcā Lielbritānijā. Kafijas gatavošana viņu aizrāva, un jo vairāk Kalvis mācījās, jo vairāk secināja, ka ir jāturpina izglītoties. Ar laiku viņš kļuva par kafejnīcas galveno kafijas bārmeni (t.s. baristu), un viņa uzdevums bija rūpēties par dzēriena kvalitāti, kā arī apmācīt un iedvesmot kolēģus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Šlokenbekas ezera izceltas jau četras tonnas beigtu zivju; plāno izsludināt ārkārtas situāciju

LETA, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Ārlietu ministriju vaino neizdarībā, kuras dēļ uz Ķīnu nav sācies šprotu eksports

LETA/Db.lv, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan jau janvāra sākumā bija jāsākas ilgi plānotajam Latvijas šprotu pirmo kravu eksportam uz Ķīnu, tas joprojām nav noticis. Zivrūpnieki uzskata, ka vainojama Ārlietu ministrijas neizdarība.

«Īsti nezinām, kurš īsti ministrijā vai vēstniecībā ir atbildīgs, tomēr izrādījās, ka laicīgi nav pagarināts līgums, kas noslēgts starp Latviju un Ķīnu zivju tirdzniecības jomā. Diemžēl sarežģītajā situācijā, kad zivrūpnieki paši spējuši atrast jaunu noieta tirgu, bet valsts līmenī atlicis nokārtot tehniskas detaļas, tas nav izdarīts. Vajadzīgais sertifikāts ir, pagarinātā līguma - nav. Tā nav normāla attieksme, ja valsts grib saņemt nodokļus no eksporta,» sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Savukārt AS Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris atzina, ka notikušā dēļ uzņēmuma potenciālie zaudējumi ir 250 000 eiro ik mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī plānotais šprotu konservu eksports uz Ķīnu varētu sākties tikai pēc tam, kad šajā valstī tiks apstiprināts attiecīgais sertifikāts, kurš savukārt uz Ķīnu ticis nosūtīts aprīlī, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ķīnā šogad ir mainījušās prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004.gadā izdotā sertifikāta forma. No vēstniecības Ķīnā jauno formu saņēmām aprīļa sākumā. Kontaktējoties ar Ķīnas atbildīgo institūciju, formu esam aizpildījuši un nosūtījām to atpakaļ uz Ķīnu apstiprināšanai. Tālākā lietu virzība jeb sertifikāta formas apstiprināšana atkarīga no Ķīnas dienesta,» sacīja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka jebkuram uzņēmumam, kurš vēlas eksportēt preci uz Ķīnu, līdzās minētajai sertifikāta formai jābūt arī reģistrētam attiecīgajā Ķīnas reģistrā. Tomēr reģistrācijas process esot aizkavējies, tādēļ maija sākumā plānots to veicināt ar klātienes sarunām augstākajā līmenī. «Par Brīvo vilni un dažiem citiem uzņēmumiem, kuri gatavi sākt eksportu, zinām, ka tie reģistrā ir iekļauti. Tomēr atsevišķi uzņēmumi reģistrā vēl neesot iekļauti, līdz ar to maija sākumā kopā ar zemkopības ministru [Jāni Dūklavu (ZZS)] dosimies uz Ķīnu, lai sarunās ar attiecīgo dienestu augstāko vadību gūtu apliecinājumu, ka tālākais process būs raitāks,» sacīja PVD vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sulu ražotāji meklē iespējas ārvalstīs

Linda Zalāne, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties pirktspējai, sarucis un pirmskrīzes apjomu arvien nav sasniedzis sulu patēriņš Latvijā; vietējie ražotāji meklē iespējas ārvalstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielāko sulu tirgus pīrāgu dala divi ražotāji – Cido Grupa un SIA Orkla Foods Latvija, tajā darbojas arī vairāki citi augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, kas piedāvā sulas, piemēram, SIA Puratos Latvia, SIA Kronis, SIA Verry Berry un SIA Strēlnieki. Pēdējās lielākās pārmaiņas tirgū notikušas 2015. gada beigās, kad noslēgts SIA Spilva un AS Gutta apvienošanas process, kā rezultātā abas kompānijas turpina darbu kā viens uzņēmums SIA Orkla Foods Latvija.

«Esam Baltijā lielākais sulu ražotājs. Latvijā Cido Grupas ražoto sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgus daļa, ieskaitot citus grupas izplatītos zīmolus, piemēram, Frutto, ir aptuveni 40%, Lietuvā – ap 20%, Igaunijā – 5%. Cido sulas Igaunijā nopērkamas sen, taču mātes kompānija uzņēmumu Royal Unibrew Eesti dibināja vien 2012. gada decembrī un kopš tā laika aktīvāk sākusi iekarot Igaunijas tirgu,» stāsta Cido grupas padomdevēja juridiskajos jautājumos Inese Lielpinka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sadarbojoties ar vāciešiem, Latvijas Piens rada produktu ar 4 mēnešu derīguma termiņu

Lelde Petrāne, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū laists jauns zīmola TRIKATA produkts – proteīna dzēriens ProCapsul. Dzēriens top sadarbībā ar vāciešiem.

Ramona Kalniņa, Latvijas Piens pārstāve, skaidro, ka zīmola TRIKATA attīstībā investēti 20 000 eiro. Produkta ražošanā izmantotas Latvijas Piena ražotās siera sūkalas kā proteīna avots un Puratos Latvia džemi. Tas satur 50% no proteīna dienas devas pieaugušajiem (DD), 99% no Omega3 DD, 28% no fosfora DD, 14% no kālija DD, tāpēc to varot pielīdzināt pilnvērtīgai maltītei.

Izveidota sadarbība ar piena produktu ražotāju Vācijā, kas specializējies tieši piena dzērienu ražošanā. Kopā ar sadarbības partneri izdevies sasniegt ilgāku produkta derīguma termiņu – 4 mēneši.

Darbs pie jaunu produktu izstrādes turpinās, tuvākajā nākotnē patērētāji saņems arī jaunus siera kategorijas produktus, stāsta uzņēmumā. Paplašinot produktu grozu, Latvijas Piens fokusējas uz produktu ar augstu pievienoto vērtību ieviešanu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekārta, kas ļauj uzņēmējiem efektīvi kontrolēt, plānot un ekonomēt elektroenerģiju

, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru