Pārtika

Putnu fabrika Ķekava: Prognozes bija sliktākas nekā ir īstenībā

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

"Ārkārtas stāvokļa sākumā vērojām iepirkšanās izmaiņas – liela daļa pircēju devās uz veikaliem un iepirkās ar rezervi, veidojot uzkrājumus, tostarp arī "Putnu fabrikas Ķekava" produktus – pirka nozīmīgi vairāk svaigās vistas gaļas produktus un lika saldētavās. Tā ir saprotama psiholoģiska reakcija – jūtoties nedroši, cilvēki veido uzkrājumus, un tā rīkojās ne tikai pircēji pie mums, bet arī citās valstīs," pieredzē dalās A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

Aprīlī, kad panika bija norimusi, iepirkšanās kļuvusi mērenāka. "Rezerves tika veidotas nu jau tikai nedēļai, kas atbilda arī vidējam iepirkšanās biežumam. Vairāk pirka gatavos gaļas produktus – vistas gaļas desas, cīsiņus un citus ātri pagatavojumus produktus, ko var salīdzinoši ilgi uzglabāt. Iespējams, pavadot tik daudz laika mājās, cilvēki jau bija noguruši gatavot maltītes sev un ģimenei vairākas reizes dienā, tāpēc novērtēja ātri pagatavojamo produktu priekšrocības.

Katrā ziņā attiecībā uz mājsaimniecībām nevaram novērot patēriņa izmaiņas – cilvēki arī pašlaik tērē gandrīz tikpat, cik pirms pandēmijas," komentē A.Pranckevičs.

Nākotnē A/S "Putnu fabrika Ķekava" raugās vērīgi un ir gatava jebkurā brīdī pielāgot ražošanu jaunām patēriņa izmaiņām.

"Publiskās ēdināšanas sektora krīze atstāja visredzamāko ietekmi arī uz mūsu biznesu, taču mēs optimistiski vērtējam HoReCa tirgus atveseļošanos. Šajā segmentā pārdošanas apjomi jau ir pieauguši un sasnieguši 30% no pirmskrīzes līmeņa," komentē A.Pranckevičs.

AS "Putnu fabrika Ķekava" ir daļa no "LINAS AGRO GROUP" Latvijas putnkopības uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā gadā investējis 4,5 miljonus eiro biodrošības pasākumu ieviešanā, informē uzņēmumā.

Pērn augsto biodrošības standartu nodrošināšanai tika ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, savukārt kopējais investīciju apjoms, tai skaitā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai, bija 4,5 miljoni.

"Biodrošība ir mūsu prioritāte numur viens, tādēļ darām visu iespējamo, lai mūsu putnus pasargātu no jebkuriem infekciju riskiem. Jebkura veida investīcijas, ko veicam, lai vēl vairāk paaugstinātu drošības standartus, vienlaikus sekmējot efektīvus un ilgtspējīgus ražošanas procesus, uztveram kā ieguldījumu konkurētspējā. Divtik būtiski šie drošības jautājumi ir laikā, kad visā pasaulē ierasto ikdienas ritmu ikvienā jomā ir izjaucis Covid-19, savukārt pie mums, Latvijā, arvien vairāk citu mājputnu saimniecību cīnās ar putnu gripas uzliesmojumu. Esmu gandarīts, ka kopš aizvadītā gada janvāra visi mūsu broileri gan “Putnu fabrikā Ķekava”, gan “Lielzeltiņos” ir izauguši veseli – to augšanas procesā nav izmantotas antibiotikas," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķekava konkurenci gaļas tirgū Latvijā vērtē kā ārkārtīgi spēcīgu

Zane Atlāce - Bistere, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Konkurence gaļas tirgū Latvijā ir ārkārtīgi spēcīga, jo sevišķi tas ir jūtams putnu gaļas nozarē, kur konkurējam arī ar citiem gaļas veidiem," secina Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Ņemot vērā spēcīgās veselīgā dzīvesveida tendences, cilvēki arvien vairāk novērtē tieši putnu gaļu - tas ir ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē visstraujāk augošais gaļas segments. Tirgus analītiķi paredz, ka arī nākamajos 10-20 gados pieprasījums pēc vistas gaļas augs par 3-5% ik gadu," stāsta A.Pranckevičs.

"Pērn 99% vistu uzauga veselas un bez jebkādas saskarsmes ar antibiotikām, un mērķtiecīgi turpinām paplašināt svaigās gaļas produktu grozu "Audzēts bez antibiotikām" grupā. Pērn sākām piedāvāt pircējiem cāļa steikus BBQ marinādē, kā arī par labāko jauno produktu atzītos (Nielsen indekss) cāļa šķiņķus īpašajā gardēžu marinādē. Šogad ar atzīmi "Audzēts bez antibiotikām" piedāvājam īpaši gardos jaunās grila sezonas produktus - cāļa gaļas iesmiņus un steikus ar dažādām garšām," atklāj Zoja Golubeva, "Putnu fabrika Ķekava" jauno produktu attīstības daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 300 tūkstošus eiro, putnu gaļas ražotājs – AS "Putnu fabrika Ķekava" – uzstādījis robotizētu produktu svēršanas un iepakošanas līniju, kā arī robotu sasaldētas putnu gaļas kraušanai uz paletēm, informē uzņēmums.

Jaunie roboti sekmēs produkcijas ražošanas efektivitāti un paaugstinās drošību. Plānots, ka investīcijas atmaksāsies tuvāko 3 gadu laikā.

Robotizēto sistēmu uzstādīšana tika pabeigta decembrī un patlaban tiek veikta pēdējā iekārtu testēšana. Paredzēts, ka kraušanas robots strādāt ar pilnu jaudu sāks jau februārī, savukārt svēršanas un iepakošanas sistēmas sāks darboties martā. Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, ko izraisījusi vispasaules Covid-19 pandēmija, plānots uzstādīt vēl divas analogas svēršanas un pakošanas robotizētās sistēmas.

"Modernu tehnoloģiju ieviešana pārtikas ražošanas nozarē ir neizbēgama, ja uzņēmumi Eiropas konkurences tirgū vēlas saglabāt efektivitāti un ilgtspējību. Mēs esam pirmais uzņēmums Baltijas valstīs, kas uzstādījis šāda veida robotus. Covid-19 vispasaules pandēmija mums visiem putnu gaļas tirgū radījusi sarežģītus apstākļus, taču, neskatoties uz to, spējām pabeigt šo nozīmīgo modernizācijas projektu. Pateicoties tam, vēl vairāk paaugstināsies mūsu ražošanas procesu drošība un efektivitāte, vienlaikus atrisināsim darbaspēka trūkuma problēmu," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrijus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmuma darbiniekam ir jātic sev un tam, ko viņš dara, savukārt vadītājam – jāspēj savu komandu motivēt, lai kopīgi sasniegtu arvien augstākus mērķus, teic AS Putnu fabrika Ķekava izpilddirektore Aiva Banga.

Mūsdienu biznesa vidē ir ļoti svarīgi nemitīgi attīstīties, spēt paredzēt nākotnes tendences un būt soli priekšā citiem, uzskata A. Banga, piebilstot, ka ļoti nozīmīga ir arī darbinieku vēlme kopīgi augt un attīstīties.

Novērtēju, ka mūsu uzņēmuma komandai ir augsta pašmotivācija, darba spars, enerģija un vēlme pārspēt pašiem sevi, jo tieši tas palīdz sasniegt arvien labākus rezultātus, atzīmē Putnu fabrikas Ķekava izpilddirektore.

Atgriežas pie putniem

“Savu pirmo algu es nopelnīju, strādājot putnkopības uzņēmumā, kurā tika audzētas vistas olu dēšanai,” stāsta A. Banga. “Tur strādāja arī mani vecāki, tāpēc varētu teikt, ka šobrīd dzīve savā veidā ir apmetusi loku un esmu atgriezusies šajā interesantajā jomā. Bērnībā tas bija laiks, kuru pavadīju kopā ar maziem cālīšiem, vistām un gaiļiem, savukārt tagad – aizraujošs un izaicinošs darbs lielā, augošā uzņēmumā. Jau pamatskolā mani interesēja viss, kas saistīts ar darba tiesību jomu, tāpēc diezgan agri bija skaidrs, ka savu profesionālo karjeru vēlos saistīt tieši ar šo nozari. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Kultūras un tehnoloģiju augstskolā, mācību procesā skolu mainīju un pabeidzu jau Sociālo tehnoloģiju augstskolu, kur ieguvu bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Kā praktikante sāku strādāt Valsts darba inspekcijā. Darbs šajā iestādē man ļoti patika, tāpēc nolēmu, ka šī varētu būt lieliska vieta, kur arī pēc studijām turpināt veidot savu karjeru, kā arī iegūt zināšanas un pieredzi darba tiesību jautājumos. Pēc trīs gadiem inspektora amatā devos bērna kopšanas atvaļinājumā, kura laikā iestājos Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā un ieguvu maģistra grādu personāla vadībā. Man ikdienā nepieciešams būt nepārtrauktā kustībā un attīstīties, tāpēc šķita, ka šis ir lielisks laiks, lai izglītotos un pašattīstītos. Izvēloties studiju virzienu, es biju pārliecināta, ka šī izglītība man noderēs gan Valsts darba inspekcijā, gan situācijā, ja pieņemšu lēmumu mainīt darba vietu. Manuprāt, izglītībai ir būtiska nozīme jebkurā profesijā, jo mācīties un nepārtraukti attīstīties vienmēr ir ļoti svarīgi. Mācības augstskolā veicina arī plašāku skatījumu uz lietām un procesiem. Tur iegūtās zināšanas man ne tikai iemācīja biznesa darbības principus, bet attīstīja arī komunikācijas un cilvēkvadības prasmes, kas savā ziņā nodrošina pamatu veiksmīgai izaugsmei jebkurā jomā,” uzskata A. Banga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par Skonto Group vadītāju iecelts Andris Vilcmeiers

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 20.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot Latvijas valsts parāda palielināšanās dinamiku un iedzīvotāju skaita kušanu, var izdarīt secinājumu, ka esošo 12 miljardus eiro lielo valsts parādu vajadzēs atdot vēl mazākam iedzīvotāju skaitam nekā šobrīd.

Latvijas iedzīvotāju skaits šobrīd ir 1,9 miljoni iedzīvotāju. Turpinoties iedzīvotāju skaita samazinājumam, valsts parādu būs jānodrošina vēl mazākam skaitam darbaspējīgo cilvēku nekā šobrīd.

Veids, kā iekasēt vairāk naudas, ir nodokļu paaugstināšana, kas jau nemitīgi notiek.

Lasi žurnāla #DienasBizness 20.oktobra numurā:

  • viedokļi - nepietiek tikai ar infrastruktūru
  • aktuāli – sociālā budžeta glābšanu uzticēs mazo algu saņēmējiem
  • tēma - premjerministri un valsts parāda tendences
  • finanses - soda pensiju krājējus
  • intervija - Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja
  • biznesa prognozes - kā uzņēmēji plāno nākamā gada budžetu
  • TOP 60 Latvijas straujāk augošie uzņēmumi
  • investīcijas - kas uzņēmējus piesaista Ādažiem
  • inovācijas - maģiskie Latvijas 2%, kas var mainīt krāsu tirgu pasaulē
  • brīvdienu ceļvedis - Andrjus Pranckevičs AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pieaicinot Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekus, Bauskas novada Codē atklājis nelegālu, antisanitāros apstākļos strādājošu gaļas sadales un gaļas produktu ražošanas uzņēmumu, kas savu produkciju pēc pasūtījuma piegādājis klientiem daudzviet Latvijā.

Pārbaudē konstatēts, ka uzņēmums darbojas nolietotās telpās, kurās nav iespējams nodrošināt higiēnas prasību izpildi. Telpu sienas, griesti, grīdas - bojātas un grūti kopjamas. Ventilācijas sistēma nav piemērota pārtikas ražošanas telpām, tādējādi telpās veidojas mitrums, kā rezultātā vietām novērojams pelējums. Nav nodrošināta atbilstoša ūdens padeve, ir bojāta kanalizācija.

Tāpat pārbaudē konstatēts, ka netiek nodalītas izejvielu un gatavās produkcijas plūsmas, tādējādi produkciju pakļaujot augstam mikrobioloģiskā, kā arī telpu nolietojuma dēļ - fizikālā piesārņojuma riskam.

Aukstuma kamerā konstatēta svaiga, sadalīta gaļa, svaiga gaļa marinādē, kūpinājumi, dažādas desas un citi gaļas izstrādājumi bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem un marķējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar Teslas akcijām šogad aizvien teju 100% peļņa

Jānis Šķupelis, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Austrālijas ugunsgrēki dzen uz augšu gaļas cenu – šoreiz jēra

Jānis Šķupelis, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru