Jaunākais izdevums

Viktors Pērkons, pēc profesijas būdams ihtiologs, Druvienas pagastā meža vidū iecerējis ražot «meža mēbeles», proti, izmantot medību trofejas mēbelēs un interjera elementos, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Prasmi izgatavot mēbeles viņš apguvis pašmācības ceļā. «Rokas aug no īstās vietas. Galva arī ir. Un internets dara brīnumus,» atzīst Viktors.

2016.gada pavasarī Viktors uzzinājis par «Leader» programmu un iespēju startēt projektu konkursā. Tādēļ viņš nodibināja savu uzņēmumu SIA «Meža mēbeles». «Domāju - joka pēc patrenēšos un uzrakstīšu projektu par to, ko gribu darīt tālāk dzīvē. Sanāca diezgan veiksmīgi,» atceras Viktors.

Būvdarbi norisinājās no jūnija līdz septembrim. Ēka, kurā savulaik atradās kūts, tika pielāgota mēbeļu ražošanai un pārveidota par darbnīcu. Šobrīd būvniecības darbi ir pabeigti un ēka ir nodota ekspluatācijā. Viņš stāsta, ka sākotnēji kopējais piešķirtais finansējums bijis aptuveni 72 000 eiro, bet ticis samazināts līdz aptuveni 68 000 eiro darbnīcas izveidošanai un darbgaldu iegādāšanai, no kuriem 30 procenti ir pašu līdzfinansējums. Projektā bija ieplānota arī centrālapkure, bet tā tika noraidīta, jo ēka neatbilda attiecīgajiem būvnormatīviem: tai bija jābūt nosiltinātai, lai varētu ierīkot apkuri visā ēkā.

«Tad, kad rakstīju šo projektu, nevarēju atrast informāciju, ka mūsu valstī kāds kaut ko ražotu no ragiem un dzīvnieku ādām, bet Eiropā tas notiek,» stāsta Viktors, kura ražotne, kā viņš pats atzīst, atrodas nekurienes vidū. «Tiks ražotas mēbeles meža vidū no mežā rodamajiem resursiem,» Dzirkstelei optimistiski saka Viktors, kurš pats ir mednieks, tāpēc dzīvnieku ragi esot tik tuva un sirdij tīkama lieta.

«Esmu sazvanījies arī ar briežu dārziem, jo no viņiem arī var iegādāties ragus, bet tie ir ļoti dārgi, lai gan, visticamāk, daļa izejmateriāla būs jāiegādājas arī no viņiem. Zinu, ka ir cilvēki, kas staigā pa mežiem un meklē ragus. Tas ir viņu peļņas avots. Arī ragu uzpircēju ir saradies ka biezs,» stāsta Viktors. Piemēram, atpūtas krēslam no ragiem būs roku balsti, kā arī krēsla kājas, savukārt virsma tiks apšūta ar bebra ādu vai arī galds būs ar koka virsmu, bet galda kājas - no ragiem. «Tā kā Latvijā pirktspēja nav tik liela, es vairāk raugos uz ārzemēm,» neslēpj Viktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja mēbeļu ražošanā

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lietuvas ekonomika ievelk Latviju savā orbītā?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viena no straujāk augošajām nozarē Latvijā - apstrādes rūpniecība

Mārtiņš Āboliņš - Bankas Citadele ekonomists, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pašmāju mēbeļu ražotājus IKEA ienākšana nav nobiedējusi - apgrozījums aug

Māris Ķirsons, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeles no ārvalstu džungļiem atved 74 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksporta ieņēmumu samazinājums šā gada pirmajā pusgadā ir par vairāk nekā 12 miljoniem eiro jeb 13,8% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Asociācijas Latvijas mēbeles biedru dati rāda pretējo – ienākumu pieaugumu

«Šogad operatīvie eksporta ieņēmumu apjomi ir lielāki par 2014., 2015. gada analogu laiku un ir līdzvērtīgi 2016. gada pirmajā pusgadā iespētajam, un tomēr 2019. gada pirmajā pusgadā ir eksporta kritums, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet tā nav nekāda traģēdija, jo tas neatspoguļo situāciju mēbeļu ražošanā,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Savukārt asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektore Ieva Erele norāda, ka biedru vidū vērojams neliels, bet stabils pieaugums apgrozījumā (no 25,27 milj. eiro pērn līdz 26 milj. eiro šogad) un eksportā (no 17,7 milj. eiro pērn līdz 19,26 milj. eiro šogad), salīdzinot ar kopējo nozares lejupslīdi. «Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vērojams, ka samazinājums saražotās produkcijas realizācijā ir guļamistabas koka mēbeļu sektorā, kā arī ēdamistabas un dzīvojamās istabas koka mēbeļu sektorā, lai gan jāatzīmē, ka tai pašā laikā ļoti labs pieaugums vērojams veikalu koka mēbeļu sektorā un virtuves mēbelēs, attiecīgi samazinājums nav viennozīmīgs,» tā I. Erele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem, taču bijis jauniem izaicinājumiem pilns

Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu. Tiek prognozēts, ka 2018.gadā apgrozījums varētu saglabāties tādā pašā līmenī kā 2017.gadā vai arī būs nedaudz lielāks. Līdzšinējie apkopotie dati gan liecina, ka mēbeļu eksports deviņos mēnešos ir par 3,7% mazāks nekā analogā laikā pērn.

«Ir tādi mēbeļu ražotāji, kuri pamatīgi palielinājuši savus ienākumus ārvalstu noieta tirgū, ir tādi, kuru ienākumi šogad ir līdzvērtīgi pērn iespētajam, un ir arī tādi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ neto apgrozījums ir mazāks,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis. Vienas atbildes, kāpēc ir šāda situācija, nav, jo katram mēbeļu ražotājam ir savs noieta tirgus, specifisks produktu portfelis un līdz ar to arī potenciālo pircēju loks. Tomēr viena no būtiskākajām atbildēm ir redzama – kopējais apgrozījuma pieaugums ir «sasiets» ar eksporta pieaugumu. Nenoliedzami, ka aktuālāks jautājums ir par eksporta tirgu un mēbeļu pircēju noskaņojumu. Iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc Latvijas ražotāju lielākais noieta tirgus ir Eiropa, tieši tāpēc ražotāji tieši vai netieši izjūt Eiropas mēbeļu tirgus svārstības, un vietējo ražotāju ienākumi ir savdabīgs notiekošā spogulis. Tāpat jāņem vērā tas, ka šogad daudziem ražotājiem ir pieaugušas ražošanas izmaksas gan izejmateriālu, gan darbaspēkā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tirgus krituma apstākļos redz izaugsmes iespējas

Māris Ķirsons, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Kāda pašlaik ir situācija mēbeļu ražošanā, pārdošanā?

Dažādu faktoru dēļ situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. No kolēģiem ražotājiem atkarībā no konkrētā mēbeļu sortimenta skan neiepriecinošas ziņas par 10% - 15% mazākiem ienākumiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. No mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir dzirdēts par darbinieku atlaišanu, par nodokļu parādu rašanos, pat to pieaugumu, kas ir virziens uz saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iemesls ir pārdošanas apjomu sarukums gan ārvalstu — Eiropas -, gan arī Latvijas tirgū. Ārvalstu tirgotāji pēdējos mēnešos zīmē nepievilcīgu ainu, jo potenciālie patērētāji mēbeļu veikaliem ejot garām, savukārt jauni sabiedrisko objektu būvdarbi netiekot uzsākti. Ir viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas laikā iekrātā (ceļojumos un izklaidēs nenotērētā) nauda ir iztērēta un arī mājoklis ir atjaunots ar jaunām mēbelēm, un tagad kādu brīdi pieprasījums pēc šīm ilgtermiņa lietošanas precēm būs mazāks nekā iepriekš. Nenoliedzami sava ietekme uz mēbeļu iegādi ir arī Eiropas Centrālas bankas lēmumam par procentlikmju paaugstināšanu, lai bremzētu nepieredzēti augsto inflācijas kāpumu, kā ietekmē ir ļoti sabremzējusies nekustamo īpašumu būvniecība un rekonstrukcija, kas ietekmē arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Šāda situācija nav tikai kādu atsevišķu valsti, bet gan būtībā visu Eiropu raksturojoša tendence. Protams, tā, kā bija vakar, tā vairs nav šodien, un tā noteikti nebūs rītdien, jo kaut kad jau situācija tirgū mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Design Scan piesaista 800 000 eiro

Db.lv, 23.12.2020

"Design Scan" platformas līdzdibinātājs Andrejs Kalijevs attālinātā sarunā ar investoru Alekseju Savčuku.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums Staarter izveidojis mēbeļu iegādes platformu Design Scan un piesaistījis investīcijas 800 000 eiro apmērā.

Uzņēmuma plānos ir automatizēt mēbeļu pirkšanas un pārdošanas procesus ar neironu tīklu palīdzību.

Latvijā radītajā platformā atrodamas dažādu zīmolu mēbeles un interjera priekšmeti, kas ir arī reāli pieejami tirdzniecības vietās. Ikviens interesents, izmantojot “Design Scan” platformu var sazināties ar pārdevēju un uzdot jautājumus.

“Mēs gribam padarīt dzīvi vieglāku gan tiem, kuri pārdod, gan tiem, kuri vēlas nopirkt mēbeles. Pircējiem “Design Scan” ir mēbeļu iegādes platforma, kurā iespējams izvēlēties sev interesējošas preces un iegādāties tās. Mēs arī nodrošinām piegādi mājās. Saviem biznesa klientiem - mākslas galerijām, antīko mēbeļu tirdzniecības vietām un mēbeļu veikaliem - mēs palīdzam digitalizēt esošo piedāvājumu, kā arī atrisināt ar loģistiku un samaksu tiešsaistē saistītos jautājumus,” skaidro platformas līdzdibinātājs Andrejs Kalijevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmums izmantos šo situāciju, jo īpaši, ja daudzi Eiropas tirgotāji ir apdedzinājušies ar mēbeļu pasūtījumiem Āzijā, tāpēc meklē iespējas šos pasūtījumus izvietot tepat Eiropā, kaut arī nenoliedzami tie izmaksās dārgāk nekā ražotājiem ārpus Eiropas, tomēr līdztekus tam vēl jāpieskaita transporta izdevumi un piegādes laiks.

Kāda ir pašreizējā situācija mēbeļu ražošanā, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka par to cenu pieaugumu, kāds ir eirozonā, ar nākamā gada 1. janvāri tiek būtiski paaugstināta minimālā alga, ir loģistikas pārrāvumi piegādēm no dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ir jautājumi par konkrētu izejvielu un komponentu piegāžu apjomu un termiņiem, vienlaikus Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kā ietekmē kredītņēmējiem pieaug izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieviešot jaunus produktus, Olainfarm kāpinās eksporta apgrozījumu par vismaz 80%

Db.lv, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm”, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus, palielinot ražošanas jaudas un veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, tuvākajā piecgadē eksporta apjomus jaunajos tirgos palielinās par vismaz 80%.

Šā gada jūnijā AS “Olainfarm” noslēdza līgumu ar Attīstības finanšu institūciju “ALTUM” un SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā “Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai” , kas paredz šiem mērķiem kopumā novirzīt 31,75 miljonus eiro.

“Latvijas ekonomiskā drošība un attīstība ir vitāli svarīga, lai spējam reaģēt gan uz esošajiem izaicinājumiem pasaulē, gan izmantojam izaugsmes iespējas nākotnē, ceļot sabiedrības kopējo labklājības līmeni. AS “Olainfarm” ir nozīmīgs Latvijas farmācijas nozares spēlētājs un ar savu piemēru rāda, ka modernizācija, jauni produkti, jauni eksporta tirgi, investīcijas energoefektivitātē un ražošanas jaudu pārdomāta kāpināšana, ko apvieno ar veselīgām ambīcijām un valsts atbalstu, rada lielisku platformu uzņēmuma izaugsmei un caur to arī Latvijas ekonomikas straujākam izrāvienam,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Meža nozare Latvijā – augsts potenciāls, jāpielāgojas laikmetam

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laužot stereotipu par to, ka plastmasas mēbeles ir vieglas un neizturīgas, un uzsēžoties uz "zaļā viļņa", zīmols "RePlastic" sācis tirgū piedāvāt mēbeles, kas izgatavotas no pudeļu korķiem.

Uzņēmuma "RePlastic" vadītājs Jānis Kravalis portālam db.lv atklāj, ka biznesa ideju smēlies, "sērfojot" internetā: "Uzgāju internetā, ka Anglijā un ASV ļoti labā līmenī ražo mēbeles no pārstrādātas plastmasas. Sāku pētīt Latvijas tirgu un šādas mēbeles neatradu nevienā veikalā. Atradu piemērotu izejmateriālu tepat Latvijā. Ar vectēva palīdzību uzbūvēju plastmasas pārkausēšanas iekārtu, atradu telpu un sāku ražot!"

"Daudziem plastmasas mēbeles asociējas ar vieglām un neizturīgām lietām. "RePlastic" mēbeļu svars ir līdzvērtīgs koka mēbelēm un pat smagākas. Tās ir krietni izturīgākas par visiem labi zināmajiem plastmasas galdiem, kuri vēja laikā ir jāpiestiprina pie zemes. Mēbelēm nodrošinu likumā noteikto divu gadu garantiju, bet novēroju, ka Anglijā šādām mēbelēm ir 25 gadu garantija, tāpēc esmu ceļā uz to, lai arī Latvijā varētu tādu piedāvāt. Pārstrādātas plastmasas potenciālais pielietojums ir diezgan plašs, to var izmantot sētas dēļu, smilšu kastu, komposta kastu, puķu podu un citu āra lietu ražošanai. Es primāri saskatu vislielāko potenciālu tieši dārza mēbeļu ražošanā, bet ziemas sezonai varētu izstrādāt arī ragavas bērniem," stāsta jaunais uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru