Jaunākais izdevums

Saražotās elektroenerģijas apjoms Latvijā pakāpeniski pieaug, eksperti prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis par 781 GWh jeb 13,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan ražošanas tendences pēdējo 25 gadu laikā bijušas svārstīgas, pēdējos gados novērojams pakāpenisks pieaugums. Līdz ar ražošanas attīstību būtiski palielinājies arī elektrības eksports.

Ignalinas AES slēgšana mainīja Lietuvas statusu no elektroenerģijas eksportētājvalsts uz milzīgu enerģijas deficīta punktu Eiropas kartē, kur vietējā elektroenerģijas ražošana nosedz vien trešo daļu valsts patēriņa, norāda energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Viņš uzsver, ka AES slēgšanas rezultātā ievērojami saruka enerģijas imports no Lietuvas un Latvija palielināja savu lomu kā tranzīta valsts. CSP dati liecina, ka Latvijā saražotās elektroenerģijas eksports uz Lietuvu strauji palielinājās 2007. gadā, kad uz kaimiņvalsti tika eksportēts 13 reizes vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš. Pēc Ignalinas slēgšanas eksporta apjoms dubultojās, sasniedzot 3053 GWh 2010. gadā un 3725 GWh 2016. gadā.

Aplūkojot CSP datus par elektroenerģijas importu no Krievijas, jāsecina, ka šajā jautājumā vienotas tendences nav bijis – te importētais apjoms sasniedzis 1436 GWh, te nokritis līdz nepilnam simtam. Pēdējos gados importētās elektroenerģijas apjoms gan turējies vienā līmenī. Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis norāda, ka lielā kaimiņa eksporta apjoms vistiešākajā mērā atkarīgs no pašas Krievijas cenu politikas.

Kaut gan patlaban importētās elektroenerģijas cena ir nedaudz lētāka, nekā tā būtu, ražojot enerģiju jaunuzceltās bāzes stacijās pašu mājās, ilgi tas neturpināsies, uzskata M. Balodis. «Zemās cenas skaidrojamas ar to, ka pārpalikums reģionā ir neliels, bet kaimiņvalstīs joprojām elektrības ražošanai tiek izmantota ievērojama daļa veco elektrostaciju bez kredīta saistībām, kuras agrāk vai vēlāk būs jāmodernizē vai jāslēdz. Tas elektroenerģijas cenām ilgtermiņā liks celties, lai nosegtu pastāvīgās izmaksas jaunbūvējamām elektrostacijām. Jau šobrīd augsta pieprasījuma periodos jaudu pārpalikuma reģionā nav,» stāsta Latvenergo pārstāvis, pieļaujot, ka elektrības cenas patērētājiem būs zemākas, ja jaunu jaudu būvniecība tiks uzsākta savlaicīgi.

Visu rakstu Ražojam un eksportējam vairāk lasiet otrdienas, 6. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Rīgas Miesnieks doktordesa

Laura Mazbērziņa, 28.12.2018

Heino Lapiņš, «HKScan Latvia» pārdošanas direktors. Tālāk galerijā skatāms doktordesas ražošanas process.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Saražoto produkciju Latvijā nepārdod

Monta Glumane, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maina biznesa stratēģiju

Laura Mazbērziņa, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāji ir pirmie, kuri redz ekonomikas attīstību valstī. Tendence ir augšupejoša. Mainot stratēģiju, pieprasījums pēc iepakojuma arvien pieaug, pauž SIA Smurfit Kappa Baltic izpilddirektors Jānis Vilmanis.

«Mēs attīstāmies līdz ar citiem uzņēmumiem. Daudziem uzņēmumiem pieaug eksporta apjomi. Mēs to jūtam, jo mēs ražojam iepakojumus viņiem. Ja citiem aug pieprasījums, arī mums tas pieaug,» skaidro J. Vilmanis.

Kopumā visa Smurfit Kappa grupa saražo aptuveni 9,2 miljardus kvadrātmetru iepakojuma katru gadu, aptuveni 87% no tiem Eiropā un 13% Latīņamerikā. Kopumā Smurfit Kappa grupai ir vairāk nekā 370 ražotnes Eiropā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un vairāk nekā 95% no uzņēmuma produktiem tiek izgatavoti ekskluzīvi klientiem un atbilst to konkrētajām prasībām.

«Mēs pārsvarā ražojam gofrētā kartona iepakojumus. Mūsu uzņēmuma mērvienība ir kvadrātmetri. Ja, piemēram, skatāmies, kā tieši mums ir veicies kopš 2007. gada, kad tika atklāta Smurfit Kappa Baltic ražotne Jelgavā, tad redzam, ka no 250 tūkstošiem kvadrātmetru mēnesī 2017. gadā mēs spējam saražot jau 900 tūkstošus. Šis skaitlis būtiski ir pieaudzis, un mēs ar to lepojamies,» pastāstīja J. Vilmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gofrētā kartona izstrādājumi SIA Skultes kartons

Žanete Hāka, 21.02.2020

Tālāk galerijā skatāms, kā top gofrētā kartona izstrādājumi SIA "Skultes kartons". Uzņēmums ražo C markas (4 mm biezums) gofrēto kartonu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saulkrastu novada uzņēmuma SIA "Skultes kartons" ražotnē, kur top gofrētā kartona izstrādājumi.

SIA "Skultes kartons" dibināts 2009.gada aprīlī, un patlaban savu produkciju realizē gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs.

Kompānijas ražotās produkcijas klāstā ietilpst gofrētais kartons un dažādi iepakojumi no šī materiāla, piemēram, kastes mēbeļu ražošanas nozarei, transporta sektoram, pārtikas rūpniecībai un citām jomām, stāsta kompānijas valdes loceklis Aigars Bārda.

Starp kompānijas klientiem ir tādi Latvijā zināmi ražotāji kā "PNB Print", "Troll Smiltene", "Cosybed", kā arī vēl aptuveni 200 mazāki klienti, tāpat uzņēmums sadarbojas arī ar starpniekiem, kas kastes tālāk pārdod citās valstīs, piemēram, Somijas uzņēmumam "Fiskars", latvieša radītajai alus darītavai Rovaniemi un citiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nelegālā eksporta ierobežošana stiprinās godīgo uzņēmumu konkurētspēju un palielinās ieņēmumus valsts budžetā

Valdis Uburģis, uzņēmuma Tolmets ārējo sakaru vadītājs, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Cena nevar būt galvenā konkurētspējas priekšrocība

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs pašlaik spējam konkurēt pārsvarā ar zemas pievienotās vērtības eksporta produktiem.

To kā problēmu iezīmē Latvijas Bankas ekonomisti Santa Bērziņa un Uldis Rutkaste, norādot, ka Latvijas eksporta produktu, kuri uzrāda izteiktas salīdzinošās priekšrocības, topa desmitniekā diemžēl pārsvarā ir zemas pievienotās vērtības ražojumi vai pat to blakusprodukti.

Tas neizbēgami nozīmē, ka jāuztur salīdzinoši zems algu līmenis, lai ilgākā laika periodā varētu veiksmīgi konkurēt ar citu valstu ražotājiem. Jo zemākas pievienotās vērtības prece, jo lielāka nozīme ir tās cenai, kas nozīmē, ka zemas algas strādājošajiem ir būtiska konkurences priekšrocība. Ar šādu situāciju nemierā, protams, ir Latvijas strādājošie, kas vienmēr uzsver, ka nevēlas, lai mēs būtu lēta darbaspēka valsts. Lai no tā izbēgtu, vienīgais veids ir tautsaimniecību pārorientēt uz augstas pievienotās vērtības eksportu, kur cenai nav izšķirošas nozīmes, vismaz tā nav galvenā preces vai pakalpojuma konkurētspējas priekšrocība. Šāda pieeja nekādā gadījumā nenozīmē, ka atbalstāmas būtu vienīgi atsevišķas augsto tehnoloģiju nozares, jo produkti ar augstu pievienoto vērtību var būt ikvienā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts vēlas atbalstīt zaļos ražotājus, tas jādara no valsts budžeta, taču uzkraut šo slogu cilvēkiem, kas nodarbojas ar tādu pašu biznesu tikai citā nozarē, nav pareizi.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš uzskata, ka augstās elektroenerģijas cenas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas bremzē Latvijas uzņēmēju attīstību, jo kaimiņvalstīs šis resurss ir pat par 30% lētāks. J. Šņepsts atzīst, ka lielākās problēmas viņam kā uzņēmējam rada tieši valsts, tāpēc no nākamās valdības viņš gaida tikai vienu - lai viņi netraucē strādāt un attīstīties.

Preiļu siers ir viens no pazīstākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Kas ir jūsu veiksmes atslēga, kas ļāvusi nostiprināt pozīcijas tirgū?

Viss slēpjas darbā un attieksmē pret sadarbības partneriem - visu šo gadu laikā mums nav bijis neviena neizpildīta līguma vai reklamācijas. Tas nozīmē, ka mūsu produkcijas kvalitāte vienmēr ir ļoti augstā līmenī un atbilst noteiktajiem standartiem. Tieši to sadarbības partneri no mums arī sagaidā, un tas ir ļoti būtiski, gan darbojoties Latvijā, gan eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Matraču ražotājs SIA Sendeko Latvia tuvākajā nākotnē plāno piecas reizes palielināt saražoto apjomu, sasniedzot aptuveni piecus tūkstošus matraču mēnesī

Matraču ražotāja SIA Sendeko Latvia apgrozījums pēdējos piecos gados teju četrkāršojies, 2017. gadā sasniedzot vienu miljonu eiro. Tas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Uzņēmējs nevienā brīdī nedrīkst apstāties, un apgrozījums ir jāaudzē nepārtraukti, jo izdevumi palielinās, tāpēc, lai nopelnītu tikpat daudz, cik iepriekš, tas ir jāpalielina. Tur neko nevar darīt,» uzsver SIA Sendeko Latvia valdes priekšsēdētājs Sergejs Viņarskis. Straujo izaugsmi pēdējos gados viņš skaidro ar profesionālu komandu un spēju nepārtraukti transformēties, pielāgojoties tirgus apstākļiem. Šobrīd uzņēmumam ir vairākas matraču kolekcijas, taču par līdz šim veiksmīgāko tiek uzskatīta jaunākā – Dancing collection.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Produktivitātes slazds

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena no nozīmīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem, kas ir svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.

Produktivitāte ir arī cieši saistīta ar konkurētspēju. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) eksperti uzskata, ka labklājību un dzīves līmeni nosaka produktivitātes līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no ekonomikas spējas mobilizēt pieejamos resursus.

Parasti, runājot par produktivitāti, ar to saprot darbaspēka produktivitāti jeb darba ražīgumu. Tas parāda, kādu produkta daudzumu var saražot konkrētā laika posmā, izmantojot noteiktu darba daudzumu. Tautsaimniecības līmenī darbaspēka produktivitāti izsaka ar preču un pakalpojumu daudzumu, kas saražots vienā darba stundā, vai izlaidi uz vienu strādājošo. Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī darbaspēka produktivitātes vērtēšanai bieži izmanto dažādus fiziskos rādītājus, piemēram, saražoto detaļu skaitu uz vienu nodarbināto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties patērētāju paradumiem un dzīvesveidam, Maxima Latvija šogad plāno izstrādāt pārtikas ražošanas fabrikas konceptu, kuru turpmākajos septiņos gados īstenot.

«Visus šo gadus Maxima ir nozīmīgs pārtikas ražotājs Latvijā. Mēs ražojam gan salātus ar majonēzi, gan svaigos salātus, gan cepam tortes, bulciņas, ražojam karstos ēdienus, kurus mēs piedāvājam savās vitrīnās. Mēs esam auguši līdzi Maxima veikalu tīklam, un šobrīd ir situācija, ka pieprasījums ir lielāks nekā tas, ko mēs spējam piedāvāt, kā arī ir mainījies tirgus un patērētājs,» stāsta Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Šī iemesla dēļ uzņēmums plāno būvēt Maxima pārtikas fabriku.

K. Āboltiņa norāda, ka patērētāji arvien vairāk vēlas pārtiku, kas ir gatava lietošanai. Lai arī majonēzes salāti joprojām ir populāri, tomēr ļoti strauji pieaug svaigo salātu pieprasījums, kā arī pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas. Lai to visu varētu realizēt, uzņēmumam nepieciešamas papildu ražošanas telpas, tādēļ ieplānots būvēt jauno Maxima pārtikas ražošanas fabriku. «To, cik liela daļa pircēju ir veģetārieši un vegāni, ir grūti pateikt, jo mēs redzam kopējo pirkumu grozu, bet tas nenozīmē, ka visi ģimenes locekļi lieto šādu pārtiku. Ļoti bieži ir tā, ka kāds no vecākiem ir vegāns vai veģetārietis, bet bērniem tomēr tiek piedāvāti gaļas produkti. Vai arī otrādi – vecāki piekopj tradicionālo ēšanas kultūru, bet jaunā paaudze ir izvēlējusies sev citu dzīvesveidu. Mēs redzam, ka šo pārtikas produktu apjoms un pieprasījums pēc tiem ļoti strauji aug. Ja šodien tā joprojām ir niša, tad pēc kaut kāda laika tā vairs nebūs niša, bet veidos ievērojamu daļu no visa pārtikas piedāvājuma,» uzskata Maxima valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tirgu «paņem» ar pirts konstruktoru un kempingiem

Māris Ķirsons, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Timber ART ražotais pirts konstruktors, ko pircējs uzbūvē pats, ir guvis Vācijā strādājoša tirgotāja atzinību, lēnām šo produktu iepazīst arī citās valstīs.

«Ražojam termokoka kempinga mājiņas un dažādu formu – apaļas, ovālas un taisnstūra – pirtis, tāpēc pirts konstruktora izveide bija loģisks solis,» stāsta SIA Timber ART valdes loceklis Aivis Lejiņš. Mēbeļu veikalos jau sen tiek pārdoti mēbeļu konstruktori, lai pircējs pats, vadoties pēc instrukcijas, var veikt konkrētā produkta montāžu. «Pirmais pirts konstruktors nonāca Vācijā, kur šā izstrādājuma tirgotājs pats nolēma veikt montāžu un tas arī sekmīgi izdevās, tagad ir vairāki priekšlikumi par montāžas instrukcijas pilnveidošanu un pamācības video attiecīgajā valodā,» skaidro A. Lejiņš. Pašlaik pirts konstruktors tiek eksportēts uz Islandi. «Jā, ir arī pircēji no Latvijas, kuri paši savām rokām ir veikuši pirts montāžu,» uz jautājumu, vai šādu produktu pērk arī pašmāju cilvēki, atbild A. Lejiņš. Pirts konstruktors ir sava veida eksperiments, kurš vēl piedzīvo savu pilnveidi. «Pirts ir 2,3 m liela, tajā vieta ir četriem cilvēkiem, komplektā ir elektrokrāsns, taču tai nav lielo logu, nav arī jumta seguma, kuru katrs pircējs var uzlikt, kādu vēlas,» produkta komplektāciju rāda A. Lejiņš. Šāds pirts konstruktors aizņem divas palešu vietas, un tāpēc to var klientam nogādāt salīdzinoši ātri. «Gatavas pirts transportēšanai un izkraušanai tomēr būs nepieciešama pacēlājtehnika, kamēr konstruktora gadījumā pietiks ar kastes izkraušanu, un pašu pirti pircējs var uzstādīt, kur vēlas, – ūdens tuvumā, pļavā u.tml.,» stāsta A. Lejiņš. Pirts konstruktors nebūt nav vienīgais produkts, ko ražo. «Ražojam visdažādāko formu – apaļas, ovālas un taisnstūra pirtis, tās piegādātas ne tikai klientiem Latvijā un Vācijā, bet arī Lielbritānijā, tur pircējs jau ir izteicis vēlmes nākamajam pasūtījumam,» uz jautājumu par Madonā ražoto produktu noieta tirgu atbild A. Lejiņš. Viņš uzsver, ka ražo un realizē pilnībā aprīkotas un lietošanai gatavas pirtis, kurās ir ventilācija, apgaismojums, elektrokrāsns, bet īpašus pasūtījumus var izgatavot aptuveni mēneša laikā, atkarībā no ražotnes noslodzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: DB viesojas Talsu novada kokapstrādes uzņēmumos

Linda Zalāne, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāk izejmateriāliem un ostām – šie ir divi no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ Talsu novadā nobāzējušies tik daudzi kokapstrādes uzņēmumi

SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks teic, ka tas ir likumsakarīgi, jo Talsu rajons ir otrais mežainākais Latvijā aiz Ventspils. Talsu rajonā meži ir gana kvalitatīvi un, pateicoties labai infrastruktūrai, arī pieejami. Uzņēmumi saskata ieguvumu atrasties tik tuvu izejmateriālam, jo tā iespējams samazināt transporta izmaksas. Tāpat pluss ir Rīgas, Ventspils un Mērsraga ostas tuvums.

Pēdējos trīs gados Talsu novada smagsvaram kokapstrādes uzņēmumu saimē SIA Vika Wood apgrozījums bijis stabils – 2015. gadā 59,1 milj. eiro, 2016. gadā 59 milj. eiro, bet 2017. gadā – 58,7 milj. eiro. «Apgrozījums ne vienmēr liecina par uzņēmuma darbības rezultātu kritumu vai kāpumu. Svarīgs ir gala rezultāts, un 2017.gads noslēgts ar labu finanšu rezultātu. Tāpat veiksmīgi esam uzsākuši vērienīgus darbus uzņēmuma stiprināšanai ilgtermiņā,» stāsta SIA Vika Wood valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē darbojos jau labu laiku, šis mums ir ģimenes uzņēmums – stāsta uzņēmuma Trikātas piens dibinātājs Rolands Putniņš. Mēs zinājām, kā pārstrādāt pienu, kā veidot produktu, kā to tirgot, pietrūka tikai vietas, kur strādāt. Kad tāda iespēja radās, nolēmām dibināt savu uzņēmumu. Tas bija apmēram pirms gada. Šobrīd esam atjaunojuši Trikātas pienotavu un ražojam tajā bioloģiskos sierus.

Vairākus gadus esmu studējis ārzemēs, bet vienmēr esmu zinājis, ka labākas vietas par Latviju nav. Arī strādājuši esam dažādos uzņēmumos – gan ar piena pārstrādi saistītos, gan nesaistītos, taču izvēlējāmies veidot paši savu. Viegli nav, bet viegli jau nav nevienam. Toties ir gandarījums par katru paveikto soli.

Mūsu lepnums ir ekskluzīvais zilā pelējuma siers, ražojam arī ikdienišķākus produktus – Krievijas, Holandes un citus sierus. Visi mūsu sieri ir bioloģiski, jo izvēlējāmies startēt tirgū ar augstas pievienotas vērtības ražojumiem. Mūsu mērķis ir padarīt šos bioloģiski tīros, augstas kvalitātes produktus Latvijas patērētājam pieejamus.

Uzsākām ar ALTUM Starta aizdevumu. Bez šī atbalsta projekta, iespējams, nemaz nebūtu vai būtu pavisam citā attīstības stadijā. Palīdzība mums bija nepieciešama galvenokārt pienotavas darbības atjaunošanai. Tā bija stāvējusi ilgus gadus, nolaista, un bija nepieciešams diezgan pamatīgs laiks un resursi, lai mēs to atjaunotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Ražo bērnu drēbes un aksesuārus ar dzintara diegu

Daiga Laukšteina, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvs dzintara pavediens bērnu modes zīmolam Forgaminnt kids pavēris durvis uz atšķirīgu piedāvājuma pasauli.

Dzintara diegs tekstilizstrādājumu ražošanā vēl pagaidām izmantots visai maz, tāpēc tas rada bažas. Proti, cilvēki pret kaut ko jaunu un nezināmu izturas rezervēti. Līdz ar to patērētājs par produktu jāizglīto dubultā, nemitīgi jāiegulda reklāmā. Tai pat laikā inovatīvā tehnoloģija ir teju vienīgais zīmola radītājas Zitas Bauzes trumpis, lai izceltos. Ieiet tirgū vienkārši ar kokvilnas, organiskās kokvilnas vai merino vilnas izstrādājumiem bērniem nav nekas sevišķs. «Tad esi tāds pats kā citi bērnu preču ražotāji, jo konkurence ir milzīga,» saka Z. Bauze.

Mazāk ir vairāk

SIA Forgaminnt ražo bērnu drēbes un aksesuārus, savā produkcijā izmantojot kokvilnu ar dzintara diegu attiecībā viens pret viens. Nākamā gada rudens kolekciju plānots papildināt arī ar termoregulējošās, bērna ādai patīkamās merino vilnas izstrādājumiem. Arī to efektu vēl vairāk pastiprinās dzintara diegs. Tā klātbūtne labi redzama ar neapbruņotu aci, kā arī apģērbs ir vairāk kā zīds. Kā stāsta Z. Bauze, dzintara diegu radījusi Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece, inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko, un tas nu ir pārvērsts biznesa projektā. Arī dzintara diegs saglabā dzintara bioloģiskās un dziedinošās īpašības. Diegam piemīt termoregulācija, tas aiztur UV starus, saglabā ķermeņa dabisko siltumu, neizraisa ādas kairinājumu vai citas reakcijas. Veiksmīgi apvienojot augstas kvalitātes kokvilnu ar dzintara pavedienu, tiek iegūts mīksts, elpojošs, staipīgs audums, kas uzlabo asinsriti, neizraisa alerģiju, nomierina, saglabā ķermeņa dabisko siltumu. Ja reiz inovatīvais dzintara pavediens parūpējas par kvalitatīvu izejmateriālu, tad Z. Bauzes un viņas uzticamās komandas uzdevums vēl bija noorganizēt ražošanu, kā arī izstrādāt dizainu un tekstūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baibiņa nākotnē plāno investēt līdzekļus savas interneta platformas un iepakojuma dizaina izstrādē, cer palielināt pašu ražoto kokogļu apjomus, gūt lielākus ienākumus.

Pašlaik Rēzeknē ražotās bērza kokogles lielākoties tiek realizētas tālu aiz Latvijas robežām. «Vislielākie kokogļu pārdošanas apjomi pašlaik ir klientiem no Francijas. Galvenokārt mūsu kokogļu patērētāji ir šīs valsts restorāni,» stāsta SIA Baibiņa izpilddirektore Baiba Katkovska. Uzņēmums ražo un piegādā bērza kokogles, kas ir šīs produkcijas premium segments. «Līdz šim vairāk esam fokusējušies uz ražošanu, tagad vēlamies likt lielāku uzsvaru tieši uz sava zīmola izveidi un tā virzību tirgū» uzsver B. Katkovska. Šobrīd ir visi priekšnoteikumi, lai iecere tiktu realizēta.

«Ar kokogļu ražošanu uzņēmums nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus un ir ieguvis pieredzi šī produkta ražošanā, kā arī pozitīvas atziņas no ārzemju klientiem,» uz jautājumu, kas ir pieminētie priekšnosacījumi, atbild B. Katkovska. «Tagad laiks spert nākamo soli un attīstīt kokogļu pārdošanu citviet pasaulē, jo īpaši, ja ražotās kokogles ir atradušas savus patērētājus tādā restorānu lielvalstī kā Francija,» norāda uzņēmuma izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gaišais alus Bauskā

Monta Glumane, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā tiek ražots gaišais alus.

Kā liecina uzņēmuma pārdošanas apjomi, šogad par vairāk nekā 10% pieaudzis pieprasījums pēc SIA «Bauskas alus». Tāpat alus ražotājs turpina attīstīties eksporta virzienā un alus ieinteresējis arī itāļus.

«Ja runājam par alu, tad es domāju, ka esam piesaistījuši «premium» klasi jeb alus baudītājus, piedāvājot pavisam jaunu alus šķirni – Latvijas 100. Pie šī produkta mēs strādājām gandrīz gadu, ar dažādām izejvielām, lai atrastu īpašo garšu,» stāsta SIA «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Solzemniece.

Alus sezona sākas aprīlī, bet pieprasījums sāk nedaudz kristies jau jūlijā un augustā. «Vasarā ir bijis tā, ka šodien saražo un tajā pašā dienā arī nogādā klientam. Jūnijs bija tāds, ka izlīdām caur adatas aci, bet spējām nodrošināt nepieciešamo pieprasījumu,» stāsta uzņēmuma komercdirektore. Ziemā apgrozījums ir mazāks. «Tā ir runga ar diviem galiem – varētu vairāk eksportēt, bet tajā pašā laikā tām valstīm, uz kurām eksportējam, alus ir nepieciešams vasarā. Jūnijā bija rekordlieli pārdošanas rezultāti un mēs nekad tik daudz nebijām pārdevuši. Ja būtu lielāks eksporta pieprasījums, tad mēs nespētu nodrošināt. Ir jādomā par inovatīvu produktu, kam būtu pieprasījums arī ziemā,» teic D.Solzemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru