Ražošana

Ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai būs pieejami 20 miljoni eiro

Žanete Hāka, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Aprīļa vidū sāksies projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai ražošanas telpu būvniecībai un rekonstrukcijai programmas «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» 2.kārtas ietvaros, informē Ekonomikas ministrija.

Plānots, ka programmas 2.kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz seši projekti, kuru kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz aptuveni 20 miljoni eiro.

Otrā projektu iesniegumu atlases kārta norisināsies no 22.aprīļa līdz 30.aprīlim.

Programmas 2.kārtas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vērtēs projektu iesniegumus līdz 30.jūnijam.

Programmas mērķis ir līdzfinansēt ražošanas telpu izveidi un rekonstrukciju, lai reģionos veicinātu industriālo zonu attīstību, veidotos jauni uzņēmumi un darbavietas. Projekta ietvaros tiks atbalstītas vienas vai vairāku ēku būvniecība, renovācija vai rekonstrukcija, kas saistīta ar ražošanas ēku izveidi. Uz atbalstu šajā programmā varēs pretendēt uzņēmēji, kuru projektu īstenošanas vieta atrodas pilsētā ar patstāvīgo iedzīvotāju skaitu virs 20 tūkstošiem, vai 10 km attālumā no tās robežas, izņemot Rīgu.

Šobrīd EM kopā ar Finanšu un Tieslietu ministriju strādā pie programmas 2.kārtas nosacījumu saskaņošanas. Plānots, ka attiecināmajās izmaksās tiks iekļautas kredītiestādes garantijas izmaksas avansu maksājumu iesniegšanai, kā arī otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir palielināts iespējamais avansa maksājuma apjoms.

Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tas ir 30% no pieprasītā publiskā finansējuma, otrās kārtas ietvaros – 35% no pieprasītā publiskā finansējuma. Taču būtiskas izmaiņas attiecībā uz projektu īstenošanu, salīdzinot ar programmas pirmās kārtas nosacījumiem, nav plānotas.

Atbalsta programma ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai Ministru kabinetā tika atbalstīta 2013.gada 21.maijā. Šāda programma Latvijā tika ieviesta pirmo reizi, sniedzot atbalstu industriālo zonu izveidei un attīstībai Latvijas reģionos. Programmas pirmā kārta notika no 2013. gada 1. augusta līdz 2013. gada 30. septembrim, tās ietvaros sniegts atbalsts 6 uzņēmumiem par kopējo finansējumu 7 995615,39 euro.

Programmas otrās kārtas ietvaros paredzētais kopējais finansējums ir 9,955 miljoni eiro, attiecīgi ERAF finansējums 1,4 miljoni eiro, virssaistību finansējums – 8,5 miljoni eiro. Aktivitātes noteikumi paredz, ka pēc izveidotās ēkas nodošanas ekspluatācijā tā ir jāiznomā vismaz trīs savstarpēji un ar projekta iesniedzēju nesaistītiem sīkiem (mikro), maziem vai vidējiem komersantiem, kuri saimniecisko darbību veic apstrādes rūpniecībā, kā arī jānodrošina, ka minētie komersanti trīs gadu laikā izveido vismaz 50 jaunas darba vietas uz pilnu slodzi.

Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektā paredzētās darbības būs jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.septembrim un projekts jāīsteno līdz 2015.gada 1.novembrim. Pēc projekta īstenošanas, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 15.novembrim, būs jāiesniedz sadarbības iestādē noslēguma maksājuma pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ventspilī jaunas elektronikas produktu ražotnes pamatos iebūvēs vēstījuma kapsulu

Lelde Petrāne, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas beigās svinīgi tiks iemūrēta vēstījuma kapsula Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkas Nr.7 pamatos. Tā ir viena no trīs ražošanas ēkām, kas šogad tiek būvētas Ventspils brīvostā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēka Nr.7 tiek būvēta ar mērķi veicināt rūpniecisko attīstību un nodarbinātību pilsētā. 4500 kvadrātmetru lielā ēka ir iznomāta uzņēmumam SIA «Quality Jobs», kas tajā attīstīs elektronikas produktu ražošanu, radot vismaz 30 darbavietu.

Ražošanas ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvē SIA «Aimasa». Kopējās būvniecības izmaksas plānotas aptuveni 4,9 miljonu eiro apmērā, no kā 1,16 miljonus eiro segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šobrīd Ventspils brīvostā vienlaikus norit trīs jaunu ražošanas ēku būvniecība. Divas no tām tiek būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, bet viena - Lidostas industriālajā zonā Ganību ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Ādažu desu darbnīca» plāno ieguldīt krietni vairāk nekā trīs miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē Muižas ielā, Ādažos un tam nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu iegādē ar mērķi apmēram piecas reizes palielināt ražošanas jaudas, aģentūrai LETA teica uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Sauka.

Viņš pastāstīja, ka galvenais investīciju projekta īstenošanas mērķis ir palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas, jo kompānija nespēj saražot tik daudz produkcijas, cik varētu pārdot. «Mūsu ražošanas telpu platība patlaban ir 280 kvadrātmetru, bet topošās ražotnes platība būs 1300 kvadrātmetri. Ražošanas jaudas palielināsim apmēram piecas reizes,» sacīja «Ādažu desu darbnīcas» īpašnieks.

Viņš piebilda, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā kompānijai pavērsies iespējas produkciju realizēt arī ārvalstu tirgos. Pagaidām visu saražoto produkciju uzņēmums realizē vietējā tirgū ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. Taču pēc investīciju projekta īstenošanas uzņēmums cer sākt realizēt auksti kūpinātu gaļu Skandināvijā un Igaunijā. Tāpat uzņēmums apsver iespēju mēģināt atvērt veikalu Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kā jebkurai kompānijai, arī sociālajam uzņēmumam vajag labu biznesa modeli un daudz darba.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 sociālie uzņēmumi un šajā jomā ienāk arvien jauni produkti, pakalpojumi, inovācijas, kas apliecina šīs nozares potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labdarības veikalu un fonda Otrā elpa valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande novērojusi, ka ar katru gadu palielinās sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, kas notiek, lielā mērā pateicoties Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai, kas veic izglītojošo un praktisko darbu. Vienlaikus attīstība ir diezgan lēna, sociālās ekonomikas jautājumi tiek skatīti gausi un sabiedrībā joprojām skeptiski tiek vērtēta nevalstisko organizāciju (kuras līdz šim pārsvarā nodarbojās ar sociālo uzņēmējdarbību) vēlme un vajadzība nodarboties ar biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmā «Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai» tehnoloģiju pārnesei piesaistījusi gandrīz 1,8 milj. eiro, informē RTU.

LIAA divās konkursa kārtās atbalstījusi 11 RTU zinātnieku izstrādātas potenciāli komercializējamas tehnoloģiju idejas, kam veikta tehniski ekonomiskā priekšizpēte un izstrādāta komercializācijas stratēģija. Tālākai attīstībai un tehnoloģiju pārneses pasākumu īstenošanai atbalstītas piecas no tām.

RTU zinātnieki turpina attīstīt Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadošā pētnieka Andra Šutkas vadībā radītu nulles enerģijas tehnoloģiju farmācijas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai no īpaši noturīga organiska piesārņojuma. Savukārt RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki izstrādā dabisku termoiepakojuma materiālu no Latvijā plaši pieejama skuju koku zaleņa un tehnoloģiju omega-3 eļļas ieguvei no biodegradējamiem citu nozaru ražošanas atkritumiem, izmantojot mikroorganismus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" 2019. gadā apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru, kas ir par 49,6% vairāk nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums bija 77,4 miljoni ASV dolāru, informē uzņēmumā.

"Printful Latvia" apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 23 miljonus eiro un guvis 8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir 90% pieaugums salīdzinot ar 2018. gadu. 2019. gadā uzņēmums samaksājis nodokļus 3 miljonu eiro apmērā.

"Printful" komandā visā pasaulē ir vairāk nekā 800 cilvēku, 350 no tiem - Latvijā. Uzņēmumā strādā ražošanas, pārdošanas, mārketinga un klientu atbalsta speciālisti, programmētāji, jauno produktu izstrādātāji, ražošanas iekārtu operatori, dizaineri, šuvēji un citu profesiju pārstāvji.

"Mēs esam sevi pierādījuši kā ilgstspējīgu uzņēmumu, kas attīstītās, sekojot līdzi pasaules e-komercijas tendencēm. Ar mums kopā izauguši vairāki veiksmīgi e-komercijas veikali, un ražot produktus ar savu zīmolu mums uzticējušas lielas, starptautiskas kompānijas. Aicinu arī Latvijas iedzīvotājus padomāt par to, vai "Printful" varētu kļūt par viņu biznesa partneri. Latvijā ir cilvēki, kuriem izdevies iekarot pasaules tirgus," komentē uzņēmuma līdzdibinātājs un izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stiga RM, ieguldot 1,47 miljonus eiro, būvēs ražošanas ēku

Žanete Hāka, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Stiga RM konkurss par ražošanas ēkas būvniecību, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši divi pretendenti, bet par uzvarētāju pasludināts SIA BauArt.Kopējā uzvarētāja līgumcena ir 1,47 miljoni eiro.

Projekts tiks līdzfinansēts darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» specifiskā atbalsta mērķa «Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs» pasākuma «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai» otrās atlases kārtas ietvaros.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pērn, investējot aptuveni 17 milj. eiro, SIA Stiga RM nomainīja visas saplākšņa ražošanas tehnoloģiskās iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

SIA Norte par pusmiljonu eiro plāno pārbūvēt cehu un būvēt ražošanas ēku

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madonas novada kokapstrādes uzņēmums SIA Norte izsludinājis konkursu kokapstrādes ceha un ražošanas ēkas jaunbūvei, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2020.gada 31.decembris, bet iepirkuma paredzamā līgumcena – 555 tūkstoši eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 23.maijam.

Projekts tiks īstenots darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa «Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs» pasākumā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai)» 2. kārtas ietvaros, skaidro uzņēmums.

Uzņēmums Norte dibināts 1996.gadā un tā pamatnozare vienmēr ir bijusi kokapstrāde. Sākotnēji darbība bija vērsta uz apaļkoku pārstrādi zāģmateriālos un koka palešu sagatavju ražošanu, bet 2002.gadā, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem Latvijā un kokapstrādes nozarē, uzņēmuma vadība pieņēma lēmumu mainīt ražošanas virzienu un pateicoties Eiropas Savienības projektos iegūtajiem līdzekļiem, ražotni produkcijai ar lielāku pievienoto vērtību. Tika uzsākta zāģmateriālu žāvēšana, ēvelēšana - frēzēšana, masīvkoka mēbeļu detaļu ražošana un vēlāk arī masīvās koksnes līmēšana garumā priekš visdažādākā profila apdares dēļiem, līstēm un citiem masīvkoksnes produktiem. Šobrīd uzņēmumā strādā gandrīz 100 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - SIA Nature Foods jaunas ražotnes izveidē investēs 34 miljonus eiro

Žanete Hāka, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Nature Foods izsludinājis konkursu jaunas zirņu proteīna pārstrādes fabrikas projektēšanai un būvniecībai Jelgavā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 9 miljoni eiro, un ražotni plānots būvēt Jelgavā, Prohorova ielā 13.

Plānots, ka ražotne tiks uzbūvēta līdz 2021.gada 31.decembrim. Iepirkums tiek īstenots ar CFLA atbalstu «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai».

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 31.maijam.

«Uzņēmuma Nature Foods dibinātājs, galvenais akcionārs un valdes loceklis ir Prof. Markus Masin no Vācijas. Uzņēmums strādā pie inovatīvu un veselīgu pārtikas produktu radīšanas. Kā pirmais ir radīts dzēriens HAPPEA, kura galvenā izejviela ir zirņu proteīns, kam pievienoti vairāki veselībai nozīmīgas uzturvielas, tai skaitā vitamīni B12 un D3. Dzēriens paredzēts vispirms jau vegāniem, kā arī lietotājiem ar laktozes nepanesamību. Šā dzēriena ražošana tiks uzsākta jau šā gada vasarā, sākotnēji ārpakalpojuma veidā rūpnīcā Zviedrijā. Tas būs pieejams trijās garšas versijās: Original, Vanilla un Chocolate, un tiks piedāvāts vispirms Vācijas tirgū, vēlāk pakāpeniski aptverot pārējās ES valstis, kā arī nozīmīgākajos tirgus citur pasaulē. Tirgus tendences Eiropā rāda, ka kopumā piena produktu patēriņš nedaudz samazinās, kamēr augu izcelsmes piena aizvietotāju dzērienu pārdošanas apjomi ievērojami palielinās, piemēram Vācijā par 18% gadā. Līdz šim populārākais produkts starp augu izcelsmes dzērieniem ir sojas «piens", taču pieprasījums pēc tā krītas par gandrīz 10% gadā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Diana Sveces, ieguldot 1,9 miljonus eiro, plāno būvēt jaunu ražotni

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sveču ražošanas uzņēmums SIA Diana Sveces izsludinājis iepirkumu jaunas sveču ražotnes būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,92 miljoni eiro, un pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz šā gada 24.maijam. Paredzams, ka būvniecība jāpabeidz līdz 2020.gada 24.novembrim.

Paredzēts, ka projekts tiks īstenots sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa «Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs» 3.1.1.5. pasākuma «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai» 2.kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Energokapital izsludinājusi iepirkumu industriālā parka būvniecībai Aizkrauklē, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena noteikta 3,5 miljonu eiro apmērā, un paredzamais līguma izpildes termiņš – 2022.gada 1.septembris.

Projekts tiek īstenots CFLA projekta «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai 2.kārta» ietvaros.

SIA Energokapital ierakstīta Komercreģistrā 2012.gada 13.janvārī. Tās apmaksātais pamatkapitāls ir 4,23 miljoni eiro. Kompānijas darbības veids ir holdingkompāniju darbība, citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu un elektroenerģijas ražošana.

Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Mārtiņš Reinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jādara tas, ko mīli

Laura Mazbērziņa, 18.04.2019

SIA «Kokradis» īpašnieks Juris Laveiķis ar sievu Elīnu demonstrē gatavo produkciju.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grantu programmā «Atspēriens» ir izvērtētas iesniegtās idejas un noteikti 10 finālisti, kuriem būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video, lai maija vidū tos nodotu publiskam sabiedrības balsojumam.

Balsot varēs vienu reizi dienā, izmantojot sociālā tīkla Facebook.com kontu. Ar sabiedrības balsojuma palīdzību tiks noskaidroti tie uzvarētāji, kas saņems līdz pat 12 000 eiro lielu atbalstu savas idejas attīstībai. Pie atbalstāmajām izmaksām tiek pieskaitīta telpu īre, ražošanas iekārtu iegāde un citas ar uzņēmējdarbības attīstību saistītas izmaksas, kā arī pirmo reizi programmas īstenošanas vēsturē – arī apgrozāmie līdzekļi. Lai uzvarētu konkursā, uzņēmējdarbības idejai jābūt inovatīvai un dzīvotspējīgai ilgtermiņā.

Grantu programmu «Atspēriens» administrē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju «Altum». Kopumā grantu programmā «Atspēriens» šī gada pavasara konkursā vērtēšanai tika iesniegti 35 pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru