Lauksaimniecība

Pūres dārzu āboli gandrīz apēsti

Kristīne Stepiņa, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

«SIA Pūres dārzi āboli gandrīz visu gadu ir atrodami Latvijas lielveikalos un jau vairākus gadus nodrošinām skolas ar vietējiem āboliem, piedaloties programmā Skolas auglis,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Pūres dārzi vadītājs Edmunds Grīnbergs.

No pērnā gada ābolu ražas, kas bijusi aptuveni 500 tonnas, noliktavās šobrīd vēl palikušas tikai 40 tonnas ābolu. No aptuveni 100 tonnām ābolu izspiestas sulas. Pavisam SIA Pūres dārzi 40 ha lielā platībā tiek audzētas 30 dažādas ābolu šķirnes, pieprasītākās ir Ligols, Alva un Spartāns. Uzņēmumā galvenā augļu produkcija ir āboli, kuri tiek audzēti, ievērojot integrēto augļu ražošanu. «Audzējam dažādu šķirņu ābolus – gan vasaras, gan rudens, gan arī ziemas šķirņu ābolus, lai nodrošinātu iespējami garāku to realizācijas periodu, sākot no augusta vidus līdz pat pēdējam ābolam maijā vai jūnijā. Ražu glabājam augļu noliktavā, tādēļ varam nodrošināt maksimāli ilgu augļu realizāciju,» stāsta E. Grīnbergs.

2003. gadā SIA Pūres dārzi ar ES struktūrfondu atbalstu tika uzcelta noliktava, kurā var uzglabāt 500 tonnas augļu. «Rudeņos tā gandrīz vienmēr ir pilna,» ar lepnumu atzīst E. Grīnbergs.

Plašāk lasāms 23. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji audzis pieprasījums pēc vietējo stādaudzētavu produkcijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas stādu audzētāji šajā pavasarī izjūt būtisku pieprasījuma kāpumu. Uzņēmēji to saista ar ārkārtas situāciju, kas daudziem iedzīvotājiem liek pārdomāt ikdienas ieradumus, kā arī slēgtajām valstu robežām.

Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šokolāde iedvesmo jaunos uzņēmējus Alberta koledžā

, 02.11.2015

Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants ar izstādē Čikāgā iegūto balvu Most Innovative New Product Awards.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

  • Kā sākāt savu biznesu?

    Pūrē atrodas dažādi ogu un augļu dārzi, izaudzēto vajadzēja realizēt, tādēļ 1995. gadā radījām ģimenes uzņēmumu Pure Food. Vācijā iegādājāmies pirmo 50 litru tilpuma katlu, kur vārīt ievārījumu. Saražojām vienu, tad trīs, piecas tonnas produkcijas mēnesī, līdz 2006. gadā Pūrē uzbūvējām jaunu ražotni. Pure Food ieguldījām smagu darbu un tas vainagojās panākumiem - pēc desmit gadiem uzņēmuma apgrozījums sasniedza 15 miljonus eiro mēnesī. Eksportējām produkciju uz daudzām pasaules valstīm.

  • Kādēļ izvēlējāties pārdot veiksmīgu un labi pelnošu biznesu?

    Tas bija pareizs lēmums. Bijām izveidojuši labu biznesu, kuru varēja veiksmīgi pārdot. Tikāmies ar vairākiem pircējiem, jo vēlējāmies atrast industriālu kompāniju. Izvēlējāmies Pure Food pārdot beļģu kompānijai Puratos. Jaunie īpašnieki saglabāja visas darba vietas, investēja uzņēmumā vēl divus miljonus. Jums – jaunajiem uzņēmējiem Alberta koledžā – iesaku nebaidīties pārdot uzņēmumu, jo tā ir lieliska iespēja nopelnīt. Protams, var pelnīt no dividendēm, peļņas, bet veiksmīgi pārdodot labu uzņēmumu, var iegūt kapitālu jaunam biznesam.

  • Nopelnīto naudu investējāt jaunā uzņēmumā?

    Paralēli darbam Pure Food 2007. gadā nodibinājām uzņēmumu Pure Chocolate. Bija telpas, kur izvietot pārtikas ražotni. Es uzskatu, ka katram jādara tas, ko viņš prot. Mēs zinājām, kā ražot pārtiku. Piesaistot Eiropas Savienības fondu naudu, attīstījām šokolādes biznesu. Tā ir vienreizēja iespēja, kas mūsu paaudzes uzņēmējiem tiek sniegta vienreiz – iegūt naudu un to neatdot. Šaubos, vai tāda iespēja būs arī mūsu bērniem, tādēļ iesaku izmantot ES fondu līdzekļus, kamēr tas vien iespējams.

  • Ir kāds bizness, kas Jums nav aizgājis?

    Ir uzņēmumi, kuru attīstība nav bijusi viegla. Pūres Šokolādes muzejā šobrīd bijuši vairāk nekā 70 000 apmeklētāji, bet to izveidot bija grūtāk nekā uzcelt šokolādes ražotni. Izlasīju ļoti daudz grāmatu, uzzināju visu par šokolādi. Mans konsultants bija četru šokolādes muzeju izveidotājs no Beļģijas. Šokolādes muzejs šobrīd ir pelnošs uzņēmums, kas izveidots muižas laika ēkā, turpat, kur savulaik tapa pirmais brūkleņu ievārījums. Aicinu ciemos arī Alberta koledžas studentus! Blakus muzejam Sabiles puiši no īsta ozolkoka uzcēla ēku, kur izveidojām restorānu Terase. Tagad nezinu, vai būtu riskējis atvērt savu restorānu, jo tas ir ļoti sarežģīts bizness. Ļoti ilgi meklējām labu pavāru, tagad restorāna piedāvājums ir ļoti labā līmenī! No Pure Food pārdošanas esam ieguvuši vairākus uzņēmumus, kas tagad ir jāpārvalda. Bet viss veidojas ap šokolādi – šokolādi tirgojam, šokolādi pie mums var nogaršot, šokolāde ir muzejā, kur pats to var arī izgatavot.

  • Kādi ir Jūsu pārdot prasmes noslēpumi?

    Mauprāt, pārdot var visu, tikai jāzina, kā to izdarīt, jāiegulda neatlaidīgs darbs. Un jāzina viss par savu produktu. Uzskatu, ka neviens mūsu produkciju nepārdos tik labi, kā mūsu darbinieki, tādēļ izveidojām savu distribūcijas uzņēmumu, kas šobrīd izplata jau 15 Latvijas zīmolus. Šokolādi eksportējam uz 25 valstīm, komunikācijai izmantojot visas jaunākās tehnoloģijas, jo viens e-pasts mūsdienās neko nenozīmē. Jāizmanto tās tehnoloģijas, kas ir populārākās katrā valstī. Piemēram, mans biznesa partneris no Kazahstānas izmanto i-telegrammas, bet ar partneri Korejā sazinos, izmantojot Kakao talk.

  • Kādas tirgus izpētes metodes izmantojat?

    Man visvairāk informāciju par konkrētās valsts šokolādes tirgu sniedz lielveikali. Izvērtēju, cik procentuāli daudz veikalu plauktos atrodas šokolādes konfektes kastēs. Visu pārējo informāciju mūsdienās var atrast internetā. Ja vēlaties uz kādu valsti eksportēt, tur noteikti jāaizbrauc un pašam jāapskatās, kādi ir cilvēku ēšanas paradumi, kas viņiem patīk. Saviem klientiem vienmēr uzjautāju, kas ir tas, ko viņi vēlas. Katrā valstī jāatrod viens liels klients, kas mūsu produktu aiznes līdz patērētājiem.

  • Ko vēl svarīgi atcerēties jaunajiem uzņēmējiem, kuri patlaban vēl studē Alberta koledžā, bet drīz uzsāks savu biznesu?

    Ieteiktu lepoties ar saviem panākumiem. Pieteicāmies konkursam uz balvu izstādē Čikāgā un ieguvām Most Innovative New Product Awards. Mans Libānas partneris vienmēr uzsver, ka jālielās ar iegūtajām balvām. Reizēm mēs esam pārāk kautrīgi, bet ir jālepojas ar saviem panākumiem. Savs bizness ir garš ceļš, bet es uzskatu, ka tas ir to vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas Būvniecības padomi vadīs Gints Miķelsons

Žanete Hāka, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 7.decembrī Ekonomikas ministrijā notika Latvijas Būvniecības padomes sēde, kurā tika ievēlēti padomes priekšsēdētājs un tā vietnieks, kā arī iezīmēti jaunās Padomes galvenie darba virzieni, informē EM.

Par Padomes priekšsēdētāju būvniecības nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji ievēlēja Ilgtspējīgas Būvniecības padomes valdes priekšsēdētāju Gintu Miķelsonu, bet par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja biedrības Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes locekli Baibu Fromani.

Iezīmējot jaunās Padomes darba uzdevumus un mērķus, Gints Miķelsons uzsvēra, ka nepieciešams uzlabot Padomes darba efektivitāti, pārskatot īstermiņa un vidēja termiņa mērķus un stiprināt Padomes statusu un ietekmi nozares attīstībai būtisko jautājumu risināšanā.

Uzrunājot padomi EM valsts sekretāra vietnieks, Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Edmunds Valantis aicināja pievērst uzmanību plašajiem izaicinājumiem būvniecības nozarē, kas kopīgiem spēkiem ir jārisina, īpaši jautājumos, kas saistīti ar ēnu ekonomiku, kā arī būvniecības kvalitātes uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru