Lai arī uzņēmēju un valdības partneru vidū izskanējusi ideja samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi atsevišķām jomām, piemēram, komunālajiem maksājumiem, Finanšu ministrija (FM) pret to ir skeptiska.
Pēc FM skaidrotā, PVN samazināšana komunālajiem maksājumiem vai pārtikai būtu sarežģīti administrējams un dārgs process. Iepriekš PVN samazināšanu atsevišķiem pārtikas produktiem kā labāko risinājumu koalīcijas partneru vidū minēja Nacionālā apvienība. Tomēr pēc diskusijām ar premjeru, finanšu ministru un ministrijas pārstāvjiem secināts, ka sagatavošanās tam aizņemtu daudz laika. Tagad koalīcija vienojusies no šā gada 1. jūlija samazināt PVN kopējo likmi no 22% līdz 21%, kas ļautu samazināt Māstrihtas kritērijiem svarīgo inflācijas rādītāju aptuveni par 0,5 procentpunktiem. Vienlaikus gan Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē dalībnieki vienojās lūgt FM izvērtēt sociālo partneru priekšlikumu par selektīvas PVN likmju samazināšanas fiskālo efektu un iesniegt ziņojumu valdībā.
«PVN samazināšana pārtikai būtu ļoti dārgs pasākums – 140 miljoni latu,» DB skaidro FM valsts sekretāres vietnieks Juris Stinka. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka, no ekonomikas viedokļa, tas neko daudz neatbalstītu vietējos ražotājus lielā importa apmēra dēļ. Turklāt, daļu efekta no PVN samazināšanas iegūtu tirgotāji, nevis ražotāji. «Mazturīgo iedzīvotāju atbalstam ir iespējami lētāki un efektīvāki tiešie atbalsta mehānismi,» rezumē J. Stinka.