Kreditēšana Latvijā pieaugtu straujāk, ja uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu nekavētu pārlieku liela piesardzība, atceroties nesenās krīzes sekas, samērā zema aizņemšanās spēja, ēnu ekonomika un tiesiskā regulējuma efektivitāte, piektdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

Izsniegto kredītu apmēra kāpums Latvijā pēdējos pāris gados dažādu faktoru ietekmē ir bijis mazāks nekā vairumā citu eirozonas valstu, norādīja Razmusa, skaidrojot, ka straujāku kredītu apmēra kāpumu lielā mērā kavē banku piesardzība un risku novērtējums, kā ietekmē pēc 2008.gada krīzes noteiktie stingrie kreditēšanas standarti tiek atviegloti visai gausi.

Kopš 2015.gada, kad notika būtisks pavērsiens eiro zonas monetārās politikas turpmākās ekspansijas virzienā, kredītlikmes Latvijā izsniegtajiem kredītiem ir samazinājušās par 0,6 procentpunktiem. Mazinoties kredītu procentu likmēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām mazinās arī par kredītiem maksājamās summas, atstājot vairāk naudas līdzekļu citu preču un pakalpojumu iegādei. Līdz ar to šāds likmju samazinājums pēc būtības ir līdzvērtīgs ienākumu kāpumam, uzsvēra Razmusa.

Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču uz laiku aizvietos viņa vietniece Zoja Razmusa, informē centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Saskaņā ar likuma «Par Latvijas Banku» 21. pantu Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir 6 cilvēki, un bankas prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietnieks. Padome ir lemtspējīga, savukārt nacionālās bankas operatīvo darbību uzrauga valde.

Z. Razmusa absolvējusi Vitebskas Vieglās rūpniecības tehnoloģijas institūtu, kur studēja saskaņā ar Latvijas PSR Izglītības ministrijas norīkojumu (tekstilrūpniecības inženiera ekonomista specialitāte), un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā ieguvusi ekonomikas doktora grādu.

Z. Razmusa sāka darbu Latvijas Bankā 1993. gadā, bija Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietniece, piedalījās šīs pārvaldes veidošanā un funkciju attīstīšanā un izpildē.

Maksājumos notiek pāreja no skaidras naudas maksājumiem uz bezskaidru naudu un bezkontakta maksājumiem. Nav ticams, ka tuvākajā nākotnē kļūsim par 100% bezskaidras naudas valsti, tomēr tie aizvien vairāk norēķinos dominēs, atklājot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferenci «22. gadsimta maksājumi: šodiena veido nākotni», sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

«Zibmaksājumi sniedz labu priekšstatu par to, kādiem vajadzētu būt mūsdienīgiem finanšu pakalpojumiem. 21. gadsimta patērētājs sagaida, ka visi pakalpojumi pieejami tiešsaistes režīmā tepat un tūlīt. Samaksāt rēķinus, veikt pirkumus vai pārskaitīt līdzekļus privātpersonai vai uzņēmumam iespējams jebkurā diennakts stundā no jebkuras vietas, kurā nodrošināta pieeja internetam. Pāris klikšķu, un dažās sekundēs nauda sasniedz saņēmēju,» sacīja Z. Razmusa.

Pēdējās paaudzes laikā starpbanku pārvedumu jomā panāktais progress ir iespaidīgs. Tikai mazliet vairāk nekā pirms 20 gadiem Latvijā dienā bija viens starpbanku klīringa cikls, pamatojoties uz maksājuma rīkojumiem papīra dokumenta veidā, un darījumi starp dažādu banku klientiem tika pabeigti vairāku dienu laikā. Šodien starpbanku zibmaksājumi var tikt veikti dažās sekundēs 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam virza «Swedbank» galveno ekonomistu Latvijā - Mārtiņu Kazāku.

Centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns pavēstīja, ka Latvijas Bankas prezidenta vietniece, prezidenta pienākumu izpildītāja Zoja Razmusa ir vērsusies Saeimā, lūdzot Latvijas Bankas padomes locekļa amatā apstiprināt Kazāku.

«Kazāks vakantajam Latvijas Bankas padomes locekļa amatam nominēts atbilstoši likumam «Par Latvijas Banku», ņemot vērā viņa plašo redzeslauku, izcilās zināšanas ekonomikā un sekmīgo profesionālo darbību,» sacīja Silakalns.

Pēc viņa teiktā, Razmusa ir pārliecināta, ka attiecīgajā amatā Kazāks sniegtu būtisku ieguldījumu Latvijas nacionālās bankas kā Eirosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieces darbā.

«Monetārā politika un centrālās bankas loma ekonomikā mani vienmēr ir interesējusi profesionāli un akadēmiski. Tai esmu pievērsies ne tikai savos ikdienas pienākumos, analizējot Latvijas un pasaules ekonomiku, bet arī savā doktora disertācijā. Strādāt Latvijas Bankā un Eirosistēmā būtu lieliska iespēja redzēt no virtuves puses, gan jaunākos teorētiskos pētījumus, gan kā teorija tiek īstenota praktiski. Profesionāli ļoti interesants un aizraujošs izaicinājums,» viņš sacīja.

Ceturtdien Saeima par Latvijas Bankas (LB) prezidenta vietnieci apstiprināja līdzšinējo centrālās bankas padomes locekli Zoju Rasmusu, liecina LB informācija.

Z.Razmusa absolvējusi Vitebskas Vieglās rūpniecības tehnoloģijas institūtu, kur studēja tekstilrūpniecības inženiera ekonomista specialitāti, un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā ieguvusi ekonomikas doktora grādu.

Z. Razmusa sāka darbu Latvijas Bankā 1993. gadā, bija Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietniece, piedalījās šīs pārvaldes veidošanā un funkciju attīstīšanā un izpildē.

Z.Razmusa pārstāvējusi Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas Monetārās politikas komitejas Valsts finanšu darba grupā un Banku uzraudzības komitejā, tagad darbojas Eiropas Centrālo banku sistēmas Finanšu stabilitātes komitejā un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvajā speciālistu komitejā, ir daudzu publikāciju autore.

Ļoti akūts jautājums ir Latvijas iekļaušana vai neiekļaušana tā saucamajā pelēkajā sarakstā, preses konferencē piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Zojas Razmusa.

Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks un ir saistīts ar nākamās valdības veidošanas procesu, jo laika, kas atlicis, lai Latvija paveiktu savus uzdevumus un izpildītu Moneyval rekomendācijas, kļūst arvien mazāk.

«Kāpēc par to tiek tik daudz runāts? Ja nokļūsti šajā pelēkajā sarakstā, tas atspoguļosies Latvijas kredītreitingos – gan valsts, gan finanšu iestāžu reitingos, kas nozīmē augstāku naudas cenu aizņemoties. Tas strauji atspoguļosies arī uz citām cenām,» viņa sacīja. Tam sekas varētu būt: Latvijas uzņēmējiem un tautsaimniecībai pieejamā finansējuma sadārdzināšanās; kavējumi starptautisko maksājumu veikšanā, citu valstu bankām un kontroles institūcijām pievēršot pastiprinātu uzmanību maksājumiem no Latvijas, jo jebkurš darījumu partneris veltīs lielāku vērību darījumu izvērtēšanai, kas prasīs laiku un, kā zināms, laiks ir nauda. Tas tostarp negatīvi ietekmētu arī Latvijas uzņēmēju eksporta un importa operācijas; kā arī investīciju vides pasliktināšanās.

Vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 3, 5 % - 4 %, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītāja vietniece Zoja Razmusa.

Atbildot uz opozīcijā esošās Par labu Latviju deputāta Andra Šķēles jautājumu, vai tādējādi «Māstrihtas kritēriju lodziņš, pa kuru Latvija cer iespraukties eirozonā nekļūst arvien šaurāks», Z. Razmusa norādīja, ka patēriņa cenu pieaugumu izraisa energoresursu un pārtikas cenu kāpums, ko izjūt ne tikai Latvija, bet arī citās ES dalībvalstīs.

Viņasprāt, Latvijas problēma ir tā, ka tik maza valsts nespēj ietekmēt energoresursu un pārtikas cenas pasaulē, turklāt Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozā pārtikas un energoresursu īpatsvars ir krietni lielāks nekā vecajās ES dalībvalstīs.

Jāatgādina, ka 2011. gada valsts budžeta likums ir sagatavots, balstoties uz prognozi, ka gada vidējā inflācija šogad būs 1,1 %.

#Diemžēl saskatu arī reputācijas riskus I. Rimšēviča uzticamības personai P. Putniņam.

Lasot ārvalstu mediju reakciju uz ziņām par Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, akcentēts gandrīz vienmēr tiek fakts, ka I. Rimšēvičs ir Latvijas pārstāvis Eiropas ietekmīgākajā finanšu institūcijā – Eiropas Centrālajā Bankā (ECB). ECB Padome, kurā I. Rimšēvičs ir viens no 25 pārstāvjiem, ir atbildīga par eiro valūtas pārvaldību, monetāro politiku, Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas īstenošanu (t.s., «naudas drukāšanas programma») un lielāko Eirozonas banku uzraudzību. ECB Padomes lēmumi ir miljardu eiro vērti, tāpēc nav jābrīnās par ārvalstu žurnālistu un amatpersonu satraukumu.

Ir skaidrs, ka turpmāka I. Rimšēviča dalība ECB Padomē (nākamā sanāksme 21. februārī) mestu ēnu uz Latvijas uzticamību Eirosistēmas lēmumos, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt profesionālu aizstājēja izvēli. Gan ECB Frankfurtē, gan Eiropas institūcijas Briselē, kā arī finanšu aprindas uzmanīgi vērtēs nākamā LB vadītāja kandidātus. Nemākulīga izvēle var Latvijai maksāt turpmāku reputācijas kritienu un zaudētas iespējas ieņemt atbildīgus amatus Eiropas institūcijās. 2019. gadā tiks mainīts gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Parlamenta sastāvs, arī ECB kļūs vakanti vairāki augsta līmeņa amati. Interesanti, ka vasarā bija plānota ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā, kuras dēļ tika iegādāti vairāki lepni auto, – nav zināms, kas notiks ar šo Latvijas finanšu nozarei vēsturisko notikumu.

Latvijas Bankas padomē turpmāk darbosies Edvards Kušners, lēmusi Saeima.

Līdz šim E. Kušners bija Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks, bankas prezidenta padomnieks. Iepriekš viņš vadījis Eiropas Integrācijas biroju, kā arī strādājis Latvijas Attīstības aģentūrā u.c. E. Kušneram ir tiesību zinību bakalaura grāds un jurista profesionālā kvalifikācija, kā arī starptautisko ekonomisko attiecību struktūrvienības vadītāja profesionālā kvalifikācija un bioloģijas bakalaurs.

Latvijas Bankas padomes sastāvā ir astoņi cilvēki – bankas prezidents, viņa vietnieks un seši padomes locekļi. Pašlaik padomē ir pieci locekļi –Leonīds Gricenko, Zoja Razmusa, Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš. Pērn augustā pilnvaru termiņš beidzās padomes loceklei Valentīnai Zeilei.

Valsts policija mežā atradusi aptuveni 200 kilogramus smago seifu, kuru februārī nozaga no korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājas Langstiņos.

Seifa atrašanu aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš. Tikmēr Valsts policijas preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA to neapstiprināja, jo notiek pirmstiesas izmeklēšana un tās interesēs papildus informācija netiks sniegta.

Citu informāciju advokāts nedrīkstēja sniegt.

Jau ziņots, ka policija februāra beigās saņēma informāciju par zādzību no privātmājas. Māja apzagta nedēļu pēc tam, kad tajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu. Izbraucot uz notikumu vietu, tika konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas.

Rimšēvičs minēto saistīja ar tobrīd pēdējo nedēļu notikumiem un uzskatīja, ka tas nav noticis nejauši.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai krimināllietas materiālus pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret divām personām. KNAB atklāj vien to, ka lieta ir pret kādu Latvijas Bankas amatpersonu un kādu fizisku personu, bet šo personu vārdus KNAB neatklāj.

Latvijas Bankas amatpersonu jeb Rimšēviču lūgts apsūdzēt par kukuļņemšanu, bet fizisko personu jeb Martinsonu - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB paziņojumam par lietas nosūtīšanu prokuratūrai ir pievienota infografika ar nozieguma shēmu, taču tajā nav simbolu atšifrējuma. Vienīgā skaidrā norāde ir, ka lieta ir saistīta ar «Trasta komercbanku» (TKB). KNAB aģentūrai LETA uzsvēra, ka plašāku paskaidrojumu pašlaik nebūs, jo procesa virzītājs tagad ir Ģenerālprokuratūra.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdienas rītā ieradies darbā Latvijas Bankā, apstiprināja centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Latvijas Bankas prezidents ir ieradies darbā,» teica Silakalns, piebilstot, ka tuvākās stundas ir plānotas darba sarunas un sanāksmes par otrdien, 26.februārī, neskaidrajiem jautājumiem, tostarp par darba organizāciju.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 26.februārī, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.

Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisija vienbalsīgi lēmusi virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā.

Jauna kandidatūra bija jāizvirza, jo pilnvaras beigušās līdzšinējam centrālās bankas padomes loceklim Edvardam Kušneram.

M.Kazāks patlaban ir AS «Swedbank» galvenais ekonomists, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Viņam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

M.Kazāka kandidatūru izvirzījusi LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

Lēmuma projektā paredzēts, ka M.Kazāks jauno darbu uzsāks šī gada 1.augustā.

Saistībā ar tā dēvēto «Latvijas Bankas prezidenta» kriminālprocesa virzību, turpinās pirmstiesas kriminālprocess, tāpēc par šī procesa virzību šogad nav iespējams izlemt, informē procesa virzītāja Viorika Jirgena.

Sākotnēji viens no šajā kriminālprocesā apsūdzētajiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kad izmeklēšanas darbības kā procesa virzītājs veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja, bija izvēlējies izmantot savas tiesības neliecināt, tāpēc pēc apsūdzību izsniegšanas prokurore V.Jirgena pieļāva, ka līdz 2018.gada beigām viņa varēs izlemt par minētā kriminālprocesa virzību.

Pēc apsūdzības izsniegšanas iepriekš minētais apsūdzētais savu aizstāvības taktiku mainīja un šobrīd liecina par visiem lietā noskaidrojamiem apstākļiem.

V.Jirgena norāda, ka tā kā apsūdzētā pratināšana vēl nav pabeigta, kā arī jāveic citas izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar apsūdzētā sniegto liecību ticamības pārbaudi, tad joprojām turpinās pirmstiesas kriminālprocess un sīkāki komentāri šobrīd netiek sniegti.

Pēc 60% akciju pārdošanas Grigorijam Guseļņikovam vēl palikusi daļa «PNB bankas» akciju, to LNT ziņām apliecināja bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels. Bankas pārskati liecina, ka Guseļņikovam līdz šim piederēja 38% procenti akciju un netiešā veidā vēl 57,66%.

«PNB bankas» vadītājs O.Bramvels norādīja, ka jaunais īpašnieks iegādājas lauvas tiesu bankas akciju, lai kontrolētu un pieņemtu lēmumus par bankas tālāko attīstību. Jaunie akcionāri plānojot ieguldīt papildu kapitālu bankas attīstībā un vienlaikus paziņojuši, ka nav ieinteresēti turpināt sāktās tiesvedības, tai skaitā pret Latvijas valsti. G.Guseļņikovs pārmeta kādai augsta ranga Latvijas amatpersonai centienus izspiest no bankas kukuļus, ar to, visticamāk, domājot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

«Mēs saprotam, ka attīstīties Latvijā, pastāvot strīdam ar valsti, ir diezgan grūti,» skaidroja O. Bramvels. Viņš uzsvēra, ka «PNB bankas» darbību un līdz ar to tās aptuveni 80 tūkstošus klientu gaidāmais darījums neietekmēs. «Vienīgi jaunajiem akcionāriem ir plašāks redzējums par bankas produktu, tehnoloģiju attīstību un bankas attīstību kopumā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Mēs gribētu atsākt aktīvāk kreditēt kā tas vēsturiski bijis,» tā O. Bramvels.

Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu un citus uzdevumus, informē LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta, pirmdien nacionālā banka atsāks darbību ierastajā darbadienas režīmā. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiks nodrošināti visi ierastie pakalpojumi.

Latvijas Bankas uzdevumi ir:

– līdzdarboties eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;

– emitēt skaidro naudu Latvijā un piedalīties skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– nodrošināt valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– uzturēt starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru) un veicināt to raitu darbību;

– pārvaldīt ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

Par Latvijas Bankas (LB) padomes locekli apstiprināts Mārtiņš Kazāks, informē Saeima.

Jauns centrālās bankas padomes loceklis bija jāapstiprina, jo pilnvaras beigušās līdzšinējam centrālās bankas padomes loceklim Edvardam Kušneram.

M.Kazāks ir AS «Swedbank» galvenais ekonomists, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Viņam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Saskaņā ar Saeimas lēmumu M.Kazāks jauno darbu uzsāks šī gada 1.augustā.

M.Kazāka kandidatūru izvirzījusi LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks ir makšķerējis ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, bet tuvu attiecību pusēm neesot, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Kazāks, kurš tiek minēts kā viens no pretendentiem uz centrālās bankas prezidenta amatu.

Viņš stāstīja, ka krietni pirms 2018.gada februāra, kad tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents, Kazāks ir makšķerējis kopā ar Rimšēviču, tomēr abu attiecības nevarot raksturot kā ciešas.

«Pāris reizes bijām makšķerēt, bet nevar teikt, ka tas liecina par ciešām saitēm. Nedomāju, ka biju draugu lokā. Jau labu laiku neesmu bijis ar viņu makšķerēt. [Rimšēviča] Reputācija pirms tam ir viena lieta, bet pēc tam - otra. Pēc 2018.gada februāra mums ir tikai darba lietas, ne vairs privātas,» atzina Kazāks.

Tāpat Kazāks norādīja, ka līdz 2018.gada februārim Rimšēvičam bija nevainojama reputācija, nozīmīga loma Latvijas ekonomikā, kā arī pielaide valsts noslēpumam. «Kur vēl drošāks cilvēks, ar kuru runāt par Latvijas ekonomiku,» viņš piebilda.

Latvijas Banka nevar komentēt Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja veiktās izmeklēšanas darbības. Vienlaikus savā darbā ievērojam nulles tolerances politiku attiecībā pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām, informē centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Esam snieguši un arī turpmāk sniegsim visu iespējamo palīdzību likumsargiem situācijas ātrākā noskaidrošanā,» viņš pastāstīja.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču uz laiku aizvietos viņa vietniece Zoja Razmusa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējamu sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Prokuratūra ir sākusi kriminālvajāšanu pret kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe.

Viņa skaidroja, ka lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu pieņemts pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesnieguma.

Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Plašāka informācija par šo lēmumu tiks sniegta preses brīfingā, kas paredzēts 29.jūnijā plkst.10 Ģenerālprokuratūras telpās.

Jau vēstīts, ka KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai krimināllietas materiālus pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulējis pielaidi valsts noslēpumam kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Arī SAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pārbaude ir pabeigta, bet pieņemto lēmumu SAB publiski nekomentē, jo to var komentēt persona, par kuru ir pieņemts lēmums.

Vārpiņš teica, ka pielaides anulēšana notikusi pagājušās nedēļas nogalē. Vārpiņš pauda, ka tas noticis visai lielā steigā, turklāt viņam tas neesot pārsteigums, «ņemot vērā, kā vispār attīstās notikumu gaita Rimšēviča lietā». Saskaņā ar advokāta teikto iemesls pielaides anulēšanai nav februārī presē publicētā fotogrāfija, taču plašāk viņš SAB lēmumu nekomentēja.

Advokāts norādīja, ka šāds rezultāts jau tika prognozēts. «Prognozējām, ja tas notiks, tas varētu notikt tieši šobrīd viena apstākļa dēļ, proti, pēc neoficiālas informācijas 30.maijā ir jānotiek Eiropas Savienības tiesas sēdei, kurā jālemj par pagaidu noregulējumu jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja liegumu Rimšēvičam ieņemt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatu,» pauda Vārpiņš.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu AS «Trasta komercbanka» (TKB) akcionāru iesnieguma, šodien preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.

Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Tuvojas šī Eiropas Savienības fondu perioda beigas, taču Latvija vēl nav gatava finansējuma samazinājumam

Kaut arī eksperti norāda, ka nākotnē nauda pavisam neizsīks, atsevišķas nozares finansējumu vairs nesaņems, turklāt periodu maiņas varētu veicināt ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Lai veiksmīgi tiktu pāri šim periodam, valdībai jau savlaicīgi bija jāgatavo budžeta uzkrājumi, turklāt vēl strauji augošās ekonomikas brīdī, kad ienākumi palielinās, tas ir īpaši aktuāli. Līdz šim tas nav darīts, līdz ar to šis jautājums būs jaunās valdības dienas kārtībā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2014.–2020. gadā Eiropas Komisija Latvijai Kohēzijas politikas ietvaros ir atvēlējusi 4,5 miljardus eiro. Runājot par ES fondiem, parasti tiek pieminēts tikai tas, kas pieejams Latvijā, taču kompānijas Civitta Latvija projektu vadītājs Reinis Budriķis iesaka skatīties plašāk, jo ir iespēja pieteikties arī papildu finansējumam programmās, kas ir vienotas visām valstīm. Tajā pašā laikā institūciju pārstāvji uzsver – ir jārēķinās, ka nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā finansējums saruks, tiesa, būs jomas, kas iegūs. Taču, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, ņemot vērā straujo ekonomisko izaugsmi, valstij vajadzētu veidot uzkrājumus, par kuru neveidošanu ne reizi vien valdība saņēmusi pārmetumus.