Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā.

ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt šī kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī.

Sankcijas noteiktas dienu pēc tam, kad tika atcelta plānota Trampa un Putina tikšanās Budapeštā, Vašingtonai paužot vilšanos par progresa trūkumu pamiera sarunās ar Maskavu. Par jaunām sankcijām pret Krieviju trešdien vienojās arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

"Ņemot vērā Putina atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu, Finanšu ministrija nosaka sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, kuras finansē Kremļa kara mašīnēriju," paziņoja Besents.

Viņš brīdināja, ka Finanšu ministrija ir gatava "tālākai darbībai, ja nepieciešams", lai atbalstītu Trampa centienus izbeigt karu.

Biedrība “Zemnieku saeima” aicina Latvijas Republikas Ministru prezidenti Eviku Siliņu Eiropadomes sanāksmes laikā, kas notiks 20. un 21. martā, aizstāvēt lauksaimniecības nozari kā vienu no Eiropas attīstības pamatprincipiem, iestājoties par Kopējo lauksaimniecības politiku kā atsevišķu politiku ar atsevišķu, Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktu budžetu.

Lai gan Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas atzīst lauksaimniecības stratēģisko lomu, kā arī ES Padomes un Komisijas vadlīnijās 2024. – 2029. gadam uzsvērts lauksaimnieku ieguldījums Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, biedrība “Zemnieku saeima” ir nobažījusies par ierosinājumu apvienot Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmas vienā finansējuma sadales mehānismā, izveidojot vienotu ES fondu. Šī gada februārī Eiropas lauksaimniecības un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija “Copa-Cogeca””, kuras biedri ir arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas, kopā ar 28 citām ES līmeņa lauksaimniecības un pārtikas nozares organizācijām nosūtīja ES vadībai vēstuli par šī priekšlikuma riskiem.

Latvija izvērtēs Polijas noteiktās sankcijas veikalu tīkla "Mere" īpašniekiem, 9.maijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte sacīja, ka Latvija iepazīstas ar Polijas lēmumu un vērtēs atbilstošās darbības.

Latvijas ieskatā visefektīvākais ir Eiropas Savienības (ES) sankciju mehānisms, kas ir saistošs visām valstīm.

"Mēs iestājamies par ļoti stingrām sankcijām pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem, un nepārtraukti notiek darbs pie sankciju priekšlikumiem," teica Eglīte.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs raidījumam skaidroja, ka patlaban "Mere" Latvijā var strādāt legāli, jo sankcijas pret veikalu tīkla īpašniekiem ir noteikušas konkrētas valstis. Sankcijas noteikusi Polija un arī Ukraina, bet šie likumi darbojas šo valstu teritorijā un Latvijā šīs sankcijas nav jāievēro.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien varētu paziņot par jaunu ieroču piegādes plānu Ukrainai, kas ietver ne tikai zenītraķetes, bet arī uzbrukuma ieročus, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta tīmekļa izdevums "Axios".

"Divi avoti "Axios" pastāstīja, ka viņiem ir pamats domāt, ka šis plāns ietvers tālas darbības raķetes, kas var sasniegt mērķus dziļi Krievijas teritorijā, tajā skaitā Maskavu," raksta "Axios", atzīsto, ka nevienam no avotiem nav informācijas par galīgo lēmumu.

"Putins Trampu ir ļoti nokaitinājis. Viņa rītdienas paziņojums būs ļoti sparīgs," izdevums citē senatora Lindsija Greiema teikto.

Saskaņā ar "Axios" rīcībā esošo informāciju par jauno plānu Tramps paziņos tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Kā ziņots, Tramps svētdien paziņoja, ka Savienotās Valstis piešķirs Ukrainai zenītraķešu sistēmas "Patriot", lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas agresiju.

Dānijas alus un citu dzērienu ražotājs "Carlsberg" otrdien paziņoja, ka panācis vienošanos par meitasuzņēmuma Krievijā akciju pārdošanu.

"Baltika Breweries" akcijas tiks pārdotas uzņēmumam, kas pieder diviem bijušajiem "Baltika Breweries" darbiniekiem.

Šie ilggadējie "Carlsberg" meitasuzņēmuma Krievijā darbinieki kļūs attiecīgi par "Baltika Breweries" izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Šo darbinieku vārdi paziņojumā netiek atklāti.

Par šo akciju pārdošanu "Carlsberg" saņems atlīdzību naudā un visas "Baltika" piederošās akcijas "Carlsberg" struktūrvienībās Azerbaidžānā un Kazahstānā. Paredzams, ka darījums tiks pabeigts tuvāko dienu laikā, norāda uzņēmums. Šo darījumu ir apstiprinājušas gan Dānijas, gan Krievijas iestādes.

"Carlsberg" izpilddirektors Jakobs Orups-Andersens sacīja, ka kopš 2022.gada, kad holdings nolēma pamest Krieviju, uzņēmums ir "izsmēlis visas iespējas, lai rastu veidu, kā panākt pilnīgu aiziešanu no Krievijas".

Krievijas naftas kompānija "Lukoil" pirmdien paziņoja, ka tā pārdos savus aktīvus ārvalstīs.

Aktīvi tiks pārdoti pēc ASV pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma noteikt sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

"Tā kā dažas valstis ir ieviesušas ierobežojošus pasākumus pret šo kompāniju un tās meitsabiedrībām, kompānija paziņo par savu nodomu pārdot savus starptautiskos aktīvus," teikts "Lukoil" paziņojumā.

Kompānija piebilda, ka vairāksolīšanas process jau ir sācies.

Pēc diplomātiskas aktivitātes un pirmajām tiešajām sarunām starp Krieviju un Ukrainu vairāk nekā trīs gadus laikā centieni izbeigt karu Ukrainā ir iesaldēti bez progresa pazīmēm.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Ungārija neatbalstīs sankcijas Krievijai, kamēr Ukraina neatjaunos gāzes piegādes pa Ukrainu šķērsojošo gāzesvadu, intervijā portālam "24.hu" paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

"Ukraiņi grib mums iedzelt, pieklājīgi sakot. Sarunvalodā ir spēcīgāki izteicieni," Orbāns teica par gāzes tranzīta apturēšanu Ukrainā. Viņaprāt, to varētu aizsargāt, ja sadarbotos ar serbiem.

Viņš sacīja, ka tas ir arī valsts valdības nopelns, kas izveidoja dienvidu maršrutu, lai apmierinātu valsts enerģētikas vajadzības un arī spētu palīdzēt partneriem Slovākijā. Viņš uzsvēra, ka šis maršruts ir Ungārijas ārlietu ministra Pēters Sījārto tālredzības piemērs, lai gan degviela viņiem kļūst arvien dārgāka.

"Ja ukraiņi negribētu ar mums spēlēties, mēs redzētu atšķirīgas cenas degvielas uzpildes stacijās. Es ieslēdzu rokas bremzi, es lūdzu Eiropas vadītājus saprast, ka tā vairs nevar turpināties," viņš teica par sankciju pagarināšanu.

Polijas Iekšlietu ministrija noteikusi sankcijas zemo cenu veikalu tīkla 'Mere" īpašniekiem par netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, ziņo portāls "Notes from Poland".

Sankciju sarakstā iekļauts Polijas uzņēmums "Torgservis PL" un Krievijas pilsoņi brāļi Sergejs un Antons Šnaideri, kuriem pieder šīs kompānijas akcijas trīs miljonu eiro nominālvērtībā.

Prasību noteikt sankcijas bija iesniegusi Polijas Valsts nodokļu administrācija (KAS), norādot, ka uzņēmums "netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā".

KAS uzskata, ka kompānijai "Torgservis PL "ir finanšu līdzekļi un ekonomiskie resursi, kas netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā". Sankcijas "netieši samazinās Krievijas budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēta agresija pret Ukrainu", norāda KAS.

Iekļaušana Polijas sankciju sarakstā nozīmē, ka juridiskajai vai fiziskajai personai tiek arestēti visi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, tā tiek izslēgta no publisko iepirkumu un konkursu procedūrām un tai tiek aizliegts piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet šos ierobežojumus. Privātpersonai, ja tā ir ārvalsts pilsonis, arī tiek noteikts aizliegums iebraukt Polijā, raksta "Notes from Poland".

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien maz mainījās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas palielinājās pirms piektdien gaidāmā ASV un Krievijas samita par Ukrainu.

Ražotāju cenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā jūnijā. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas valstī jūlijā palielinājās par 0,9% pēc tam, kad jūnijā tās saglabājās maija līmenī. Iepriekš analītiķi prognozēja, ka mēneša salīdzinājumā ražotāju cenas pieaugs par 0,2%.

"Lielais ražotāju cenu indeksa (PPI) kāpums šorīt rāda, ka ekonomikā ir inflācija, pat ja patērētāji to vēl nav sajutuši," sacīja "Northlight Asset Management" vecākais investīciju pārzinis Kriss Cakarelli.

Viņš nosauca šos datus par "visnevēlamāko pārsteigumu", piebilstot, ka tas "domājams, apslāpēs daļu optimisma par garantētu procentlikmju pazemināšanu nākamajā mēnesī", ko veiktu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS).

Naftas tirdzniecības uzņēmums "Gunvor Group" paziņojis, ka vairs neplāno iegādāties ASV sankcijām pakļautās Krievijas naftas kompānijas "Lukoil" ārvalstu aktīvus.

Oktobra beigās "Lukoil" pavēstīja, ka ir vienojusies par savu ārvalstu aktīvu pārdošanu "Gunvor".

Par to tika paziņots neilgi pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

Ceturtdienas vakarā ASV Finanšu ministrija nodēvēja "Gunvor" par "Kremļa marioneti" un paziņoja, ka uzņēmumam netiks piešķirta darbības licence, "kamēr vien [Krievijas diktators Vladimirs] Putins turpinās savu bezjēdzīgo slepkavošanu".

"Prezidents Tramps ir skaidri paziņojis, ka karam ir nekavējoties jābeidzas," vienlaikus norādīja ministrija.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.

"Esmu vīlies Krievijā, bet redzēsim, kas notiks nākamo pāris nedēļu laikā," intervijā, kurā tika skarts plašs jautājumu loks, norādīja prezidents.

"Es domāju, ka pirmdien man būs svarīgs paziņojums par Krieviju," sacīja Tramps.

ASV prezidents pēdējo dienu laikā vismaz trīs reizes demonstrējis, ka viņa attieksme pret Krieviju, Ukrainu un karu ir mainījusies.

Tramps teicis, ka ir ļoti neapmierināts ar Krievijas diktatora Vladimira Putina rīcību, ka Putins "vienkārši vēlas turpināt nogalināt", ka viņš, Tramps, "no Putina dzird daudz muļķību" un ka ASV atkal piegādās Ukrainai ieročus.

Intervijā NBC Tramps izklāstīja aprises ASV, NATO un Ukrainas vienošanās nosacījumiem par Savienoto Valstu ieroču piegādēm.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt zelta cena sasniedza rekordu, investoriem bažījoties par vardarbības atajaunošanos Gazas joslā un ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc divas dienas ilguša kāpuma, bet Eiropas biržās tās pieauga pēc tam, kad Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs apstiprināja apjomīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu.

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pastāvot bažām par saspīlējuma eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc tam, kad Izraēla veica intensīvākos triecienus Gazas joslā kopš pamiera stāšanās spēkā.

Lai gan Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, naktī uz trešdienu notika jauni Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

ASV prezidents Donalds Tramps, attālināti uzrunājot Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) dalībniekus Davosā, ceturtdien paziņojis, ka zemākas naftas cenas nekavējoties izbeigs Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Viņš piebilda, ka vērsīsies pie Saūda Arābijas un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC, aicinot pazemināt naftas cenas.

"Ja cenas kritīsies, Krievijas-Ukrainas karš beigsies nekavējoties," uzsvēra jaunais ASV prezidents, piebilstot, ka šobrīd cena ir tāda, lai Krievijas diktators Vladimirs Putins karu turpinātu.

Vēršoties pie pasaules biznesa līderiem, Tramps arī brīdināja, ka viņiem savas preces jāražo ASV vai pretējā gadījumā jārēķinās ar jauniem muitas tarifiem.

"Nāciet ražot savus produktus uz Ameriku, un mēs jums piedāvāsim vienu no zemākajiem nodokļiem pasaulē," solīja Baltā nama saimnieks. "Taču, ja jūs neražosies savus produktus Amerikā, kas ir jūsu prerogatīva, tad gluži vienkārši jūs maksāsiet muitu."

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu tirgus ir ekonomikas spogulis - cik spēcīga būs mūsu lokālā ekonomika, tik spēcīgs būs arī tirgus, un tirgum tuvāko gadu laikā noteikti ir jāaug, pārliecināts ir G.Cauna. Viņš prognozē, ka 2030. gadā jauna nekustamā īpašuma produkta vidējā cena Latvijā pietuvosies 4000 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2) atzīmei. Šobrīd būvniecības tirgus ir iedragāts, taču brīdī, kad tas atveseļosies, būvniecības izmaksas un arī nekustamo īpašumu cenas atkal palielināsies, spriež G.Cauna, norādot, ka īstais izmaksu kāpums mums vēl varētu būt tikai priekšā.

Kā kopumā vērtējat nekustamo īpašumu tirgu Latvijā - kādas tendences novērojamas pēdējos gados?

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja Krieviju, ka piemēros ļoti bargus muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja tā 50 dienu laikā neatrisinās karu Ukrainā.

"Mēs piemērosim sekundāros tarifus. Ja 50 dienu laikā mums nebūs vienošanās, tas ir ļoti vienkārši. Un tie būs 100 procentu apmērā, un tā tas ir," Tramps sacīja žurnālistiem Baltajā namā, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Tramps nesniedza konkrētu informāciju par to, kā šie tarifi tiks ieviesti.

"Es izmantoju tirdzniecību daudzām lietām," viņš piebilda. "Bet tā ir lieliska, lai izšķirtu karus."

Savukārt Rite pavēstīja, NATO un ASV vienošanās ietvaros Ukraina saņems "milzīgu daudzumu" ieroču.

"Tas nozīmēs, ka Ukraina iegūs patiešām milzīgu daudzumu militārā aprīkojuma - gan pretgaisa aizsardzībai, gan raķetes, gan munīciju," viņš sacīja.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, investoriem piesardzīgi vērojot progresa pazīmes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Cerības uz lūzumu Ukrainā pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā piezvanīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Zelenskis sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs pieaugums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (LRA un Apvienotais saraksts) vērsis publisku uzmanību faktam, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) izsludinātajā publiskajā iepirkumā piedalās un, iespējams, daļā konkursa arī var uzvarēt ar Baltkrievijas režīmu saistīts uzņēmums.

RNP un Rīgas mērs gan nesaskata pamatu bažām par iespējamu sankciju režīma pārkāpuma un reputācijas risku iespējamību. RNP izsludinātajā konkursā par liftu tehnisko apkalpošanu, kā arī plānoto un ārpuskārtas remontdarbu veikšanu, šobrīd tiek vērtēti divu pretendentu pieteikumi.

“Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka viena no uzņēmumiem, SIA “Recept-Holding Lifts”, patiesā labuma guvējs ir Baltkrievijas pilsonis, izplatītajā informācijā medijiem pagājušā gada nogalē norādīja V. Gavars, tādējādi vēršot uzmanību uz to, ka, iespējams, pašvaldības pasūtījumu var iegūt uzņēmums, kas ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā būtībā atbalstošo Baltkrievijas režīmu.

Eiropa šogad iepērk Krievijas sašķidrināto dabasgāzi vēl nebijušos apjomos, tērējot miljardiem eiro, kurus Kremlis var izmantot kara Ukrainā finansēšanai, vēstī izdevumus "Politico".

Turklāt tas tiek darīts vien dažas nedēļas pēc tam, kad Ukraina pārtrauca Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību (ES) pa valstī esošajiem cauruļvadiem, raisot cerības, ka Eiropa beidzot spēs atbrīvoties no atkarības no Maskavas.

Energoresursu tirgus analītikas kompānijas "Kpler" dati liecina, ka ES šī gada pirmajās 15 dienās importējusi 837,3 tūkstošus tonnu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir visu laiku augstākais līmenis šim periodam. Pagājušā gada attiecīgajā periodā ES no Krievijas importēja 760,1 tūkstoti tonnu sašķidrinātās gāzes.

"Tas pastiprina bažas, ka Rietumvalstis nedara pietiekami daudz, lai atņemtu Krievijai līdzekļus laikā, kad karš Ukrainā jau rit ceturto gadu," raksta "Politico".

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Latvija aizvadītajā gadā piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas, liecina jaunākais KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecības izplatību Eiropā 2024. gadā.

Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot budžetam zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā zaudēto nodokļu dēļ. Tostarp Latvijā ir bijis arī lielākais cigarešu kontrabandas pieaugums Baltijas valstīs – Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem.

Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2 procentpunkti), Ungārijā (+5,6 procentpunkti), Latvijā (+4,5 procentpunkti), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 procentpunkti). Savukārt vislielākais cigarešu kontrabandas samazinājums 2024. gadā novērots Moldovā (- 9,2 procentpunkti), Bosnijā un Hercegovinā (-6,2 procentpunkti), Grieķijā (-6,2 procentpunkti) un Ukrainā (-5,7 procentpunkti).KPMG pētījums parāda, ka 2024. gadā Eiropā tika patērēti 38,9 miljardi nelegālo cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2015. gada un veidoja 9,2 % no kopējā cigarešu patēriņa. Tādejādi Eiropas valstis neieņemto nodokļu dēļ kopumā zaudēja līdz pat 14,9 miljardiem eiro, kas savukārt ir stimulējis dažādu organizētās noziedzības grupējumu uzplaukumu un nostiprināšanos reģionā.