Jaunākais izdevums

ES līderu vienošanās pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl par pusgadu Latviju īpaši vairs neietekmēšot – eksportētāji lielākoties situācijai pielāgojušies, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis DB atklāj, ka sankciju ietekme uz iekšējo tirgu būtībā vairs nav jūtama. Iekšējais tirgus vairāk vai mazāk esot orientēts uz vietējo produkciju, un Krievijas produktus, pēc kuriem Latvijas sabiedrība izjustu lielu trūkumu, nosaukt esot grūti. «Protams, Krievija mums ir tuvākais kaimiņš, un jebkurš tirgus, kas paveras šajā virzienā, atvieglo situāciju arī iekšējā tirgū, pašizmaksa kļūst zemāka. Tagad – kaut gan jauda ir liela, visus saražotos produktus nav īsti kur likt. Līdz ar to rodas kaut kādas fiksētās izmaksas, kas lielā mērā ietekmē arī cenu,» norāda Noris Krūzītis.

Tomēr kopumā pārtikas nozarē situācija jau ir kļuvusi gana stabila. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzsver, ka pārtikas uzņēmumi šajā laikā ļoti aktīvi strādājuši, lai apgūtu jaunus eksporta tirgus gan Eiropā, gan Āzijā, gan Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

«Protams, tas nav viegls uzdevums un prasa laiku, kā arī lielus finanšu resursus, tādēļ ne visiem uzņēmumiem un ne visos tirgos tas izdevies sekmīgi. Turklāt arī konkurence pasaules pārtikas tirgū ir nežēlīga,» teic I. Šure.

Visu rakstu Ražotāji sankcijām pielāgojušies lasiet 20. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi ir pielāgojušies darbam Covid-19 apstākļos, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Pirmais vilnis ir trenējis, mācījis, tāpēc daudzi uzņēmumi ir sagatavojušies un pielāgojušies," sacīja Rostovskis, atzīmējot, ka ir gan arī atsevišķas nozares, piemēram, viesnīcu un tūrismu nozare, kurās situācija ir kritiska.

Tajā pašā laikā viņš arī pauda viedokli, ka krīze nav piemērotākais brīdis nodokļu reformai. "Šobrīd uzņēmējiem ir jārisina citas problēmas," uzsvēra LTRK prezidents.

Vienlaikus Rostovskis minēja, ka ar plānotajām izmaiņām nodokļu sistēmā tiks sperts pirmais solis konkurētspējas virzienā, jo par vienu procentpunktu tiks samazināti darbaspēka nodokļi. "Tas tiešām ir pozitīvi," viņš teica, aicinot likumdevēju spert nākamos soļus, vēl vairāk samazinot nodokļu slogu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK aicinājusi nesniegt pakalpojumus Lembergam un iestādēm, kas pakļautas ASV sankcijām

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicinājusi finanšu tirgus dalībniekus nesniegt pakalpojumus Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un iestādēm, kas arī pakļautas ASV sankcijām, atzina komisijā.

"FKTK lūgusi Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem līdz FKTK tālāku skaidrojumu saņemšanai nekavējoties identificēt, vai sankcionētās personas - Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, kā arī citas personas, kuras tieši vai netieši kontrolē šīs personas, ir konkrētās finanšu iestādes klienti, kā arī nesniegt nekāda veida finanšu pakalpojumus sankcionētajām personām," informēja FKTK.

Tāpat FKTK norādīja, ka komisija rūpīgi vērtē situāciju, kā arī ir saziņā ar atbildīgajām institūcijām, lai tuvākajā laikā varētu sniegt Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem informāciju par tālākajiem soļiem, kas katrā konkrētā situācijā ir turpmāk veicami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri cer pirmdien panākt vienošanos par sankciju vēršanu pret Baltkrievijas svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, lai sodītu autoritāro Aleksandra Lukašenko režīmu par lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, vēsta diplomāti.

Ministru sanāksmē Luksemburgā paredzēts apspriest plaša mēroga sankcijas, lai tādējādi ietekmētu Lukašenko "maku", sarunā ar aģentūru AFP piektdien izteicies kāds Eiropas diplomāts.

Plānots sankcijas vērst pret Baltkrievijas ekonomikas galvenajiem balstiem, tostarp pret potaša eksportu, tabakas industriju un naftas pārstrādes rūpniecību, stāsta diplomāti.

Vienlaikus paredzēts pastiprināt eksporta ierobežojumus, kas liedz Baltkrievijai piegādāt ieročus un aprīkojumu, kuru iespējams izmantot demonstrāciju apspiešanai.

"Mēs runājam par sankcijām, kas būs sāpīgas," norādījis viens no diplomātiem.

Tomēr diplomāti atzīst, ka joprojām pastāv domstarpības par sankcijām pret finanšu nozari, jo pret to iebilst Austrija, kuras bankas cieši sadarbojas ar Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām pret Baltkrievijas tautsaimniecības svarīgākajām nozarēm, blokam cenšoties pastiprināt spiedienu uz Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu pēc lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas, vēsta diplomāti.

Sankcijas, kuras paredzēts oficiāli apstiprināt tuvāko dienu laikā, vērstas pret nozarēm, kas Lukašenko režīmam nodrošina lielākos ienākumus, - potaša eksportu, naftas pārstrādi, tabakas industriju un finanšu sektoru, aģentūrai AFP pavēstījuši Eiropas diplomāti.

Paredzēts pastiprināt arī jau iepriekš pret Minsku vērsto ieroču embargo, kā arī aizliegt pārdot Baltkrievijai izsekošanas aprīkojumu.

Ministri arī oficiāli apstiprinājuši vēl 78 baltkrievu amatpersonu un septiņu organizāciju iekļaušanu "melnajā sarakstā". Šo personu vārdus vēlāk pirmdien paredzēts publicēt ES oficiālajā žurnālā.

Augstākais ES pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels iepriekš izteicies, ka sektorālās sankcijas paredzēts galīgi apstiprināt pēc šonedēļ Briselē paredzētā bloka līderu samita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) gatavo atbildes pasākumus pret ASV, ja Vašingtona īstenos plānotās vērienīgās sankcijas pret Krieviju, kas varētu skart arī Eiropas uzņēmumus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers aicinājis nekavējoties izvērtēt jautājumu, kā Briselei būtu jāreaģē, ja sankcijas, kas patlaban tiek apspriestas ASV Kongresā, tiks vērstas pret Eiropas enerģētikas un citu jomu uzņēmumiem.

«Briselei «jābūt gatavai rīkoties dažu dienu american flag

laikā», ja ASV soļi tiks pieņemti, neņemot vērā ES bažas», teikts EK sagatavotajā dokumentā, ar kuru iepazinies laikraksts Financial Times.

ASV likumdevēji nedēļas nogalē panākuši vienošanos par jaunām sankcijām pret Krieviju, šādi sodot to par iejaukšanos ASV vēlēšanās, kā arī agresiju Ukrainā un Sīrijā.

Sagaidāms, ka ASV Pārstāvju palāta par jaunajām sankcijām, kas būs vērstas arī pret Irānu un Ziemeļkoreju, balsos otrdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES līderi vienojas par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām

LETA--AFP, 02.10.2020

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji piektdienas rītā vienojās par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar politisko krīzi šajā valstī, paziņoja diplomāti ES aprindās.

Vienošanās tika panākta, kad Kipra atsauca savu veto pēc ES paziņojuma, ka tā var nākotnē noteikt sankcijas pret Turciju.

Vienošanās dod iespēju noteikt ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu apmēram 40 Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma amatpersonām, kas ir atbildīgas par 9.augustā rīkoto prezidenta vēlēšanu falsifikāciju un pēcvēlēšanu protestu brutālu apspiešanu.

Pats Lukašenko nav iekļauts sankcijām pakļauto amatpersonu sarakstā, apstiprināja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Nē, Lukašenko nav pašreizējā sarakstā, bet mēs, protams, sekosim situācijai, sekosim notikumu attīstībai," sacīja Mišels pēc tikšanās ar ES līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES sankcijām pakļautā Druskininku sanatorija nesaņems dīkstāves subsīdijas

LETA--BNS, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims ceturtdien nolēmis, ka Baltkrievijas valstij piederošā Druskininku sanatorija "Belorus", kuras līdzekļus pagājušā gada nogalē Lietuvas banka "Swedbank" iesaldēja saistībā ar Minskas režīmam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vairs nesaņems Covid-19 dīkstāves subsīdijas, bet vienlaikus atļāvis izmaksāt vienreizējus pabalstus darbiniekiem, kuri aizies no no darba šai dziednīcā.

Saskaņā ar Seima lēmumu ES sankcijām pakļauti Lietuvas uzņēmumi nevarēs pretendēt nedz uz dīkstāves subsīdijām, nedz cita veida atbalstu, kas būtu paredzēts, piemēram, jaunu darba vietu radīšanai.

Sanatorijas "Belorus" gadījums ir pirmā reize, kad starptautiskas sankcijas noteiktas kādam Lietuvā strādājošam uzņēmumam. Lielākā daļa no gandrīz 400 "Belorus" darbiniekiem ir Lietuvas pilsoņi.

Uz vienreizēju pabalstu varēs pretendēt sanatorijas darbinieki, kas darbā pieņemti līdz pagājušā gada nogalei un no darba aizies šogad neatkarīgi no tā, vai viņi to darīs pēc darba devēja iniciatīvas, pēc pašu vēlēšanās vai arī saskaņā ar pušu vienošanos. Pabalsti tiks izmaksāti 20 dienu laikā pēc aiziešanas no darba, bet būs jāatmaksā gadījumā, ja "Belorus" ar attiecīgo darbinieku triju mēnešu laikā noslēgtu jaunu darba līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No šodienas bankas neapkalpos ar Lembergu saistītās trīs ASV sankcijām pakļautās organizācijas

LETA, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas bankas neapkalpos ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") saistītās trīs ASV sankcijām pakļautās organizācijas - Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Tas izriet no ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pagājušā gada 9.decembra noteiktajām sankcijām.

OFAC 2019.gada 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Lembergam.

No šodienas jebkādi finansiāli darījumi ar Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos.

Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai saņemtu, piemēram, pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un veiktu pamatvajadzību apmierināšanai paredzētus maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien vienojušies noteikt jaunas sankcijas Baltkrievijai, sankcijām pakļaujot 78 indivīdus un septiņas organizācijas, pavēstīja diplomāti.

Runa ir par liegumu ieceļot ES un aktīvu iesaldēšanu, norādīja avoti.

No sankcijām pakļautajiem indivīdiem septiņi ir tieši saistīti ar lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā 23.maijā, bet vēl 71 cilvēkam noteiktas sankcijas saistībā ar valdības represijām pret opozīciju.

Sankcijas oficiāli tiks apstiprinātas pirmdien, kad tiksies ES valstu ārlietu ministri.

Uz "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā ES reaģēja, liedzot Baltkrievijas lidsabiedrību lidmašīnām lidot ES gaisa telpā, kā arī ES valstu lidsabiedrību lidmašīnām izmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

Vēlāk Eiropadomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka ES izstrādā jaunas sankcijas pret Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiktu efektīvus un sankciju riskam atbilstošus sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus,Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi FKTK noteikumus «Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi», kas šodien publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Noteikumi nosaka minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli; apstākļus, ko iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses; prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nopludinātie ASV FinCEN dokumenti atklāj pasaulē lielāko banku aizdomīgos darījumus

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic netīras naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām.

Nopludināti vairāk nekā 2500 dokumenti, no kuriem liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām, ko bankas nosūtījušas ASV varasiestādēm laikā no 2000.gada līdz 2017.gadam. 2019.gadā šos dokumentus ieguva ASV medijs "BuzzFeed News" un dalījās tajos ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ), kas izplatīja tos 108 mediju organizācijām 88 valstīs. Izpētot dokumentus atklājies, ka Lielbritānijas lielākā banka HSBC ļāvusi krāpniekiem veikt zagtas naudas pārvedumus visā pasaulē, kaut gan no ASV izmeklētājiem uzzinājusi, ka tā ir krāpšana.

Dokumenti arī liecina, ka viena no ASV lielākajām bankām "JP Morgan" ļāvusi uzņēmumam pārvietot vairāk nekā miljardu ASV dolāru caur Londonas kontu, nezinot, kam tas pieder. Banka tikai vēlāk uzzinājusi, ka šis uzņēmums, iespējams, pieder personai, kas iekļauts ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) desmit meklētāko noziedznieku sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēju interese par Irānas tirgu nokritusies praktiski līdz nullei

Didzis Meļķis, 08.08.2018

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz sankcijām, ko Eiropas Savienība (ES) piemērojusi Ķīnas amatpersonām saistībā ar represijām pret uiguru minoritāti, Ķīna pirmdien iekļāvusi "melnajā sarakstā" desmit ES pilsoņus un četras iestādes.

Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka starp cilvēkiem, kas "nopietni kaitē Ķīnas suverenitātei un interesēm un ļaunprātīgi izplata melus un dezinformāciju", ir Eiropas Parlamenta (ES) deputāti Reinhards Butikofers, Mihaēls Gālers, Rafaēls Gluksmans, Ilhans Kjučjuks un Miriama Leksmana.

Jau ziņots, ka ES melnajā sarakstā iekļāvusi četras Ķīnas amatpersonas un vienu valdības kontrolētu organizāciju saistībā ar Pekinas represijām pret uiguru minoritāti.

Tā ir daļa no ES sankcijām, kas par cilvēktiesību pārkāpumiem tiek noteiktas indivīdiem tādās valstīs kā Krievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Dienvidsudāna un Lībija.

