Būvniecība un īpašums

Rail Baltica pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro

Db.lv, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīzes vērtības no 2017. gada tika koriģētas, ņemot vērā inflāciju laikā no 2017. līdz 2022. gadam, kas vidēji Baltijas valstīs šajā periodā sasniedza 40%. Tāpat izmaksu pieaugums saistīts ar citiem vairākiem faktoriem: 31% no pieauguma veido tvēruma paplašināšana, tostarp ar reģionālo mobilitāti, izmaiņas tehniskajos standartos saskaņā ar vienotām projektēšanas vadlīnijām un paaugstinātas prasības infrastruktūras drošībai un veiktspējai. 51% pieauguma saistīti ar precīzākiem izmaksu aprēķiniem tagad, kad projektēšana ir noslēguma fāzē un visa trasē veikta vērtību inženierija. 18% rada papildu ārējās prasības un tādi faktori kā trešo pušu prasības, dažādi iestāžu tehniskie noteikumi, savietojamības tehniskās specifikācijas un citas izmaiņas. Rail Baltica izmaksas tiek lēstas 26 miljonu eiro apmērā par kilometru. Pētījumi liecina, ka līdzīgiem ātrgaitas dzelzceļa projektiem Eiropā vidējās izmaksas par kilometru ir 24 miljoni eiro un var sasniegt līdz 35 miljoniem eiro par kilometru.

Pētījuma galvenie secinājumi uzrāda, ka pasažieru pārvadājumi dos 80% no Rail Baltica ieguvumiem, vides uzlabojumi - 14%, bet kravu pārvadājumi - 5%. Jaunais ātrgaitas dzelzceļa savienojums Baltijas reģionu integrēs Eiropas dzelzceļa tīklā, radot prognozētu IKP pieaugumu par 0,5-0,7 procentpunktiem gadā. Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ir nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība. Tiek lēsts, ka līdz 2046. gadam Rail Baltica apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu.

Rail Baltica veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu, kā arī būs nozīmīgs savienojums Ukrainas atjaunošanā. Tāpat projekts uzlabos enerģētisko drošību un veicinās pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem, samazinot ikgadējo fosilo energoresursu, tostarp degvielas, patēriņu par 1,5-3,3%, kā arī veicinot Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Projekts arī uzlabo vides un satiksmes drošību, samazinot piesārņojumu un satiksmes negadījumu riskus. Tāpat izdevumu un ieguvumu analīze norāda uz pozitīvu ietekmi, mazinot sociālo nevienlīdzību un nodrošinot sabiedriskā transporta pieejamību 351 000 iedzīvotājiem no zemu ienākumu sabiedrības grupām un 59 000 pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Stratēģiski svarīgs ir Rail Baltica devums aizsardzībai un drošībai, nodrošinot Eiropas vienotā 1435 mm standarta dzelzceļa savienojumu ar pārējo Eiropu. Aprēķināts, ka militārajai loģistikai miera laikā viens 40 vagonu vilciens var aizstāt septiņu kilometru garu militārās tehnikas konvoju.

Lai gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus Baltijas reģionam būtiski izbūvēt visus Rail Baltica projektā paredzētos infrastruktūras elementus, īstenojot pilnu projekta tvērumu. Tomēr, ņemot vērā vērienīgo izmaksu pieaugumu, nepieciešama projekta pakāpeniska īstenošana, nosakot prioritātes. Pirmo projekta kārtu plānots īstenot līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Transporta tīkla programmas (Trans-European Transport Network) regulā noteikto grafiku, izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu. Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti paredzēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu. Latvijā vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam. Līdz pilna projekta tvēruma izbūvei plānots izmantot esošā dzelzceļa nodalījuma joslu un posmā no Rīgas centra līdz Imantai vienu esošo 1520 mm sliežu ceļu plānots aizstāt ar 1435 mm sliežu ceļu. Pēc 2030. gada otrās Rail Baltica projekta kārtas izbūve atkarīga no finansējuma pieejamības. Kopējās pilna projekta tvēruma izmaksas saskaņā ar aplēsēm varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Sekmīgi piesaistot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) finanšu līdzekļus, Rail Baltica īstenošanai Baltijas valstīs jau nodrošināts finansējums 2,7 miljardu eiro apmērā, savukārt desmitajam projektu uzsaukumam projekts iesniedzis pieteikumu kopumā par vairāk nekā 2 miljardiem eiro. ES finansējums ārpus šiem finansējuma avotiem lielā mērā būs atkarīgs no sarunām par nākamo ES daudzgadu budžetu. Šobrīd Rail Baltica centrālais koordinators RB Rail AS kopā ar ieviesējorganizācijām analizē citus iespējamos finansēšanas avotus, tostarp privāto investoru piesaisti.

2024. gadā plānots būvēt jau 15% no Rail Baltica pamattrases visā Baltijā. Igaunijā uzsākta pamattrases izbūve 21 kilometru posmā, noslēguma stadijā ir būvniecības iepirkumi 50 kilometriem un šogad plānots izsludināt būvniecības iepirkumus vēl 30 kilometriem pamattrases. Līdz ar to pamatlīnijas apjoms, kam būs izvēlēts būvnieks sasniegs 102 kilometrus. Latvijā starptautiskā konkursā jau ir izvēlēts būvnieks un būvinženieris par vairāk nekā 200 kilometriem pamattrases un notiek sagatavošanas darbi būvniecībai dienvidu posmā, lai uzsāktu būvniecību pirmajiem 13 kilometriem. Lietuvā notiek pamattrases izbūve 29 kilometru garumā ar mērķi līdz gada beigām būvniecību uzsākt kopumā 70 kilometriem. Tāpat plānots uzsākt publiskā iepirkuma procedūras būvniecībai posmā Kauņa-Lietuvas robeža/Latvija (168 kilometri), kā arī atsevišķiem būvobjektiem posmā Kauņa-Lietuvas/Polijas robeža, lai paātrinātu būvniecības īstenošanu, iecerēts izsludināt apvienotos projektēšanas un būvniecības iepirkumus. Iepirkumi Rail Baltica infrastruktūras elektrifikācijai un vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu nodrošināšanai noris atbilstoši grafikam. Šobrīd Rail Baltica ieviešanā piedalās vairāk nekā 300 vietējie un starptautiskie uzņēmumi no visas Eiropas.

Projekta izmaksu pieauguma apstākļos noris darbs papildu finansējuma avotu piesaistīšanai, līdz šim primārajiem avotiem - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un valstu budžetu līdzfinansējumam. RB Rail AS kopā ar projekta partneriem izstrādā alternatīvā finansējuma stratēģiju. Rail Baltica ieviesējorganizācijas turpina darbu, lai uzlabotu projekta īstenošanu, nodrošinātu gan infrastruktūras elementu atbilstību nepieciešamajiem tehniskajiem parametriem, vienlaikus īstenošanu īstenotu iespējami īsos termiņos un ar samazinātām izmaksām. Izmaksu un ieguvumu analīzi veica Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS sadarbībā ar ārējiem starptautiskajiem konsultantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS "RB Rail" un par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar "Rail Baltica" dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tostarp nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, informē SM pārstāvji.

Piedāvātus priekšlikumus SM virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam.

SM informē, ka atbilstoši "RB Rail" veiktajai izmaksu-ieguvumu analīzei lielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.

Tāpat rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanai, Rīgas posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šā gada septembra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvei iztrūkst 570,857 miljoni eiro

LETA, 12.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29.maijā ielikts pamatakmens Rail Baltica Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā.

Termināļa būvniecība, kas sākās pagājušajā rudenī, ir sasniegusi pamatakmens ielikšanas posmu. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska, Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals, Rail Baltic Estonia vadītājs Anvars Salomets, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail vadītājs Marko Kivila, Zaha Hadid Architects pārstāvis un termināļa arhitektoniskā risinājuma autors Mičele Salvi, Merko Ehitus Eesti vadītājs Jāns Mē un KMG Infra vadītājs Indreks Pappels.

"Mēs esam sapņojuši par ātru savienojumu ar Eiropu kopš Lennarta Meri laikiem," atzīmēja klimata ministrs Kristens Mihals. "Šis gads ir nozīmīgs Rail Baltica būvniecībā. Papildus Ülemiste termināļa pamatakmens ielikšanai ir sākusies arī pamattrases būvniecība. Līdz šī gada beigām darbi būs uzsākti vienā trešdaļā jeb gandrīz 70 kilometrostrases, un gandrīz pusei, proti, 105 kilometriem būs noslēgti, būvniecības līgumi," viņš izcēla progresu. "Kvalitatīva savienojuma izveide rada daudz darba infrastruktūras sektorā, un, kad tā būs pabeigta, piedāvās būtisku jaunas iespējas Igaunijas cilvēkiem un ekonomikai."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica esošo saistību izpildei SM no valsts budžeta plāno piesaistīt 33,3 miljonus eiro

LETA, 25.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei Satiksmes ministrija (SM) plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.

SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.

Tādējādi SM plāno piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez PVN, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas stacijās.

Tāpat SM rosina veikt finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu, sacīja EDzL pārstāvji, komentējot inflācijas dēļ radušos indeksācijas izdevumus 39 miljonu eiro apmērā abām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām un kavētos maksājumus būvniekiem.

EDzL norādīja, ka patlaban "Rail Baltica" būvnieki saņem apmaksu par aktuālajiem darbiem, kā arī daļēji tiek sākti segt arī inflācijas dēļ radušies indeksācijas izdevumi.

Visas iesaistītās puses risina "Rail Baltica" finanšu plūsmas jautājumus, un ar būvniekiem notiek aktīvas un konstruktīvas sarunas par maksājumu grafika pārskatīšanu. Attiecīgi EDzL patlaban neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu.

EDzL skaidroja, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), piesakot konkrētās aktivitātes, tām tika rēķināta inflācijas rezerve, taču pandēmija un karš to daudzkārt palielināja.

Lai situāciju risinātu, Satiksmes ministrija (SM) starpinstitūciju saskaņošanā ir iesniegusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvdarbiem, kurā tiek skaidrota situācija un piedāvāti risinājumi, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskā un privātā partnerība (PPP) varētu būt visreālākais dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" finansēšanas avots, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"PPP modelis nesamazinās projekta izmaksas, taču tas ļautu maksājumus "izstiept" uz ilgāku laika periodu," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs sacīja, ka finansējumam varētu apsvērt Eiropas Savienības (ES) fondu pārdali, valsts obligāciju izlaišanu.

Igaunijā rosina Rail Baltica finansējuma deficīta segšanai piesaistīt privātu uzņēmumu līdzekļus 

Daļu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecībai nepieciešamā...

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka patlaban valdība par finansējumu vēl nedomā, jo sākotnēji nepieciešams izveidot projekta vadības komandu, tad saprast, cik lielā mērā projekts tiek realizēts, un pēc tam sāksies darbs pie finansējuma piesaistes.

Finanšu ministrs sacīja, ka līdz šim valdība visu laiku "Rail Baltica" projektu uztvērusi kā ES finansētu projektu ar valsts budžeta līdzdalību 15% apmērā, taču patlaban izrādījies, ka tas ir nacionālā finansējuma projekts ar milzīgu mērogu.

Patlaban projekts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) saņēmis 900 miljonus eiro, ir cerības saņemt vēl 900 miljonus eiro no CEF, informēja Ašeradens. Savukārt pārējais finansējums varētu būt jāmeklē valstij.

Ašeradens uzsvēra, ka līdz šim "Rail Baltica" bija "Satiksmes ministrijas rūpīgi glabāts noslēpums", un tikai tagad valdība sākusi saprast, kas ar to notiek.

"Kaut kādi cilvēki, kaut kur ir ļoti nopietni sadārdzinājuši šo projektu," teica Ašeradens.

Patlaban ir nepieciešams pārvērtēt projektu, saprast, kāpēc abu Rīgas staciju kopējās izmaksas sasniegušas 1,5 miljardus eiro, teica Ašeradens un norādīja, ka valdība šādu projektu nav apstiprinājusi. Tāpēc esot nepieciešams izanalizēt, ko un kā darīt.

"Projekta komandai būs jāstrādā pie izmaksu samazināšanas," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju lielā mērā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, tostarp uz bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), kurš nemitīgi papildināja projektu.

"Ja ministrs visu laiku saka, ka viss ir labi, ka tā ir ES nauda, tad nebija pamata neticēt. Jānis Vitenbergs (NA) bija pirmais satiksmes ministrs, kurš pērn pateica, ka nav labi," sacīja Ašeradens.

Ministrs pauda, ka primāri ir jākoncentrējas uz pamattrasi, jānodrošina savienojums starp Baltijas valstīm, bet pēc tam jāskatās, kā risināt Rīgas situāciju. Šobrīd Satiksmes ministrijai ir jāsagatavo budžeta pieteikums, pēc tam valdība vērtēs, ko var atļauties.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Saeima šodien plāno lemt pat opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

"Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ģenerālprokuratūra pārbaudē vērtēs Rail Baltic ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbības

LETA, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūrā jau 3.jūnijā sākta pārbaude par to, ka par projekta "Rail Baltic" ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei un "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka arī Saeima ceturtdien pēc opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" noteikti būs, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece dzelzceļa projekta "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača.

""Rail Baltica" noteikti būs. Par to mums nav šaubu," teica Malnača.

Viņa norādīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir apņēmušās panākt, ka līdz 2030.gadam visas trīs Baltijas valstis ir savienotas ar "Rail Baltica" līniju, taču šobrīd ir skaidrs, ka pilnā tvērumā projektu pagaidām nebūs iespējams realizēt, tāpēc tiek strādāts pie pirmās kārtas ieviešanas scenārija, kas paredz, piemēram, viena sliežu ceļa izbūvi, kā arī ne visu reģionālo staciju izbūvi uzreiz.

Tajā pašā laikā Malnača atzīmēja, lai gan tehniski projektu ir iespējams īstenot, jautājums ir par nepieciešamo finansējumu. "Ir ļoti daudz nezināmā saistībā ar šī projekta finansējumu," viņa atzīmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No piektdienas visa veida transportlīdzekļu satiksmei Rīgā atkal ir atvērta iepriekš dzelzceļa pārvada izbūves laikā slēgtā Emīlijas Benjamiņas iela, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" pārstāvji.

Attiecīgais ielas posms nedaudz vairāk kā gadu bija slēgts privātajam autotransportam Rīgas pašvaldības īstenotā Emīlijas Benjamiņas ielas pārbūves un "Rail Baltica" dzelzceļa pārvada izbūves laikā.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada izbūves darbus, sabiedriskā transporta pieturas abos virzienos no pagaidu vietām ir pārceltas uz jaunām un turpmāk atradīsies zem Emīlijas Benjamiņas ielas dzelzceļa pārvada.

Līdz jūlija vidum plānots pabeigt arī pilna platuma gājēju ietves izbūves darbus pārvada austrumu jeb Rīgas Centrālās stacijas pusē, bet šobrīd jau šobrīd gājēji var pārvietoties abās pārvada pusēs.

Vienlaikus, atjaunojot pilnvērtīgu satiksmi attiecīgajā zonā, likvidēta pagaidu gājēju pāreja pārvada ziemeļu pusē starp staciju un universālveikalu "Stockmann".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pilnā apmērā Rail Baltica līdz 2030.gadam nebūs uzbūvēts nevienā Baltijas valstī

LETA, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnā apmērā dzelzceļa "Rail Baltica" projekts līdz 2030.gadam nebūs uzbūvēts nevienā Baltijas valstī, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētāja vietniece Kitija Gruškevica.

"Es tiešām ticu, ka daļu no šī projekta varētu realizēt [līdz 2030.gadam], bet pilnā apmērā līdz 2030.gadam ne Lietuvā, ne Latvijā, ne Igaunijā noteikti šī trase nebūs uzbūvēta. Taču mēs strādājam, lai funkcionāli savienotu Baltijas valstis līdz 2030.gadam," teica Gruškevica.

Jautāta, vai, neīstenojot dzelzceļa projektu noteiktajā termiņā, no Eiropas Savienības puses varētu būt kādas sankcijas, "RB Rail" pārstāve norādīja, ka risks ir zaudēt finansējumu. "Lielākais sods būs, ja mēs to tiešām neizdarīsim. Mēs varam zaudēt piesaistīto finansējumu un tas, kas ir ieguldīts, mums būtu jāatmaksā," piebilda Gruškevica.

Tāpat viņa norādīja, ka "Rail Baltica" projektam ir trīs prioritātes - ar dzelzceļu savienot Baltijas valstis, pēc iespējas agrāk nodrošināt NATO militārās mobilitātes koridoru, kā arī domāt par ieguvumiem tieši Latvijai. "Skaidrs, ka šo projektu ir pēc iespējas jāizmanto Latvijas labumam. Tātad mums ir jāpieslēdz arī Rīga, lidosta un ir ļoti būtisku pieslēgt arī reģionālās stacijas," sacīja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) 22.aprīlī parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par 51,55 miljonu eiro finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" militārās kapacitātes stiprināšanai, informēja ministrijā.

Tostarp būtiskākās līgumā ietvertās aktivitātes ir "Rail Baltica" divējādas pielietojamības tilta pār Daugavu pirmās fāzes būvniecība un būvuzraudzība, jauna divlīmeņa šķērsojuma izveidei pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados, norāda ministrijā.

Būvdarbu laikā plānots izbūvēt balstus tilta pamatkonstrukcijas izveidei, kas sastāvēs no septiņiem balstiem upē un diviem gala balstiem. Prognozēts, ka tilta būvprojektu pabeigs šī gada beigās, un izbūvi sāks nākamajā būvniecības sezonā.

Apvienotais tilts pār Daugavu ir daļa no "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras pamatlīnijas un viens no komplicētākajiem "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniekiem kopš februāra nav maksāts par Rail Baltica abām starptautiskajām stacijām

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniekiem kopš februāra nav maksāts par "Rail Baltica" abām starptautiskajām stacijām, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījumā informē, ka par abām starptautiskajām "Rail Baltica" stacijām - Rīgas lidostā un Rīgas centrālajā stacijā - būvniekiem nav maksāts kopš februāra.

"Nekā personīga" atzīmē, ka pirms vairākiem gadiem noslēgtie līgumi ar būvniekiem iekļauj cenu indeksāciju, taču netika paredzēts, ka inflācija būs 20-30%. "Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no "Eiropas dzelzceļa līnijām", gan Satiksmes ministrijas, bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt," vēsta raidījums, piebilstot, ka sadārdzinājums ir ignorēts ilgāku laiku un patlaban sasniedz 39 miljonus eiro.

"Tas, ko prasa būvnieki, ir pamatoti, jo darbi ir izpildīti", norāda "Eiropas dzelzceļa līnijas" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Galvenais nosacījums Rail Baltica projektā ir līdz 2030.gadam izbūvēt pamata līniju

LETA, 24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais nosacījums "Rail Baltica" projektā ir līdz 2030.gadam izbūvēt pamata līniju, un tā ir līnija, kas ved no Tallinas līdz Polijas robežai, intervijā aģentūrai LETA teica Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora, kurā ietilpst arī "Rail Baltica", koordinatore Katrīna Trautmane.

"Ja tas netiek īstenots, tad mēs zaudējam savienojumu ar Poliju un pa "Rail Baltica" nav iespējams doties uz Varšavu," papildināja Trautmane.

Komentējot "Rail Baltica" pamata līnijas savienojumu ar Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un Rīgas lidostu, viņa pauda cerību, ka tiks panākta vienošanās par galveno "Rail Baltica" līniju un starpposma savienojumu ar Rīgu, lai tad projekta otrajā posmā pabeigtu Rīgas loku.

"Jautājums ir par laiku un naudu. Protams, ja Latvijas valdība vēlas to [Rīgas loku] redzēt tagad, tad to var darīt, bet tad tai par to ir arī jāmaksā," sacīja Trautmane.

Viņa piebilda, ka 2030.gads funkcionējošai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai ir noteikts termiņš, un tas ir noteikts arī tāpēc, lai vienā mirklī beigtu diskusijas, jo arī tajās ir pazaudēts daudz laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina parlamentāro izmeklēšanu par Rail Baltica projekta virzībā pieļautajām kļūdām

LETA, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" kopā 34 deputāti rosina izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Komisijas izveidošanas mērķis būtu apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāju uz laiku iecelts Ēriks Diļevs

Db.lv, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. maijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) dalībnieku sapulcē par valdes priekšsēdētāju uz laiku iecelts līdzšinējais Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS Latvijas filiāles vadītājs Ēriks Diļevs, informē Satiksmes ministrija.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpās no amata šī gada 27. aprīlī personisku iemeslu dēļ.

Ē. Diļevs valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs no 3. maija līdz brīdim, kad tiks iecelts jauns EDzL valdes priekšsēdētājs, kas tiks izvēlēts, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru (konkursu) normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

“Ērika Diļeva ilggadīgā pieredze Rail Baltica projektā ir būtisks aspekts, lai nodrošinātu EDzL darbību līdz jaunas uzņēmuma valdes iecelšanai. Satiksmes ministrijas vārdā vēlos pateikties Kasparam Vingrim par ieguldījumu Rail Baltica projekta īstenošanā Latvijā, izveidojot labu pamatu uzsākto darbu turpināšanai. Novēlu veiksmi jaunajos profesionālajos izaicinājumos”, pauž Satiksmes ministrijas valsts sekretāra p.i. Ligita Austrupe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pie pozitīvākā scenārija Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica" cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevar pagūt izbūvēt, 24.martā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās "Rail Baltica" projektam pēc sešiem gadiem un kur tam ņemt naudu. Dokuments ir ierobežotas pieejamības.

Ziņojumā SM piedāvā izvēlēties variantu, kurā jau pirmajā kārtā "Rail Baltica" trase ietvertu savienojumu ar abām Rīgas stacijām - centrālo un lidostas, taču Eiropas standarta sliedes nešķērsotu visu galvaspilsētu.

"De facto" zināms, ka SM piedāvātais scenārijs paredz, ka vilciens, ienākot no Igaunijas puses, šķērso Daugavu netālu no Salaspils un pie Misas būtu atzars, pa kuru tas nogrieztos uz Rīgas lidostu un tālāk ieietu Rīgas Centrālajā stacijā, bet tad veiktu šo ceļu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinātu kustību uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību Rere Ineco. Līguma laušana saistīta ar viena uzņēmumu apvienības dalībnieka maksātnespēju un otra nevēlēšanos pārņemt saistības.

Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšana pēc atklāta starptautiska konkursa 2022. gada novembrī tika uzticēta personu apvienībai Rere Ineco, ko veidoja SIA Apex building (iepriekš Rere vide) un Ingenieria Y economia del Transporte S.M.E M.P., S.A. Ineco.

Uzņēmumam APEX building 2024. gada 14. martā pasludināts maksātnespējas process. Šādos gadījumos līgums ļāva to pāratjaunot un visus līgumā paredzētos darbus uzticēt otram apvienības dalībniekam, taču Ineco neuzņēmās šīs saistības. Eiropas Dzelzceļa līnijas šobrīd izvērtē vairākus scenārijus turpmākām darbībām, lai turpinātu reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu.

Līdz šim ir izstrādāti 17 Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojekti minimālajā sastāvā, saņemtas būvatļaujas un tehniskie noteikumi no iesaistītajām pusēm, no tām 11 stacijām iesākti darbi nepieciešamajām inženierizpētēm un pilnvērtīga būvprojekta izstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.

Valsts kontrolē (VK) norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.

Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.

Līdz rudenim cer izdomāt, kur rast finansējumu Rail Baltica projektam 

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam,...

VK norāda, ka ES dalībvalstu sarunas par 2028.-2034.gada Daudzgadu finanšu shēmu sāksies 2025.gadā, un nav zināms, vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vispār tiks turpināts pēc 2027.gada un, cik daudz naudas būs pieejams, ja tas turpināsies, un kāda būs līdzfinansējuma likme.

VK atzīmē, ka atbilstoši ES finansēšanas noteikumiem ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas - aptuveni 500 miljoni eiro gadā - nevar tikt finansētas no ES fondiem, kas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāparedz Baltijas valstu nacionālajos budžetos. Turklāt projekta budžetā nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa ekspluatācijas sākšanai nepieciešamajiem vilcieniem starptautiskajiem vai reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem.

Pēc Satiksmes ministrijas datiem, Baltijā nepieciešami aptuveni 23-25 reģionālie vilcieni, kuru iegādes izmaksas būtu 300 miljoni eiro. VK norāda, ka 2024.gada vasarā neviena no trim valstīm vēl nav sākusi šo vilcienu iepirkumu vai izlēmusi par alternatīvu pieeju.

Finansējuma palielinājums no valstu budžetiem, saņemot valsts aizdevumu, projekta pušu ieskatā ir visreālākā alternatīva finansēšanas iespējām, norāda VK, piebilstot, ka budžeta palielinājums "Rail Baltica" finansēšanai patlaban nav paredzēts nevienā no triju Baltijas valstu budžeta stratēģijām.

Ziņojumā teikts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas nav tieši iesaistījušās finansējuma piesaistē "Rail Baltica" projekta īstenošanai, un to rīcībā nav aktuālākās informācijas. Piemēram, Latvijas Finanšu ministrija galvenokārt pārrauga Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu un ar to saistīto valsts līdzfinansējuma izlietojumu, taču līdz 2024.gadam tā joprojām strādāja ar novecojušu projekta budžetu no 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīzi, ko iesniedza Satiksmes ministrija.

Tikmēr Igaunijas Finanšu ministrija ir nedaudz vairāk iesaistījusies projektā, taču ministrijas pārstāvji kontroles iestādēm norādījušas, ka viņiem nav aprēķinu no Klimata ministrijas par naudas summu, kas vēl ir nepieciešama projekta pabeigšanai. Arī Lietuvā Finanšu ministrijā norādīts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, kāds ir projekta budžeta pieaugums, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai.

Lai iekļautu nepieciešamos līdzekļus nākamajās budžeta stratēģijās, Igaunijā Finanšu ministrijai šīs aplēses ir nepieciešamas līdz 2024.gada augustam. Lietuvā Finanšu ministrijā minēts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, cik pieaudzis viss projekta budžets, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai. Savukārt 2024.gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā tika iesniegta valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027.gadā.

VK norāda, ka līdz 2024.gada februārim projektam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķirti aptuveni 2,4 miljardi eiro un vēl 2,1 miljards eiro tiek lēsts no pieteikšanās kārtām 2021.-2027.gada Daudzgadu finanšu shēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā - uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpjas no amata, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Pēc projektā kopumā nostrādātiem desmit gadiem, K. Vingris kapitāldaļu turētājam - Satiksmes ministrijai - iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.

K. Vingris uzņēmumu vadījis gandrīz piecus gadus.

"No pavisam nelielas kapitālsabiedrības, to izveidojot, uzņēmuma funkcijas un atbildība ir augusi līdz tam, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas ir apjomīgākais būvdarbu pasūtītājs valstī," uz paveikto atskatās K. Vingris. "Mainīgos un sarežģītos apstākļos, nenoteiktībā par finansējuma plūsmu, esam nodrošinājuši nekustamo īpašumu atsavināšanu, kas tagad pabeigta vai ir procesā vairāk nekā 100 kilometriem trases, mūsu atbildībā esošo objektu projektēšanu, būvniecību. Šī gada nākamais lielais projekta attīstības posms būs pamattrases būvdarbi. Būvdarbu vadīšana, jo sevišķi Rail Baltica projektā, ir izaicinoša, un nebaidos teikt, ka Eiropas Dzelzceļa līnijās ir viena no labākajām būvniecības pasūtītāja puses komandām šajā valstī."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāra vietnieka amata pienākumi Rail Baltica projekta jautājumos uzticēti Kristīnei Malnačai, kura izvēlēta Satiksmes ministrijas (SM) rīkotā atklāta konkursa rezultātā un atzīta par atbilstošāko.

Malnača amatu pienākumus sāks pildīt šī gada 3. jūnijā. “Kristīnes Malnačas līdzšinējai ilggadīgai pieredzei Rail Baltica projektā ir būtiska nozīme centralizētas projekta pārvaldības modeļa ieviešanai un SM stratēģiskās lomas stiprināšanai. Novēlu izturību un veiksmi jaunajā amatā!” saka SM valsts sekretāra p.i. Ligita Austrupe.

Kristīnei Malnačai ir ilggadēja pieredze transporta nozarē un starptautisku projektu vadībā. Viņa līdz šim strādājusi par uzņēmuma RB Rail AS Rail Baltica globālā projekta stratēģijas un ekonomikas departamenta vadītāju. K. Malnačai ir transporta infrastruktūras sistēmas maģistra grāds, kas iegūts Perdjū Universitātē (Purdue University, ASV), maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē, kā arī bakalaura grāds ekonomikā, kas iegūts Rēzeknes Augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru