Ražošana

PVD saņēmis apliecinājumu no Krievijas dienesta, ka tas izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksporta ierobežojumus

LETA, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis apliecinājumu no Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor par to, Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, aģentūrai LETA sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests šodien telefonsarunā apstiprināja, ka Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, taču gala lēmums tiks pieņemts tikai pēc tam, kad tiks pabeigts ziņojums par zvejas produktu apstrādes uzņēmumu inspekcijās konstatēto, norādīja Meistere.

Pēc viņas teiktā, saskaņā ar Rosseļhoznadzor pausto, gala ziņojuma sagatavošana prasīšot vēl dažas nedēļas. Pēc tam Krievijas dienests informēs PVD par inspekcijās konstatēto, pieņemto lēmumu un no tā izrietošajām turpmākajām darbībām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor oficiālā pārstāvja Alekseja Aļeksejenko pausto pēc jaunā gada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas.

Šobrīd mūsu speciālisti izpēta Baltijas uzņēmumu inspekciju rezultātus, mēs redzam, ka tajos zivju kūpināšanas tehnoloģija ir kļuvusi saudzējošāka, 18.novembrī Sočos notiekošā Vispasaules graudu foruma kuluāros aģentūrai "Interfax" pastāstīja Aļeksejenko. Pēc viņa teiktā, ekspertiem būs vajadzīgas vēl vairākas nedēļas, iekams pārbaudes noslēgsies, un, visticamāk, pēc jaunā gada Baltijas valstu produkcija varēs atgriezties Krievijas veikalu plauktos.

Iepriekš jau vēstīts, ka Rosseļhoznadzor nedēļu ilgā inspekcija Latvijas uzņēmumos noslēdzās 1.jūlijā un tās laikā divas inspektoru grupas pārbaudīja dzīvnieku barības ražošanas un zivju pārstrādes uzņēmumus, kuriem ir attiecīgais tirdzniecības sertifikāts ar Krieviju. Tika pārbaudīta paškontroles sistēma un laboratoriskie izmeklējumi, atbilstība higiēnas prasībām, iespējamie piesārņojuma riski, kā arī citi aspekti.

Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kļūda maksā reputāciju

Monta Glumane, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: Baltic Pork cūku novietnē grūsnās sivēnmātes ilgstoši turētas nepiemērotos apstākļos

LETA, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Siguldas bērnudārzā Tornīši ēdināšana līdz šim notikusi nelegāli

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā un citās valstīs pieejamos pārtikas produktos konstatē nebūtiskas atšķirības

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas. Tāds ir galvenais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) secinājums, salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Veicot pārtikas produktu salīdzinošās pārbaudes t.s. «dubulto standartu» programmas ietvaros, PVD pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus.

«Salīdzinot produktu marķējumu, atklājās, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas, tomēr laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, konstatētas nav. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma,» norāda dienestā.

Piemēram, Beļģijā iegādātās «Nutella Ferrero B ready» vafeļu kakao krēma sastāvā sūkalu pulvera nav, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots. Līdzīga atšķirība novērojama, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos «TUC» krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs «TUC» cepumos abos gadījumos ir vienāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) jūras zvejas kontroles valsts vides inspektori februārī konstatēja nelegālas zvejniecības aktivizēšanos Baltijas jūras piekrastē – kopš mēneša sākuma izcelti jau 7 zivju tīkli. To kopējais garums - ap 300 metri, informē VVD.

Lai arī piekrastē novērojama ledus un vižņu klātbūtne, zivju tīkli tiek izlikti pie paša krasta, visdrīzāk, lai nozvejotu taimiņus, kas atgriežas jūrā. Inspektoriem pat nebija vajadzīga laiva, lai izceltu atklātos tīklus. Tīklos esošās zivis tika palaistas jūrā.

Inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad rūpnieciskās zvejas legālie veicēji, neievēro zvejas tīklu izvietošanas un marķēšanas prasības.

VVD vērš uzmanību uz to, ka noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nosaka: no 1.decembra līdz 31.martam tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 metriem no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem. Zvejniekiem aizliegts arī izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punkta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Premjers: Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu saraksta izslēdz vairākus Latvijas uzņēmumus

LETA, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku.

Līdz šim uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi. No tiem no saraksta izslēgts 21 uzņēmums, tostarp seši gaļas produktu ražotāji, divi piena produktu ražotāji, 12 zvejas produktu ražotāji, viens olu produktu ražotājs. Savukārt apturēta sertifikācija ir 44 uzņēmumiem, tostarp astoņiem gaļas ražotājiem, deviņiem piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā pēc saspringtām diskusijām un konsultācijām, kas pirmdien, 10. oktobrī, risinājās visas dienas garumā un noslēdzās pusnaktī, ir apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2017. gadam, informē Zemkopības ministrija.

Par vairākām kvotām lēmums tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairākos gadījumos atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespēju samazinājumu.

Latvijai izdevās sekmīgi pārliecināt savus BALTFISH kolēģus un arī EK pārstāvjus, ka Rīgas jūras līča reņģes krājums ir labā stāvoklī. Tāpēc - atbilstoši Latvijas un Igaunijas zinātnieku atzinumam un Baltijas jūras zivju krājumu pārvaldības plānam - šim krājumam bija iespējams pielietot uz pusi mazāku samazinājumu.

Salīdzinot ar citiem gadiem, visplašākā diskusija starp BALTFISH un Padomi izraisījās par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Daļa dalībvalstu atbalstīja EK piedāvājumu par zvejas iespēju samazināšanu 39 procentu apmērā austrumu mencai un 88 procentu apmērā rietumu mencai. Vairākas valstis, tai skaitā Latvija, kategoriski iebilda pret šo priekšlikumu un pamatoja to ar negatīvām sociālekonomiskajām sekām, kas skartu no zvejas atkarīgos piekrastes reģionus. Latvijas zinātnes pārstāvis konsultācijās ar EK papildus norādīja, ka mencu krājums austrumu apgabalā, kuram iepriekšējos gados jau bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, sāk pakāpeniski atjaunoties un tālākos uzlabojumus ir iespējams sasniegt arī ar ne tik radikālu kvotu kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir izteikusi regulas priekšlikumu pieļaujamās nozvejas noteikšanai ES dalībvalstīm Baltijas jūrā 2017.gadam, informē Zemkopības ministrija.

Regulas projektā teikts, ka Latvijai pieļaujamā nozvejas kvota svarīgākajā nozvejā ir nozīmīgi samazināta: reņģei Rīgas jūras līcī samazinājums sasniegs 21 procentu, mencai Baltijas jūras austrumu rajonā – 39 procentus.

Latvija atbalsta regulas projekta savlaikus apstiprināšanu jau tuvākajā, 10.oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sēdē, tādējādi nodrošinot ūdeņu zivju ilgtspējīgu izmantošanu un nākamā gada zvejas darbību savlaikus plānošanu.

Vienlaikus Latvija aicina ieklausīties to ES dalībvalstu viedoklī, kuru eksperti ir cieši saistīti ar attiecīgo krājumu izmantošanu un izpēti un kuru zvejnieki Baltijas jūrā zvejo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: Cēloni Druvas Unguru mājas cūku saslimšanai ar ĀCM, visticamāk, neizdosies noskaidrot

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ĀM iesniegusi notu ar lūgumu Norvēģijai atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) kontaktējusies ar Norvēģijas vēstniecību, iesniedzot notu ar lūgumu atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi.

Kā norāda ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons, izteikts arī lūgums netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām.

Viņš atsaucās uz juridisko ietvaru, tostarp 1980.gada Eiropas kopienas un Norvēģijas līgumu par zvejniecību, kas paredz, ka katru gadu puses diskutē par zvejas tiesībām, attiecībā arī uz Eiropas Savienības kuģiem, konkrētos ūdeņos, kas nav arī ES ūdeņi, nosakot arī zvejas tiesības Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Tāpat viņš skaidroja 1920.gada Parīzes līgumu, kas paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem.

No mūsu puses ir svarīgi, ka sarunas vada Eiropas Komisija (EK). Mēs, ņemot vērā šo gadījumu, strādāsim Briselē ar EK, lai šo jautājumu risinātu. Divpusēji esam iesnieguši vēstniecībai notu, atsaucoties uz šiem līgumiem, nediskriminācijas principu, pieeju zvejas resursiem, lūdzot atbrīvot kuģi un netraucēt zvejniecību, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Druvas Unguru cūku likvidācijai piešķir 367 000 eiro, darbs varētu ilgt deviņas dienas

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ja I love eco medū apstiprināsies kancerogēnās vielas, to izņems no tirdzniecības visā Baltijā

LETA, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti apstiprinās pārāk daudz kancerogēnās vielas Rimi Latvia mātes kompānijas, zviedru uzņēmuma Ica zīmola I love eco medū, kura izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, šo produktu atsauks no tirdzniecības visos Rimi veikalos - arī pārējās Baltijas valstīs, informēja mazumtirgotāja Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa.

Viņa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, «Rimi Latvia» veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta šī medus tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.

«Šobrīd tiek gaidīti arī PVD pārbaužu rezultāti šim produktam. Ja arī šajās pārbaudēs tiks atklātas novirzes no normas, tad produkts tiks atsaukts visos «Rimi» veikalos arī pārējās Baltijas valstīs,» sacīja Preisa. Vienlaikus viņa norādīja, ka konkrētajā pārbaudes metodē noteikta salīdzinoši plaša pieļaujamās novirze - līdz 12,7 miligramiem uz kilogramu (mg/kg).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samazinājums būs provizoriski par 212 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Getliņos iznīcina kvalitatīvu bioloģisko produkciju 70 000 eiro vērtībā

SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šmits: Latvijai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju sniega krabju lietā

Sandra Dieziņa, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirms lauzt līgumu ar Baltic Restaurants Latvia, Siguldas pašvaldība gaidīs SPKC atzinumu

LETA, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD publiskos importa saldumu un piena produktu zīmolus, kuriem atklās neatbilstības

LETA, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) publiskos tikai tos pārbaudītos importētos saldumu un piena produktu zīmolus, kuriem atklās neatbilstības ar Rietumeiropā tirgotajiem produktiem, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa norādīja, ka PVD turpina ņemt importa saldumu un piena produktu paraugus un analizēt marķējumu, lai pārbaudītu šo produktu atbilstību analoģiskiem Rietumeiropā tirgotajiem produktiem. «Dienests publiskos tos zīmolus, kuru produktiem tiks konstatētas neatbilstības,» sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Meistere atzīmēja, ka pagaidām ir pāragri runāt arī par to, cik izmaksās paraugu izmeklēšana. Piemēram, laboratorisko izmeklējumu izmaksas pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «Bior» («Bior») varēs aprēķināt tad, kad būs skaidrs, kādi produkti tiks testēti un uz kādiem rādītājiem testēti.

PVD pārbaudīs, vai Latvijā tirgotajiem ārvalstu produktiem ir tāds pats sastāvs kā citur ES valstīs

Komentāri

Pievienot komentāru