Mehānisms, kas iecerēts, lai bloks varētu vieglāk noteikt sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem, tika uzsākts šomēnes ar sankcijām četrām Krievijas amatpersonām par Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija apcietināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀM brīdina bankas par sadarbības risku ar Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīnām kļūstot aizvien pieejamākām, pieprasījums pēc ceļošanas pieaugs ātri

Martins Gauss (Martin Gauss) "airBaltic" izpilddirektors, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.

Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā. Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.

Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tabakas bizness - no reklāmām mežonīgā kapitālisma stilā līdz tabakas digitalizācijai

Db.lv, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cigarešu smēķēšana ir vecmodīga un kaitīga veselībai. Šādu apgalvojumu pirms 30 gadiem būtu neiedomājami dzirdēt no tabakas ražotājiem. Tomēr viena no pasaulē senākajām globālajām industrijām ir piedzīvojusi iespaidīgas pārmaiņas, un šobrīd lielākie tabakas ražotāji prāto, kā pēc iespējas ātrāk atradināt smēķētājus no cigaretēm un aizvietot tās ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas industrijas mežonīgā kapitālisma noriets

Atskatoties vēl ne tik senā pagātnē, tabakas ražotāju zīmolu logo bija redzami teju uz katras sporta automašīnas, sporta sacensībās, elitāros sabiedriskos pasākumos, operās, televīzijā un pat uz modes apģērbiem. Tabakas ražotāji caur saviem zīmoliem veidoja grandiozas desmitiem miljonu vērtas globālās kampaņas. Līdz pat 20. gadsimta pēdējai dekādei Holivudas grāvējos nereti varēja raudzīties uz filmas galveno varoni, izteiksmīgi izvelkam cigareti un tuvplānā to aizsmēķējam. Smēķēšana kabinetos un bērnu klātbūtnē bija ikdienišķa norma.

Lai gan par cigarešu kaitīgo ietekmi pētniekiem un ārstiem aizdomas radās jau pagājušā gadsimta 60. gados, tieši 80. un 90. gadi viesa pārmaiņas tabakas industrijas ikdienā. Sabiedrībā mainījās uztvere attiecībā pret savu veselību un attieksmē pret vieglprātīgu un bezrūpīgu dzīvesveidu. Šī tendence atvēra ne tikai daudzu fitnesa klubu durvis, bet arī laboratorijās esošo mikroskopu optiku aizmetņus - sākās cīņa pret smēķēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Viedoklis: Nav absolūti labāko vasaras riepu

Oskars Krampāns, SIA Autoriepu nams direktors, 29.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc tam nesīs augļus darba ražīguma formā.

DB aptaujātie speciālisti gan norāda, ka nav māksla iegādāties ergonomiskākos krēslus un veselībai labvēlīgāko biroja tehniku, bet jāprot tos pareizi pielietot. «Biežākie veselības riski, ja cilvēks ikdienā nepareizi strādā pie datora, ir tādi, ka visbiežāk viņam parādās muguras lejas daļas sāpes, acu sausums un saspringums plecu joslā, kā arī mēdz parādīties tirpšana roku pirkstos un ir saspringti, sāpīgi ikru muskuļi. Ja ir ievēroti visi ergonomikas principi un regulāras pauzes, darbam pie datora nevajadzētu izraisīt nekādas problēmas,» stāsta veselības centra Vivendi fizioterapeite Līga Māķēna.

Elko Baltijas pārdošanas direktors Andrejs Gavrilovs teic, ka tipiskākās kļūdas, izvēloties biroja tehniku, ir nepareizi novērtētas vajadzības un vēlme ietaupīt – ja izvēlas lētāko biroja tehniku, tai var būt nepietiekama veiktspēja. Piemēram, birojā ar 20 darbiniekiem ir vērts iegādāties jaudīgāku printeri vai kopētāju, lai izvairītos no gaidīšanas rindā pēc izdrukām. Taujāts, kāds ir minimālais biroja tehnikas komplekts katram darbiniekam, A. Gavrilovs atzīst, ka ir grūti sniegt universālu padomu, jo biroji ir dažādi. Visbiežāk standarta komplekts ir dators, printeris ar vai bez kopēšanas un skenēšanas funkcijām, dažādi aksesuāri, taču prasības grafiskajiem dizaineriem un grāmatvežiem var būt krasi atšķirīgas. Universāls ieteikums lietotāja labsajūtai ir izmantot lielākus monitorus (24’’ vai vairāk), jo tas ir ērti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotāji: piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai

Lelde Petrāne, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Komentāri

Pievienot komentāru