Enerģētika

Rapsoil gatavoties vēja parka būvniecībai varēs vēl gadu

Vēsma Lēvalde, 25.01.2013

Jaunākais izdevums

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pagarinājusi SIA Rapsoil zemes nomas līgumu līdz 2014.gada 16.janvārim būvatļaujas saņemšanai diviem vēja parkiem.

2012.gada 2.aprīlī starp Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un SIA Rapsoil tika noslēgts zemes nomas tiesību rezervēšanas līgums līdz 2013.gada 13.aprīlim. Taču šā gada 15.janvārī LSEZ pārvaldē tika saņemta Rapsoil vēstule, kurā kapitālsabiedrības vadība lūdz pagarināt zemes nomas tiesību rezervēšanas līgumu plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanai, vēja elektrostacijas tehniskā projekta izstrādei, būvatļaujas saņemšanai, kā arī zemesgabalu ierakstīšanai zemesgrāmatā atbilstoši izstrādātajam detālplānojumam.

Db.lv rakstīja, ka ir izstrādāts un apstiprināts detālplānojums divu vēja parku ierīkošanai Liepājas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras. Viena SIA Rapsoil iecere ir izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri. Savukārt otra iecere paredz būvēt vēja parku teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investējot 250 miljonus eiro, būvēs Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas attīstības uzņēmums SIA Eolus, kas ir Zviedrijas uzņēmuma Eolus Vind AB meitas uzņēmums Latvijā, tuvāko četru gadu laikā Dobeles un Tukuma novados plāno uzbūvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku, uzstādot 51 vēja turbīnu. Kopējās investīcijas šajā projektā būs aptuveni 250 miljoni eiro.

Vēja enerģijas parks varēs saražot aptuveni 0,7 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā, kas būs aptuveni 10 % no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa.

«Jaunā vēja elektrostaciju parka ekonomiskais pamatojums ir arvien pieaugošā vēja enerģijas ražošanas tehnoloģijas efektivitāte. Vēja enerģija ir un būs lētākais no atjaunojamajiem enerģijas ražošanas veidiem un jauno vēja enerģijas parku mēs veidojam neatkarīgi no tā, kāda būs Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta politika nākotnē,» saka Gatis Galviņš, Eolus valdes loceklis.

«Stabilas ekonomikas attīstības un ilgtspējīgas valsts enerģijas politikas ietvaros vēja enerģija noteikti spēs nodrošināt efektīvu un alternatīvu enerģijas avotu, kas ir it sevišķi svarīgi arvien pieaugošas elektroenerģijas cenas apstākļos. Augstā elektrības cena pierāda, ka Baltijas tirgū ir vajadzīga papildus elektroenerģijas jauda, ko spēj nodrošināt vēja enerģija,» turpina G. Galviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauszemes vēja enerģija šobrīd tiek uzskatīta par pieejamāko un izmaksu ziņā konkurētspējīgāko atjaunojamo energoresursu (AER) veidu, tāpēc paredzams, ka tuvāko gadu laikā Eiropas vēja elektrostacijās (VES) uzstādītā jauda varētu būtiski pieaugt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik uzstādīto jaudu ziņā vēja enerģija Eiropā apsteidz gan hidroelektrostacijas un atomelektrostacijas, gan ogļu elektrostacijas. Augstsprieguma tīkls (AST) prognozē, ka šajā ziņā VES nākotnē varētu konkurēt arī ar gāzes elektrostacijām. Eiropas vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka 2017. gada beigās vēju visaktīvāk izmantoja Vācijā, kur uzstādītā jauda pārsniedza 56 tūkstošus megavatu (MW). DB jau vēstīja, ka vēja enerģijas izmantošanu Latvijā plāno attīstīt arī Zviedrijas kompānijas Eolus Vind AB meitas uzņēmums Eolus, kurš Dobeles un Tukuma novadā iecerējis būvēt līdz šim Latvijā lielāko VES parku.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim lielāko vēja elektrostaciju (VES) parku Latvijā vienlaikus aktualizējusi arī jautājumu par šādu projektu realizācijas ierobežojumiem un kopējo vēja enerģijas potenciālu.

Šobrīd VES būvniecībā jārēķinās ar virkni noteikumu, kas paredz, ka vēja turbīnas nedrīkst izvietot apdzīvotu vietu, kūrorta teritoriju un mikroliegumu tuvumā, tāpat pastāv arī dažādi citi administratīvie šķēršļi, kas būtiski ierobežo vēja parku attīstības iespējas. Nozares pārstāvji uzskata, ka šie aizliegumi ir novecojuši, jo citās Eiropas valstīs jau sen tiek vērtēta projektu reālā ietekme uz vidi un iedzīvotājiem.

Eiropas Vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka Latvijā uzstādītā vēja enerģijas jauda ir viena no zemākajām Eiropā, vēl mazāk vēju izmanto vien Slovākijā, Slovēnijā un Maltā. Šis fakts gan nebūtu uzskatāms par rādītāju vēja trūkumam - projekta attīstītāji apgalvo, ka, veicot regulārus mērījumus, secināts, ka vēja enerģijai Latvijā ir milzīgs potenciāls, tāpēc nav pamata domāt, ka šī resursa izmantošana varētu būt neefektīva. To apliecina arī tuvāko kaimiņvalstu, kurās klimats ir visai līdzīgs, pieredze. Ja raugāmies Lietuvas un Igaunijas virzienā, varam redzēt, ka viņi šo resursu izmanto ļoti aktīvi, un, iespējams, šajā ziņā mums jau kārtējo reizi vajadzētu sekot pārējo Baltijas valstu piemēram. 2017. gada beigās Lietuvas VES uzstādītā jauda bija 493 megavati (MW), savukārt Igaunijas - 310 MW, kas ir attiecīgi 7,4 un 4,6 reizes vairāk nekā Latvijā, kur pērnā gada beigās VES uzstādītā jauda sasniedza 66 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nodod apspriešanai vēl vienu Rapsoil vēja parka ieceri Liepājā

Vēsma Lēvalde, 26.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas būvvalde izsludinājusi SIA Rapsoil būvniecības ieceres - septiņu vēja ģeneratoru - detālplānojuma pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu.

Vēja parku iecerēts būvēt teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Detālplānojuma projekta pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana noritēs no š.g. 26. novembra līdz 17. decembrim, sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks š.g. 6. decembrī.

Šis ir otrs vēja parks, ko SIA Rapsoil iecerējusi būvēt Liepājā. Db.lv rakstīja, ka līdz 30. novembrim notiek sabiedriskā apspriešana SIA Rapsoil iecerei būvēt 12 vēja elektrostacijas Liepājā, 14.novembra bulvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas valdība atbalsta sadarbību ar Latviju kopīga vēja parka izveidē

LETA--BNS, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien pilnvarojusi ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu parakstīt nodomu protokolu par kopīga Latvijas un Igaunijas vēja parka izveidi Rīgas līcī.

Šo projektu paredzēts īstenot līdz 2030.gadam. Plānotā vēja parka jauda būs līdz 1000 megavatiem, gadā tas varēs saražot līdz 3,5 teravatstundām elektroenerģijas, kas nodrošinātu aptuveni 40% no Igaunijas gada patēriņa.

"Kopīgs vēja parks jūrā būs unikāls projekts, kas palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus atjaunīgās enerģijas izmantošanā un pavērs jaunas iespējas turpmākai vēja parku veidošanai jūrā," uzsvēris premjerministrs Jiri Ratass.

Kā norādījis Āss, ir svarīgi šādu vēja parku attīstīt kopīgiem spēkiem, jo tas ļauj piesaistīt pārrobežu projektiem paredzēto Eiropas Savienības finansējumu.

"Tas savukārt palētinās arī citu vēja parku izbūvi reģionā, jo tīkla infrastruktūru varēs izmantot arī citiem projektiem," viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Norvik bankas prasība pret valsti nav 200 miljonu eiro apmērā

LETA, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rapsoil turpinās vēja stacijas projektu Liepājā

Vēsma Lēvalde, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas parka attīstītāja SIA Rapsoil vienojusies ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi par zemes ilgtermiņa nomas līgumu.

Līgumu ar LSEZ pārvaldi SIA Rapsoil slēgs uz 12 gadiem būvprojekta izstrādei, 12 vēja staciju būvniecībai un komercdarbības veikšanai. Kopējā zemesgabala platība ir 672,9 tūkstoši kvadrātmetru. Noteikta nomas maksa 1,5% no kadastra vērtības gadā līdz būvprojekta izstrādei, pēc nodošanas ekspluatācijā nomas maksu noteiks saskaņā ar Liepājas pilsētas saistošajiem noteikumiem.

2012.gada aprīlī LSEZ pārvalde ar SIA Rapsoil noslēdza zemes rezervācijas līgumu, kurā nomniekam bija noteikts izstrādāt detālplānojumu vēja elektrostaciju izvietošanai. Šā gada janvārī līgums tika pagarināts līdz 2014.gada 16.janvārim. Šobrīd uzņēmums sācis tehniskā projekta izstrādi, liecina LSEZ valdei sniegtā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru kompānijas Eolus Vind AB meitaskompānija SIA Eolus vēlas veidot vēja parkus Latvijā, lai ražotu lētāku vēja enerģiju, sacīja SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem 2012.gadā no vēja stacijām obligātā iepirkuma gaitā elektroenerģija tika iepirkta vidēji par 7,5 santīmiem par kilovatstundu.

Galviņš norāda, ka Eolus ir gatavs ražot elektrību par 8,6 eiro centiem (sešiem santīmiem).

Pēc EM informācijas, 2012.gadā par 7,6 miljoniem latu tika iepirkts vairāk nekā 101 miljons kilovatstundu elektroenerģijas. Ja šis daudzums tiktu iepirkts par Eolus minēto cenu, ietaupījums būtu 1,5 miljoni latu.

Uzņēmuma valdes loceklis norāda, ka minētā kilovatstundas cena ir maksimums un to iespējams vēl samazināt. «Taču ir svarīgi atcerēties, ka vēja parks jāizveido un jādarbina pareizi. Ko nozīmē pareizi? Tam gada laikā jāsavāc pēc iespējas vairāk vēja, jo vairāk vēja, jo zemāka pašizmaksa,» skaidro Galviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija atkārtoti mēģinās caur valdību bīdīt atbalsta atņemšanu vecākajiem vēja parkiem .

Par to liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tajā paredzēti divi grozījumi – ieviest terminētu atbalsta laiku (20 gadi) elektroenerģijas ražotājiem un atņemt jebkādu atbalstu 14 vēja parkiem. Iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) virzīja atbalsta noņemšanai 15 vēja parkus, bet tagad no saraksta izņemts SIA Impakt piederošais vēja parks Užavā.

«Šis komersants sākotnēji gatavotajā informatīvajā ziņojumā bijis iekļauts kļūdaini, jo tas jau iepriekš mainījis atbalsta formu, līdz ar to šajā pulkā tas nevar būt,» DB norādīja EM sabiedrisko attiecību pārstāve Evita Urpena. DB jau rakstījis, ka, mainot atbalsta formu, no atbalsta atņemšanas pamanījies izsprukt arī visvecākais vēja parks Latvijā, kas pieder a/s Latvenergo un atrodas Ainažos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Statoil un E.ON investēs 1,2 miljardus eiro Baltijas jūras vēja ģeneratoru parkā

LETA, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas enerģētikas kompānija Statoil un Vācijas lielākais enerģētikas uzņēmums E.ON pirmdien paziņoja, ka investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, lai Baltijas jūrā izveidotu vēja ģeneratoru parku, kas būs viens no lielākajiem piekrastes vēja ģeneratoru projektiem.

Arkonas vēja ģeneratoru parks, kas atradīsies uz ziemeļaustrumiem no Vācijas piekrastes, nodrošinās atjaunojamu enerģiju līdz pat 400 000 mājsaimniecību Vācijā, bet tā jauda veidos 385 megavatus, norāda abi uzņēmumi.

Vēja ģeneratoru parks, kuru būvēs un pārvaldīs E.ON, darbību ar pilnu jaudu sāks 2019.gadā un tajā būs 60 vēja ģeneratori.

Šis projekts nodrošinās Statoil iespēju palielināt savu vēja ģeneratoru parku enerģijas kapacitāti par 50%, bet E.ON kļūs par pirmo uzņēmumu, kas pārvaldīs vēja ģeneratoru parkus gan Vācijas Ziemeļjūrā, gan Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības grupas Ikea Group pārvaldītais uzņēmums IRI Investments Lietuva iegādājies 45 megavatu jaudas vēja parku Mažeiķu rajonā.

Darījuma summa netiek izpausta, bet saskaņā ar ziņu aģentūras BNS rīcībā esošo informāciju tā sasniedz gandrīz 100 miljonus eiro. Tā ir pirmā tik liela apmēra "Ikea Group" investīcija Baltijas valstīs. Darījumu plānots pabeigt līdz marta nogalei.

Šis vēja parks ar 19 vēja ģeneratoriem, kas sācis darboties pirms mazliet vairāk nekā pusgada, ir viens no efektīvākajiem Lietuvā.

Mažeiķu vēja parka operatoru - uzņēmumu Pamario jegainiu energija - pārdevusi kompānijas Orion Managing Partners pārvaldītā investīciju kompānija Orion Asset Management un fonds ar Nīderlandes kapitālu Energy Investment Fund.

«Mēs investējam atjaunojamajā enerģētikā, jo mūsu biznesam tas ir izdevīgi, un tā mēs ātrāk pielāgosimies nepiesārņojošākas ekonomikas tendencēm. Investējot Lietuvā, mēs esam vēl vairāk pietuvojušies mērķim saražot tik daudz atjaunojamās enerģijas, cik patērējam savā darbībā,» paziņojumā presei uzsvēris Ikea Group vadītājs ilgtspējības jomā Stīvs Hovards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzmanības centrā: Būvēšanas dēļ celt jaunas spēkstacijas nav vērts

Līva Mebārzde, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta izmaksu un iegūstamās pievienotās vērtības bāzei vienmēr ir jābūt balansā.

To DB intervijā saka Alstom Baltijas un Ziemeļvalstu direktors Ēriks Staursets (Eric Staurset).

Kādi projekti Baltijas reģionā un Latvijā Alstom interesē?

Baltijā ir vairāki lieli projekti, un dažos no tiem mēs jau esam iesaistījušies. Piemēram, Igaunijā mēs strādājam Narvas degslānekļa spēkstacijā - tas ir vairāk nekā 500 miljonu eiro vērts projekts. Latvijā mēs pašlaik esam iesaistījušies pārvades tīklu projektā, taču visvairāk mūs interesē apjomīgais hidroelektrostaciju (HES) rekonstrukcijas projekts - a/s Latvenergo ir izsludinājis 200 miljonu eiro vērtu HES rekonstrukcijas programmu. Alstom ir piedalījies Latvenergo izsludinātajā konkursā, bet galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Mēs jau pirms dažiem gadiem iesaistījāmies Pļaviņu HES rekonstrukciju projektā. Savukārt Lietuvā mēs pašlaik darbojamies nelielāka apjoma projektā Kauņā, bet ar interesi raugāmies uz Kroņu spēkstacijas rekonstrukcijas projektu, kam drīz vajadzētu sākties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AERODIUM ir uzbūvējis vēja tuneli pasaules lielākajai Disnejlendai - Shanghai Disney Resort-, kas jūnijā tika atvērta Šanhajā, Ķīnā. Radītais vēja tunelis ir lielākais atvērtais tunelis pasaulē, un tas ir iebūvēts Karību jūras pirātu šova Eye of the Storm skatuvē, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Līga Gablika.

Izklaides parks aizņem 390 ha lielu platību un tā radīšana izmaksāja 6,3 miljardus ASV dolāru. Izklaides parkā iekļautas inovatīvas atrakcijas, lai arvien vairāk pārsteigtu parka apmeklētājus. Kā viens no tehnoloģiski inovatīvākajiem risinājumiem tiek izcelts tieši Eye of the Storm šovs, kura kulminācija ir AERODIUM radītais tunelis un tā akrobātu lidojums. Šobrīd visos šovos lido latviešu lidotāji, taču paralēli jau tiek trenēti arī vietējie akrobāti.

Eye of the Storm ir 30 minūtes ilgs šovs, kas balstīts uz filmas Karību jūras pirāti scenāriju. AERODIUM vēja tunelis un lidotāji piedalās šova noslēguma ainā, kad notiek cīņa starp galveno varoni pirātu kapteini Jack Sparrow un admirāli James Norrington. Viņu cīņas laikā sākas vētra, kas paceļ gaisā abus pretiniekus. Cīņa turpinās, lidojot gaisā. Šovs pretendē uz labākā šova titulu atrakciju parku industrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijā atļauj būvēt pasaulē lielāko vēja turbīnu parku

LETA, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā atļauts būvēt vēja turbīnu parku, kas būs lielākais pasaulē un nodrošinās energoapgādi vairāk nekā miljonam mājokļu, paziņoja vēja enerģijas kompānija Dong Energy.

Kompānija trešdien informēja, ka ir pieņemts galīgais lēmums par šī parka Hornsea Project One ar 1,2 gigavatu jaudu būvēšanu Jorkšīras grāfistes piekrastē Anglijas ziemeļos.

Būvniecību ir paredzēts pabeigt līdz 2020.gadam. Parks aizņems 407 kvadrātkilometru lielu platību, un tajā būs 174 vēja turbīnas, katra 190 metrus augsta.

Lielbritānijā pēdējos 10 gados ir pieaugusi vēja enerģijas izmantošana, pateicoties stipriem vējiem un piemērotam ģeogrāfiskajam stāvoklim. Vēja enerģija tagad nodrošina 10% no Lielbritānijas enerģijas vajadzībām.

Vēja enerģijas parka izveidošana arī palīdzēs Lielbritānijai izpildīt solījumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, kuri pērn tika doti Pasaules klimata izmaiņu konferencē Parīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar Šķēles ģimeni saistītie Vēja parki iekasējuši lielāko obligātā enerģijas iepirkuma summu

LETA, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Skotijas krastiem trešdien darbību sāka pasaulē pirmais peldošo vēja ģeneratoru parks, tādējādi paverot iespēju uzstādīt vēja turbīnas dziļāk jūrā, nebojājot skatu no krasta.

Vēja ģeneratoru parks «Hywind», kuru pārvalda Norvēģijas enerģētikas kompānija «Statoil» sadarbībā ar Abū Dabī atjaunojamās enerģijas uzņēmumu «Masdar», atrodas 25 kilometru attālumā no Eberdīnšīras krastiem.

Tas elektroenerģiju nodrošinās aptuveni 20 000 mājsaimniecību.

Tehniskās iespējas izvietot peldošus vēja ģeneratorus tālāk jūrā paver iespējas straujāk attīstīt videi draudzīgas tehnoloģijas, kuru ieviešanu bieži vien kavējuši sabiedrības iebildumi pret vēja turbīnu būvēšanu netālu no mājokļiem vai ainaviskās atrašanās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku Dunikā nebūvēs

Dienas Bizness, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rucavas novada vēja parks, kura lielāko daļu attīstītājs Energo Wind bija iecerējis Dunikas pagastā, visticamāk, netiks būvēts, pagasta iedzīvotāju sapulcē paziņoja Rucavas novada domes Būvvaldes vadītājs Uldis Ekšteins, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Vēja parka attīstītāji vairākkārt atlikuši parka būvniecību, lūdzot pagarināt būvniecības termiņus. Viņi arī pieprasījuši ietekmes uz vidi pētījumu par cita tipa rotoru uzstādīšanu, kas būtu jaudīgāki un augstāki, tomēr atzinums ir negatīvs,» informēja U. Ekšteins.

Viņš sacīja, ka būvatļauja parka celtniecībai izsniegta apvienotajā Liepājas rajona Būvvaldē, termiņi ir vairākkārt pagarināti un šobrīd radies iespaids, ka projekta attīstītājs nevēlas celt parku ar sākotnēji iecerētajām ierīcēm.

Sākotnēji Rucavas novadā bija plānotas 39 vēja elektrostacijas.

Plašāk - 4. marta laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atsāk apspriest Rapsoil vēja parku Liepājā

Vēsma Lēvalde, 08.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā izsludināta sabiedriskā apspriešana SIA Rapsoil iecerei būvēt 12 vēja elektrostacijas.

Liepājas pilsētas Būvvaldē līdz līdz 30. novembrim var iesniegt rakstiskus atzinumus un atsauksmes, kā arī saņemt skaidrojumu par projektu un iepazīties ar detālplānojuma gala redakciju, informē Liepājas būvvalde.

Detālplānojumā ir iestrādāta SIA Rapsoil iecere izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas dome šā gada aprīlī uzdeva SIA Rapsoil pilnveidot detālplānojuma pirmo redakciju un sagatavot tā galīgo redakciju.

http://www.db.lv/razosana/energetika/vel-gadu-atlauj-parprojektet-veja-parku-liepaja-369828

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts, pēc attīstītāju vārdiem, šobrīd energoefektīvākais industriālais parks Latvijā - 23 000 kvadrātmetrus lielais «Lidostas Parks» Mārupes novada Saleniekos.

Parka projektētājs, būvnieks un attīstītājs ir uzņēmums «PICHE». «Lidostas Parka» izveidē investēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, tā būvniecība noritēja pusotru gadu.

SIA «PICHE» valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda: «Pateicoties tam, ka nodrošinām visas būvniecībā nepieciešamās daļas, sākot no arhitektiem līdz apsaimniekotājiem, varam ļaut kompānijām īsā laikā nonākt no idejas līdz telpām.»

«Lidostas Parku» raksturojot maksimāla energoefektivitāte: biroji un noliktavas ir aprīkoti ar LED apgaismojumu, nodrošinot līdz 80% zemākas elektrības izmaksas, un telpās nodrošināta vienmērīga temperatūra visā to augstumā. Parka būvniecībā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, tā noliktavas īpaši pielāgotas kravu iekraušanai, paletes iespējams noliktavās kraut līdz pat griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Siguldā atbalsta tūrismu, pārējie «kuļas», kā var

Dienas Bizness, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisms veido lielu daļu no Siguldas budžeta, šī nozare vasaras periodā dod darbu ap 1000 iedzīvotājiem. Sigulda ir Gaujas Nacionālā parka (GNP) centrs. Tieši šis parks atzīts par populārāko tūrisma galamērķi Latvijā ārpus galvaspilsētas reģiona, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Nesabojāto dabas teritoriju un Gaujas senleju ik gadu apmeklē vairāk nekā miljons tūristu. 2009. gadā visus nacionālos parkus Latvijā apvienoja, radot Dabas aizsardzības pārvaldi. Gaujas Nacionālā parka administrācijas direktors Mārtiņš Zīverts Dienai atklājis, ka šis process parkam bijis liels trieciens: «Tas samazināja kapacitāti, tika atlaisti daudzi darbinieki. Patlaban visā aizsardzības pārvaldē strādā tik cilvēku, cik Gaujas nacionālajā parkā 2010. gadā. Pieprasījums ir ļoti liels, un mēs nespējam to apjomu pacelt. Tūrisma infrastruktūras uzturēšana visu laiku prasa ieguldījumus. Īpaši pēdējos divos gados, iesaistoties gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem, interese pieaugusi ļoti strauji.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atpūtas kompleksa Miķelis viesnīcas būvniecībā iegulda miljonu

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru