Ik gadus miljoniem zivju mazuļu tiek palaisti lielajā dzīvē jeb Latvijas ūdenstilpēs, lai nodrošinātu vērtīgo zivju resursu ilgtspējību un daudzveidību publiski izmantojamos ūdeņos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plāna nolūks ir arī mazināt antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmēt ilgspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā. Nākošajā plāna izpildes termiņā no 2014. līdz 2016. gadam plānots papildināt Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu zivju resursus, ielaižot 5,76 milj. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu gadā. Tiks pilnveidota publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūra un palielināta iekšējo ūdeņu zivsaimnieciskā produktivitāte, katru gadu ielaižot 30-46 milj. zivju kāpuru un mazuļu. No 2014. līdz 2016.gadam plānots nodrošināt Daugavas baseina zivju resursu pavairošanu, kompensējot HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus un papildinot zivju krājumus par 6,37 milj. kāpuru, mazuļu un smoltu gadā, tāpat tiks nodrošināts zivju resursu atražošanas efektivitātes zinātniskais novērtējums.

Projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, Latvijas upēs tiks ielaista jauna dzīvība - miljons strauta foreļu mazuļu.

Biedrība Mēs-Zivīm pirmos 50 tūkstošus strauta foreļu mazuļu ielaida Ogres upē 9.jūnijā. Līdz jūnija beigām tiks ielaisti vēl 200 tūkstoši zivju mazuļu.

Strauta foreļu mazuļu ielaišanā piedalījās Vides ministrs Raimonds Vējonis un projekta idejas autors "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Ihtiologi Māris Olte un Armands Roze informēja par zivju mazuļu audzēšanas procesu un ielaišanas upēs datumiem, kā arī par to aizsardzības pasākumiem.

Projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros biedrība Mēs-Zivīm četru gadu laikā Latvijas upēs kopā plāno ielaist miljons strauta foreļu mazuļu - katru gadu pa 250 tūkstošiem.

Ar 20 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu Gaujas upes baseinā noslēgusies zivju mazuļu ielaišana Skonto Būve iniciētā projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros. Otro gadu pēc kārtas šogad septiņu upju baseinos ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļi, divu gadu laikā – pus miljons.

Nākamā, nu jau pēc kārtas trešā, zivju ielaišana plānota nākamā gada pavasarī.

Māris Kvite, Skonto Būve valdes loceklis, stāstīja: «Ir pagājuši divi gadi, un projekts Miljons foreļu atgriešanās jau ir pusē. Lai strauta foreles atgrieztos Latvijas upēs, mazuļu ielaišana ir tikai pirmais solis. Ielaistās foreles vēl ir jānosargā, un, lai to izdarītu, nepietiek ar vides inspektoru un biedrību aktīvu darbu, nepieciešams visas sabiedrības atbalsts. Ja visiem kopīgiem spēkiem izdosies šīs strauta foreles nosargāt, cerams, pēc četriem gadiem zivis spēs vairoties jau dabīgā ceļā un šāda akcija tuvāko gadu laikā vairs nebūs nepieciešama. Pēc projekta realizētāja Mēs zivīm novērojumiem, pērn ielaistās zivtiņas ir iedzīvojušās labi un ir sasniegušas jau vairāk nekā 10 centimetru garumu.»

Izvēršot plašu ražošanu, bērnu uzraudzības ierīču ražotāja SIA B-phone pārstāvji Vācijas lielākajā specializētajā bērnu un jauniešu preču ražotāju izstādē Kind+Jugend 2009 plāno tikties ar tirgotāju pārstāvjiem un cer sākt eksportu.

Izstāde notiks no 17. līdz 20. septembrim Vācijas pilsētā Ķelnē, un Ventspils uzņēmums izstādīs inovatīvo mazuļu uzraudzības ierīci B-phone. Uz izstādi dosies vairāki uzņēmuma darbinieki, lai tiktos ar Vācijas un citu Eiropas valstu vairumtirgotāju un mazumtirgotāju pārstāvjiem. Tikšanās mērķis ir demonstrēt ierīci un tās priekšrocības, salīdzinot ar citiem tirgū esošajiem mazuļu uzraudzības risinājumiem, Db informēja uzņēmumā.

Uzņēmums SIA SensoTech ir izstrādājis inovatīvu mazuļu uzraudzības ierīci B-phone, kas palīdz vecākiem rūpēties par mazuļu drošību.

B-phone ir izgudrots, izstrādāts un ražots Latvijā.

B-phone pirmo reizi plašākai publikai SIA SensoTech gatavojas demonstrēt starptautiskajā bērnu preču un pakalpojumu izstādē Bērnu pasaule 2009, kas norisināsies no šī gada 22. līdz 24. maijam izstāžu centrā Ķīpsalā, Rīgā.

SIA SenstoTech dibināts 2008. gadā kā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotājs; sakaru iekārtu ražotājs. Kopš dibināšanas darbojas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatorā.

Šodien līdz ar pēdējo strauta foreļu ielaišanu Ogres upē noslēdzies četrus gadus ilgušais projekts Miljons foreļu atgriešanās, kura ietvaros Latvijas upes papildinātas ar miljons strauta foreļu mazuļiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai atjaunotu panīkušo strauta foreļu populāciju, kura padomju laikos tika praktiski iznīcināta, jau ceturto gadu pēc kārtas vasara sākas ar 250 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu 7 upju baseinos.

Pēdējie 50 tūkstoši foreļu mazuļi šodien ielaisti turpat, kur projekts Miljons foreļu atgriešanās uzsāka 4 gadu startu - Ogres upē, Lielvārdes novadā. Savukārt pārējie 200 tūkstoši foreļu mazuļi šogad jau ir ielaisti Pededzes, Juglas, Lielupes, Ventas, Engures un Gaujas upju baseinos.

Projektu 2011.gadā iniciēja Skonto Būve, finansējot miljons strauta mazuļu izaudzēšanu četrās Latvijas zivju audzētavās. Savukārt par strauta mazuļu ielaišanu upēs rūpējās biedrība Mēs Zivīm.

Šogad par valsts budžeta līdzekļiem Gaujas, Ventas un mazo upju baseinos kopumā plānots ielaist 5,5 miljonus zivju.

Upēs paredzēts ielaist laša, taimiņa, līdakas, nēģa, strauta foreles, vēdzeles, sīgas un zandarta kāpuru, mazuļu un smoltu, ko veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir izsludinājis arī pieteikšanos projektiem Zivju fonda pasākumā «Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā» ar kopējo pieejamo atbalstu 75 000 lati. Projektu iesniegumus LAD var iesniegt līdz 2012. gada 16. martam. Plānots, ka šie atbalsta līdzekļi dos būtisku papildus ieguldījumu zivju resursu stāvokļa uzlabošanai Latvijas publiskajās ūdenstilpēs.

Ādažu novada divos ezeros – Mazajā Baltezerā un Dūņezerā šogad līdz oktobrim ielaidīs 40 000 zivju mazuļu, informē Ādažu novada dome.

Ādažu novada pašvaldība martā piedalījās Zemkopības ministrijas izsludinātajā Valsts Zivju fonda atbalsta programmas pasākumā Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.

Projekti par zivju resursu pavairošanu Ādažu novada ezeros paredz 25 000 zandartu mazuļu ielaišanu Dūņezerā un 15 000 – Mazajā Baltezerā. Zivju fonda padome ir atbalstījusi domes iesniegtos projektus un piešķīrusi daļēju finansējumu 2945,45 eiro apmērā zivju mazuļu ielaišanai Mazajā Baltezerā un 4909,09 eiroapmērā – Dūņezerā.

Ādažu novada divos ezeros – Mazajā Baltezerā un Dūņezerā šodien ielaisti ap 40 000 zivju mazuļu, informē Ādažu novada dome.

Ādažu novada pašvaldība martā piedalījās Zemkopības ministrijas izsludinātajā Valsts Zivju fonda atbalsta programmas pasākumā Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.

Zivju fonda padome atbalstīja domes iesniegtos projektus, piešķirot daļēju finansējumu 2945,45 EUR apmērā zivju mazuļu ielaišanai Mazajā Baltezerā un 4909,09 EUR apmērā – Dūņezerā. Projekti par zivju resursu pavairošanu Ādažu novada ezeros sniedza iespēju ielaist 25 000 zandartu mazuļu Dūņezerā un 15 000 – Mazajā Baltezerā. Projektu kopējās izmaksas ir 8727,28 EUR, no kurām Zivju fonda piešķirtie līdzekļi ir 7854,54 EUR, savukārt pašvaldības līdzfinansējums – 872,74 EUR.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šajā nedēļā Daugavā pie Mangaļsalas sākusies lašu mazuļu ielaišana. Šogad tiks ielaisti vismaz 600 tūkstoši viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu (smolts), kas izaudzēti z/i BIOR Tomes un Doles zivjaudzētavās, informē Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

Lašu un taimiņu mazuļus ar speciālu transportu nogādā izlaišanai paredzētajā vietā. Ņemot vērā ievērojamo lašu un taimiņu smolta skaitu, tos transportē apmēram divu nedēļu laikā.

Šis ir pirmais posms, un izlaišana turpināsies, jo katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2015. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic z/i BIOR, pamatojoties uz AS Latvenergo saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzi un sniedzot slēdzienu par to, kādi kompensācijas pasākumi ir veicami, lai nodrošinātu zivju resursu daudzveidību. Savukārt Valsts vides dienests, pamatojoties uz minēto ekspertīzi, pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un veidu.

Projekta «Miljons foreļu atgriešanās» ietvaros Engures un Ventas upju baseinos ielasti 55 tūkstoši strauta foreļu mazuļu, un tādējādi kopumā septiņos Latvijas upju baseinos ielaisto zivju skaits ir sasniedzis 750 tūkstošus.

Trešo gadu pēc kārtas septiņu Latvijas upju baseinos ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Nākamā un pēdējā zivju mazuļu izlaišana paredzēta nākamā gada pavasarī, kad Latvijas upītēs peldēs nu jau par miljons forelēm vairāk.

Strauta foreļu mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas vadoties pēc zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz, un to turpmākā attīstība apdraudēta.

No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta Bior 2011. gadā tika saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus septiņos Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā nemainās, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Pekinai atsakoties no pretrunīgi vērtētās «viena bērna politikas» un ļaujot pāriem laist pasaulē divu bērnus, Ķīnā ik gadu papildus varētu piedzimt aptuveni trīs miljoni mazuļu, otrdien pavēstīja amatpersonas.

Līdz ar noteikumu maiņu, kas pagājušajā mēnesī tika izsludināta kompartijas sanāksmē, pie otra bērna varēs tikt 90 miljoni Ķīnas sieviešu, sacīja Nacionālās veselības un ģimenes plānošanas komisijas viceministrs Vans Peians.

Tomēr puse no viņām ir 40 līdz 49 gadus vecas, līdz ar to viņām varētu būt ierobežotas vēlēšanās un iespējas tikt pie mazuļa, viņš atzina.

Vēl pirms izmaiņām 50 miljoniem sieviešu jau bija tiesības uz otro bērnu, ņemot vērā dažādu izņēmumu nosacījumus, kas attiecināti uz laucinieku ģimenēm, kurās pirmais bērns ir meitene, pāriem, kuros viens no laulātajiem arī pats ir bijis vienīgais bērns, kā arī mazākumtautībām.

Rūpējoties par zivju populāciju Ozolnieku ezerā, Ozolnieku novada pašvaldība no SIA «Dāmas zivju audzētava» iegādājusies 8300 zandartu vienvasaras mazuļu (svarā no četriem līdz desmit gramiem), kas piektdien tika ielaisti ūdenstilpē, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirms kāda laika Ozolnieku ezerā ielaisti līņi, līdakas, karpas un foreles un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālisti veica ezera izpēti, informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. Pēc speciālistu atzinuma, Ozolnieku ezers ir pietiekami dziļš, lai tajā spētu iedzīvoties arī zandartu populācija, tāpēc nolemts ūdenskrātuvē ielaist 8300 zandartu mazuļu.

SIA «Dāmas zivju audzētava» valdes loceklis Andris Bražis skaidro, ka galvenais, kas nepieciešams, lai zandarti iedzīvotos, ir normālas kvalitātes ūdens (lai tas nebūtu pārāk skābs) un barības bāze. Viņš vērtē, ka Ozolnieku ezerā zandartiem klāsies ļoti labi. A.Bražis gan arī teic – dabā ir savi likumi, tāpēc no ielaistajiem zandartu mazuļiem varētu izdzīvot 10–15 procentu. Viņš tāpat norāda – ar vienu ielaišanas reizi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vēlamo zivju skaitu ezerā, labs rezultāts tiktu panākts pēc trim līdz piecām reizēm.

Kurzemes un Pierīgas ūdenstilpēs, kopumā 40 vietās, tika izlaisti 1 386 200 stikla zušu (Anguilla anguilla) mazuļu, lai papildinātu šo zivju daudzumu Latvijas ezeros un upēs, informē Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior pārstāvji.

Stikla zušu mazuļu ielaišana notika Eiropas Savienības (ES) Eiropas Zivsaimniecības fonda finansētā projekta ietvaros.

Stikla zušu piegādi veica Lielbritānijas uzņēmums UK Glass eels, kura piedāvātā cena atbilst 2013. gada zvejas sezonas vidējai cenai. Viena stikla zuša cena ir 0,2219 eiro. Kopējā iepirkuma un piegādes cena uz Latviju - 307 590 eiro.

Savukārt stikla zušu izlaišanas tiesības Latvijas ūdenstilpēs piešķirtas Latvijas uzņēmumam IK Saiva 1, kura piedāvātā cena 6600 eiro bija nedaudz zemāka par tirgus izpētē konstatēto, norāda Bior pārstāvji. Izlaišanā palīdzēja arī Latvijas Zvejnieku federācijas biedri.

Zivju audzētavas Tome filiāles Dole zivju audzēšanas ceha rekonstrukcijā plānots ieguldīt 113 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior izsludinātajā atklātā konkursā par ceha rekonstrukcijas darbu veikšanu uzvarējis uzņēmums Belss.

Rīgā reģistrētās SIA Belss apgrozījums 2012. gadā veidoja 3,49 miljonus latu, savukārt peļņa – vairāk nekā 43 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati. Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 56 darbinieki, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma Tālis Ziediņš. Kompānijas pamatkapitāls ir 222 tūkst. Ls.

Bior ir valsts zinātniskā institūcija, kam piešķirts publiskas atvasinātas personas juridiskais statuss. Institūts izveidots, restrukturizējot un apvienojot bijušo PVD struktūrvienību Nacionālais diagnostikas centrs un valsts aģentūru Latvijas Zivju resursu aģentūra. Institūts pārņēmis visas Nacionālā diagnostikas centra funkcijas un daļu no Latvijas Zivju resursu aģentūras funkcijām. Darbību zinātniskā institūta statusā Bior uzsāka 2010. gada 1. janvārī.

Lai papildinātu zivju resursu krājumu, Buļļupē ielaistas divgadīgas peledes (Coregonus peled). Kopumā upē ielaisti 1,5 tūkstoši mazuļu ar vidējo svaru 90 grami.

Pelede ir lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas zivs, kas dzīvo saldūdenī vai arī dzīves lielāko daļu pavada sālsūdenī, bet nārsto saldūdeņos. Zivis uzturas baros, to pamatdarbība ir planktons un tās sasniedz 16 gadu vecumu.

Minētā zivju suga Latvijā ievestas 1954. gadā, bet līdz 1986. gadam ielaistas vairāk nekā 49 ezeros, kā arī Božu, Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvēs.

Zivju mazuļu iegādi un ielaišanu Rīgas domes Mājokļu un vides departaments finansē no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē.

Pašvaldība arī pērn veikusi zivju resursu atjaunošanu. Pērn Juglas ezerā tika ielaisti 2,9 sīgu un 3,4 peledu mazuļi, kā arī vairāk nekā deviņi tūkstoši līdaciņu. Savukārt Māras dīķī tika ielaistas 500 vienvasaras karpas un 500 līņu mazuļu. Zivis Rīgas ūdenskrātuvēs tiks ielaistas arī vēl šogad.

Mergupē, Mālpils novadā ielaisti 50 000 strauta foreļu mazuļi. Paralēli ielaišanai Mergupē, 50 000 strauta foreļu ielaisti arī Alūksnes novada upītēs. Tuvāko nedēļu laikā Latvijas upes kļūs vēl par 150 tūkstošiem strauta foreļu bagātākas.

Tas tiek darīts projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros.

Kopš projekta uzsākšanas 2011.gadā Latvijas upēs būs ielaisti 750 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, projekta Miljons foreļu atgriešanās ietvaros četru gadu laikā Latvijas upēs pavisam tiks ielaisti miljons foreļu mazuļu.

Strauta foreļu mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas, vadoties pēc zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz, un to turpmākā attīstība apdraudēta.

No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR 2011.gadā tika saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā nemainās, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Burtnieku novada uzņēmējs Uldis Reņģe, kurš 16 gadus bija pārtikas ražošanas uzņēmuma Milda MK īpašnieks, šobrīd nodarbojas ar savu sirdslietu – elektroniku.

Kopā ar dēlu Ivaru, kurš ir programmētājs, viņš ir radījis elektrības sargsuni Gdog un Maple CO2 monitoru. Ideju uzņēmējam netrūkst, būdams kaislīgs makšķernieks, viņš ir iecerējis izstrādāt ierīci, ar kuru no Daugavas ārā vilināt samus.

No pārtikas pie inovācijas

«Man ļoti žēl, ka pirms deviņiem gadiem pārdevu uzņēmuma kapitāldaļas latviešu puišiem, kuri, kā es domāju, spēs ar savām zināšanām un esošajiem resursiem šo uzņēmumu pacelt. Tiku atstādināts no vadības, arī daudzi citi aizgāja. Kad uzņēmumam nocērt galvu, grūti to mākslīgi pieaudzēt. Viens pēc otra mainījās direktori, kā rezultātā uzņēmums ir bankrotējis un tiek izpārdots tā īpašums,» nopūšas uzņēmējs, atgādinot, ka savulaik tajā bijušas simts darba vietas un tas ir strādājis visu diennakti. «Tam bija visi ISO sertifikāti, uz Lietuvu vien katru dienu tika eksportētas 20 tonnas produkcijas,» atceras U. Reņģe. Jautāts, kāpēc pārdevis uzņēmuma kapitāla daļas, viņš teic, ka 16 gadu laikā bija izdedzis. «Tas ir ļoti ilgs laiks pārtikas ražošanā, kas ir ļoti smags bizness. Teju visi pārtikas uzņēmumi, cik man zināms, ir pārdoti. Tā degsme, ar ko sākām, 90. gadu pirmajā pusē, nodzisa zem spiediena, kas nāca no visām pusēm. To bija grūti izturēt,» neslēpj uzņēmējs. 1993. gadā viņš bija nodibinājis arī SIA Gercini – uzņēmumu augļu audzēšanai un pārstrādei, kas kopš 2007. gada nodarbojās ar pārtikas ražošanas un fasēšanas iekārtu izgatavošanu un uzstādīšanu. Šobrīd tas nav aktīvs, jo visus spēkus un enerģiju U. Reņģe kopā ar savu sievu Ilonu un bērniem velta uzņēmumam GDog, kas nodarbojas ar inovatīvu produktu izstrādi un ražošanu.

Biznesā arvien vairāk lietos dažādas mobilās ierīces un planšetdatorus, kas būtiski mainīs veidu, kā tiks lietotas biznesa informācijas sistēmas, un radīs jaunus izaicinājumus šo informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem, norāda globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

Šo pārmaiņu dzinējspēki ir jaunas operētājsistēmas, kas strādā gan uz «veciem» portatīvajiem datoriem, gan jauniem, skārienjūtīgiem planšetdatoriem, un arvien plašāks kļūst darbvietās lietoto ierīču spektrs, tostarp personīgie viedtālruņi un planšetdatori, teica Busmans.

Kā galveno piemēru no jauna tipa operētājsistēmām Busmans minēja Microsoft izstrādāto Windows 8, kas darbojas gan parastos galda un portatīvajos datoros, gan skārienjūtīgos planšetdatoros un mobilajos telefonos. Sistēmu var izmantot gan ar klaviatūru un peli, kā līdz šim, gan prezentējot ierīces dažādās funkcijas kā «flīzes» uz skārienjūtīga displeja.

Foto: husqvarna.com

Ne vienu reizi vien ir pieredzēts, ka ziema spēj mūs pārsteigt nesagatavotus, pārklājot Latviju ar tik biezu sniega segu, ka ir jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ātrāk un efektīvāk no tās atbrīvoties, attīrot piebraucamos ceļus un ietves. Tādā gadījumā talkā var nākt sniega pūtēji. Raksta turpinājumā noskaidro, kā no daudzveidīgā sortimenta izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko darbarīku!

Būtiski faktori, izvēloties sniega pūtēju

Sniega pūtējs pavisam noteikti var būt noderīgs palīgs kā mājsaimniecībā, tā arī uzņēmumā. Lai arī tā iegāde var būt salīdzinoši dārga, tomēr ir vērts atcerēties, ka tas ir būtisks ilgtermiņa ieguldījums, jo ziema Latvijā ir katru gadu. Tomēr, lai būtu iespējams pieņemt pareizo lēmumu attiecībā uz to, kādu sniega pūtēju iegādāties, iesakām ņemt vērā vairākus nozīmīgus faktorus:

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

Šosestdien, 24.oktobrī, Arēnā Rīga notiks 2.piedzīvojumu festivāls Ceļojums kosmosā. Festivāla tēma ir kosmoss, tāpēc ikviens festivāla apmeklētājs šajā dienā kļūs par kosmonautu un apmeklēs Saules sistēmas lielās planētas - Merkuru, Veneru, Marsu, Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu.

Visas dienas garumā no plkst. 11:00 līdz 19:00 (ieeja pasākumā līdz 17:00) ģimenes aicinātas apmeklēt milzu piepūšamo atrakciju labirintu un radošās darbnīcas.

Planētu labirintu līdzīgi kā pirmajā bērnu festivālā veidos piepūšamās atrakcijas un šķēršļu joslas, kuras tiks papildinātas ar dažādiem uzdevumiem - gan radošiem, gan arī jautriem un fiziskiem, tā, lai bērni varētu gan no sirds iztrakoties, gan iepazīt pārsteidzošo Kosmosa pasauli, uzzinot ko jaunu. Atrast ceļu starp zvaigznēm palīdzēs kosmosa karte, kurā par katru apmeklēto atrakciju ceļotāji saņems apliecinājuma zīmogu, bet galapunktā ikviens kosmonauts kļūs par pilntiesīgu Kosmosa Noslēpumu Grāmatas īpašnieku.

Kāds pētījums atklāj, ka raudzīšanās uz mīlīgiem, pūkainiem kaķēniem palielina produktivitāti, vēsta Forbes.

Japānas zinātnieki secinājuši, ka skatīšanās uz mīlīgām bildītēm veicina cilvēku darba produktivitāti. Hirosimas Universitātes pētnieku komanda nesen veikusi pētījumu, kura ietvaros studentiem rādītas dzīvnieku mazuļu bildes. Pēc tam šiem studentiem bija jātiek galā ar dažādiem uzdevumiem. Secinājums bijis pārsteidzošs - tie, kuri redzējuši dzīvnieku mazuļu bildes, bijuši produktīvāki, neatkarīgi no cilvēka dzimuma.

Turklāt japāņu zinātnieki secinājuši, ka, raugoties uz citiem attēliem - piemēram, pieaugušu dzīvnieku vai garšīga ēdiena, šāds efekts nav panākams.

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi statistiskas datus, kas saistīti ar Līgo tradīcijām.

Tradicionāli Līgo svētkos Jāņiem pin ozollapu vainagus, un svinību vietas rotā ar bērzu meijām. Latvijā 38,1 tūkstoti hektāru klāj ozoli un oši, kas teritorijas ziņā aptuveni atbilst Ērgļu novada platībai. Ozoli un oši aizņem 1,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā. Savukārt bērzi aizņem 902 tūkst. hektāru Latvijas teritorijas, kas varētu noklāt gandrīz visu Jēkabpils novadu. Bērzi veido 28,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā.

Miestiņu, ko ceļ galdā Līgo vakarā, tradicionāli gatavo no miežiem. 2014. gadā alus darītāji iegādājās 24,1 tūkstošus tonnu Latvijā audzēto alus miežu, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu – 5,2 tūkstoši tonnu. To ietekmēja rekordlielā miežu kopraža, kas bija gandrīz divas reizes lielāka salīdzinājumā ar 2013. gadu (2014. gadā – 409,5 tūkst. t, 2013. gadā – 222,3 tūkst. t). Tas ir lielākais miežu kopražas rādītājs kopš 1994. gada (476,8 tūkst. t).