Būve

Puse Latvijas iedzīvotāju par lielāko «siltuma zagli» uzskata sienas

Jānis Rancāns, 20.12.2012

Jaunākais izdevums

Puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48% par lielāko siltuma «zagli» savā mājoklī uzskata nesiltinātas un plānas sienas, bet trešdaļa (28%) - vecus vai nekvalitatīvus logus, liecina Snapshots sadarbībā ar Labo Logu Aģentūru veiktās aptaujas rezultāti.

Vislielākās problēmas veci logi sagādā galvenokārt iedzīvotājiem, kuri dzīvo pirmskara laika mājās, kā arī padomju sērijveida namos un privātmājās, kas celtas vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nesiltinātas sienas un nekvalitatīvu logu problēmas sagādājot arī ceturtajai daļai jauno privātmāju iemītnieku.

Trešais aptaujā visbiežāk pieminētais siltuma zudumu cēlonis iedzīvotāju skatījumā ir nepietiekami nosiltinātas ārdurvis. Par siltuma zuduma iemeslu to nosaukuši 25% aptaujāto.

Visbiežāk (89%) ar siltuma zudumiem saistītās problēmas izjūt laukos mītošie, kas izteikti biežāk norāda gan uz plānām ēku sienām, gan veciem logiem, kuri veicina siltuma zudumus viņu mājokļos. Vismazāk siltumu zudumu problēma skar jauno privātmāju iemītniekus (3%). Nekādas ar siltuma zudumu saistītas problēmas nenomāc 65% jauno projektu salīdzinoši nesen celto privātmāju iemītniekus.

«Mainīt logus vispareizāk būtu, kad ārā nav ziemas spelgonis. Modernie montāžas materiāli atļauj logu nomaiņas darbus veikt arī pie – 10 grādu sala, taču jārēķinās ar zināmu diskomfortu. Vēl var ķerties pie vecās, labās logu aizlīmēšanas metodes, kas kaut nedaudz, tomēr saglabās siltumu mājoklī. Logi veido īpaši svarīgu ēkas siltuma bilances daļu. Siltumenerģijas noplūde, kas notiek caur logiem tiek lēsta ap 13%,» atzīmē Mārtiņš Mālnieks, Labo Logu Aģentūra vadītājs.

Aptauja veikta sadarbībā ar Snapshots no 10. līdz 14. decembrim un tajā brīvprātīgi piedalījušies 878 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Labo Logu Aģentūra ir SIA LLA serviss reģistrēta preču zīme. Uzņēmums dibināts 2011.gada augustā, apgrozījums – 234 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvojas apkures sezona, kas daudziem iedzīvotājiem saistās ar prāviem rēķiniem par siltumu. Taču šajā apkures sezonā siltuma tarifu pieaugums nav gaidāms, cenas vai nu samazināsies, vai paliks iepriekšējā gada līmenī, tā bilst sešu Dienas aptaujāto pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīga situācija varētu būt vērojama arī citās pašvaldībās, jo siltuma tarifu samazinājumu vai vismaz saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī daudzviet nosaka dabasgāzes cenas lejupslīde.

Siltumapgādes uzņēmumi katru gadu plānotos siltuma tarifus iesniedz izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) vai pašvaldību regulatorā, kas izvērtē to pamatotību. Jāteic, ka apkures tarifus būtiski ietekmē tieši dabasgāzes cenas svārstības vai arī citu kurināmo resursu cenas, ja gāze netiek izmantota siltuma ražošanā.

Citi siltuma tarifus ietekmējošie faktori ir siltumtrašu tehniskais stāvoklis, tehnisko iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Jāatgādina, ka arī siltumtrašu tā sauktie siltuma zudumi tiek iekļauti siltuma tarifā. Kā norāda SPRK, ja siltumenerģijas ražotājs pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas vidēji veido 60–80% no kopējām izmaksām, ja galvenais kurināmais ir biomasa, tad kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, taču tad nepieciešams vairāk darbaspēka uzturēšanas darbu un remontdarbu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstam centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo AER izmantošanai būs pieejami 35 miljoni eiro

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā apstiprināta jauna atbalsta programma centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, informē Ekonomikas ministrija.

