Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Pastāv iespēja, ka Somija bloķēs eirozonas palīdzību Portugālei. Tas liek apšaubīt eirozonas spēju nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, atsaucoties uz Somijas finanšu ministrijas amatpersonas sacīto, ziņo Reuters.

Somijā 17.aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, un eiroskeptiskās partijas, kas iebilst pret Portugāles glābšanu un pat glābšanas fonda - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) - palielināšanu, gūst arvien lielāku atbalstu.

Somija ir vienīgā eirozonas valsts, kur EFSF glābšanas aizdevumi ir jāapstiprina parlamentam. Citās izlemj valdība.

«Situācija kļūst saspringtāka ar katru dienu,» stāstījis Somijas finanšu ministrijas padomnieks Marti Salmi. «Mēs vakar saņēmām jaunākās aptaujas rezultātus, un tie, kuri ir pret jebkādu palīdzību Portugālei vai jebkādu garantiju EFSF palielināšanu iegūst 48 procentus un pārējie - 52 procentus,» viņš stāstījis.

9. jūlijā vienā no neparastākajiem Tukuma novada tūrisma objektiem - darbnīcā Salmu lietas - notiks salmu skulptūras Runcis zābakos atklāšana. Šīs salmu skulptūras tapšanā iztērēti 25 maisi salmu un 4800 m diegs.

Iepriekš lielākā skulptūra, ko bija darinājuši Salmu darbnīcas īpašnieki Kristīne Zihmane-Rītiņa un Juris Rītiņš, bija Salmu rūķis 2009. gadā. Tā augstums bija 2,54 m. Mazliet īsāks ir Melnais Rīgas kaķis (2,4 m), kas atrodas Vecrīgā.

Salmu darbnīcas muzejā ir apskatāmi 163 mākslas darbi, no kuriem 31 ir liela izmēra. Db.lv rakstīja, ka Salmu lietas ir pirmā salmu darbnīca Latvijā, kuru papildina salmu skulptūru muzejs un kas atvērta tūristu apskatei.

Mūsdienās okeānos un izgāztuvēs nonāk daudz plastmasas un tekstilizstrādājumu. Zviedrijas mēbeļu mazumtirgotājs IKEA tos uzskata par vērtīgiem resursiem, ko var izmantot atkārtoti.

Uzņēmums ir paziņojis, ka līdz 2020. gadam tiks pārtraukta jaunu poliestera šķiedru izmantošana un turpmāk audumu ražošanā tiks izmantots tikai pārstrādāts poliesters. Tāpat «IKEA» ir prezentējis arī vairākas jaunas un ilgtspējīgas preču kolekcijas, kuru ražošanā izmantota okeānā savāktā plastmasa un rīsu salmi.

2018. gadā «IKEA» uzsāka iniciatīvu Better Air Now – šīs iniciatīvas mērķis ir uzsākt rīsu salmu izmantošanu jaunu produktu ražošanā, šādi risinot gaisa piesārņojuma problēmas. Rīsu salmi ir rīsu audzēšanas blakusprodukts, ko daudzviet pasaulē iznīcina sadedzinot un tādā veidā radot gaisa piesārņojumu. Uzņēmums informēja, ka pirmie iniciatīvas rezultāti būs redzami 2019. gada rudenī gaidāmajā FÖRÄNDRING kolekcijā. Tā simboliski ieturēta melnos un zilos toņos – melnā krāsa attēlo smogu un piesārņojumu, savukārt zilā nes cerību par gaišāku nākotni ar dzidri zilām debesīm.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.

Ziemošana izmēģināta ar šķirni Laura, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»

Mūsu nacionālā lidkompānija šķiet liegi iemigusi uz lauriem, bet pamošanās tai var būt ar galvassāpēm. Jo tie nav nekādi lauri – tie ir iedomu salmi, turklāt visai paplāni. Nekas neliecina, ka airBaltic tiktu lietpratīgi pārvaldīta, atbalstīta un konsultēta, diemžēl arī uzrādītie skaitļi ne. Un slavenā investoru piesaiste vispār ir zem katras kritikas.

Kamēr nav publicēts kompānijas darbības pērnā gada pārskats, ir grūti spriest par relīzes formātā publicēto, ka pērn ievērojami – par 66 miljoniem latu – samazinājušies airBaltic zaudējumi. Ko tas varētu nozīmēt, var spriest pēc iepriekšējā – 2011. gada – pārskata, jo tur zaudējumos bija sarakstīti visādi brīnumi. Varbūt tādēļ, lai 2012. gadā jaunās vadības tēla spodrināšanai uz tā rēķina varētu uzrādīt pareizos skaitļus?

Zināms arī, ka pasažieru un lidojumu skaits kompānijai joprojām krītas. Tai pašā laikā tā kā pozitīvu ziņu stāsta, ka auguši ienākumi no viena pasažiera. Jāšaubās, vai tas uzskatāms par uzlabojumu, jo pasažieri ir ievērojuši arī biļešu cenu kāpumu. Tiktāl par skaitļiem.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Kopējais atjaunīgo energoresursu patēriņš (AER) Latvijā 2013. gadā bija 68 gigadžouli (GJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinājumā ar 2012. gadu AER patēriņš samazinājās par 2,5%. Tas ir saistīts ar elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājumu hidroelektrostacijās. 2013. gadā saražotais elektroenerģijas apjoms hidroelektrostacijās bija 2912 gigavatstundas (GWh), kas ir par 21,9% mazāk nekā 2012. gadā.

Latvijas energobilancē AER ir nozīmīga vieta. Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne un hidroresursi, kas 2013. gadā aizņēma 34,2% no kopējā energoresursu patēriņa. Mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze, biodegviela, salmi un cita biomasa. Saules enerģija šobrīd tiek izmantota tikai ļoti nelielos apjomos.

Kurināmās koksnes īpatsvars Latvijas energoresursu izmantošanā tradicionāli ir bijis ievērojams, pateicoties tās pieejamībai, līdz ar to kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunīgais energoresurss Latvijā. Jau vairākus gadus kurināmā koksne stabili aizņem ceturto daļu (2010. gadā – 25,6%, 2011. un 2012. gadā – 25,4%, 2013. gadā – 28%) no kopējā energoresursu patēriņa. Savukārt tās īpatsvars starp AER 2013. gadā bija 78%.

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Mājas un interjera preču tirgotājs Jysk, investējot tirdzniecības tīkla paplašināšanā 300 tūkstošus latu, 7. aprīlī t/c Mols vienlaikus atklājis divus jaunus veikalus – desmito Jysk veikalu un otro The Pier zīmola veikalu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jysk valdes priekšsēdētāja Kristīne Vilemsone norāda, ka Jysk šogad atzīmē 10 gadu jubileju kopš darbības uzsākšanas Latvijā. «Šo desmit gadu laikā esam izauguši no dažiem cilvēkiem līdz gandrīz 320 darbinieku lielam kolektīvam. Un tāpēc desmitā Jysk veikala atklāšana tieši šogad ir ļoti simbolisks notikums uzņēmumam,» viņa norāda.

Iepriekš, veicot pircēju aptaujas veikalos, noskaidrots, ka arī Maskavas forštates un Ķengaraga iedzīvotāji vēlās redzēt tuvāk savai dzīvesvietai kādu no Jysk veikaliem.

T/c Mols jaunatklātais veikals ir tikai otrais Jysk veikals Latvijā, kurš veidots atbilstoši jaunajai veikala iekārtojuma koncepcijai un virzīts uz to, lai cilvēkam būtu vieglāk orientēties preču klāstā, lai savstarpēji saistītās preces atrastos blakus un pircējam būtu vieglāk izdarīt izvēli.

Valdība šodien apstiprinājusi importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības preču sarakstu.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attieksies uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

Lai izvērstu lucernas audzēšanu un pārstrādi vietējam un eksporta tirgum, Dobelē darbu sāks jaunbūvēta lucernas granulu rūpnīca, informēja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Agrario pārstāve Iveta Savdona.

Viņa norādīja, ka pirms diviem gadiem kooperatīvs nodibināja meitasuzņēmumu SIA Alfa Agro ar mērķi izveidot zāles miltu un granulu rūpnīcu ar kooperatīva biedru, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu.

Rūpnīcā investēti 4,5 miljoni eiro, pārstrādes jauda būs 12 000 tonnu lucernas sezonā, savukārt ziemas mēnešos tiks granulēts siens un salmi lopbarībai un pakaišiem. Izejviela būs vietējā, turklāt tā tiks papildus apstrādāta ar karsto gaisu, tādējādi pilnībā izslēdzot bakterioloģisko piesārņojumu.

«Patlaban sākts ražošanas process, pie pircējiem ir nonākusi pirmā partija ar saražotajām granulām. Lucerna tiek izmantota lopbarībā, to var izēdināt gandrīz visām mājdzīvnieku sugām - gan liellopiem, zirgiem, aitām, kazām, vistām, trušiem, gan arī kamieļiem un ēzeļiem, » sacīja Savdona.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis, ka jūnija sākumā AS Grobiņa kažokzvēru audzētavā ūdeļu kucēni nav gājuši bojā dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu dēļ, tādēļ PVD ir pieņēmis lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvo pārkāpumu lietā, informē PVD.

PVD rīcībā esošā informācija liecina, ka bojā gājušo ūdeļu skaits nepārsniedz kucēnu dabisko mirstības procentu.

Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja atzinusi, ka pirmajā dzīves mēnesī dažādu dabisku faktoru dēļ, piemēram - slimības, iedzimtība, turēšanas apstākļi, pirmajās dzīves dienās var iet bojā līdz pat 20% ūdeļu kucēnu, bet pirmā dzīves mēneša beigās līdz 0,1% kucēnu.

Veicot notikušā apstākļu izmeklēšanu, PVD konstatēja, ka AS Grobiņa kažokzvēru audzētavas rīcībā pakaišu nodrošināšanai bija pietiekami daudz salmu, kas labi uzsūc mitrumu un nodrošina siltumu, tādēļ nav skaidrs, kādēļ AS Grobiņa kā argumentu ūdeļu kucēnu bojāejai min sadarbības partnera savlaicīgi nepiegādātās skaidas.

Maiznīcas Liepkalni īpašnieku Dagni Čākuru neliek mierā ideja par Latvijas padomju laika pērles – restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanu, D. Čākurs atzina biznesa portālam db.lv.

Interesi par kompeksu radījusi nekustamo īpašumu kompānija, kura piedāvājusi to iegādāties. Liepkalnu saimnieks pāris reizes kompleksu apskatījis klātienē, piesaistījis arī būvekspertu, lai saprastu kāds ir kompleksā ietlipstošo ēku stāvoklis. Secināts, ka vienai no būvei ir caurs jumts un tā nomaiņa arī būtu pirmais veicamais darbs, lai ēku saglabātu. «Tā kā tie nav tukši salmi, es esmu papētījis situāciju un gatavs iesaistīties, lai kaut ko darītu lietas labā,» viņš atzīmē.

Komplekss sastāv no trīs zemes gabaliem. Tā kā Sēnītes reanimēšana vēl ir tikai idejas līmenī, nav skaidrība par konkrētu īpašumu iegādi. Pēc D. Čākura teiktā kopējās investīcijas – iegādes un atjaunošanas, lēšamas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. «Pārdošanas summa nav tāda, kā 2007.-2008. gadā, tā ir paceļama,» viņš saka. Sludinājumu portāla ss.lv arhīvā atrodamais sludinājums, kas ievietots šī gada februārī, liecina, ka tiek pārdots investīciju objekts Inčukalna novadā - bijušā restorāna Sēnīte komplekss. Īpašumu, kas sastāv no ēkas, ar kopējo lietderīgo platību 3310,8 m2 un zemesgabala 1,582 ha platībā, tirgo par 580 tūkstošiem eiro. Norādīts, ka kompleksā ietilpst vēl divi zemes gabali - 1,38 un 0,252 ha platībā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Pieņemšana darbā vienlaikus ir arī uzticēšanās; ja vadītājs uzticas nekompetentiem cilvēkiem, viņš pats ir nekompetents

Kopš satiksmes ministra Aināra Šlesera laikiem «šofera dēls» ir diagnoze cilvēkiem, kas tiek iekārtoti valsts darbā bez atbilstošas izglītības un pieredzes, toties ar pareiziem politiskajiem sakariem. Varētu domāt, ka pēc oligarhu patriekšanas un tā saukto godīgo politiķu nonākšanas pie varas visas nelabās prakses ir pārtrauktas un filozofija «ka tik man pašam šodien labi» kopā ar salmu putnubiedēkļiem ir sadegusi Daugavmalā. Taču, kā liecina Agneses Margēvičas veiktais apkopojums 29. augusta avīzē Diena, Vienotības valdīšanas laikā dažādas Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības ir papildinājušās ar veseliem 18 šoferu dēliem un meitām. Līdz ar to, ja Šlesera laikā runāja par astoņkāji, tad Anrija Matīsa laikā šī dzīvības forma jau pakāpeniski transformējas simtkāja virzienā. Dabisks process, tā teikt, kam neviens netraucē. Mediju un sociālā tīkla Twitter vidē tik uzvirmo pa kādam vilnītim, kad kārtējais politiski pietuvinātais darbonis aizrotē, piemēram, uz labo un derīgo cilvēku atpūtas stūrīti Latvijas gaisa satiksmi (LGS), taču nekas no tā nemainās. LGS darbība balstās uz profesionāliem dispečeriem, nevis uz tā, ko tur dara vai nedara viens otrs valdes loceklis, iepirkumu nodaļas vadītājs vai datu ievades speciāliste. Funkcionāli LGS jau sen varēja apvienot ar Lietuvas un Skandināvijas attiecīgajām struktūrām, bet tādu «sviestu», protams, neviens pat neapsver, jo tad būtu jāslēdz barotne, kurā «piezemējas» visvairāk politiski pareizi domājošu cilvēku.

Oligarhu kapusvētki pasākuma organizatori to ir pieteikuši Rīgas domē piektdien, 3.jūnijā un aicina politiķus to neizmantot savu saukļu paušanai un reitingu celšanai, informēja pasākuma organizatori.

Viņi saprot, ka liela tautas pieplūduma gadījumā drošība ir visvarīgākais jautājums, kuram organizatori pievērsīs pastiprinātu uzmanību un sadarbosies ar visām valsts varas struktūrām, lai to nodrošinātu.

Tomēr paralēli tam, ka pasākums tomēr pašvaldībā ir pieteikts pasākuma organizatori norobežojas no politisko partiju aicinājumiem uz pasākumu, to izteiktajiem saukļiem, un jebkuras cita veida vēlmes sasaistīt pasākumu ar politiskajām partijām. Poltisko partiju pārstāvjiem netiks dota iespēja izteikties uz improvizētās skatuves, lai novērstu iespēju izmantot šo pasākumu savu reitingu celšanai. Tiks aicināti uzstāties ar politiku nesaistīti cilvēki, kuri varēs ar savu piemēru paust savu līdzšinējo «nesadarbošanos ar korupciju» vai atteikties sadarboties nākotnē.

«Šogad ļaužu vairāk, kā citugad,» teic Ugunsnakts rīkotājs un Līgatnes Vienkoču parka veidotājs Rihards Vidzickis. «Arī kopumā šī sezona veiksmīga, vēl aizvien ieilgušais jaukais rudens vilināt vilina ļaudis pie dabas. Pirmoreiz nopelnīts tik, lai visu gadu varētu normāli iztik.»

Vienkoču parks pirms gadiem sešiem sācies ar to, ka no Līgatnes pašvaldības nomā paņemts gleznains meža stūrītis, tajā veidotas pastaigu takas, gatavotas koka skulptūras, radīti dažādi apskates objekti.

Parks ir ģimenes uzņēmums, kurā galvenais darītājs ir Rihards. Parkā darbojas arī viņa tēvs, māte, māsa, draudzene. Jo ilgāk parks darbojas, jo vairāk domubiedru un tātad arī palīgu rodas. Vienkoču banda - tā par savējiem mīļi joko Rihards.

Apskatīšanas vērts dzīvesveids

«Man tiešām ir veicies, jo varu darīt to, kas patīk un interesē, turklāt tas šķiet interesants arī citiem, tādēļ varu pat pelnīt ar to,» secina Rihards. Tā - paša priekam - tapuši pirmie vienkoči, pēc seniem zīmējumiem radīti reiz bijušu miniatūru muižiņu un nozīmīgu ēku maketi, smilšu māja, darvas ceplis, senatnē audzēto augu paraugdārziņš un citas lietas. Koka apstrāde ir Riharda specialitāte. Paralēli estētiskajām un izzinošajām kvalitātēm, darinātie vienkoči ir arī viņa zinātniskā darba izmēģinājuma poligons. Patlaban viņš Tehniskajā universitātē izstrādā promocijas darbu par masīvkoksnes apstrādes tehnoloģijām. Tajā sadaļa arī par tās integrēšanu tūrismā.