Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) par lielāko vērtību savā mājoklī uzskata personīgas lietas, kurām ir ne tik daudz materiāla, cik emocionāla vērtība. Savukārt teju katrs trešais (27%) respondents uzskata, ka lielākā vērtība viņa mājoklī ir tajā esošajai sadzīves tehnikai un elektronikai, rāda Swedbank aptaujas dati.

5% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka mājoklī vērtīgākās lietas ir ģimenes relikvijas. Turpretī salīdzinoši neliels respondentu skaits (2%) par vērtīgāko savā mājoklī uzskata apģērbus un kažokādas, vai arī savas kolekcijas priekšmetus. Tikai 1% aptaujāto kā vērtīgāko savā mājoklī minējuši mēbeles un gleznas vai vērtslietas.

Swedbank apkopotā informācija par apdrošināšanas gadījumiem liecina, ka visbiežāk (72% gadījumu) zaudējumus un mājoklī esošo vērtību bojājumu vai pat zudumu rada ar ūdens noplūdēm saistīti negadījumi – cauruļvadu noplūdes, ūdens iekļūšana mājoklī caur tā konstrukcijām un tamlīdzīgi. Turpretī finansiāli lielākos zaudējumus rada uguns nelaimes – gan cilvēku, gan laikapstākļu izraisītas (piemēram, zibens spērieni). Zādzības ir trešais nozīmīgākais iemesls mājoklī esošo vērtību bojājumam vai zudumam. Taču 7 no 10 gadījumiem bojājumus mājoklī rada tieši ūdens noplūdes. Kā liecina Swedbank apkopotā informācija, ūdens noplūžu vai zādzību rezultātā radušies zaudējumi parasti ir 600 līdz 1000 eiro apmērā.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijā saskaitīti 1 025 233 mājokļi, tai skaitā 79,1% apdzīvoti un 20,8% neapdzīvoti (mājokļi, kuros tautas skaitīšanas laikā neviens pastāvīgi nedzīvoja), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati.

Rīgā saskaitīti 327 379 mājokļi. No tiem lielākā daļa (83,1%) ir apdzīvoti, bet 16,8% neapdzīvoti.

Pierīgas reģionā šie dati attiecīgi ir 181 587 mājokļi, 73,6% apdzīvoti un 26,3% neapdzīvoti, Vidzemes reģionā – 99 437 mājokļi, 79%, apdzīvoti, 20,9% neapdzīvoti, Kurzemes reģionā – 136 492 mājokļi, 78,7% apdzīvoti, 21,3% neapdzīvoti, Zemgales reģionā – 118 278 mājokļi, 80,3% apdzīvoti, 19,7% neapdzīvoti, Latgales reģionā – 162 060 mājokļi, 76,5% apdzīvoti, 23,4% neapdzīvoti.

Mājokļu, kuru iemītnieki tautas skaitīšanā nebija iekļaujami, īpatsvars visos reģionos nav lielāks par 0,1%.

Tautas skaitīšanā iegūta arī statistika par iedzīvotāju skaitu pēc to mājokļa apstākļiem. Lielākā daļa (98,6%) no visiem iedzīvotājiem Latvijā dzīvo tradicionālajā mājoklī – dzīvoklī vai individuālajā mājā. Tikmēr 1,2% dzīvo kolektīvajā mājoklī, 0,1% – cita veida pajumtē, piem., treilerī vai šķūnī, 0,1% mājokļa nebija (bezpajumtnieki). Bezpajumtniekus 2011. gadā uzskaitīja tikai nakts patversmēs.

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Tuvāko divu gadu laikā aptuveni septītā daļa jeb 14% no Latvijas iedzīvotājiem plāno iegādāties mājokli, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru TNS Latvia.

Mājokļa iegādi biežāk plāno Rīgas (36%) un Pierīgas (18%) iedzīvotāji.

Salīdzinoši biežāk nekā caurmērā mājokļa iegādi plāno gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (49%) un vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti (29%).

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas ir dzīves apstākļu uzlabošana (55%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (37%). Vien aptuveni katrs desmitais respondents no tiem, kuri plāno iegādāties mājokli tuvāko divu gadu laikā, mājokļa iegādi motivē ar investīciju nekustamajā īpašumā.

Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri tuvāko divu gadu laikā neplāno iegādāties mājokli, neizjūt nepieciešamību iegādāties mājokli vai arī viņiem jau ir savs mājoklis (71%). Tomēr daļu respondentu no plāniem par mājokļa iegādi attur dažādi šķēršļi. Divi biežāk minētie šķēršļi ir nepietiekami vai neregulāri ienākumi un nekustamā īpašuma augstās cenas.

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Aizvadītajā gadā visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļi ir kļuvuši pieejamāki, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Vispieejamākās dzīvesvietas 2018. gadā Baltijas valstīs bijušas Rīgā, kam sekojusi Tallina un Viļņa.

Līdz ar ienākumu pieaugumu un mājokļu pieejamības uzlabošanos pērn par 2 procentpunktiem audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas tuvākajos divos gados iegādāties jaunu mitekli.

Lai gan visās Baltijas valstīs pērnais gads iezīmējis kāpumu mājokļu pieejamībā, Rīgā tas noticis visstraujāk. «Pieejamības uzlabojumu Rīgā pērn noteica vidējās neto algas izaugsme, kas pārsniedza vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumu. Savu artavu deva arī neliels kredītu procentu likmju samazinājums. Dzīvokļu cenu kāpums bija mērens, vidējai cenai augot visos lielākajos segmentos. To noteica augošās būvniecības izmaksas jauniem dzīvokļiem, kā arī stabilais pieprasījums. Aktivitāte dzīvokļu tirgū pērn bija praktiski nemainīga, salīdzinot ar gadu iepriekš,» skaidro Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Lai arī vairāk nekā 90% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēlētos savu privāto mājokli, patlaban katrs trešais respondents dzīvo radiniekiem piederošā vai īrētā īpašumā, liecina DNB bankas mājokļa pētījums, ko veicis SKDS.

Kā būtisku iemeslu par labu mājokļa iegādei un nevis īrei 46% aptaujāto min to, ka regulārie īres maksājumi bieži vien ir augstāki par ikmēneša kredītmaksājumiem. 45% respondentu uzskata mājokļa pirkšanu par labu naudas ieguldīšanas veidu, jo domā, ka nākotnē, visticamāk, īpašumu cenas tikai pieaugs. Taču 13% norāda, ka īres dzīvokļu piedāvājums patlaban ir ļoti slikts.

Savukārt, minot galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas mājokļus īrēt, nevis pirkt, 82% vispirms norādīja uz grūtībām sakrāt naudu pirmajai iemaksai. Jāatzīmē, ka četriem no pieciem respondentiem trūkst pārliecības par spējām pildīt kredītsaistības nākotnē. Puse respondentu kā vienu no galvenajiem iemesliem minēja arī nogaidīšanu cerībā, ka nekustamo īpašumu cenas kritīsies, bet nedaudz mazāk cilvēku atzīmēja, ka īrētu dzīvesvietu vieglāk mainīt atbilstoši aktuālajiem dzīves apstākļiem nekā īpašumā iegādātu.

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas ir apmierināti ar savu mājokli – 2007. gadā ar savu dzīvesvietu ļoti apmierināts bija katrs divdesmitais iedzīvotājs, bet šogad – katrs piektais Latvijas iedzīvotājs.

Par to liecina šā gada maijā Swedbank veiktais pētījums, aptaujājot aptuveni tūkstoti respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos. Iepriekš līdzīga aptauja veikta 2007. gada novembrī.

Gandrīz puse (48%) respondentu norādījuši, ka kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo mājokli, taču vienlaikus aī atzinuši, ka sadzīves apstākļus labprāt uzlabotu. 2007. gadā šādu atbildi sniedza 53% aptaujāto. Vienlaikus būtiski (no 25% līdz 14%) sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas ar savu mājokli nav izteikti apmierināti vai neapmierināti. Pašreizējais mājoklis pilnībā neapmierina 16% iedzīvotāju, un šī proporcija kopš 2007. gada nav mainījusies.

Iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir neviennozīmīgs, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Piektdaļa uzskata, ka tirgus drīzāk stagnē, kamēr tikpat liela daļa ir pretējās domās un uzskata, ka tirgus attīstās ļoti strauji un vērojama tā pārkaršana. Savukārt nepilna piektdaļa (17%) uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās stabili un saprātīgos tempos. Kopumā, pēc iedzīvotāju domām, nekustamā īpašuma tirgu šobrīd raksturo cenu kāpums atsevišķos segmentos (29%) un kvalitatīva piedāvājuma trūkums reģionos (27%). Tai pat laikā ik gadu pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties sev mājokli un tuvāko divu gadu laikā šādu domu apsver 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Vērtējot iedzīvotāju priekšstatus par nekustamā īpašuma tirgus attīstību, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis norāda: «Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nekustamā īpašuma tirgus ir attīstījies vienmērīgi, bez pārmērībām, un par tirgus pārkaršanu šobrīd runāt būtu pāragri. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā, lai arī aug, šobrīd ir aptuveni 25% līdz 30% zem pirmskrīzes augstākā punkta jeb vidēji 1027 eiro kvadrātmetrā. Arī aktivitāte ir zemāka nekā tolaik, un cilvēki daudz piesardzīgāk izvērtē iespējas iegādāties mājokli un šim nolūkam aizņemties. Zīmīgi, ka lielākā piesardzība šobrīd ir novērojama tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinājumam – Viļņā vidējā cena par kvadrātmetru šogad sasniegusi 1488 eiro, savukārt Tallinā – 1746 eiro, taču pirms pieciem gadiem vidējā cena abās valstīs bija 1100 eiro kvadrātmetrā. Cenu pieaugumu kaimiņvalstīs sekmējis salīdzinoši lielais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem. Tai pat laikā Latvijā nekustamais īpašums ir vispieejamākais visā Baltijā, jo algu kāpums pie mums pārsniedz nekustamā īpašuma cenu kāpumu.»

Aptuveni 40% milēniuma (tūkstošgades paaudze) paaudzes jauniešu Rīgā un Pierīgā sapņo par mājas iegādi, bet patiesā aina rāda, ka jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem spēj iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus plašu īpašumu.

To rāda nekustamā īpašuma kompānijas Latio un pētījumu un konsultāciju kompānijas KANTAR TNS veiktais pētījums par Rīgas un Pierīgas jauno, pirktspējīgo auditoriju.

Kā liecina pētījums, 40% milēniuma paaudze sapņo par mājas iegādi, 26% vēlas dzīvot jaunajos projektos, kas celti pēc 2000.gada, bet 17% sērijveida dzīvokļos, taču reālā situācija rāda, ka jaunieši spēj finansiāli iegādāties tikai 60 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību.

Šajā vecuma grupā Rīgā un Pierīgā dzīvo aptuveni 150 000 jauniešu. Vidējie ienākumi vienam cilvēkam šajā grupā: 37% ir līdz 700 eiro, 33% 701 līdz 1000 eiro, bet 34% 1001 un vairāk eiro.

Pētījumā mūsdienu jaunieši raksturoti kā aktīvi, droši, prasīgi, individuāli, uzņēmīgi un tehnoloģiju pratēji. Aptuveni 62% milēniuma paaudzes pārstāvju plāno dzīvot Latvijā, bet 28% dzīvos Latvijā, taču, ja rastos iespēja, brauktu prom.

Vairāk nekā katrā piektajā mājsaimniecībā iedzīvotāji nav apmierināti ar mājokļa platību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma rezultāti.

CSP apsekojumā «Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem» iegūtās atbildes liecina, ka platības trūkums mājoklī ir aktuāls 22% aptaujāto mājsaimniecību (pilsētās 25%, bet Rīgā – 29%). Katra piektā mājsaimniecība norādīja uz problēmu, kas saistīta ar troksni no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas, rūpniecības uzņēmumiem vai ielas.

Latvijas iedzīvotāji iespiesti mazos mājokļosAnalizējot mājsaimniecību sniegtās atbildes par atsevišķām ar mājokli saistītām problēmām, starp pašām būtiskākajām tika nosaukti arī tādi nelabvēlīgi apstākļi kā «mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās» – uz ko norādīja 27% mājsaimniecību (laukos - 38%).

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju šobrīd nedomā par mājokļu iegādi. 21% Latvijas iedzīvotāju pieļauj domu iegādāties mājokli tikai tad, ja nekustamā īpašuma cena ir mazāka nekā 200 eiro/m², liecina SEB bankas aptauja.

Sadarbībā ar E-spy 2009. gada decembrī bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka hipotekāro kredītu ņemt plāno vien 3% iedzīvotāju.

SEB Mājokļa cenu indikatora ietvaros veiktā iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka šobrīd iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi ir neliela. Ienākumu kritums un nedrošība par nākotni būtiski samazinājusi iedzīvotāju interesi. Arī dzīvokļu piedāvājuma klāsta palielināšanās īres segmentā un īres cenu samazināšanās ir viens no argumentiem, kas daļai liek izvēlēties mājokli īrēt.

Atkarībā no īpašuma cenas mājokļa iegādi patlaban būtu gatavi apsvērt 32% Latvijas iedzīvotāju. Cena virs 1500 eiro/m² ir akceptējama 1% iedzīvotāju. Aptaujas dati liecina, ka salīdzinoši maz interesentu – 2.5% – ir arī zemākās cenu kategorijās, kas atrodas virs 500 eiro/m² līmeņa. 9% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par pieņemamu cenu nosaukuši 200 – 500 eiro/m². Tādējādi kopējais iedzīvotāju skaits, kas būtu gatavi mājokļa iegādei par cenu virs 200 eiro/m², ir mazliet lielāks nekā 11% no kopējā respondentu skaita. 21% iedzīvotāju pieļauj domu iegādāties mājokli tikai tad, ja īpašuma cena ir mazāka nekā 200 eiro/m². 11% aptaujas dalībnieku nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāds būtu cenu līmenis, pie kura viņi apsvērtu domu par jauna mājokļa iegādi. Aptaujas dati rāda, ka 65% no tiem, kas būtu gatavi iegādāties īpašumu, to darītu tikai pie cenām, kas mazākas nekā 200 eiro/m².

Balkons, lodžija vai terase – tos kā neatņemamu sastāvdaļu savam sapņu mājoklim ir norādījusi lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no dzīvesvietas. Taču tālāk DNB bankas veiktajā aptaujā iezīmējas nianses – Vidzemes un Zemgales iedzīvotājiem pie sapņu mājokļa būtisks ir dārzs, bet Latgalē un Kurzemē augstu tiek vērtēts mājoklis ar garāžu.

Kā vēlama sapņu mājokļa komponente tiek minēts arī ūdenstilpnes un meža vai parka tuvums.

Jautājot, kāda tipa mājoklī gribētu dzīvot, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē pirmās divas izvēles ir privātmāja un dzīvoklis. Savukārt Vidzemē – privātmāja un viensēta.

Neatkarīgi no mājas tipa visos reģionos vairums cilvēku gribētu dzīvot divstāvu mājoklī. Visdedzīgākie divstāvu mājokļa piekritēji mīt Kurzemē, bet vienstāvu mājoklim visvairāk – katrs ceturtais – priekšroku dotu Zemgalē.

Visos reģionos aptaujātie Latvijas iedzīvotāji savam sapņu mājoklim visbiežāk vēlētos telpas 101 līdz 150 m2 platībā. Katrs piektais Latgales iedzīvotājs vēlētos vēl plašāku mājokli – 151 līdz 200 m2. Citos reģionos mājoklī ar šādu platību gribētu dzīvot aptuveni katrs ceturtais aptaujātais iedzīvotājs.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai Rīgā ir sarucis par divām ar pusi nedēļām, sasniedzot 26,3 mēnešus, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības apskats.

Savukārt Viļņā tas palielinājās par gandrīz divām nedēļām, sasniedzot 36,9 mēnešus, bet Tallinā par aptuveni trīs ar pusi nedēļām, sasniedzot 25,8 mēnešus. Aprēķinā tiek pieņemts, ka mājsaimniecība pirmās iemaksas krāšanai katru mēnesi novirza 30% no saviem neto ienākumiem.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai 3.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 164 eiro jeb aptuveni 115 latus mēnesī (salīdzinot ar 124 latiem 1.ceturksnī), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 223 un 215 eiro (jeb 157 un 151 latu).

Mājokļu pieejamība Rīgā joprojām ir krietni labāka nekā Viļņā, bet nedaudz sliktāka nekā Tallinā. Šī gada 3.ceturksnī Swedbank MPI, ko aprēķina mājsaimniecībai, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējām neto algām attiecīgajā pilsētā un vēlas iegādāties vidēja izmēra (55 m2) dzīvokli, Viļņā un Tallinā sasniedza attiecīgi 113 un 163,6 punktus, savukārt Rīgā – 152.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).