Pārtika

Rankas piens nākotnē raugās ar cerībām; plāno savu preču zīmi

Gunta Kursiša, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Piena pārstrādes uzņēmumam a/s Rankas piens 2013. gadā izdevies turpināt stabilu un līdzsvarotu saimniecisko darbību, un arī 2014. gadu uzņēmums uzlūko ar cerībām.

Lielākos ieguldījumus 2013. gadā a/s Rankas piens veikusi fasēšanas un svēršanas iekārtu atjaunošanā, kā arī transportlīdzekļu atjaunošanā un autoparka sakārtošanā, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

Uzņēmums norāda, ka nākotnē raugās cerīgi, to pamatojot ar «kompānijas spēju ātri reaģēt uz izmaiņām tirgū». Šāda iespēja a/s Rankas piens ir, jo uzņēmumam ir «salīdzinoši nelielais ražošanas apjoms, plašs pašražoto produktu klāsts, tiešais vadības kontakts ar izejvielu piegādātājiem un gatavās produkcijas vairumpircējiem».

Cerības vieš arī tas, ka 2013. gada beigās vietējā tirgū ir izdevies par 10% audzēt realizācijas cenas, kas ļauj domāt, ka 2014. gadā uzņēmums no pašražotās produkcijas necietīs zaudējumus, pauž uzņēmuma vadība. Tāpat arī aizvadītā gada nogalē uzsāktas sarunas par uzņēmuma preču zīmes izveidi.

A/s Rankas piens joprojām daļu iepirktās piena izejvielas pārdod realizācijai Lietuvā, un tādu pašu kaimiņvalstī pārdotā piena proporciju plāno saglabāt arī 2014. gadā.

Pērn a/s Rankas piens strādājusi ar 5,4 milj. eiro (3,8 milj. Ls) apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 240,9 tūkst. eiro (169,3 tūkst. Ls) zaudējumiem. Kā norāda uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējušas augstās izejvielu cenas un lielo veikalu tīklu cenu politika, kā rezultātā ilgāku laika periodu nācies pārdot produkciju par cenu, kas bijusi mazāka par pašizmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - 10 Latvijas pārtikas ražotāji saņēmuši atļauju tirgot piena produktus Ķīnas veikalos

Dienas Bizness, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rankas piens izkļuvis no zaudējumiem

Žanete Hāka, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rankas piens neto apgrozījums 2014. gadā sasniedza 5,584 miljonus eiro.

Lursoft dati rāda, ka pagājušajā gadā uzņēmumam izdevās izkļūt no zaudējumiem, gadu noslēdzot ar 28,003 tūkstošu eiro peļņu.

Salīdzinot ar 2013. gadu, pērn uzņēmuma iepirktās izejvielas apjoms ir palielinājies par 13%. Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pērn uzņēmums ar darbavietām nodrošināja 105 darbiniekus.

Rankas piens izcīnījis noturīgas pozīcijas savai produkcijai iekšējā tirgū, gūstot ievērojami lielāku tirgus daļu, kaut arī situācija šāda mērķa veiksmīgai sasniegšanai nebija labvēlīga, kas ļauj prognozēt stabilu saimniecisko darbību arī turpmāk.

Rankas piena darbības virzieni ir piena iepirkšana, pārstrāde, piena produktu ražošana un realizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Mākslas dienu 2016 ietvaros 20.aprīlī Valmieras tehnikumā radošās komandas no siera veidos savdabīgas gleznas, demonstrējot, ka ēdiens, apvienojot garšas, krāsu un formu salikumus, var būt kā mākslas darbs.

Gleznām izmantos apmēram 25 kilogramus 17 šķirņu un veidu sierus - dzeltenus, baltus, brūnus, melnus, raibus, zaļus, oranžus, ražotus AS Valmieras piens, AS Jaunpils pienotava, SIA Mālpils piensaimnieks, AS Limbažu piens, SIA ELPA, AS Smiltenes piens, SIA Kalnu piens, AS Rankas piens un AS Talsu piensaimnieks. Sierus sagriezīs dažāda lieluma un dažādu formu gabaliņos, atbilstoši katra mākslas darba ieceres īstenošanai, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 5000 gabaliņi.

No siera gatavotām gleznu retrospekcijām izvēlēti vairāki darbi: gleznotāju Jāņa Anmaņa, bijušā valmierieša Aleksandra Petrova (1874-1956), Valmieras Mākslas vidusskolas (VMV) pasniedzējas, mākslinieces Silvijas Melnūdres un VMV audzēknes Loretas Šperliņas-Priedītes gleznas Klusā daba ar zivi (2010), Gaujas stāvie krasti (1945; no Valmieras muzeja krājuma), Latviskas latvietes Latvijā nes gaismu un mieru pasaulē (2016) un Valmiera (2014). Kā oriģināls meistardarbs pasākuma laikā taps siera un uzkodu plate Garšas palete lielformāta krāsu paletes formā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Rankas piens meklē iespējas eksportēt savu produkciju, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Visu pagājušo gadu esam nopietni strādājuši pie šī jautājuma,» saka akciju sabiedrības Rankas piens valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš.

Uzņēmumam pērn esot izdevies rast vairākus kontaktus. «Bijām aizbraukuši uz Azerbaidžānu, kur atradām trīs sadarbības partnerus. Šobrīd risinām sadarbības iespēju jautājumu. Mums ir rasti sadarbības partneri, kuri veicinās mūsu ražotās produkcijas pārdošanu arī Ķīnā. Aktīvi notiek sarunas par produkcijas eksportu uz Angliju un Īriju. Par mums savu interesi ir izrādījis arī biznesmenis no Ukrainas. Kontakti ir arī ar Poliju un Krieviju. Tomēr tas viss ir sarunu līmenī, tāpēc ļoti ceram, ka šogad mūsu produktus varēsim realizēt ārpus Latvijas,» stāsta A.Spalviņš. Valdes priekšsēdētājs pauž gandarījumu, ka šogad jau izdevies eksportēt vienu tonnu Ženēvas siera uz Ameriku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājs AS «Rankas piens» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlāta visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlu ņēmējs ir AS «Citadele banka», vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 249 tūkstoši eiro, bet otra komercķīla nodrošina prasījumus 225 tūkstošu eiro apmērā.

Komercķīlas reģistrētas 26.aprīlī, un uzņēmuma šobrīd kopumā aktuālas četras komercķīlas.

AS «Rankas piens» reģistrēts 1993.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 065 000 eiro. 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,539 miljoni eiro un pēc nodokļus nomaksas tas nopelnīja 11 tūkstošus eiro. Uzņēmums pērn nodarbināja 85 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šogad Jāņu sieru ražos pieci uzņēmumi

LETA, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ķimeņu siera ražotājiem un patērētājiem atgādina, ka produkta nosaukumu Jāņu siers drīkst izmantot tikai uzņēmumi, kas iekļauti Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

Šobrīd tādi ir seši ražotāji – Valmieras piens, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Straupe un Jaunpils pienotava.

Jāņu siers, tāpat kā salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši, ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ). Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus GTĪ reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai.

Eiropas GTĪ reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc dalības lielākajā pārtikas un dzērienu izstādē Āzijā - SIAL China 2015, kas no 6.maija līdz 8.maijam norisinās Šanhajā, Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens uzsāks darbību arī Āzijas tirgū. Jau pirms izstādes uzņēmums reģistrējis un patentējis zīmolu TRIKATA Ķīnas tirgum, sagatavojis šim tirgum pielāgotu produktu portfeli, sertificēts un iekļauts Ķīnas importētāju sarakstā, informē uzņēmumā.

«Katrā no izstādes dienām notika tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kuru laikā prezentējām sierus, kas jau guvuši atzinību arī Eiropas valstīs. Notika tikšanās ar lielveikalu tīklu pārstāvjiem, kuri atzinīgi novērtēja zīmola komunikāciju ķīniešu valodā. Tuvāko mēnešu laikā notiks sadarbības darījumu precizēšana, lai uzsāktu siera eksportu uz Ķīnu. Lai arī ķīniešiem nav siera ēšanas tradīciju, Latvijas Piens produkts Sniega bumbas ar tomātiem un baziliku novērtēts kā garšīgākais Premium klasē. Savukārt potenciālie klienti atzinīgi novērtēja zīmola TRIKATA Emmental, Gouda un Reserve sierus,» stāsta Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens tirgū piedāvās divus jaunus produktus. Zīmola TRIKATA ietvaros tiks tirgots piens ar D vitamīnu un kefīrs ar bifidobaktērijām.

Tie tiks ražoti Igaunijā no Latvijas zemnieku saimniecībās saražotā piena.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja, norāda: «Uzskatu, ka līdz šim nav novērtētas tās racionālās iespējas, ko dod sadarbība un vienotais Baltijas tirgus. Ja kvalitātes sistēmas un standarti, kas ieviesti uzņēmumos, ir līdzvērtīgi, racionāla sadarbība ļauj piedāvāt patērētājiem vajadzīgo kvalitāti un cenu. Mūsu jauno produktu ražošanai izveidojām sadarbību ar vienu no Igaunijas piena pārstrādātājiem. Sadarbības rezultātā Latvijā ražotais piens pārtaps augstvērtīgos piena produktos un būs pieejams patērētājiem Latvijā un nākotnē – arī Igaunijā. Piena pārstrādātāju sadarbība ir viena no iespējām, kā mazināt kritisko situāciju, kādā jau divus gadus strādā visa piena nozare Baltijā un pasaulē. Šoruden plānots slēgt vēl vienu starptautisku sadarbības līgumu zīmola TRIKATA darbības paplašināšanai,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Rankas piens iegādāsies jaunu iekārtu un saules paneļus

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rankas piens izsludinājis divus konkursus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 230 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties saules paneļu sistēmu, savukārt par 50 tūkstošiem eiro - svaiga siera formēšanas rotora tipa vakuuma iekārtu.

Sākotnējā piedāvājuma iesniegšanas datums ir 16.decembris. Saules paneļu sistēma jāpiegādā līdz 2017.gada 1.novembrim, bet svaiga siera formēšanas rotora tipa vakuuma iekārta – līdz 2017.gada 1.augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem, kuri Latvijā plāno sākt darboties pārtikas produktu piegādē uz mājām, jārēķinās, ka šī biznesa joma patlaban vēl ir salīdzinoši jauna un Latvijas iedzīvotājiem mazpazīstama, tā pēc teju divu gadu darbošanās šajā biznesā stāsta SIA Pievedums Rīga valdes loceklis Artūrs Ziediņš.

Viņš skaidro, ka pārtikas iegāde, pasūtot to pa telefonu vai izmantojot iespēju pasūtīt to internetā, nav tik ierasta parādība kā aiziešana uz veikalu vai tirgu.

«Latvijā pārtikas piegāde uz mājām vēl ir jauna niša. Šķiet, ka patlaban šāda veida pakalpojums vēl nav izteikti pazīstams, un kā bizness tas vēl veidojas,» atzīst uzņēmējs.

Taču viņš atzīmē, ka šī biznesa spēcīgā puse noteikti ir tā, ka klientiem pārtika tiek vesta uz mājām, kas nozīmē, ka viņiem, piemēram, nav jāiet uz veikalu vai tirgu, kur var būt rindas vai arī kādreiz var nebūt kāda konkrēta produkta.

Kā vēl vienu ieguvumu klientiem uzņēmējs norāda, ka viņiem nav no veikala jānes smagi iepirkumu maisi. «Tāpat mūsu klienti var veikt pasūtījumu, iepērkoties Pievedums Rīga internetveikalā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Piena padomi vadīs Valdis Siksnis

Žanete Hāka, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi pilnveidot korporatīvo pārvaldību, izveidota Latvijas lauksaimniekiem piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens padome, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts finanšu konsultāciju un investīciju uzņēmuma Callidus Capital vadošais partneris un dibinātājs Valdis Siksnis. Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Uldis Krievārs, uzņēmuma Latvijas Piens veidošanas iniciators, piensaimniecības kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs.

Par padomes locekļiem ievēlēti Latvijas Piens dalībnieki - Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, un piensaimnieku kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

Lai sasniegtu iecerēto, Latvijas Piens 2015. gadā investēs siera ražošanā, lai būtiski palielinātu jaudu un kvalitāti fasēšanas procesos. Latvijas Piens kopumā plāno investēt 227 tūkstošus eiro. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka investīcijas ļaus palielināt arī eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumu AS Limbažu piens pēc tā desmit mēnešu dīkstāves iegādājušies ārvalstu investori, atjaunojot uzņēmuma darbību, kas turpmāk tiks orientēta tikai uz eksportu, apliecina uzņēmuma direktors Ēvalds Putniņš.

Darījuma summu viņš neatklāja. Kā ziņots, Limbažu piens darbu pārtrauca šā gada 1.februārī, jo noliktavās bija izveidojusies siera pārprodukcija. Līdz šim kompānija bija AS Rīgas piena kombināts apakšuzņēmums.

«Uzņēmums atsācis darbību, tajā strādā pārdesmit cilvēku, un ražosim "Mozarella" tipa sieru, kas tiks pārdots ārzemju tirgos, jo uzņēmuma jauno investoru interese ir tikai un vienīgi eksports. Plānots, ka nākamgad pievērsīsimies arī citu šķirņu ražošanai, bet arī tās 100% tiks virzītas eksportam. Monterigo sieru, kas iepriekš bija viens no uzņēmuma zīmoliem, vairs neražosim,» sacīja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gatavi ražot sieru ar «šleifīti»

Kristīne Stepiņa, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievārs: Neraugoties uz Trikāta KS maksātnespējas procesu, naudu par pienu zemnieki saņems

LETA, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas piens attīstībā trijos gados kopumā paredzēts ieguldīt vairāk četrus miljonus eiro

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīcas «Latvijas piens» attīstībā šogad un turpmākajos divos gados kopumā paredzēts ieguldīt vairāk četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods.

Viņš teica, ka šogad ir uzsākts Vācijas koncerna «Fude + Serrahn Milchprodukte» sagatavotais investīciju plāns «Latvijas piens» attīstībai, realizējot investīcijas 0,5 miljonu eiro apmērā no kopējā plānotā investīciju apmēra. Ieguldījumi šogad veikti piena pārstrādes cikla pilnveidošanā un harmonizēšanā. «Kopumā investīciju plāns ir paredzēts ilgtermiņa darbībai, tas ir apjomīgs un pārsniedz četrus miljonus eiro. Mērķis ir attīstīt uzņēmuma darbību Latvijā, izveidojot efektīvu piena pārstrādi un nodrošinot rentablu uzņēmuma darbību,» sacīja Vaivods, piebilstot, ka tostarp 2018.gadā ir plānotas investīcijas divu miljonu eiro apmērā, bet 2019.gadā - 1,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru