„Vairāku sliežu ceļu posmu izbūvei Latvijā piešķirti 23,43 miljoni EUR, kas vieš cerības, ka mūsdienīga Baltijas valstis un pārējo Eiropu savienojoša ātrvilciena satiksme nav tikai sapnis," informē Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komitejas deputāts Roberts Zīle.
Eiropas Komisija ir pabeigusi atlases procedūru un starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vairāk nekā 150 iesniegtajiem priekšlikumiem ES liela mēroga transporta infrastruktūras izbūvei, un noteikusi tos, kuri, saskaņā ar iepriekš noteiktajām ES prioritātēm, 2007.-2013. gadā saņems Kopienas finanšu atbalstu. Kopienas finansējumu saņems arī Helsinki - Varšava savienojošā ātrvilciena līnijas projekts Rail Baltica, kurš ir vienīgais Baltijas valstis skarošais projekts, kas savulaik iekļauts starp 30 TEN-T prioritārajiem projektiem.
"Baltijas valstīm šobrīd nav savienojuma ar citu ES valstu elektrības tīkliem (izņemot mazas jaudas Igaunijas un Somijas savienojums), ar tā dēvēto "veco" Eiropu mums nav mūsdienīgas dzelzceļa līnijas, vides prasību dēļ ir apdraudēts arī autoceļa Via Baltica austrumposms Polijā. Mēs faktiski tiekam izolēti no vidus Eiropas," uzsver R.Zīle, norādot, ka tāpēc šis projekts ir stratēģiski svarīgs visiem Baltijas valstu iedzīvotajiem. Deputāts arī uzsver, ka "efektīva preču un cilvēku kustība ir būtisks priekšnoteikums Eiropas Savienības ekonomiskajai aktivitātei un izaugsmei. ”
Saskaņā ar iesniegtajiem priekšlikumiem un Komisijas lēmumu, Kopienas finansējums kopumā tiks piešķirts 6 dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūves posmiem, no kuriem vairāki skar Latviju: pārrobežu sliežu posmu Valmiera - Valka un Jelgava - Lietuvas robeža izbūvei, kā arī posma Rīga - Valmiera rekonstrukcijai tiks piešķirti 22, 33 miljoni EUR. Savukārt sliežu ceļa izpētei Latvijas teritorijā tiks piešķirti 1,10 miljoni EUR.
Rail Baltica projekts kopumā (arī dažādiem darbiem Polijas, Igaunijas, citos posmos) 2007.-2013. gada periodā saņems 124 miljonus EUR lielu ES finansējumu.
"Piešķirtie 23, 43 miljoni EUR ir aptuveni 16 % no kopumā nepieciešamajiem līdzekļiem šī ātrvilciena līnijas izbūvei Latvijas teritorijā. Pārējai projekta finansējuma daļai ir jānāk no dalībvalstīm. Sadalot dzelzceļa izbūvi atsevišķos projektos, Latvijai ir iespēja izmantot arī Kohēzijas fonda atbalstu, " skaidro R. Zīle.