Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

5G jeb piektās mobilo sakaru standartu paaudzes ieviešana telekomunikāciju kompānijām izmaksās 20 līdz 25% vairāk nekā 4G ieviešana, taču tās varēs piedāvāt nebijušus pakalpojumus

Ap 2022. gadu tā būs nobriedusi tehnoloģija, tā intervijā Dienas Biznesam norāda telekomunikāciju operatora Bite tehniskais direktors Gints Butens (Gintas Butenas). Viņš uzskata, ka Latvija Baltijas valstīs ir labākajā situācijā šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanai un viens no iemesliem ir tas, ka no nākamā gada būs brīvas radio frekvences datu pārraidei.

Fragments no intervijas

Telekomunikāciju lauciņā visi jau pāris gadus runā par 5G. Kas šobrīd notiek? Kādā stadijā esam?

Pirmsākumi idejai par 5G meklējami jau 2012. gadā, kad radās doma par nākamās paaudzes tehnoloģiju, kas varētu aizstāt 4G, un tika definētas tās teorētiskās prasības – ļoti liels ātrums, labs iekštelpu pārklājums, maza aizture. Par tehniskajām iespējām tobrīd neviens nedomāja.

Tikai sešas no 16 radiostacijām, kurām ir apraides tiesības Rīgas reģionā, raida latviešu valodā. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par Rīgā raidošā Novoe radio – Golos Rossiji programmas nosaukuma maiņu uz AutoRadio.

Nozares pārstāvji pauž bažas, ka šādā veidā padome kārtējo reizi ir pieņēmusi lēmumu, bruģējot ceļu uz Krievijas veidoto radioprogrammu satura pārraidīšanu Latvijā, raksta Neatkarīgā.

Par komercradio darbību atbildīgā NEPLP locekle Dace Buceniece apzinās, ka no nacionālā viedokļa fakts, ka galvaspilsētā teju divas reizes ir vairāk krievu valodā, nevis valsts valodā raidošie komercradio, nav glaimojošs, taču «tāds ir tirgus pieprasījums, kas arī nosaka komercradio programmu saturu».

Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (Vienotība) apgalvo, .ka pērn pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kas paredz radio retranslēšanas iespējas, dod milzu iespējas. «Mēs varam retranslēt kaut vai simt programmas no Kanādas, Ķīnas vai Indonēzijas,» komentē I. Circene. Viņa ar šo NEPLP lēmumu nav iepazinusies, tāpēc plašāk to nevar komentēt, taču iestājas par to, ka vairāk radio būtu jāraida latviešu valodā.

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” mobilo sakaru tīkla infrastruktūrā šogad investēs aptuveni 12,5 milj. eiro. Šīs investīcijas tiks veiktas gan pamattīkla modernizācijai, gan radio tīkla modernizācijai un jaunu bāzes staciju uzstādīšanai.

Kā atzīmē uzņēmumā, šogad optiskajam tīklam tiek plānots pieslēgt arī mobilo sakaru bāzes stacijas Jelgavā, kas ļaus 4G tīkla jaudu palielināt aptuveni desmit reizes. Aizvadītajā gadā tika noslēgts līdzīgs, bet apjoma ziņā daudz vērienīgāks projekts Rīgā, kura ietvaros faktiski visas bāzes stacijas, kas atrodas galvaspilsētā, tika pieslēgtas optiskajam tīklam.

“Šo gadu mēs esam iesākuši ļoti vērienīgi. Aizvadītā gada pašā nogalē SPRK rīkotajā izsolē mēs ieguvām vērtīgas 700 MHz frekvences 5G attīstīšanai, esam parakstījuši sadarbības līgumu ar “Nokia” par 5G radio tīkla izbūvi, kā arī pavisam tuvu ir brīdis, kad mūsu klienti varēs izmantot VoLTE tehnoloģiju, kas ļaus veikt jaunākās paaudzes balss zvanus un video zvanus. Šī gada laikā “Tele2” mobilo sakaru bāzes stacijām tiks uzsākta aparatūras nomaiņa uz jaunāku un jaudīgāku, kas ļaus nodrošināt papildu kapacitāti,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

A/s SAF Tehnika ražotais Spectrum Compact ir pasaulē mazākais mikroviļņu spektra analizators, kas ir pirmā šāda veida kabatas izmēra iekārta

Spectrum Compact pretendē uz Eksporta un inovācijas balvu 2015 kategorijā Inovatīvākais produkts. A/s SAF Tehnika šogad plāno ierīces realizēt pusmiljona eiro apjomā, lielākā daļa mikroviļņu spektra analizatoru aizceļos uz ASV.

Ērts pielietojums

A/s SAF Tehnika izstrādātā ierīce ir uzskatāma par pirmo kabatas izmēra iekārtu, kas ļauj veikt mikroviļņu datu pārraides tīklu monitoringu, problēmu, traucējumu un nelegālo pieslēgumu meklēšanu, tāpēc par šo produktu ir ieinteresējušies vairāku valstu regulatori, stāsta a/s SAF Tehnika produktu vadītājs Andrejs Bogdanovs. Spectrum Compact ir pasaulē mazākais spektra analizators, kas darbojas frekvencēs 2–40 GHz. «Tā unikalitāte ir ne vien nelielajā izmērā, bet arī iekārtas jutībā un pielietošanas iespējās. Atšķirībā no daudz dārgākiem un izmēros lielākiem konkurentu mikroviļņu spektra analizatoriem, Spectrum Compact iekārtās fokusējāmies uz lauka inženieru (field engineer) ikdienas vajadzībām – pārbaudīt mikroviļņu radio līniju darbību, atklāt un novērst radio darbības problēmas, fiksēt un atklāt traucējumus, kā arī citas ikdienai svarīgas darbības, ko ir grūti veikt ar izmēros lielām un ļoti dārgajām iekārtām,» stāsta a/s SAF Tehnika sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Dudko. Bieži vien lauku inženieriem ir jāstrādā torņos augstumā, kas pārsniedz 30 metrus. Jaunajai ierīcei ir izstrādāta virkne funkciju, kas atvieglo tīklu monitoringu un ļauj veikt nepieciešamās darbības no zemes.

Cilvēkiem, kuri baidās, ka kaimiņi varētu pieslēgties viņu bezvadu internetam, tehnoloģiju speciālisti atraduši risinājumu – tapetes, kas bloķē Wi-Fi signālu, vēsta PC Magazine.

Tapetes tapušas sadarbojoties Grenobles Politehniskajam institūtam, Francijas Papīra tehnoloģiju centram un Somijas kompānijai Ahlstrom. Zinātnieku izstrādātās tapetes, kas nosauktas par Metapaper, tirdzniecībā varētu parādīties jau nākamgad.

Atšķirībā no līdzīgām tehnoloģijām, tapetes nebloķē visu elektromagnētisko starojumu, bet gan tikai Wi-Fi maršrutētāju frekvences, netraucējot televīzijas iekārtu, mobilo telefonu, radio u. c. ierīču signālam.

Tapetes iespējams piemērot dažādām virsmām – betonam, kokam un apmetumam. Tāpat tās spēs darboties pat, ja tiks nokrāsotas. Bezvadu interneta necaurlaidīgās tapetes atradīs pielietojumu ne tika lielās korporācijās, bet gandrīz visur, kur nepieciešams nodrošināt drošu Wi-Fi tīklu, kā, piemēram, slimnīcās un viesnīcās, pārliecināti tapešu radītāji.

ASV sakaru kompānija Alpha Omega Wireless sākusi uzstādīt Latvijas sakaru elektronikas uzņēmuma SAF Tehnika (SAF) izstrādāto mikroviļņu virzienantenas sistēmu Integra, teikts Alpha Omega Wireless mājaslapā.

SAF Integra mikroviļņu virzienantenu datu caurlaidība sasniedz līdz pat 1 gigabitu sekundē, tādēļ nereti tās spēj aizstāt pat optiskās šķiedras datu savienojumus. To apstiprina arī Alpha Omega Wireless prezidents Džo Vargo, piebilstot, ka, ja varētu, tad savā infrastruktūrā izmantotu tikai šīs iekārtas.

«Esmu ārkārtīgi priecīgs par SAF Tehnika jauno Integra platformu. Pēdējo sešu gadu laikā saviem klientiem esam ieteikuši un uzstādījuši simtiem SAF radioiekārtu. No visām licencētajām iekārtām problēmas ir bijušas ar mazāk nekā 1% no visām instalācijām,» latviešu uzņēmējus slavē Vargo, piebilstot, ka visas ķibeles norakstāmas uz bojājumiem, kas radušies piegādes laikā. Bojātās iekārtas SAF Tehnika savlaicīgi esot nomainījusi.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Dalība dažādos starptautiskos uzņēmējdarbības konkursos prasa laiku un pūles, taču tas ir vērtīgs ieguldījums uzņēmuma zīmolā

«Starptautiskie uzņēmējdarbības konkursi un sacensības ir lieliska platforma un izaugsmes iespējas uzņēmumam. Pirmkārt, tā ir lieliska iespēja ar ļoti maziem laika un finanšu ieguldījumiem pārbaudīt savu biznesa ideju un tās potenciālu starptautiskajā tirgū. Tas ir ātrs veids, kā uzzināt tendences un aktualitātes ārvalstīs un konkrētā mērķa tirgū. Otrkārt, tā ir iespēja tikt sadzirdētam uz pasaules skatuves. Katrs šāds konkurss rūpējās par sabiedriskajām attiecībām un par konkursu, tā gaitu un rezultātiem stāsta arī vietējiem un ārvalstu medijiem. Treškārt, tie ir kontakti un potenciālie sadarbības partneri. Tā ir iespēja satikt investorus, piegādātājus, pircējus vai gluži vienkārši domubiedrus,» saka Līva Stūrmane, konkursa Creative Business Cup organizatore.

Latvijas datorspēļu attīstītāju konkursā Beidz runāt, sāc darīt! no nākamajā kārtā tikušajām visvairāk pārstāv piedzīvojumu spēļu segmentu, liecina konkursa rīkotāju sniegtā informācija.

Pēc izvērtēšanas tālāk tikušas arī divas sociālās spēles, un, kā norāda konkursa rīkotājs Elviss Strazdiņš, tās kļūst arvien populārākas.

Kopumā no 18 iesniegtajām spēlēm tālāk tikušas astoņas. Tās no 1.novembra līdz 15.novembrim tika testētas. Šajā posmā vēl varēja labot kļūdas. Tagad izstrāde ir beigusies un sākusies vērtēšana, kas ilgs līdz 1.decembrim. Šajā laika posmā spēles varēs vērtēt portālā "gamedev.lv". Par uzvarētāju kļūs attīstītājs, kurš saņems vislielāko atbalstu. Balvā starp pirmo trīs vietu ieguvējiem paredzēts sadalīt 200 latus, stāstīja Strazdiņš.

Kā liecina konkursa rīkotāju informācija, no astoņām tālāk tikušajām spēlēm pie rīcības un piedzīvojumu spēlēm būtu pieskaitāmas vismaz trīs. Divas pārstāv sociālo spēļu kategoriju, divas uzskatāmas par prāta spēlēm, bet viena ir lomu spēle.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Organizējot izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanu Latvijā, Zaļā josta aktīvi iesaistās sabiedrības vides izglītības pasākumu organizēšanā. Paralēli klientu radīto iepakojuma materiālu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanai, uzņēmums ik gadu iesaista simtiem skolēnu praktiskā otrreizējo izejvielu vākšanā visa mācību gada garumā. Šogad bērni ar ģimenes, draugu un pedagogu atbalstu un līdzdalību Zaļā josta rīkotajos konkursos pārstrādei nogādāja 1228,2 tonnas makulatūras un 34,4 tonnas bateriju, pasargājot vidi no piesārņojuma un sniedzot resursiem atkārtotu pielietojumu.

Otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas sistēma darbojas pēc noslēgta ķēdes principa, kur katram tās posmam ir noteiktas funkcijas. Ja kāds no posmiem nefunkcionē pareizi vai iztrūkst pavisam, atkritumu apsaimniekošana nevar tikt nodrošināta efektīvi. Tāpēc, lai atkritumu apsaimniekošana noritētu korekti un spētu attīstīties, tajā jāiesaistās ne tikai apsaimniekotājiem, savācējiem un pārstrādātājiem, bet arī iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro un izmet tam paredzētos dalītās vākšanas konteineros. Organizējot iedzīvotāju vides izglītības aktivitātes un mācot pareizi šķirot atkritumus, tiek ne tikai sniegts ieguldījums tīras vides nodrošināšanā, bet arī nodrošināta kvalitatīva otrreizējā izejviela, kas kalpo par galveno sistēmas uzturēšanas avotu. Jo aktīvāk iedzīvotāji šķiro atkritumus, jo vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu tiek atgūts - jo straujāk attīstās un pilnveidojas šķiroto atkritumu savākšanas un apstrādes infrastruktūra.

Nav garantiju, ka jaunā valdība atbalstīs Satiksmes ministrijas (SM) gatavotos ES fondu projektu atlases kritērijus, pēc kuriem izvēlēties, kuros valsts galveno autoceļu posmos veikt rekonstrukciju jau šogad, izmantojot jaunā plānošanas perioda līdzekļus, DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šogad ceļiem paredzēti 40 milj. eiro no «jaunās» Eiropas Savienības (ES) fondu naudas: pieci milj. eiro no ERAF, pārējais – no Kohēzijas fonda.

Jāsludina konkursi

Par minētajiem līdzekļiem iecerēts uzsākt darbus reģionālajā autoceļā Cēsis–Vecpiebalga–Madona, kā arī valsts galvenajos autoceļu posmos Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils; Jēkabpils–Rēzekne; Rīga–Liepāja; Rīga–Sigulda, norāda VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Lai šos 40 milj. eiro varētu investēt ceļu infrastruktūrā jau šogad, būtu svarīgi līdz marta beigām vai aprīļa sākumam pabeigt iepirkuma procedūru un noslēgt līgumus tā, lai darbus varētu uzsākt līdz ar būvniecības sezonas sākšanos, saka satiksmes ministrs. Pēc viņa teiktā LVC tam ir gatavi, bet pastāv iespēja, ka jaunā valdība varētu arī neatbalstīt iepriekšējās apņemšanos. Projektu iesniegumu atlases kritēriji vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Pēc A. Matīsa teiktā, šobrīd kritēriji nosaka, ka ceļi netiek būvēti uz nekurieni, bet veicina valsts un reģionu ekonomisko attīstību, kā arī iedzīvotāju mobilitāti.

Ja Ministru kabinets (MK) strādātu kā ķīmijas laboratorija, tad valsts uzsprāgtu, jo valdības ierēdņi neizprot savu lēmumu ķēdes reakciju, šādu uzskatu pauda Rēzeknes uzņēmēju diskusijas dalībnieki.

«Rēzeknes uzņēmējus ļoti aizskar dažu Latvijas politiķu paziņojumi, ka Latviju vajag attīstīt Rīgā un 100 kilometru rādiusā ap to, bet Latgale - ja izdzīvos, tad labi, bet, ja iznīks, tad vēl labāk. Mūsu sajūta ir cita - netraucējiet mums un mēs strādāsim un izdzīvosim,» uzsvēra Rēzeknes Uzņēmēju biedrības vadītājs un AS Rēzeknes autobusu parks (RAP) prokūrists Vasilijs Smuļs.

Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldei nav ekonomiskās politikas - valdība pieņem MK noteikumus, bet neatbild par sekām, kā šie noteikumi ietekmē nozaru darbību. Turklāt MK noteikumi tiekot izdoti, nezinot situāciju nozarēs un neizprotot konkrētos uzņēmējdarbības veidus.

Pašvaldību turība lielā mērā ir atkarīga no to teritorijā esošo kompāniju rosīguma, tāpēc šobrīd tām jāmeklē veidi, kā atbalstīt savus uzņēmumus.

"Latvijā ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem. Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav.

Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Dalība publiskajos iepirkumos ir ļoti būtiska jūsu vadītajam uzņēmumam, jo pamatā esat specializējušies uz infrastruktūras objektu būvniecību un pasūtītājs pārsvarā ir valsts uzņēmumi vai pašvaldības. Kāda ir situācija publisko iepirkumu jomā Latvijā šobrīd?

Konkursi ir publiski, Latvijā tie balstās uz diviem likumiem – Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Procedūras uzrauga Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Saistoši ir līgumi, kas noslēgti starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un pasūtītāju. Ar ko esam sākuši saskarties pēdējā laikā jau kopš 2017. gada? Būtiski mazinās konkursu rīkotāju, kas ir valsts struktūru pārstāvji, kompetence. Kā tas izpaužas? Konkursi šobrīd pamatā tiek izsludināti saskaņā ar FIDIC Dzelteno grāmatu, tātad komplekss projektēšanas un būvniecības līgums. Lai šādu piedāvājumu ar visiem izmaksu aprēķiniem sagatavotu kvalitatīvi, ir nepieciešama liela pieredze, zināšanas, faktiski ir jāsagatavo tā dēvētais priekšprojekts. Pretendents to gatavo, iesniedz savu cenas piedāvājumu, taču tas, ar ko bieži vien mēs saskaramies pēdējā laikā, ir visai dīvains. Pasūtītājs novilcina konkursa rezultātu paziņošanu vai pat vispār konkursu noslēdz bez rezultāta. Vismaz man radies iespaids, ka pasūtītājs aizvien mazāk un mazāk ir ieinteresēts novadīt izsludināto konkursu līdz konkrētam rezultātam. Ir bijuši gadījumi, kad šāds konkurss ieilgst uz diviem gadiem. Piemēram, laikā no 2017. līdz 2019. gadam mēs piedalījāmies trijos konkursos, kuri visi beidzās bez rezultātiem.

Tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival pulcēs vairāk nekā 1500 dalībnieku no visas pasaules. Šā gada jaunumi - Investoru diena, Digital Freedom Festival Campus meistarklases un 24 stundu biohacking retrīts, informē pasākuma rīkotāji.

«Digital Freedom Festival būs pirmā tehnoloģiju konference jaunajā Latvijas simtgadē. Nākotni kontrolēs tie, kas kontrolē tehnoloģijas. Tādēļ vedam uz Rīgu pasaules līmeņa zināšanas un kontaktus, lai stiprinātu savu vietu digitālajā revolūcijā. Novēlam Latvijai kļūt par reģiona līderi tehnoloģiju inovāciju jomā un pārsteigt pasauli,» saka Digital Freedom Festival līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa.

Festivālā 30. novembrī diskusijas par digitālo nākotni notiks uz 5 skatuvēm. Uz galvenās - «Nākotnes skatuves» - apspriedīs tehnoloģiju ietekmi uz politiskajiem procesiem un veselības jomu, diskutēs par mākslīgo intelektu un aizspriedumiem, mūsdienīgu pilsētu dizaina veidošanu u.c. tēmām. Runātāju vidū būs mākslīgā intelekta pētniece un inženiere Hanana Salama (Hanan Salam) no Francijas, lielpilsētu dizainers un humānākas urbānās vides radītājs Mīkaels Kolvils-Andersens (Mikael Colville-Andersen) no Dānijas, pasaulē lielākās ģenētikas datu glabāšanas un apmaiņas platformas pārstāvis Henrī Iness (Henry Ines) no ASV un citi.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Lai popularizētu inženierzinātnes un sniegtu iespēju skolēniem apliecināt zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā un informātikā, RTU Inženierzinātņu vidusskola (RTU IZV) izsludina pieteikšanos Atklātajai inženierzinātņu olimpiādei 9.klases skolēniem.

Olimpiāde norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā skolēniem neklātienē no 1. līdz 14.februārim IZV mājaslapas sadaļā Inženierzinātņu olimpiāde būs jāizpilda tiešsaistes tests, kurā būs 50 jautājumu. Skolēni, kuri būs pareizi atbildējuši vismaz uz 35 jautājumiem, saņems uzaicinājumu piedalīties otrajā posmā, kas norisināsies 27.februārī klātienē RTU IZV telpās, Kronvalda bulvārī 1. Šajā kārtā skolēniem būs jārisina dažādi ar inženierzinātnēm saistīti uzdevumi.

Olimpiādes uzvarētāji tiks apbalvoti 12.martā RTU IZV telpās. Skolēniem, kuri būs ieguvuši godalgotas vietas, tiks piešķirtas no skolas budžeta līdzekļiem finansētas mācības IZV.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Decembra pirmo sešu dienu laikā, no 1. decembra līdz 7. decembra pusdienlaikam, noslēgti astoņi iepirkumu konkursi par biogāzes un koģenerācijas staciju būvi. Visi konkursi par biogāzes staciju būvniecību noslēgti šīs nedēļas divu ar pusi dienu laikā, liecina informācija Iepirkumu uzrausdzības (IUB) mājas lapā.

SIA Bio-Partner par biogāzes un koģenerācijas stacijas izveides darbu veicēju no trijiem pretendentiem noteikusi SIA Ecogen, kas piedāvājusi līgumcenu 2,015 miljonus eiro.

Ventspils novadā reģistrētā SIA Bio-T biogāzes ražotnes un koģenerācijas stacijas būvniecības darbus un tehnoloģisko iekārtu piegādi iepirkumu konkursa rezultātā uzticējusi SIA Host Energo. Host Energo piedāvātā līgumcena ir 2,840 miljonus eiro.

Šā gada novembrī Ķekavas novadā dibinātā SIA Kalna Dambrāni Energo biogāzes koģenerācijas stacijas kompleksu ar 0,5 MW elektroenerģijas jaudu plāno izbūvēt par aptuveni 2,645 miljoniem eiro. Iepikumu konkursā no diviem pretendentiem uzvarējis Vācijas uzņēmums Biogas Nord Anlagenbau.

Ganību dambī bāzētais iepakojuma ražotājs Polipaks NT plāno celt jaunu iepakojumu ražotni, portālam Db.lv atklāja šī projekta vadītājs, Polipaks NT pārstāvis Raivis Skuja.

Uzņēmums dibināts pērnā gada 1. decembrī, liecina informācija Lursoft, un patlaban tas ir noslēdzis vairākus iepirkumu konkursus par jaunajai iepakojumu ražotnei nepieciešamo iekārtu piegādi. Vienā dienā, 4. aprīlī, ir noslēgti jau astoņi iepirkumu konkursi, kuru kopējā summa pārsniedz septiņus miljonus eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Vairāki SIA Polipaks NT iepirkumu konkursi vēl nav slēgti, Db.lv stāstīja R. Skuja.

Trešdien Polipaks NT noslēdzis vairāk nekā 2,9 milj. eiro vērtu iepirkumu konkursu par deviņu slāņu pūšamās plēves koekstrūzijas līnijas iegādi. IUB publicētie konkursa rezultāti liecina, ka par iekārtas piegādātāju no diviem uzņēmumiem izvēlēta Vācijas kompānija Windmoller & Holscher.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.