Norvēģijas kompānija "Opera", kam pieder interneta pārlūkprogramma "Opera", no Igaunijas uzņēmēja Indreka Neivelta iegādājusies finanšu pakalpojumu firmas "Pocosys" un "Pocopay".

Abas puses neatklāj darījuma summu, taču Neivelts pirmdien sacīja Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR, ka tā mērāma vairākos miljonos eiro.

"Opera" skaidro, ka saskata lielu potenciālu finanšu pakalpojumu tirgū.

Pārlūkprogrammai "Opera" Eiropā ir 50 miljoni lietotāju, bet uzņēmuma kopējais klientu skaits ir 350 miljoni. "Pocosys" un "Pocopay" iegāde ļaus "Opera" izmantot pārlūkprogrammu un finanšu tehnoloģijas kā savstarpēji papildinošus biznesa virzienus, norāda kompānija.

"Opera" arī plāno atklāt Tallinā finanšu tehnoloģiju pakalpojumu centru. Šāds centrs "Opera" jau ir Gēteborgā.

"Pocosys" jau ir pārgājusi "Opera" īpašumā, savukārt "Pocopay" iegādei tiek gaidīta Igaunijas finanšu pakalpojumu uzrauga Finanšu inspekcijas atļauja.

Ķīnas konsorcijs par 600 miljoniem ASV dolāru (543 miljoniem eiro) iegādājies interneta pārlūku Opera, pirmdien paziņoja tā izstrādātājs, Norvēģijas uzņēmums Opera Software.

Iepriekš neveiksmi cieta Opera publiskais akciju piedāvājums.

Kompānijas Golden Brick Silk Road vadītais konsorcijs iegādāsies interneta pārlūka mobilo ierīču un galda datoru versijas, snieguma un privātuma lietotnes, kā arī akcijas kopuzņēmumā Ķīnā, tomēr televīzijas, mediju un spēļu sektori paliks Opera Software īpašumā, kompānija informēja Oslo biržu.

Par darījumu paziņots pēc tam, kad neveiksmi cieta publiskais piedāvājums par 1,2 miljardiem ASV dolāru (1,08 miljoniem eiro) pārņemt visu kompāniju.

Netiek atklāts, kādēļ publiskais piedāvājums bija neveiksmīgs, bet Opera Software pagājušajā nedēļā biržā paziņoja, ka piedāvājuma iznākums ir neskaidrs, jo līdz noteiktajam termiņam - 15.jūlijam - netika saņemts regulatora apstiprinājums.

Saistībā ar Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nano tehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei no uzņēmuma MJ Partneri, uzsākts kriminālprocess, pastāstīja Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Kā norādīja Rēķe, 3.februārī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā tika izvērtēts Valsts policijā 21.janvārī pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar MJ Partneri piegādāto nano tehnoloģisko ķīmiju RS.

Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelts un uzsākts kriminālprocess, piebilda Rēķe.

Jau vēstīts, ka RS ierosinājis dienesta pārbaudi par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» norādīja Zaķis.

Interneta pārlūkam Opera kļūstot pieejamam uz iPhone, programmas lejupielāžu skaits mēneša laikā pārsniedzis 2 miljonus, ziņo Reuters.

Šā gada aprīlī interneta pārlūks Opera lejupielādēts 2,6 miljonu reižu.

Tas noticis pēc tam, kas kompānija Apple piekrita piedāvāt Opera pārlūku savās ierīcēs. Sperot šādu soli, Apple ir pavēris durvis jaunam tirgum, kuru līdz šim kompānija bija rūpīgi sargājusi.

«Ievērojama iPhone lietotāju daļa ir vismaz pamēģinājusi Opera pārlūku. Mēs arī redzam, ka pārlūks tiek aktīvi izmantots,» norāda viens no Opera dibinātājiem.

Opera pārlūks sola līdz pat sešām reizēm ātrāku informācijas lejupielādes laiku nekā tas ir Apple noklusētajam interneta pārlūkam.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Lai 2013. gadā Latvijas Nacionālā opera izpildītu plānoto, tai skaitā realizētu iecerētos iestudējumus slavenu mākslinieku dzimšanu dienu atzīmēšanai, tai nepieciešams papildu finansējums aptuveni pusmiljona latu apmērā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.

Viņš arī norādīja, ka gadījumā, ja visu plānoto finansējumu operai nevarēs atrast, visticamāk, tiks panākta vienošanās ar Kultūras ministriju par kādu citu risinājumu, kā vienu no šādiem risinājumiem minot iespējamas izmaiņas operas plānotajos pasākumos.

Jau ziņots, ka pērn Kultūras ministres rīcībā esot nonākusi informācija, kas liecinot par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajā Latvijas Nacionālajā operā.

Pamatojoties uz faktiem un pamatotām šaubām par to, ka finanšu problēmas radušās, visticamāk, nesaimnieciskas rīcības dēļ, kā arī tādēļ, ka Latvijas Nacionālajā operā ilgstoši nav nodrošināta pietiekama, visaptveroša un kvalitatīva valsts kapitāla daļu pārvaldība un uzraudzība, kas ir Kultūras ministrijas valsts sekretāra kā valsts kapitāla daļu turētāja pienākums, ministre pret Kultūras ministrijas valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu ierosinājusi disciplinārlietu, kas ļaus iegūt pilnvērtīgu informāciju par operas finanšu situāciju un citiem apstākļiem.

Vidējais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) izrāžu apmeklējums 2019.gadā bija 91%. Kopumā operas un baleta iestudējumus pērn apmeklēja 176 569 šī žanra cienītāji. Pagājušajā gadā LNOB ieņēmumi no biļetēm bija gandrīz 3 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā bija plānots, taču par 6% mazāk nekā 2018.gadā.

Apmeklētākie jauniestudējumi pērn bija Pāvela Akimkina balets "Trīs draugi", Imanta Kalniņa opera "Spēlēju, dancoju", baleta viencēlieni "Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas", Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi".

No iepriekšējo sezonu uzvedumiem visvairāk skatītājus 2019.gadā pulcēja Riharda Vāgnera opera "Tanheizers", Džuzepes Verdi operas "Nabuko" un "Traviata", Pētera Čaikovska baleti "Apburtā princese" un "Gulbju ezers", kā arī balets ar Johana Štrausa mūziku "Pie zilās Donavas".

Decembrī tradicionāli apmeklētākā izrāde bija Pētera Čaikovska balets "Riekstkodis".

Šajā sezonā LNOB skatītājus priecēs ar Pētera Čaikovska operas "Pīķa dāma" atjaunojuma pirmizrādi (20. februārī), Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" pirmizrādi (3. aprīlī), Volfganga Amadeja Mocarta operas "Dons Žuans" pirmizrādi (21. maijā).

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Šovasar Baltijas muzikālās sezonas piedāvā skaistu notikumu – tenora Lorensa Braunlija un «zelta» soprāna Sāras Kobernas kopprojektu - 16. jūlijā Dzintaru koncertzālē belkanto zvaigžņu duets sniegs vienīgo koncertu Latvijā, informē pasākuma organizatori.

Izcilais tenors Lorenss Braunlijs tiek dēvēts par vienu no labākajiem mūsdienu belkanto meistariem. Savukārt Sāra Koberna ir savaldzinājusi klausītājus visā pasaulē ar savu precīzo tehniku, dzīvsudraba kustīgumu un brīnišķīgo kausēta zelta tembru, kas atklājas visos balss reģistros, kā raksta ārvalstu mūzikas izdevumi.

Fonda Baltijas muzikālās sezonas mākslinieciskais vadītājs Andrejs Žagars atzīmē, ka klasiskās mūzikas gardēžiem šis ir īpašs notikums, jo tā ir patiesa bauda klausīties šāda līmeņa zvaigžņu duetu.

Lorenss Braunlijs pasaules līmeņa atpazīstamību guva ar Almavivas lomu Rosīni operā Seviļas bārddzinis ar kuru 2007.gadā debitēja uz Ņujorkas Metropolitēna operas skatuves. Izrādījās, ka dziedātāja lieliskā balss un ekspresija ir ideāli piemērota Rosīni un Doniceti radītajām operām, viņš regulāri piedalās to iestudējumos Milānas La Scala, Vīnes Valsts operā, Parīzes operā, sadarbojas ar Berlīnes filharmoniķiem, Filadelfijas, Čikāgas un Ņujorkas simfoniskajiem orķestriem. Viens no jaunākajiem Braunlija mūzikas diskiem Virtuoso Rossini Arias ir nominēts Grammy balvai.

Vēsturisko īpašumu uzturēšana ir komplekss pasākumu kopums. Vajadzīgas lielas investīcijas, vien tikai tam, lai ēkas uzturētu kārtībā. Pēdējos gados tajā, lai īpašumi būtu pieejami, esam ieguldījuši aptuveni 14 miljonus eiro, un te pat nav runa par pārbūvēm vai kapitālo remontu. Atbalsts, ko nosaka normatīvie dokumenti, ir niecīgs. Visa valsts grib lepoties ar vēsturiskajiem īpašumiem, bet palīdzēt īsti negrib. Mums jāiegulda miljoni uzturēšanā, bet mēs varam kā nodokļu atlaides dabūt tikai 18 tūkstošus eiro, intervijā laikrakstam Diena norāda SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Fragments no intervijas

Jūs domājat, ka valstij vajadzētu vairāk finansiāli iesaistīties vēsturisko ēku uzturēšanā?

Jā, valstij vajadzētu vairāk iesaistīties, un varbūt ne vienmēr jābūvē jaunas ēkas. Piemēram, Kongresu nams ir uzmanības vērta ēka un turklāt atrodas Rīgas bulvāru lokā. Veidojot tajā koncertzāli, mēs Rīgā iegūtu vēl vienu funkcionējošu pērli. Summas, kas nepieciešamas, lai Kongresu namu pārvērstu par koncertzāli, mērāmas daudzos miljonos, bet izdarīt to var. Jautājums ir globāls, vai būvējam ko jaunu, vai uzturam to mantojumu, kas mums ir, un izdarām to kvalitatīvi.

Tādus projektus, kuros ir sadarbība ar privāto investoru, RN patlaban jau īsteno?

Latvijas Nacionālajā operā aizvadītajā gadā izrādīta 231 izrāde un koncerts, no kuriem 217 pasākumi notikuši operas telpās, savukārt 14 pasākumi pulcējuši skatītājus viesizrādēs, liecina gada pārskatā publicētā informācija Lursoft.

Kopumā Latvijas Nacionālās operas telpās notiekošās operas un baleta izrādes, koncertus un citus operas organizētos mākslas pasākumus 2014.gadā noskatījušies 158,9 tūkstoši skatītāju.

Pagājušajā gadā Latvijas Nacionālā opera palielinājusi savu apgrozījumu par 4,46%, audzējot to līdz 11,107 miljoniem eiro, pēc 2013.gada 20,425 tūkstošu eiro zaudējumiem aizvadīto gadu noslēdzot ar 126,489 tūkstošu eiro peļņu. Pērn Latvijas Nacionālā opera atzinusi ieņēmumos valsts dotācijas 7,864 miljonu eiro apmērā, kā arī piesaistījusi pašu ieņēmumus 3,512 miljonu eiro apjomā, savukārt lielāko daļu jeb 70% no operas izdevumiem veidojusi darba samaksa un tai pielīdzinātās izmaksas un ar to saistītie nodokļi.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme gadu maksājis vairākus simtus tūkstošus par tīrīšanas līdzekļiem, ko nemaz nav saņēmis, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Par ķīmisko tīrīšanas līdzekļu piegādi uzņēmums 2013.gadā noslēdza līgumu ar būvkompāniju MJ partneri. Raidījums vēsta, ka pie līguma uzņēmums ticis negaidīti - kāds bijušais darbinieks piedāvāja piedalīties Rīgas satiksmes cenu aptaujā. Līguma summa - 280 000 latu plus PVN, kas ir maksimāla summa, par kādu var rīkot cenu aptauju, kas nav publiski jāsludina.

«MJ partneri ir celtniecības uzņēmums un ar tādām lietām nebija nodarbojušies, taču bijušais darbinieks mierināja, ka nekas jādara nebūs - viņi būs tikai starpnieki. Visu izdarīs viņa radiniece Vita Baurovska. Viņa strādā firmā, kas tirgo pieprasītās nanotehnoloģijas. No MJ partneriem vajadzīgs tikai viņu godīgais vārds, reputācija un apgrozījums. Celtnieki piekrita un viņiem tika 3% par starpniecību,» norāda Nekā personīga.

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi procedūru par iespējamu līdzekļu atmaksu, ja izrādīsies, ka Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) garantijas sniegusi nevis uzņēmumu attīstības projektiem, bet to izdzīvošanai, svētdien, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums De facto, ziņo BNS.

Tāpat EK neesot mierā arī ar valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) darbu.

Raidījums atzīmē - kopš Latviju ekonomiskās krīzes dēļ pameta eksporta un apgrozāmo līdzekļu kredīta apdrošinātāji, LGA uzņēmusies arī šīs funkcijas, bet, tā kā valstij nav naudas, LGA izmanto Eiropas fondu līdzekļus.

Savukārt EK norādījusi, ka garantijas var tikt sniegtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir pozitīva finanšu plūsma, bet šādu uzņēmumu šobrīd Latvijā nav daudz. Raidījums atzīmē, ka EK nav mierā arī ar LGA izvēlēto modeli, kā naudu apsaimniekot. EK ir iebildumi tāpēc, ka LGA vadība nav spējusi paskaidrot, kādiem mērķiem uzņēmēji izmantos garantētos kredītus, tāpat EK paudusi neapmierinātību, jo par Eiropas fondu naudu LGA pirkusi Latvijas valsts vērtspapīrus.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam nākamais ir jubilejas gads; simtgades svinībām par godu no jauna tiks iestudēta Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, skatītājus priecēs spožas Latvijas un ārvalstu operas un baleta zvaigznes

Tā kā līdz valsts nozīmīgajai dzimšanas dienai Rīgā koncertzāle uzbūvēta netiks, jubilejas gadā tiks izmantots katrs Operas skatuves kvadrātcentimetrs, DB saka valsts SIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš. Operas vadības grožus savās rokās viņš plāno turēt vēl divus gadus, pēc tam gan pievērsīsies komponēšanai, kas pēdējā laikā ir atstāta novārtā.

Vai, vadot Latvijas Nacionālo operu un baletu, ir sanācis saskarties ar rutīnas sajūtu?

Nē. (Smejas.) Operā katra diena nāk kā pārsteigums. Domāju, ka šeit rutīna nav iespējama pēc būtības, taču zināms pieradums šo četru gadu laikā ir izveidojies. Es jau varu daudz ko prognozēt, protams, izņemot to, ka kaut kas var nogāzties no griestiem. Operas skatuve ir paaugstināta riska vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus, gan būvējot dekorācijas, gan tās ekspluatējot. Taču viss kaut kas var notikt, piemēram, La Scala teātrī Milānā pirms pirmizrādes no griestiem nokrita aptuveni 40 kilogramu smags prožektors. Labi, ka tas piezemējās viena metra attālumā no dziedātāja. Paldies Dievam, manā laikā Operā nekas tāds nav gadījies.

No 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā «OPERA titri», preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

«Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji - zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,» sacīja Liepiņš.

Venēcijā svētdien piestātnē ietriecies kruīza kuģis, vēsta Itālijas plašsaziņas līdzekļi.

Laikraksts «Corriere della Sera» ziņo, ka kompānijas «MSC Cruises» kuģim «MSC Opera» apstājies dzinējs un tas turpinājis virzīties uz priekšu pēc inerces. Divi velkoņi, kas kuģi ievilkuši ostā, mēģinājuši to apturēt, taču pārtrūkusi tauva starp vienu no velkoņiem un kruīza kuģi, un laineris ietriecies piestātnē un līdzās esošajā tūristu kuģīti.

Uz tūristu kuģīša «Michelangelo» viegli cietuši pieci cilvēki.

2011.gadā kuģim «MSC Opera» atrodoties Baltijas jūrā pie Gotlandes salas, pārtrauca darboties elektroapgādes sistēma un apstājās dzinēji. Kuģis tika aizvilkts uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā un no tā tika evakuēti apmēram 1700 pasažieri.

Savukārt, 2010.gadā uz «MSC Opera» Lielbritānijas ostā Duvrā policija četru Latvijas un trīs Lietuvas valstspiederīgo kajītēs atrada 35 kilogramus kokaīna.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" (RS) arodbiedrībām šogad plāno atvēlēt 570 tūkstošus latu, svētdien vēsta LTV raidījums De facto.

Pēc raidījuma ziņotā, RS dāsni atbalsta uzņēmuma arodbiedrības, ik gadu sporta un izklaides pasākumu organizēšanai pārskaitot vairāk nekā pusmiljonu latu. Šāda nauda ieplānota arī 2011.gada budžetā.

RS budžets šogad ieplānots ar 6,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem, bet dotācija no pilsētas plānota 47,5 miljoni latu. Neraugoties uz to, arodbiedrību vajadzībām šogad iecerēts atvēlēt 570 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados - 2009.gadā RS arodbiedrību vajadzībām atvēlēja 528,2 tūkstošus latu, bet pagājušajā gadā – 545,3 tūkstošus latu.

RS finanšu direktore Tamāra Dāvidsone De facto norādīja, ka tā ir adekvāta cena par sociālo atmosfēru uzņēmumā. Pieškirto līdzekļu izlietojums ir Arodbiedrību koordinācijas centra (AKC) kontrolē, bet RS tikai nosaka summu, viņa piebilda.

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) saņēmis vismaz septiņas sūdzības no apmeklētājiem, kas kļuvuši par upuriem virtuālajiem krāpniekiem, kas izmanto Latvijas nacionālās operas un baleta slavu. Mūsu «Baltā nama» mājaslapai internetā izveidota «vietne-dubultniece», kur par biļetēm tiek prasīta vismaz divkārša cena, vēstī LNT Ziņas.

Par šādas «vietnes-dubultnieces» pastāvēšanu zina arī LNOB vadība – uz direktora galda ir vismaz septiņu neapmierinātu klientu vēstules. Uz šo vietni visi nokļuvuši, jo izvēlējušies «Google» meklētājā pirmo piedāvāto adresi, šādu iespēju meklētājs piedāvā iegādāties kā reklāmas pakalpojumu. «Visi cilvēki Latvijā zina, kas jāieraksta. Ja raksta Latvijas Nacionālā opera un balets vai to pašu angliski, tad parādās mūsējā lapa, bet ja ieraksta ....«Rižskaja opera» vai tamlīdzīgi, tad aiziet uz rigaopera.com un ir nagos», pastāstīja LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Tiklīdz cilvēks šeit pasūta biļeti, pārpircēji to izdara oriģinālajā LNOB vietnē. Cenas starpību, kas parasti ir 100%, patur sev.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pabeigusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» audita analīzi un aicinās tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai nav notikusi fiktīva nodarbinātība un citi pārkāpumi, vēsta «TV3 ziņas».

Analīzē esot secināts, ka «Rīgas satiksmes» finanšu darbībā ir nopietnas problēmas, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā kapitāldaļu turētājs nav organizējis pietiekamu pārraudzību pār uzņēmuma darbu.

«Tur ir acīmredzamas norādes uz fiktīvi nodarbinātību uzņēmumā, par to, ka viens vai otrs lēmums attiecībā uz uzņēmumu kredītu ņemšanu un attīstību ir pieņemts, neievērojot procedūru. Šie ir jautājumi, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāizvērtē,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Secinājumiem pagaidām ir ierobežotas pieejamības statuss. Tie patlaban tiekot apkopoti, veidojot gala ziņojumu, kuru šonedēļ kā pieprasījumu paredzēts nosūtīt Ušakovam. Atbilžu sniegšanai viņam būšot nedēļa laika un, visticamāk, marta beigās ministrija lems, vai ir pamats rosināt Ušakova atlaišanu, vēsta raidījums.

Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, vienbalsīgi nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatos.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis, vēstulē prokuratūra apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un Pečaku, tomēr nekādi amata pienākumu pildīšanas ierobežojumi neesot noteikti.

Brīvostas valdē ir astoņi locekļi, no kuriem četri pārstāv valsti, bet četri - Rīgas domi. Lēmumu pieņemšanā, ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss pieder valdes priekšsēdētājam - Amerikam.

Informācijas daudzums, kas pieejams ostas valdes locekļiem, nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Loginova atstādināšanu no amata, skaidroja Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Tāpēc tikšot pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām. Esot jāsaprot, ka šis process skar ostas intereses.

LTV raidījums De facto svētdien informēja par kādu Rīgas iedzīvotāju, kurš, atrodoties dzīvības briesmās, izsaucis policiju, bet policija atbraukusi tikai pēc 50 minūtēm un izrādījusies pašvaldības policija, kura paskaidrojusi – ka dzīvības draudi neesot pašvaldības policijas kompetence - lai ejot uz Brasas policijas iecirkni rakstīt iesniegumu.

Gundars Dubults raidījumam stāstījis, ka 15.marta naktī, cenšoties noskaidrot kautiņa un kliegšanas iemeslus blakus dzīvoklī, satapies ar piedzērušos kaimiņu, kurš draudējis nodurt gan Dubultu, gan viņa dzīvesbiedri un meitu, un, lai īstenotu savus draudus, pa telefonu izsaucis savu draugus.

Ivars Čevers, Valsts policijas RRP Brasas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks, intervijā De facto atzinis, ka Brasas iecirknim naktī esot tikai viena operatīvā mašīna un, ja tā atrodas izsaukumā citur, tad uzreiz nav iespējams ierasties.

Pēc notikušā G. Dubults devies uz Brasas policijas iecirkni un uzrakstījis iesniegumu par izteiktajiem dzīvības draudiem. Tur viņam paskaidrots, ka iesniegumu izskatīs 10 dienu laikā. Uz jautājumu, ko Dubultam un viņa tuviniekiem šīs 10 dienas darīt – policija atbildējusi, ka problēmu gadījumā jāsauc policija, tomēr viņi nevarot garantēt, ka uz izsaukumu policija atbrauks 10-15 minūšu laikā. Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins atzinis, ka «neviens normatīvais akts Latvijā nenosaka, cik ilgā laikā jāierodas policijai. Policijai jāierodas nekavējoties».