Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Ekonomistu iezīmētie plāni, kas notiktu eiro sabrukšanas gadījumā, uzrāda tik lielus zaudējumus ne tikai eirozonas eksportētājvalstīm, bet arī tādām valstīm kā Latvija, kuras valūtas kurss ir piesaistīts eiro, ka galu galā eiro tiks glābts, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā, R. Zīle norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti un rodas jautājums – kāpēc valstij stāties kaut kur, no kurienes nāk sliktas ziņas.

Tomēr esot skaidrs, ka lats ir piesaistīts eiro un gandrīz visa ārējā tirdzniecība notiek ar Eiropas Savienību, un lats nekur brīvi «peldēt» nevar, norādīja R. Zīle. Viņš arī intervijā pauda pieņēmumu, ka Latvijas Banka ir pētījusi, kam piesaistīt latu, ja notiek sliktākais scenārijs un eiro sabrūk.

R. Zīle sarunā ar laikrakstu arī uzsvēra, ka valūta ir jāpiesaista pie tās valūtas, kāda ir Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem. Tāpat piesaistei jābūt pret valūtu, kas nav pārāk dārga, lai varētu eksportēt.

«Nepieļaujot defaultu un saglabājot stingro valūtas kursu, Latvija ir ievērojami devalvējusi savu ekonomiku, un īstenībā palīdzējusi kaimiņiem igauņiem ieviest eiro jau 2011. gadā,» apspriežot ar Ekonomikas un finanšu komisāru Hoakinu Almuniju ekonomikas lejupslīdi un krīzes sekas Centrālās un Austrumeiropas valstīs, norādīja EP deputāts Roberts Zīle.

R. Zīle arī uzsver, ka dīvainākais ir tas, ka Eiropas monetārai savienībai šāds Igaunijas piemērs ir pat vitāli nepieciešams, jo tas it kā parāda, ka Māstrihtas kritēriji eiro ieviešanai strādā pat krīzes laikā.

R. Zīle norādīja kolēģiem: «Baltijas valstu piemērs pierāda, ka esam vienā laivā - Skandināvijas banku dzīšanās pēc tirgus daļas un augstas peļņas Baltijas valstī praktiski izspieda mūsu nacionālo valūtu no kredītu, jo īpaši mājokļu hipotekāro kredītu tirgus. Pie fiksētā vai šaurā koridora nacionālās valūtas kursa, kā arī civiltiesiski ļoti augstas kredītņēmēju atbildības aizdevējiem viss valūtas risks pārmaksātā ķīlas vērtībā ir palicis uz kredītņēmēju pleciem.»

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Ja Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vairākums šodienas plenārsēdē neatbalstīs Latvijas un citu jauno dalībvalstu iesniegtos grozījumus par CO2 emisiju kvotu tirdzniecību, Eiropas Savienības (ES) likumdošana draud būt diskriminējoša strauji augošām jauno valstu aviokompānijām, tajā skaitā airBaltic, norāda EP Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle.

EP deputāti šodienas sēdē balsos par EK iesniegto Direktīvas projektu siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības shēmā iekļaut arī aviāciju.

Komisijas sagatavotais direktīvas projekts pēdējā laika strauji augošās aviokompānijas, kas vairumā gadījumu ir jauno ES dalībvalstu operatori, nostāda nevienlīdzīgā situācijā. Tas paredz daļu kvotu aviokompānijām piešķirt bez maksas, taču daļu - pārdot vairāksolīšanā. Avio operatori, saskaņā ar projektu, saņemtu bezmaksas kvotas pēc datiem par periodu, kas noslēdzas 2 gadus pirms tirdzniecības perioda sākuma, skaidro R. Zīle.

Kā norāda R.Zīle, „2004. – 2006. gadu periods, kas izvēlēts par atskaites punktu gāžu emisiju izmantošanas apjoma noteikšanai, vairumam jauno dalībvalstu ir straujas izaugsmes laiks. Tādējādi projekts būtiski ietekmēs airBaltic un citu pēdējos gados augušo kompāniju konkurētspēju, ja salīdzina ar mērenas izaugsmes tradicionālajām aviokompānijām. Lai to novērstu, sagatavotajos grozījumos ierosināts pašlaik tikai jaunienācējiem Eiropas tirgū paredzēto rezervi atvēlēt arī aviokompānijām, kas savu darbību strauji paplašina.”

Strasbūra, 5. septembris - Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle, komentējot Parlamenta šodien pieņemto rezolūciju par Eiropas Komisijas 2006. gada novembrī ieviestajiem ierobežojumiem šķidrumu pārvadāšanai aviopašažieru rokas bagāžā, norāda, ka, lai gan vajadzība pēc pasažieru drošības garantēšanas un jebkādu iespējamo risku novēršanas ir liekama pirmajā vietā, tomēr spēkā esošie ierobežojumi būtu regulāri pārskatāmi un uzlabojami. "Pēc gandrīz gada, kopš ierobežojumi ir stājušies spēkā, Komisijai ir pienācis laiks izvērtēt, vai ieviestie noteikumi gan papildu izmaksu, gan pasažieriem radīto neērtību un zaudējumu ziņā ir samērojami ar no tiem iegūto pievienoto vērtību", norāda deputāts. "Tomēr, Parlaments, šodien nobalsojot par ieteikumu šos noteikumus atcelt, ja Komisija nekonstatē neapstrīdamus faktus par labu regulas saglabāšanai, ir pārsteidzīgi uzņēmies politisku atbildību par lidojumu drošības līmeņa pazemināšanos."

R. Zīle: "Lielākā problēma, kuras dēļ cieš pasažieri, ir informācijas trūkums. Jāatzīst, ka ieviešot šos papildu drošības pasākumus, netika paredzēta pietiekama skaidra un efektīva pasažieru informēšanas kārtība par jaunajiem noteikumiem, lai cilvēki jau laicīgi zinātu, kas drīkst atrasties viņu rokas bagāžā, un kas - nē. Eiropas lielākajās lidostās, piemēram, Frankfurtē un Amsterdamā, pasažieriem joprojām katru nedēļu tiek konfiscēti vairāki tūkstoši litru alkoholisko un parfimērijas šķidrumu", uzsver deputāts.

Otra, pēc Zīles domām, nopietnākā problēma skar tax-free veikalos iegādātās preces. "Šie noteikumi attiecas uz visiem pasažieriem, kas izlido no ES lidostām uz jebkuru vietu pasaulē, arī uz tranzīta pasažieriem. Kamēr ES lidostās esošie tax-free veikali ar īpaši aiztaisāmiem maisiņiem nodrošina nepieciešamās drošības prasības pasažieru iegādātajiem šķidrumiem, lidostās ārpus ES nav prasību pirkumus iesaiņot īpašā iesaiņojumā. Līdz ar to, ielidojot ES, pasažieriem preces tiek konfiscētas. Eiropas Komisijai ir jāatrod veids, kā saskaņot drošības prasības ar ne-ES valstu lidostām, lai neciestu nedz tax-free veikali, nedz pasažieri. Viens no risinājumiem varētu būt īpaša, ar trešajām valstīm saskaņota formāta iepakojuma ieviešana tax-free veikalos iegādāto šķidrumu drošai pārvadāšanai", skaidro R. Zīle.

Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.

“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, komentējot Aināra Šlesera pēdējo dienu paziņojumus presē, uzsver, ka viņaprāt ar astoņkājiem ir līdzīgi kā ar zivīm un tie sāk pūt no galvas, informē apvienība.

«Šlesera kungs var nešaubīties - neatkarīgi no viņa draudiem Satiksmes ministrijā tiks pieņemti lēmumi, kas nodrošinās tās reputācijas atgūšanu, lēmumi, kas balstīsies uz sabiedrībai saprotamu loģiku un labas pārvaldības principiem,» uzsvēra R.Zīle.

Tāpat viņš atzina, ka būtiskas pārmaiņas ir nepieciešamas politikā, kas saistītas ar labas pārvaldības un augstas politiskās kultūras ieviešanu, vaicājot - vai tiešām Jurija Lužkova Maskavā ieviestās pārvaldības metodes un Krievijas demokrātijas principi būtu tas politiskās kultūras paraugs, kuriem Latvijai ir jāseko?

Labam juristam nepietiek zināt likumus. Ir jāizprot likuma jēga un jāpārzina tā piemērošana, tikai tā var atrast pareizās atbildes uz jautājumiem. Tā uzskata advokātu biroja Raida Lejiņš & Norcous partneris Guntars Zīle.

Advokātiem darba lauks dalās divās lielās daļās – problēmu risināšana (visbiežāk sabiedrībai viņu darbs asociējas tikai ar klientu aizstāvību tiesās), un problēmu preventīvā novēršana, lai nebūtu jādodas uz tiesu vai, ja arī jādodas, lai iznākums būtu klientam pozitīvs. «Mans darba lauks vairāk attiecas uz preventīvo daļu un uz tiesām sanāk piestaigāt retāk. Lielākoties strādāju ar dažādu uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas, investīciju piesaistes un citiem darījumiem, tostarp nekustamajiem īpašumiem, būvniecības lietām,» stāsta G. Zīle.

G. Zīle stāsta, ka prātīgākie klienti ir tie, kuri dodas pie advokāta laikus. Līdzīgi kā pie ārsta – ir tādi, kas «piestaigā» regulāri, lai izvairītos no problēmām, un tādi, kas atskrien tikai tad, kad jau ir saslimuši. «Ir gan tādi, gan tādi – palīdzam visiem. Tas šajā profesijā ir gan labi, gan slikti – ir grūti prognozēt ikdienu. Ir lielie projekti, kas turpinās ilgstoši un ļauj prognozēt laiku, bet tāpat tev jebkurā diennakts stundā var piezvanīt par jaunu lietu. Uzreiz jāpielāgojas, jārod iespēja palīdzēt. Šī varbūt ir galvenā atšķirība no citām juridiskajām profesijām. Ja klientam kaut ko vajag vienas vai divu dienu laikā, jāatrod laiks to izdarīt, turklāt pienācīgā kvalitātē un tieši tā, kā vajadzīgs klientam. Tas ir izaicinājums,» viņš atzīst.

Finanšu krīzes situācijā visievainojamākās ir nelielās, jaunās ES dalībvalstis, jo kļūdainā struktūrpolitika un nodokļu politika augstās ekonomiskās izaugsmes laikā tagad rada nepārprotamus ekonomiskus un sociālus draudus vairākās šajās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

"Rezidentu privātā aizņemšanās lielais apjoms no Eirozonas valstu bankām, lielais nerezidentu naudas īpatsvars banku sektorā, strauja Eiropas vidējā līmeņa algu "ķeršana" eiro izteiksmē var novest pie secinājuma par nacionālās valūtas pārvērtēšanas. Latvijas iedzīvotāji milzīgo kredītu, kas vēl salīdzinoši nesen Eiro valūtā ņemti no ārvalstu bankām un tiks atmaksāti ilgtermiņā, var vēl vairāk palielināt finanšu slogu, ko izjūt gan valsts iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Šobrīd privāto aizņēmumu tikai procentu maksājumi bankām sastāda divciparu skaitli no IKP," norādīja deputāts, "Un, ja tiek paplašināts nacionālās valūtas apmaiņas koridors pret Eiro, tad jau tā augstā inflācija var iegūt jaunu elpu un vēl vairāk attālināt jauno dalībvalstu iestāšanos Eirozonā", secina R. Zīle.

Tēvzemei un brīvībai/LNNK zīmolu nes vairs tikai viens Roberts Zīle, šādu viedokli laikrakstam Diena paudis Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.

Lai pagarinātu šī zīmola mūžu, sociologs ieteiktu TB/LNNK veidot kopīgu partiju ar Visu Latvijai! (VL), jo neesot pārliecības, ka Eiropas Parlamenta deputāts R.Zīle ir gatavs tagad mobilizēt ap sevi spēcīgu komandu, lai atjaunotu TB/LNNK agrāko ietekmi.

Sestdien TB/LNNK kongresā ar priekšlikumu gada laikā uz nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK bāzes izveidot vienu partiju nāks tēvzemiešu domubiedru grupa, kurā ir arī Valmieras uzņēmējs Romāns Naudiņš. Taču R.Zīle un viņa sabiedrotie ir pret steigu vienas partijas veidošanā.

TB/LNNK savu līderi pārvēl katru gadu, taču priekšsēža vēlēšanas pārsteigumus nevarētu sagādāt. Visticamāk, R.Zīle vadīs partiju arī turpmāk.

Finanšu ministra Andra Vilka (V) nesenos izteikumus par to, ka ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk «izlikt» Grieķiju ārpus eirozonas, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle intervijā Rietumu Radio novērtēja par neveiksmīgiem, norādot, ka valstij, kura pati vēl nav iestājusies eirozonā, nevajag piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei.

«Latvijas valsts augstākajām amatpersonām publiski nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi,» uzskata Zīle. «Pēc manām domām, ir nepareizi valsts amatpersonai, kas pārstāv valsti, kas vēl nav eirozonā, izteikties par eirozonas valsti un faktiski piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei [Angelai Merkelei], kura par šiem jautājumiem izsakās daudz diplomātiskāk,» norādīja EP deputāts.

Kā norāda Zīle, arī Vācija, kas no saviem pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām ir finansējusi banku sektoru Spānijā, Itālijā un it īpaši mazajā Grieķijā, «faktiski ir veicinājusi vieglo dzīvi un burbuli šajās valstīs, kas pirka Vācijas preces un pakalpojumus». Zīle izteicās, ka «Vācijai jānes savs slogs» un nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi.

Laikā, kad tradiconālā iepirkšanās ir ierobežota, bet uzplaukst e-komercija, daudzi uzdod jautājumu: “Kādas iespējas mums sarūpējis Google?“. Tas ir visai loģiski, jo par Google mārketinga iespējām ir dzirdējis ikviens mārketinga speciālists neatkarīgi no tā darbības virziena. Šajā rakstā aplūkosim to, ko tad mums piedāvā viens no virtuālās pasaules smagsvariem.

AdWords ir vēsture

Meklēšanas rezultātu pārskats liecina, ka joprojām tiek meklēti AdWords pakalpojumi. Nevar teikt, ka tas ir nepareizi, jo šāds pieprasījums meklētājā sniedz ļoti plašu atbilžu loku. Tomēr, kopš 2018. gada rudens tieši šada platforma vairs nepastāv. To ir aizvietojis cits Google produkts - Google Ads. Šis solis nebija nejaušs, bet no Google puses visai apzināts. Līdz ar to, ir vērts aplūkot, kādēļ uzņemums spēra šadu soli?

Kādi ir Google Ads pakalpojumi?

AdWords kā pakalpojums nav pazudis, bet iekļāvies jaunajā platformā. Google Ads saistās ne tikai ar darbības algoritmu atjauninājumu, bet arī ar Google centieniem apvienot visus reklāmas izvietošanas pakalpojumus vienuviet. Līdz ar to šobrīd, izmantojot vienu platformu, iespējams veidot un pārvaldīt trīs dažādus reklāmu veidus. Tie ir:

Rīgā atklāts pirmais zīmola ZĪLE konceptveikals, portālam DB pastāstīja uzņēmuma īpašniece Aiva Zīle.

Veikals atrodas Avotu ielā 25 un tajā klātienē būs iegādājami gan apģērbi no jaunākās kolekcijas, gan arī iepriekšējo sezonu izlase. Tāpat veikalā varēs arī iegādāties dažādas preces no līdzīgi domājošiem un dabai draudzīgiem zīmoliem.

Finansējums veikala atvēršanai iegūts ar programmas de minimis atbalsta piešķiršanu, un atbalsta sniedzējs ir SIA Attīstības finanšu institūcija Altum.

Jaunākajā zīmola kolekcijā dominē pelēkā krāsa, kas, mijiedarbojoties ar spilgtākiem toņiem, sola vasaras tuvošanos. Apģērbu modeļos variē gan lakoniskas un taisnas līnijas, gan ieloces, volāni un drosmīgi savilkumi.

Zīmols ZĪLE izveidots 2014. gadā un dizainere Aiva Zīle savus modeļus veido upcycling virzienā, no jau esošiem apģērbiem darinot pavisam jaunus tērpus.

Broņislava Zīle augļkopībai pievērsās pirms astoņiem gadiem, tagad Līvānu novada Rožupes pagastā saimniecībā Zīlītes ābeļdārzs iekopts nepilnu 5 ha platībā. Dārzi sākuši intensīvi ražot, taču rūpju netrūkst - ir grūtības atrast cilvēkus ābolu novākšanai, glabātavas telpas izrādījušās pārāk mazas. Ar šādām problēmām augļkopji šogad saskārušies arī Vidzemē un Kurzemē, raksta žurnāls Agro Tops.

Pirms astoņiem gadiem stādītais dārzs sācis intensīvi ražot. Pirmie kociņi Zīlītēs iestādīti 2004. gadā, laika gaitā ar ābelēm aizņemtās platības kļuva lielākas (papildu jau esošajiem pieciem hektāriem šogad iestādīts vēl viens hektārs). Ja saimniecībai būtu resursi attīstībai un pieejams darbaspēks, tad tagad būtu īstais laiks dārzus paplašināt vēl, norāda žurnāls.

Taču šobrīd nepietiekot spēka apsaimniekot jau iestādīto. «Man šķita, ka raža pieaugs pakāpeniski un tā nesagādās problēmas, taču šogad sirds sāp, skatoties, kā āboli lauž kociņiem zarus,» stāstījusi saimniece. «Jārēķinās, ka raža katru gadu būs arvien lielāka,» viņa piebildusi.

Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komiteja savā šīsdienas sēdē atbalstījusi deputāta Roberta Zīles priekšlikumu no Eiropas Savienības (ES) 2008. gada budžeta finansēt pilotprojektu, lai risinātu kravas automašīnu rindu problēmas uz ES Ziemeļaustrumu ārējās robežas, tajā skaitā – problemātisko situāciju Latvijas pusē pie Terehovas – Burački kontrolpunkta.

Pilotprojekta mērķis ir izveidot drošas smago automašīnu stāvvietas robežšķērsošanas punktos, kuros pastāv vislielākās garo rindu problēmas: jau minētajā Latvijas / Krievijas robežpunktā Terehova – Burački, kā arī Vālimā – Torpjanovka uz Somijas un Krievijas robežas un Narva – Ivangoroda uz Igaunijas /Krievijas robežas.

„Kilometriem garas, dažubrīd pat 2000 automašīnu rindas uz Krievijas robežas nopietni apdraud ES pierobežas reģionu iedzīvotāju un satiksmes drošību, rada nepieņemamus sanitāros un vides apstākļus. Terehovas robežpunkts ir Eiropas ārējā robeža, kuru šķērso visu Eiropas valstu autotransports, un autopārvadājumu plūsma austrumu virzienā tikai palielinās. Diemžēl sastrēgumus robežšķērsošanas vietās nevar atrisināt ne Latvija, ne kāda citas dalībvalstis atsevišķi. Risinājums ir meklējams sadarbībā ar Krieviju, tāpēc gandarījums, ka Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un transporta komisārs Žaks Baro šodien preses konferencē Rīgā apliecināja izpratni par notiekošo un solījās meklēt situācijai risinājumus arī no EK puses,” uzsvēris R.Zīle.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstīs Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrajam prezidentūras termiņam, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem paziņoja viens no apvienības līderiem Roberts Zīle.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Nacionālās apvienības atbalstu Zatleram ir nodrošināta pārvēlēšana amatā.

«Pietiek pat ar trim ZZS deputātu balsīm, lai Zatlers tiktu ievēlēts,» norādīja Zīle.

Līdz ar to Nacionālās apvienības frakcija balsos vienoti, un brīvā balsojuma nebūs.

«Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām, tā arī balsosim,» Zīle apliecināja visu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu Zatleram, par spīti iepriekš izskanējušajiem kritiskajiem viedokļiem. Tie esot bijuši individuāli viedokļi. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie politiķi nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā balsojumā par Valsts prezidentu.

Jaunā vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) panākta politiķiem un sabiedrībai nepieņemamā veidā, uzskata Valda Dombrovska valdībā esošās Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valde.

«Dokuments, kas nosaka Latvijas makroekonomisko virzību tuvākajos gados, ir ticis gatavots ļoti šaurā lokā, neļaujot ar to iepazīties nedz valdošo politisko partiju, nedz valdības sociālo partneru pārstāvjiem,» uzsver Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Tēvzemiešiem nepieņemama šķiet ideja par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu jau no 500 Ls, kas daudzās valstīs esot slieksnis tieši pretējai attieksmei – proti, to iedzīvotāju atbrīvošanai no ienākuma nodokļa, kuru ienākumi nesasniedz šo summu. Neizpratni raisot fakts, ka netiek plānota progresīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešana, un arī turpmāk 15% lielu ienākuma likmi būs jāmaksā gan maziem Latvijas ģimenes uzņēmumiem, gan milzīgiem ārvalstu korporāciju meitasuzņēmumiem.

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle uzskata, ka satiksmes ministra Aināra Šlesera ierosinātais Lattelecom nākotnes modelis, kas paredz uzņēmuma nonākšanu Latvijas valsts radio un televīzijas centra rokās apmaiņā pret valstij piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām, ir ne tikai juridiski pretrunīgs, bet arī ekonomiski bezjēdzīgs.

Apvienību pārstāvošie ministri rītdien valdības sēdē tādēļ stingri iestāsies par valdībā iepriekš apspriesto modeli, kas paredzēja Lattelecom valsts daļu pārdošanu izsolē ar pretendentu atlasi, liecina sniegtā informācija medijiem.

''Valstij nav nekāda ekonomiskā pamata iegūt tādu ''stratēģisko investoru'' Lattelecom, kas nebūs spējīgs tajā ieguldīt investīcijas, kas nestrādā pietiekami plašā elektronisko sakaru nozares spektrā, un kura galvenie aktīvi saistās ar ienākumiem no LMT dividendēm un nekustamajiem īpašumiem. Turklāt Eiropas Parlaments šobrīd strādā ar Eiropas Komisijas sagatavotu būtisku izmaiņu projektu telekomunikāciju nozares regulējumā, kas cita starpā paredz tīklu pārvaldītāju un pakalpojumu sniedzēju nošķiršanu monopoluzņēmumos, kā arī citu konkurences ierobežojumu mazināšanu. Tāpēc uzskatīt, ka Lattelecom turpinās gūt vieglu peļņu, kā tas bijis līdz šim, ir vismaz vieglprātīgi,'' uzskata R. Zīle.

Akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum padome piektdien, 2.oktobrī iecēla jaunu uzņēmuma valdi, par tās priekšsēdētaju izvēloties Reini Bērziņu, ko padomei rekomendēja atlases komisija, informē Finanšu ministrijā.

Līdz ar valdes priekšsēdētāju jaunajā valdē strādās arī četri valdes locekļi – līdzšinējie valdes locekļi Jēkabs Krieviņš un Juris Vaskāns, darbu valdē turpinās arī līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko, kā arī jaunievēlētā valdes locekle Inese Zīle.

Valde jaunajā sastāvā darbu uzsāks 12. oktobrī.

Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā, kas tika rīkots saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, pieteikumus bija iesnieguši 32 pretendenti.

R. Bērziņam ir pieredze vadošos amatos, tajā skaitā viņš pildījis SIA Latvijas Garantiju aģentūra valdes locekļa un SIA Lattelecom padomes locekļa pienākumus. Tāpat R. Bērziņš bijis Patentu valdes direktors, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks un ieņēmis citus nozīmīgus amatus valsts pārvaldē.

Pārliecinot Latvijas amatpersonas par nepieciešamību iesaistīties Kontinentālās hokeja līgas veidošanā un spekulējot ar Latvijas iedzīvotāju nostaļģiju pēc Rīgas Dinamo komandas panākumiem, Krievija īsteno pievilināšanas taktiku savai interešu sfērai, uzskata Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle.

"Mums nekādā gadījumā nav vajadzīga bijušās PSRS teritoriju aptverošu struktūru atdzīvināšana Kontinentālās hokeja līgas veidā vai kā tamlīdzīgi," TB/LNNK konferencē uzsvēris R. Zīle. "Politikā soli pa solim ievilināšana bieži vien notiek," atzinis TB/LNNK priekšsēdētājs, norādot, ka Latvijā bīstamību rada jau ļoti augstais Krievijas spekulatīvo investīciju īpatsvars.

R. Zīle arī stāstījis, ka politiskā situācija no nacionālo interešu viedokļa Latvijā šobrīd nav no spožākajām – par latviešu vēlētāju tuvākajās vēlēšanās cīnīsies vismaz astoņas partijas. "Mani pārsteidz, ka jau gandrīz divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas populisms ir tik dzīvotspējīgs," teicis R. Zīle.