Atbalstam energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros būs pieejami 35 miljoni eiro.

Atbalsts siltumapgādes komersantiem energoefektivitātes pasākumu īstenošanai būs pieejams kā grants (dāvinājums) 40% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajām personām pieejamais maksimālais publiskā finansējuma apmērs būs 8 miljoni eiro.

Atbalstu centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Projektu pieņemšanu programmā plānots uzsākt 2017. gada aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Investējām energoefektivitātes pasākumos un esam apmierināti,» to DB saka SIA Kokpārstrāde 98 valdes loceklis un līdzīpašnieks Gunārs Dzenis.

Kādēļ jūsu uzņēmumam bija nepieciešami energoefektivitātes pasākumi?

Darbojamies kokapstrādes nozarē, strādājam uz eksportu. Uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni 16 miljoni eiro gadā. Mēnesī par elektrību vien maksājam ap 70 tūkstošiem eiro. Enerģijas izdevumi ir viena no lielām uzņēmuma izdevumu pozīcijām. Apmēram pirms pieciem gadiem nonācām pie atziņas, ka energoefektivitātes pasākumi noteikti būs nozīmīga iespēja ietaupīt gan energoresursus, gan līdz ar to naudas līdzekļus. Vispirms – renovējot un nosiltinot ēkas. Virkne rūpnīcas ēku bija padomju laikos būvētas, dzelzbetona, ar vāju siltumizolāciju un sliktiem logiem. Tāpēc arī siltuma zudumi, kilovatos rēķinot, bija lieli. Lieki tērējām kurināmo un naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanas projektā Jelgavā ieguldīs vēl 2,8 miljonus eiro

Dienas Bizness, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Jelgava parakstījusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta īstenošanu, informē SIA Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Projektu plānots pabeigt līdz 2015. gada 15. novembrim un tā kopējās izmaksas ir 2,861 miljons eiro, no kurām attiecināmās izmaksas veido 2,26 miljonus eiro. Savukārt Kohēzijas fonda atbalsta finansējums šim projektam ir 904,1 tūkstotis eiro.

Kompānijā skaidro, ka projekta mērķis ir Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšana. Projekta ietvaros plānots samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, nomainot atsevišķus virszemes, dzelzsbetona kanālos ieguldītos un tehniskajos koridoros atrodošos siltuma tīklu posmu cauruļvadus ar rūpnieciski izolētām caurulēm, likvidējot četrus centrālos siltuma punktus (CSP) un četrcauruļu sadales sistēmas karstā ūdens cauruļvadus un uzstādot automatizētus, neatkarīgā pieslēguma individuālos siltuma punktus (ISP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās siltumenerģija kļuvusi dārgāka, lielākais tarifu pieaugums novērojams Valmierā.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās auguši par vidēji 3,32 eiro/MWh. Valmierā tarifs kāpis par 17,11 eiro/MWh, Jūrmalā – par 3,97 eiro/MWh, Rīgā – par 3,71 eiro/MWh, bet Daugavpilī – par 3,12 eiro/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Vēsturiski augstākais siltumenerģijas tarifs gandrīz visās lielajās pilsētās novērots 2012.gadā

Neraugoties uz nelielo tarifa kāpumu, zemākās siltumenerģijas izmaksas joprojām saglabājas Rīgā, laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam rīdzinieki par siltumu maksājuši vidēji 50,7 eiro/MWh, šogad – 44,39 eiro/MWh. Rīgas siltuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta informē, ka šādus rezultātus izdevies panākt, plānveidīgi ieviešot kardinālas izmaiņas visos siltumapgādes sistēmas posmos – siltuma avotos, siltumtīklos un patērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot siltumenerģijas piegādi atbilstoši pieprasījumam. «Viens no iemesliem, kāpēc izdevies noturēt tik zemu siltumenerģijas tarifu, ir ieguldītais darbs siltumenerģijas zudumu samazināšanā pārvadē. Siltumenerģijas zudumi no tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma šobrīd veido tikai 12%, salīdzinājumam – 1996./1997.gada sezonā tie sasniedza 20%,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju lēmums nozāģēt radiatorus kaimiņiem, kuriem izveidojušies apjomīgi apkures parādi, ir pēdējais izmisuma solis, kā risināt problēmu, skaidro dzīvokļu īpašnieku biedrības Zemdedziņas valdes priekšsēdētāja Diāna Spertāle.

Kā ziņots, kādā Ķekavas daudzdzīvokļu namā parādnieku dzīvokļos tiek nozāģēti radiatori, jo kaimiņu parādu dēļ mājai netiek pieslēgta apkure.

Kopumā namam par siltumu izveidojies 7000 latu parāds. Pamatā to izveidojuši seši dzīvokļi, kuriem nama īpašnieku biedrības sapulcē nolemts noņemt radiatorus. Vienā no dzīvokļiem, kuram ir 1600 latu parāds, radiatori jau noņemti, bet citi parādnieki šādai rīcībai pretojas.

«Biedrība uzskata, ka radiatoru demontāža ir pēdējais solis. Vai šāds lēmums ir pieņemts «no plika gaisa»? Protams, ne. Tuvojas novembris, vairumā Latvijas un visā Ķekavā apkure ir pieslēgta daudzdzīvokļu mājām. Ķekavā ir viena māja, kurai apkure nav pieslēgta, - tā ir mūsējā. Esošajā situācijā cieš 40 no 48 dzīvokļu iemītniekiem jeb aptuveni 150 cilvēki, kuri katru mēnesi godīgi maksā pietiekami lielas summas par pakalpojumiem - gan siltumu, gan apsaimniekošanu. Kāpēc 85% no mājas iedzīvotājiem vajadzētu ciest? Kādas ir alternatīvas rīcības iespējas biedrībai, kurai nav leģitīmu iespēju likt, mudināt, aicināt parādniekus segt savus parādus un ietekmēt siltuma piegādātāja, SIA Ķekavas nami, lēmumu apkuri atteikties pieslēgt, pamatojot to ar lielajiem parādiem?» vaicā D. Spertāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ar «gudru» spriedelēšanu vien apkures dārdzības problēmu atrisināt nevar

Dienas Bizness, 15.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieku parādi par mājokli gada laikā ir pieauguši par trīs miljoniem latu jeb aptuveni par 11% – tādi ir oficiālie statistikas dati, kas, jāatzīst, neatspoguļo reālo situāciju šajā jomā ne galvaspilsētā, ne valstī kopumā.

Stāstot par to, cik miljonus patērētāji ik gadu nav samaksājuši par saņemto siltumenerģiju, nereti tiek piemirsts piebilst, ka runa ir par naudu, ko nav saņēmuši siltumapgādes uzņēmumi. Latvijā, kā zināms, kārtība ir tāda, ka daudzdzīvokļu namu iemītnieki par apkuri maksā nevis «pa taisno» siltumapgādes kompānijai, bet gan māju apsaimiekotājam. Ja namā ir, piemēram, 60 dzīvokļi, no kuriem 10 ir hroniski, bet pieci – laiku pa laikam nemaksā ne par siltumu, ne par ko citu, apsaimniekotājs no atlikušo 45 dzīvokļu samaksātās maksas par apsaimniekošanu «aizņemas», lai nosegtu deficītu par siltumenerģiju. Tādējādi siltumapgādes uzņēmumu statistika liecina, ka konkrētajā 60 dzīvokļu namā viss ir kārtībā, bet realitātē tā nebūt nav. Citiem vārdiem sakot, problēmas sakne ir pārāk lielajos rēķinos par siltumenerģiju, kas ir sasnieguši tādu līmeni, ka sagādā gavassāpes pat turīgiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas siltumapgādes kompānija Rīgas siltums (RS) šogad plāno pārbūvēt siltumtīklus kopumā 10 kilometru (km) kopgarumā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Prognozēts, ka tā rezultātā siltuma zudumi samazināsies par aptuveni 11 100 megavatstundām (MWh).

Tostarp lielākie darbi plānoti Juglas ielā, posmā no Kvēles ielas līdz Malienas ielai. Tāpat arī Maskavas ielā, posmā no Maskavas 264 līdz Eglaines ielai, Trijādības ielā, posmā no Raņķa dambja līdz Kuģu ielai, kā arī plānots pārbūvēt maģistrāli M-23, posmā no Bultu ielas līdz Aviācijas ielai.

N. Talcis norādīja, ka saistībā ar remontdarbiem būs arī satiksmes ierobežojumi.

Kompānijas vadītājs atzīmēja, ka RS katru gadu investē finanšu līdzekļus pārvades sistēmā, lai samazinātu siltuma zudumus, kas šajā finanšu gadā prognozēti vismazākie, kādi jebkad bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fortum Jelgava sāks pilsētas siltumtrašu rekonstrukcijas būvdarbus

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 27. jūlijā Fortum uzsāk būvdarbus projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta ietvaros.

Darbu veikšanas laikā atsevišķos rajonos uz laiku no vienas dienas līdz divām nedēļām tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde, par ko konkrēto māju iedzīvotāji tiks informēti atsevišķi pirms paredzētā karstā ūdens piegādes pārtraukuma.

Projekta ietvaros Jelgavā tiks renovēti savu laiku nokalpojušie siltumtīkli Atmodas ielas, Pasta – S. Edžus ielas un Ganību ielas rajonā, kā arī dažos atsevišķos objektos. Vēl projekta ietvaros paredzēts izbūvēt ap 100 neatkarīga pieslēguma individuālos siltumpunktus, kā arī likvidēt četrus centrālos siltumpunktus, kuru vietā tiks izbūvēti automatizēti neatkarīgā pieslēguma individuālie siltumpunkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Divas būves Ventspilī atzītas par atbilstošām pasīvo māju standartam

Vēsma Lēvalde, 29.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils jaunā poliklīnika un Ventspils domes ēka pēc rekonstrukcijas saskaņā ar Blower Door mērījumu tehnoloģijas datiem atbilst pasīvo māju standartam, pārsniedzot Latvijas būvnormatīvus.

Oktobrī divos Ventspils pilsētas objektos – poliklīnikas jaunbūvē(projekts Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī) un pilsētas domes ēkā (projekts Ventspils pilsētas domes ēkas renovācija Jūras ielā 36, Ventspilī) tika veikti gaisa caurlaidības mērījumi, lai noteiktu veikto būvdarbu kvalitāti.

Gaisa caurlaidības mērījumos konstatē gaisa apmaiņas kārtu jeb gaisa apmaiņas apjomu pret iekšējo telpas gaisa tilpumu, mēra, cik blīvi ēka uzbūvēta. Neblīvām ēkām raksturīga nekontrolējama aukstā gaisa ieplūde iekštelpās un siltā gaisa noplūde uz āru. Savukārt blīvi uzbūvētās ēkās nekontrolējama gaisa apmaiņa starp ēkas iekštelpu un ārējo vidi ir minimāla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas enerģētikā jātiek galā ar iepriekšējo gadu ķezu

Didzis Meļķis, 28.02.2013

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons (no kreisās) un Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis preses konferences laikā pēc divpusējās tikšanās Ministru kabinetā Ziemeļu nākotnes foruma ietvaros.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citviet valdības tikušas pat līdz tādām niansēm, ka māju siltināšanas veicināšanai palīdz iedzīvotājiem sakārtot bēniņus.

Zaļās enerģijas atbalsta iepriekšējos gados «esam sapratuši, ka var izveidoties subsīdiju industrija», atbildot uz Lielbritānijas kolēģa Deivida Kemerona jautājumu par subsīdiju politiku Latvijā, norādīja premjers Valdis Dombrovskis šodien Rīgā notiekošajā Ziemeļu nākotnes foruma (ZNF) paneļdiskusijā.

Subsīdiju jautājums šai krīzes laikā, kad visu valdību uzstādījums ir efektivizēt publiskās finanses (kas parasti nozīmē «griešanu»), bija aktuāls praktiski visās četrās šorīt notikušajās ZNF paneļdiskusijās. No vienas puses Eiropas problēma pašlaik ir tāda, ka zaļās enerģijas politizācija ir radījusi nedrošu vidi uzņēmējiem, kas strādā vai plāno ieiet šai tirgus nišā. Politika, kā zināms, ir mainīga, un ilgtermiņa ieguldījumi vidē, kas var mainīties līdzi politikas «vējam», ir riskanti. Attiecīgi britu diskutētāji sliecās uz viedokli, ka zaļajā uzņēmējdarbībā iesaistītajiem uzņēmējiem ir jābūt garantijai, ka daļa no viņu biznesa finanšu plūsmas būs šāda vai tāda veida subsīdijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 1 miljonu Liepājas enerģija uzsākusi siltumtīklu rekonstrukcijas projektu

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Liepājas enerģija» uzsākusi šīs vasaras siltumtīklu rekonstrukcijas projektu, modernizējot siltumtrases četros posmos - Ugāles ielā posmā no Vaiņodes ielas līdz M. Ķempes ielai, posmā no Vecās ostmalas 40 līdz Vecajai ostmalai 47, posmā no Krūmu ielas 49 līdz Krūmu ielai 57 un posmā no Baznīcas ielas 20 pa Stendera ielu līdz A. Pumpura ielai 10.

Rekonstrukcijas laikā 635 metru garumā tehniski nokalpojušie siltumtīkli tiks atjaunoti, izmantojot modernus un augstvērtīgus materiālus, kas garantēs siltumtīklu efektīvas kalpošans ilgumu pat līdz 30 gadiem. Rekonstrukcijas galvenie ieguvumi ir augstāka siltumapgādes infrastruktūras drošība un mazāki siltuma zudumi siltumtīklos. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Rekonstrukcijas darbus Baznīcas ielas posmā nodrošina «Liepājas enerģijas» sadarbības partneris SIA «Grobiņas SPMK». Saistībā ar rekonstrukcijas darbiem plānoti arī satiksmes kustības ierobežojumi - līdz 2. jūlijam būs slēgta satiksme Baznīcas ielā, posmā no Skolas ielas līdz Bāriņu ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā rodas nekustamā īpašuma kvadrātmetra vērtība?

Ļevs Golands, Baltic Investment Group pārstāvis, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk tūkstošiem eiro. Kā rodas tāda cenu starpība? Vai tā ir atkarīga tikai no vietas, kur atrodas īpašums? Eksperti atzīst, ka vietas prestižam ir nozīme, taču noteiktā vietā papildu izdevumi var būt dažādu iemeslu dēļ.

Uzsākot mājas celtniecību, būvniekam sākotnēji jādefinē, kas būs tās potenciālais pircējs un kāda ir viņa pirktspēja. No tā būs atkarīga būvniecības vietas, projekta un materiālu izvēle, tehniskie un apdares risinājumi un citas nianses, kas veido nekustamā īpašuma materiālo vērtību. Mēs saprotam, ka katrai pircēju grupai ir savas vēlmes un finansiālās iespējas. Piemēram, Alberta ielā nekustamo īpašumu izvēlas turīgi ļaudis ar īpašām prasībām, tādēļ dzīvokļi tur ir lielāki, un apdares materiāli dārgāki. Savukārt guļamrajonos pircēji visbiežāk ir jaunas ģimenes, kurām, uzsākot kopdzīvi, nepieciešams ekonomisks mājoklis.

Lūk, piemērs - Purvciemā, Ieriķu ielā 18, plānojam būvēt jaunu māju, kurā dzīvokļa cena būs aptuveni 2000 eiro par m2. Bet projektā Jūrmalā, Rīgas ielā 51, tas maksās 2800 eiro par m2. Abas mājas būs kvalitatīvas, ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem, taču būvniecības izmaksas abos projektos ir pilnīgi atšķirīgas. Viss atkarīgs no iecerētā mērķa. Māju var uzbūvēt dārgāk vai lētāk, un abos gadījumos to ir iespējams paveikt kvalitatīvi. Vienā projektā tiek uzstādīti panorāmas un trīskārši stikla pakešu logi, bet citā - standarta, jo tur siltuma zudumi ir ievērojami mazāki un pietiek ar divkāršiem pakešu logiem. Jūrmalā ierīkojam atsevišķu gāzes apkures katlu, bet Purvciemā māju pieslēdzam pilsētas komunikācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru