Jaunākais izdevums

Iemūrēts pamatakmens uzņēmuma SIA Rāmkalni Nordeco jaunās sukāžu ražotnei, informē kompānijas pārstāvis Uldis Janušs.

SIA Rāmkalni Nordeco sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ir apguvis Eiropas projektu Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana ietvaros. Kopējās investīcijas pārtikas ceha būvniecībai ES projekta ietvaros ir 2,457 miljoni eiro. Paredzams, ka jaunā ražotne darbu sāks nākamā gada pavasarī.

Uzņēmums kopš 2010. gada, kad Rāmkalnu tehnoloģe Mairita Krīgere sāka pirmos izmēģinājumus sukāžu žāvēšanā, ir strauji attīstījies un šobrīd pārstrādā vairāk nekā 50 tonnas ogu un dārzeņu gadā.

Projekta īstenošana ļaus ogu un dārzeņu pārstrādes apjomus palielināt līdz pat 360 tonnām gadā. Ar jaunās rūpnīcas jaudu uzņēmums varēs nodrošināt sukāžu un sīrupa pieprasījumu gan Latvijā, gan ārpus tās, stāsta U. Janušs. Uzņēmums izejvielas iepērk no Latvijas zemniekiem, tādā veidā tieši atbalstot lauku attīstību.

Jaunajā rūpnīca tiks gatavotas sukādes, sīrupi, sulas un pastilas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rāmkalni Nordeko jaunajai ražotnei iegādāsies iekārtas

Žanete Hāka, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Rāmkalni Nordeco izsludinātais iepirkums par ražošanas iekārtu iegādi, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums iegādāsies dārzeņu griezējmašīnu un kuteri 7 litru apjomā, kā arī ābolu mizojamo un griežamo iekārtu. Ābolu griežamās iekārtas ražībai jābūt 70-100 kilogrami stundā.

Par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar zemāko cenu. Konkursā piedalījās trīs pretendenti, bet uzvarējis SIA Grandus. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 9588,96 eiro.

Iepirkums tiek īstenots sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada novembrī iemūrēts pamatakmens uzņēmuma SIA Rāmkalni Nordeco jaunās sukāžu ražotnei, informē kompānijas pārstāvis Uldis Janušs.

SIA Rāmkalni Nordeco sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ir apguvis Eiropas projektu Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana. Kopējās investīcijas pārtikas ceha būvniecībai ES projekta ietvaros ir 2,457 miljoni eiro. Paredzams, ka jaunā ražotne darbu sāks pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rāmkalni Nordeco saražotās dažādu ogu sukādes piedāvā ne vien vietējā tirgū, bet arī eksportā, kur šādā veidā apstrādāti augļi ir pārsteigums

Rāmkalni pastāv jau 13 gadus, un kompānijas pirmsākumi saistās ar laivu nomu, krodziņu un rodeļu trasi. Ar to bizness iesākās, bet līdz ar krīzi radās jautājums – būt vai nebūt. Tika pieņemts lēmums biznesu turpināt un attīstīt. «Sākām ar dažādām lietām – kūpinājām vistas un gaļu, ražojām saldējumu, pelmeņus un arī sukādes. Skatījāmies, kas ir perspektīvākais, un uz to koncentrējām uzmanību. Tās ir sukādes. Tās man ir interesantākā tēma, turklāt var nodarboties arī ar lauksaimniecību, kas man kā juristam pēc izglītības, bet zemniekam sirdī ļoti patīk,» stāsta Viktors Grūtups, SIA Rāmkalni Nordeco līdzīpašnieks. Ogu sukāžu ražošanas virziens nodalīts atsevišķi, uz tā bāzes ir izaugusi kompānija SIA Rāmklani Nordeco.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājai SIA Rāmkalni Nordeco notikušas izmaiņas valdē un vienlaikus ir pieņemts darbā arī jauns kompānijas direktors, sacīja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Pēc viņa teiktā, līdzšinējais valdes loceklis Andris Kikusts kopš šīs dienas vairs nav Rāmkalnu Nordeco valdē, savukārt viņa vietā uzņēmuma valdē šodien ir iecelts Kaspars Timermanis. Tāpat kompānijai ir iecelta arī jauna direktore Sigrija Bernsone, kurai ir atbilstoša pārtikas tehnologa izglītība un pieredze. «Līdz šim direktors mums bija arī valdes loceklis, tagad mēs veicām nelielas izmaiņas, valdē ieceļot atsevišķu cilvēku, kas ir vairāk formāli, savukārt direktora amata pienākumus pilda cits cilvēks,» paskaidroja Grūtups.

Rāmkalnu Nordeco īpašnieks teica, ka attiecīgās izmaiņas bijušas labu nodomu vadītas, pieņemot darbā direktoru ar pieredzi attiecīgajā jomā, kurš ir gatavs īstenot Rāmkalnu Nordeco uzstādītos mērķus. «Tā kā mēs augam un aktīvi apgūstam arī eksporta tirgus, tad mēs skatāmies, ka mums vajag stiprināt savu komandu, un tieši tāpēc mēs to izdarījām. Tā ka izmaiņas viennozīmīgi ir pozitīvas,» teica Grūtups, piebilstot, ka kompānija šogad ir sākusi eksportu uz vairākiem jauniem tirgiem un aktīvi turpinās ārvalstu tirgu apguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rāmkalni Nordeco būvēs jaunu ražotni

Žanete Hāka, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies ražošanas uzņēmuma Rāmkalni Nordeco iepirkums par jaunas ražotnes būvniecību, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Rāmkalni Nordeco ir daļa no atpūtas parka Rāmkalni, kas ražo sukādes, pastilas, sulas un sīrupus, kā arī kūpinājumus, pelmeņus un saldējumu.

Iepirkumā tika saņemti trīs piedāvājumi un uzvarējusi SIA Kvadrum. Kopējā līgumcena ir 1,195 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotāja «Rāmkalni Nordeco» šogad plāno sākt realizēt produkciju jaunos tirgos Āzijā un Eiropā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas īpašnieks Viktors Grūtups.

«Ir pāris eksporta tirgi, kuros mums drīzumā vajadzētu startēt. Tie ir Āzija, Eiropa, tajā skaitā Skandināvijas valstis, un mazliet Tuvie Austrumi, kur mēs ceram un gaidām piesaistīt jaunus tirgus. Esam par visu jau vienojušies, bet atlicis nokārtot pēdējās formalitātes,» sacīja Grūtups, piebilstot, ka viens no jaunajiem eksporta tirgiem būs Ķīna. Līdz ar jauno eksporta tirgu piesaisti produkcijas eksporta īpatsvars augs.

Viņš piebilda, ka jaunajos tirgos iecerēts realizēt sukādes, tostarp arī glazētas sukādes šokolādē jaunos iepakojumus, kas jau pieejamas vietējā tirgū.

Grūtups atgādināja, ka uzņēmums esošie realizācijas tirgi ir Lietuva, Igaunija, Beļģija, Nīderlande, Vācija, Norvēģija, kā arī uzņēmums eksportē arī uz Japānu. Līdz ar to Āzijas kā reģiona apguve uzsākta jau iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs Rāmkalni Nordeco plāno ieiet Polijas tirgū un izvērsties Āzijā.

Rāmkalni Nordeco projektu vadītājs Mārtiņš Pauls Db.lv pavēstīja, ka Polija ir stratēģiski svarīgs tirgus. Tajā ir 40 miljoni iedzīvotāju un, ja tajā izdotos iekļūt, būtiski pieaugtu sukāžu rūpnīcas ražošanas apjomi. Ar sukādēm esam pārklājuši visu Baltiju, neskatāmies vairs uz katru valsti atsevišķi, bet kā uz vienotu tirgu, klāsta M. Pauls. Var tikt iekšā gan lielākajos tīklos, gan arī mazajos veikaliņos, tikai jāiet un jārunā, viņš piebilda. Uzņēmums arī nodarbojas ar nepieciešamo ogu un augļu audzēšanu.

Kā atklāja M. Pauls, cidonijas iedēstītas 18 ha platībā un tiek plānots novākt 5 t cidoniju no viena hektāra. Pērn ievāktas 30 tonnas cidoniju. Pēdējos gados esot vērojams vesels cidoniju audzēšanas vilnis, daudzi izvēlas tās audzēt. Ķirbji iedēstīti 2,5 ha un plānots izaudzēt līdz 25 t ķirbju. Rabarberi iedēstīti 5 ha un plānots novākt 5 t/ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zināmi latviešu valodai draudzīgākie uzņēmumi

Lelde Petrāne, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 27.novembrī, Tieslietu ministrijā tika apbalvoti 26 apkalpojošās sfēras uzņēmumi – akcijas Latviešu valodai draudzīga vide laureāti.

Akcijas mērķis ir noteikt, kuros apkalpojošās sfēras uzņēmumos vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne.

Valsts valodas centrs organizē akciju laikā no 2015.gada maija līdz septembrim. Tā notiek ceturto gadu pēc kārtas.

Šā gada akcijas laureātu saraksts:

SIA Kusman 14 kafejnīca Ostas 23;

SIA IMIga kafejnīca Panna;

SIA BODOSE krogs-restorāns Pie brāļa;

SIA Mārtiņklīvi T veikals Mārtiņklīvi;

SIA Valmiermuižas pils krogs Valmiermuižas alus virtuve;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākuma ietvaros šodien atklāts Latvijas nacionālais stends Ķīnas pilsētā Ninbo, kā arī Latvijas paviljons.

Latvijas nacionālajā stendā pārstāvēti dažādu nozaru uzņēmumi – Yayoi aksesuāri, Munio Candela sveces, Libertu bērzu sulas dzirkstošais vīns, Nella Ulla saldumi, Rāmkalni sukādes, Pinumu pasaule, Baltic Dairy Farm produkti, 55 marites tējas u.c. Nacionālajā stendā Latvijas produkti būs apskatāmi un nogaršojami kopumā četras dienas.

Tāpat šodien tika atklāts Latvijas paviljons, kas ir ilgtermiņa izstāžu zāle, kur apskatāmi Latvijas produkti. Tajā šobrīd pārstāvētas Cido sulas, Rāmkalni sukādes, Nella Ulla šokolāde, dažādu uzņēmumu zivju konservi, an&angel dizaina trauki u.c. produkti. Šis paviljons tiks regulāri papildināts ar Latvijas produktiem un uzņēmēji var pieteikties savai dalībai tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Augļu pastilas un sukādes uzņēmumā Rāmkalni

Žanete Hāka, 22.08.2014

Sākotnēji ogas tiek žāvētas speciālos nodalījumos. Žāvēšanas laiks katram ogu veidam ir ļoti dažāds. Dzērvenes ar cukuru tiek jauktas attiecībā 1:1.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rāmkalni patlaban plāno paplašināt darbību, būvējot jaunu sukāžu ražošanas rūpnīcu, lai varētu produkciju piedāvāt arī ārvalstu tirgiem, stāsta kompānijas pārstāvis Mārtiņš Pauls.

Uzņēmuma ceļš dažu gadu laikā no sākuma līdz pašreizējam brīdim nav bijis rožains, stāsta kompānijas pārstāvji – kompānijas galvenā tehnoloģe sukādēs Mairita Krīgere darbu sāka viena - no nulles. «Piesakoties uzņēmumā darbā, nekā nezināju - nolēmu tikai apskatīties grāmatā, kā gatavo sukādes – izlasīju, ka žāvē citrona miziņas un tā bija visa mana gudrība,» viņa smej. «Mēģināju vienu reizi, vairākas reizes un pie 101. reizes jau sāku nolaist rokas, taču īpašnieks stāvēja blakus un teica – Mairita, nepadodies. Tas arī bija stimuls turpināt mēģināt, jo kāds gaida no tevis rezultātu. Un beigās arī izdevās».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krūmcidoniju platības Latvijā pēdējos desmit gados palielinājušās vairāk nekā četras reizes, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Audzētāji neslēpj – vēl ir, kur plesties, taču jādomā par jauniem eksporta tirgiem un augļu pārstrādi. Pieprasījums pēc cidonijām ir lielāks nekā piedāvājums, DB stāsta Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā pārstāvis, uzņēmuma SIA Cooperative valdes priekšsēdētājs Nauris Jurgenbergs. Šobrīd cidonijas ir vajadzīgas un pieprasītas, bet jādomā, lai nenonāktu līdz pārprodukcijai. Tirgus attīstās, krūmcidoniju platības ir augošas un, visticamāk, vēl augs, paredz N. Jurgenbergs. Viens no motivējošiem pasākumiem ir Eiropas Savienības atbalsts stādījumu ierīkošanai, ko izmanto lauksaimnieki.

«Interese darboties ir ļoti liela. Cilvēki vairs negrib iznomāt savus laukus lielajām saimniecībām, bet meklē iespējas pašiem saimniekot savā zemē un audzēt produkciju,» zina teikt N. Jurgenbergs. Viņam piederošais Cooperative cidonijas pārstrādā jau trīs gadus – pirmajos divos gados uzņēmums orientējās uz cidoniju iepirkšanu un pakalpojumu sniegšanu sadarbības partneriem, bet šogad jau sākta sīrupu un sukāžu ražošana.Biedrība apvieno cidoniju audzētājus un pārstrādātājus, taču, kā uzsver N. Jurgenbergs, labprāt savās rindās redzētu arī inženierus, kas varētu meklēt risinājumus augļu novākšanas mehanizēšanai. Tā šobrīd ir nozīmīga problēma nozarē, jo ar cidoniju novākšanas mehanizāciju neviens īpaši nav nodarbojies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krūmmelleņu platības jau sasniegušas teju 300 ha, un tas ir piecas reizes vairāk nekā 2008. gadā, kad tās audzēja 54 ha platībā. Visvairāk krūmmellenes audzē Jelgavas, Alūksnes, Lielvārdes, Kocēnu, Apes un Ogres novados. Pēdējos gados zemnieki aktīvi pievēršas to audzēšanai, taču ir jārēķinās, ka tas prasa nopietnas investīcijas.

Rentabla oga

Apes novada Gaujienas pagastā jau vairāk nekā 20 gadus aktīvi saimnieko Gundega Sauškina (SIA Very Berry), audzējot lielogu dzērvenes, krūmmellenes, zemenes un citas ogas. «Mēs joprojām mācāmies, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte mācās kopā ar mums, un situācija ar ražību lēnām uzlabojas,» teic uzņēmēja. Taču joprojām ir daudz nezināmo – gan augsnes sastāvs, gan mainīgie laikapstākļi, kas ir viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Prezidentūras suvenīri parlamenta viesiem tapuši pašmāju ražotāju rokām

Lelde Petrāne, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas ieraksti ar latviešu dziesmām un pašmāju uzņēmumos darinātas rotas, pagatavoti saldumi, dzērieni un dizaina priekšmeti - šādus Latvijas suvenīrus saņems Saeimas viesi, kuri šajā pusgadā ieradīsies Rīgā uz parlamentārajām konferencēm, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai popularizētu Latvijas dizainu, suvenīru autori ir jauni mazie uzņēmēji un mākslinieki, kuri mūsu valstij tradicionālo mākslu, mūziku un produktus piedāvā mūsdienīgā veidolā.

Aproču pogas un auskari ar prezidentūras logo ir Valmieras mākslinieču māsu Špatu darināti, savukārt papīra vējdzirnavas visu dalībvalstu karogu krāsās ir dizainera Riharda Funta veidots suvenīrs.

Parlamenta viesiem tiks arī dāvinātas Ilzes Garančas no Latvijas ogām un žāvētiem augļiem pagatavotās šokolādes konfektes, Libertu bērzu sulas degvīns, kā arī žāvētas dzērvenes no uzņēmuma Rāmkalni.

Tāpat Saeimas viesus priecēs kora Nāc līdzās!, kurā dzied jaunieši ar īpašām vajadzībām, mūzikas disks, kā arī latviešu tautasdziesmu izlase 17 ārvalstu komponistu apdarēs jauniešu kora Kamēr… izpildījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gada preču zīmes 2018 apbalvojumus saņem Printful un Pupuchi

Zane Atlāce - Bistere, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rāmkalnos, 16. jūlijā tiks atklāta jaunā sukāžu ražotne, informē Rāmkalnu pārstāvis Uldis Janušs.

Tajā tiks ražotas sukādes, pastilas, sīrupi, kā arī tiks ieviesti vairāki jaunumi, tostarp sukādes šokolādes glazūrā un dažādi bezalkoholiskie dzērieni.

Ražotnes pamatakmens tika ielikts pagājušā gada valsts svētkos - Lāčplēša dienā, 11. novembrī. Tā tapusi ar SEB bankas un ES struktūrfondu atbalstu Lauku atbalsta dienesta programmā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana. Jaunā ražotne ļaus septiņkārt palielināt ražošanu - no esošajām 50 tonnām līdz 380 tonnām saražoto sukāžu gadā. Sākotnēji tajā strādās 30 darbinieki, bet nākotnē plānots skaitu palielināt. Ražošanas ēka kopā ar saldētavām aizņem 1800 kvadrātmetru lielu platību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs Rāmkalni Nordeco, kura īpašnieks ir Viktors Grūtups,pagājušajā gadā strādāja ar 2,011 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 10,6 reizes - līdz 56 082 eiro. Uzņēmums plāno attīstīt un palielināt noieta tirgu Latvijā, kā arī palielināt eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka šogad visaktīvāk finansējusi lauksaimniecības nozari

Dienas Bizness, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, Latvijas uzņēmēji cenšas optimizēt izmaksas un ir piesardzīgi, gan plānojot investīcijas, gan ņemot aizņēmumus bankās. Pirmajā pusgadā SEB banka kredītos ir izsniegusi 208 miljonus eiro, no kuriem 87% saņēma tieši uzņēmēji. Tomēr kopumā privātpersonu un uzņēmēju kreditēšanai šogad SEB banka paredzējusi 750 miljonus eiro, informē bankā.

Pirmā pusgada laikā SEB banka uzņēmumiem izsniegusi aizdevumus 180 miljonu eiro apmērā, no tiem 105 miljoni piešķirti lielajiem uzņēmumiem, bet 75 miljonus saņēmuši mazie un vidējie uzņēmēji. Līdzekļus uzņēmēji plānojuši ieguldīt ražošanas attīstībā un investīcijas projektu īstenošanā.

«Mazie un vidējie uzņēmumi vairāk orientējas uz vietējo tirgu, tādēļ to dzīvotspēja un attīstības iespējas ir atkarīgas gan no iekšēja patēriņa, gan no valsts ekonomikas izaugsmes. Šogad pēc SEB bankas prognozēm IKP pieaugums varētu būt 2,4% vai pat mazāks. Iedzīvotāju pirktspēja turpinās uzlaboties, bet pieaugums būs mazāks nekā pērn. Ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās rezultātā, uzņēmēji cenšas optimizēt resursus un rūpīgi izvērtē katru investīciju lēmumu. Pirmajā pusgadā uzņēmumiem esam izsnieguši 180 miljonus eiro, ko vērtējam kā salīdzinoši nelielu līdzekļu apjomu. Kopumā kreditēšanai šogad esam paredzējuši līdz pat 750 miljoniem eiro, ko esam gatavi izsniegt piešķirt saviem klientiem, lai atbalstītu viņus savu mērķu sasniegšanā. Esam gandarīti ar lauksaimnieku augsto aktivitāti un sagaidām, ka arī citu nozaru pārstāvji kļūst aktīvāki, kad būs pieejamas jaunā plānošanas perioda ES struktūrfondu programmas,» norāda SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju demonstrē starptautiskā pārtikas izstādē Vācijā

Žanete Hāka, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Testēšanas laboratorijas J.S. Hamilton Poland filiāles izveidē Rīgā investē 150 000 eiro

Dienas Bizness, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 150 tūkstošus eiro laboratorijas izveidē, šonedēļ Rīgā darbu sākusi SIA J.S. Hamilton Baltic, kas ir neatkarīgās testēšanas laboratorijas J.S. Hamilton Poland filiāle Baltijas valstīs, teikts paziņojumā medijiem.

Uzņēmuma piedāvātais izejvielu, pārtikas, kosmētikas un iepakojuma materiālu testēšanas veidu klāsts ir lielākais Latvijā un Baltijas valstīs. SIA J.S. Hamilton Baltic mērķis ir būt pieejamākai laboratorijai Baltijā, nodrošinot plašu un patiesu testēšanu, kas nepieciešama produkcijas eksportam un importam Latvijā, Baltijā.

Starptautiskās laboratorijas J.S. Hamilton Poland pārstāvniecība Latvijā darbojas kopš 2012. gada, taču pamatojoties uz pieprasījumu pēc ātrākām un daudzveidīgākām analīzēm, pieņemts lēmums veidot pilnībā aprīkotu mikrobioloģijas laboratorijas filiāli Baltijas valstīs, iekārtojot to Rīgā. Līdzšinējās J.S. Hamilton Poland laboratorijas pārstāvniecības Rīgā lielākie klienti ir uznēmumi Lielzeltiņi, Putnu fabrika Ķekava, Rāmkalni, Silvanols, Food Union, Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne, Iecavnieks&Co, Rēzeknes gaļas kombināts un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Arī nākamgad izstādē Tallinn FoodFest plāno veidot Latvijas uzņēmumu kopstendu

Žanete Hāka, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Tallinn FoodFest izstādes organizatori jau ir apkopojuši informāciju par šī gada apmeklētāju un dalībnieku skaitu, trīs izstāžu dienu laikā to apmeklēja 7040 nozares profesionāļi, pastāstīja Kristīne Korpilahti, SIA Floriance valdes locekle un oficiālā Tallinn FoodFest pārstāve Latvijā.

Izstādes FoodFest mērķauditorija ir, galvenokārt, B2B apmeklētāji. Izstādes organizatori pievērš uzmanību un strādā pie tā, lai izstādes Tallinn FoodFest apmeklētu veikalu ķēzu menedžeri, HoReCa nozaru pārstāvji, izplatītāji un citi B2B profesionāļi. Tas dalībniekiem sniedz iespēju meklēt sadarbības partnerus, izplatītājus un jaunas tirdzniecības vietas.

Tallinn FoodFest izstādē piedalījās 198 dalībnieki, kuru vidū bija 35 dalībnieki no ārvalstīm: Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Itālijas, Dānijas un Lielbritānijas. Jau otro gadu Tallinas pārtikas nozares izstādē uzņēmums SIA «Floriance» - Tallinn FoodFest un FoodFest oficiālais pārstāvis Latvijā, organizēja Latvijas uzņēmumu kopstendu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Ražotāji no Latvijas piedalās bioloģiskās pārtikas izstādē Vācijā

Monta Glumane, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12.līdz 15. februārim Nirnbergā, Vācijā norisinās starptautiskā bioloģiskās lauksaimniecības izstāde un kongress "BioFach 2020", kurā piedalās arī ražotāji no Latvijas.

Izstādē "BioFach 2020" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nodrošina dalību nacionālajā stendā 12 Latvijas bioloģiskās pārtikas ražotājiem: AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Milzu", SIA "LAT EKO FOOD", AS "Tukuma piens", SIA "Rāmkalni Nordeco", SIA "Kārumu fabrika", SIA "Ricberry", SIA "Pharmeko Lettland", SIA "L.Ē.V./Ekstraktu rūpnīca", SIA "KEEFA", SIA "LKOM",SIA "Trikātas Piens".

"BioFach 2020" ir viena no vadošajām bioloģiskās pārtikas izstādēm pasaulē, kas jau 31. reizi norisināsies Nirnbergā. 2019. gadā izstādē piedalījās aptuveni 3000 dalībnieki un to apmeklēja vairāk nekā 51 tūkstotis apmeklētāju no 143 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprināti Eiropas gastronomijas reģiona oficiālie suvenīri

Lelde Petrāne, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodibinājuma Rīgas Tūrisma Attīstības birojs (zīmols Live Riga), Siguldas, Cēsu un Valmieras pašvaldību, kā arī Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera rīkotā konkursa Rīgas – Gaujas reģiona – 2017.gada Eiropas Gastronomijas reģiona oficiālais suvenīrs rezultātā pasludināti trīs oficiālie suvenīri.

Izvērtējot konkursam iesniegtos darbus atbilstoši reģiona nodefinētajai tēmai «Ar dabu šķīvī», žūrija pieņēmusi lēmumu par trim oficiālajiem suvenīriem: bērzu sulu sīrupu, augu tējām un rabarberu, cidoniju sukādēm.

Bērzu sulas sīrupu piegādās SIA Kainaži, augu tējas – Z/S Doktus, savukārt rabarberu un cidoniju sukādes – SIA Rāmkalni Nordeco.

«Izvērtējot piecus iesniegtos piedāvājumus, galvenokārt vadījāmies, lai produkts atbilstu konceptam, taču būtiski bija arī citi kritēriji – iesniegtais dizains, inovācija, produktu izcelsme, ekonomiskais pienesums reģionam un citi faktori. Tā kā nolikumā jau bija paredzēts, ka uzvarētāji var būt vairāki, lēmām par labu trīs iesniegtajiem produktiem – katram no tiem saredzam savu mērķauditoriju, pielietojumu un pievienoto vērtību projekta popularizēšanā,» skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru