Ražošana

Ražotāju cenas sarukušas

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 1,2%, eksportētajai produkcijai – par 0,5%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,6%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,5%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada februārī, salīdzinot ar 2015. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 2,7%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 4%, eksportētajai produkcijai – par 1,4%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,4%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,3%.

Būtiskākais cenu samazinājums bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,3 procentpunktiem), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,6 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 0,4 procentpunktiem).

Šogad informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedz vairāk kā 620 uzņēmumi, kuri indeksa aprēķiniem katru mēnesi CSP paziņo ap 2,8 tūkstoš cenu – no tām 1,5 tūkstoši par vietējā tirgū un 1,3 tūkstoši par eksporta tirgos realizēto produkciju un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā

Žanete Hāka, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas eksperti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada jūnijā-septembrī, salīdzinot ar aprīli-jūniju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 1,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 3,3%, kas ir straujākais kāpums šajā periodā kopš 2011.gada.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 3 %. Nozaru griezumā šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bijapārtikas produktu ražošanā – par 6,2%, kokapstrādē – par 4,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,2%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas produktu ražošanā būtiski ietekmēja cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Jāatzīmē, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā lielāka ietekme bija cenu kāpumam eksportētajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM: Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika. Jāatzīmē, ka 2016.gadā un 2017.gada sākumā pasaules enerģijas, rūpniecības izejvielu un lauksaimniecības izejvielu cenas uzrādīja pieaugumu, kas ietekmē ražotāju cenu dinamiku Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas stabilizējas

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,5%, bet eksportētajai produkcijai pieaugot par 0,2 %, informē Ekonomikas ministrijā.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,9%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,4%, bet eksportētājai produkcijai – par 1,2%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš marta kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada astoņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija tekstilizstrādājumu ražošanā – par 2,3% un apģērbu ražošanā – par 2,1%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas stabilizējas

Žanete Hāka, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%, cenām pieaugot gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,3%, gan eksportētajai produkcijai par 0,4 %, informē Ekonomikas ministrija.

Šī gada septembrī ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā bija straujākais pieaugums mēneša laikā kopš 2015.gada marta.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinoties par 0,1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,8%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš februāra kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija apģērbu ražošanā – par 4% un koksnes izstrādājumu ražošanā – par 0,3%.Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas augušas vietējā tirgū realizētajai produkcijai

Žanete Hāka, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenām pieaugot par 0,4% un samazinoties eksportētajai produkcijai par 0,1 %, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šī gada četros mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,8%, vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai samazinājās par 1,4%. Pēc krituma februārī - martā, cenām vietējā tirgū realizētai produkcijai aprīlī bija vērojams kāpums. Eksporta produkcijas ražotāju cenas samazinājās visos četros mēnešos, ko noteica zemās cenas izejvielām un vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada četros mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija papīra, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā – attiecīgi par 5,3%, 2,4% un 1,2%. Ražotāju cenu pieaugumu papīra ražošanas nozarē noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā cenas pieauga gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamika būs mērena

Žanete Hāka, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamika būs mērena, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju.

2015.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,2%, cenām palielinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,3%. Mēneša laikā ietekmīgākais cenu pieaugums bija papīra ražošanā un koksnes izstrādājumu ražošanā, bet samazinājums – pārtikas produktu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Ražotāju cenas ietekmē enerģijas un izejvielu zemās cenas

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā Latvijā samazinājās par 0,5%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,4% un eksportētajai produkcijai – par 0,5%, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šā gada divos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās samazinājās par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,9%. Pēc kāpuma janvārī, februārī vietējā tirgū realizētās produkcijas cenām bija vērojams kritums. Eksporta produkcijas ražotāju cenu dinamiku janvārī-februārī noteica vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada divos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija vērojams tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā – attiecīgi par 1,6% un 1%. Ražotāju cenu pieaugumu tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē noteica straujāks cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu ražošanā cenu pieaugumu noteica straujāks cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs tuvas pagājušā gada līmenim

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs tuvas pagājušā gada līmenim, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika.

2016.gada janvārī, salīdzinot ar 2015.gada decembri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,2%, cenām pieaugot vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai samazinoties par 0,4 %.

Šī gada pirmajā mēnesī nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija pārtikas produktu ražošanā – par 0,3%, papīra ražošanā – par 1,7% un ķīmisko vielu ražošanā – par 0,8%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas ražošanas nozarē noteica cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai (par 0,6%), bet papīra un ķīmisko vielu ražošanā cenu pieaugumu noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pētījums: Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Cigarešu izplatīšanas tirgū ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pēc noslēgtās cigarešu izplatīšanas tirgus uzraudzības secina, ka uzņēmumiem cigarešu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu.

Tā kā normatīvais regulējums paredz cigarešu ražotājiem vai importētājiem noteikt preču maksimālo mazumtirdzniecības cenu, mazumtirgotāji ir ierobežoti sava uzcenojuma noteikšanā un attiecīgi nav iespējama savstarpējā konkurence ar gala cenu.

Kopumā pasaulē tirgus vara ir pieciem cigarešu ražotājiem, no kuriem četri dominē Eiropas tirgū. Tikmēr patēriņam Latvijā tiek nodotas trīs starptautisko ražotāju – British American Tobacco, Japan Tobacco International un Philip Morris International – cigaretes. 2014. gadā arī Latvijā atļauju ražot cigaretes bija saņēmuši vairāki komersanti, tomēr visa saražotā prece tika eksportēta uz ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējais ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā samazinājās par 0,8 %

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 1,1 % un eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas samazinājās par 1 %. Būtiskākā ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, dzērienu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā. Savukārt cenu pieaugums bija novērojams pārtikas produktu ražošanā, atkritumu savākšanā un elektroenerģijas sadalē.

2016. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,7 %, bet eksportētajai produkcijai palika nemainīgs. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saglabājās iepriekšējā līmenī. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums pārtikas produktu ražošanā, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā un elektroenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis pieauga par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,2 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijas ražošanā, gāzes apgādē un elektroenerģijas tirdzniecībā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir samazinājies par 3,8 %, eksportētajai produkcijai par – 1,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas sarukušas

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas samazinājās par 1,4%, eksportētajai produkcijai – par 0,5%, tajā skaitā, eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājās par 0,4%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,5 %.

Vislielākais cenu samazinājums bija atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē un pārtikas produktu ražošanā. Lielākais cenu kāpums bija notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, kā arī ūdens ieguvē, attīrīšanā un apgādē.

2015. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis saruka par 0,4%, eksportētajai produkcijai – par 0,1%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,3%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1%. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā sarucis

Žanete Hāka, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 0,4 %. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,6 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,3 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, salmu un pīto izstrādājumu ražošanā un pārtikas produktu ražošanā.

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 1,6 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 2,2 % un eksportētajai produkcijai – par 1,0 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,8 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union paaugstina piena iepirkuma cenas par 30%; kāps arī cenas veikalos

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot industriālo piena produktu cenu kāpumam pasaules tirgos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union paziņo par svaigpiena iepirkuma cenu pieaugumu par 30% mēneša laikā. Iepirkuma cenu pieaugums attieksies uz teju 400 Food Union piena piegādātājiem, ražotņu Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Rīgas piensaimnieks sadarbības partneriem, sākot no 15.septembra.

«Pašlaik pasaules tirgos novērojamas tādas piena produktu aprites piedāvājuma un pieprasījuma attiecību tendences, kas veicina industriālo piena produktu – sviesta un piena pulvera – cenu kāpumu. Tās zināmā mērā un ar laika nobīdi atspoguļojas svaigpiena cenās pasaules un Eiropas reģionos, tostarp Latvijā. Pašlaik ir grūti prognozēt vai cenu kāpums pasaulē saglabāsies arī turpmākos mēnešus, taču mēs cieši sekosim līdzi un attiecīgi koriģēsim svaigpiena iepirkuma cenas saviem piena piegādātājiem. Viens ir skaidrs – pēc ilgākās piena krīzes pasaules vēsturē, šī cenu tendence pasaulē ir pirmais nopietnais simptoms piena nozares atveseļošanās,» saka Normunds Staņēvičs, Food Union grupas viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Deflācijas spiediens turpināsies nākamgad

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās tendences gan preču biržās, gan ražotāju un mazumtirdzniecības cenās norāda uz to, ka cīņa ar deflāciju vēl nav galā

Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina par aizvien izteiktākām, uz deflāciju virzītām tendencēm Latvijas rūpniecībā. Saskaņā ar tiem, Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumi novembrī savu produkciju pārdevuši par 1,3% lētāk nekā pagājušā gada vienpadsmitajā mēnesī un 1,3% – 1,4% liela ražotāju cenu mazināšanās gada izteiksmē ir vērojama jau kopš augusta. Salīdzinājumam – gada pirmajos mēnešos rūpniecības produkcijas cenu kritums bija 0,8% apmērā. Šis samazinājums lielākoties tiek saistīts ar izejvielu cenu krišanos, kas zināmā mērā ļauj cerēt uz kaut kādiem ietaupījumiem ražošanas procesā. Taču vienlaikus tas norāda uz to, ka tirgū ir ļoti augsta konkurence un patiesībā izejvielu cenu samazināšanās vismaz daļēji var būt saistīta ar zināmām galaprodukta realizācijas grūtībām. To, ka tirgus piesātinājums ir augsts, atzīst arī rūpnieku organizāciju pārstāvji. Tādēļ gan izejvielu, gan realizācijas cenu krišanās lielā mērā ir izskaidrojama ar zemu patērētāju aktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā palielinājās par 3,1 %

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, ir palielinājies par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē. Lielākā pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektroenerģijas ražošanā.

2017. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2 %. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Gan eksportam uz eirozonas valstīm, gan eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Viedoklis: Nav absolūti labāko vasaras riepu

Oskars Krampāns, SIA Autoriepu nams direktors, 29.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas Spānijā šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājās par 4,8%, taču šis kritums bijis mazāks kā jūnijā, liecina valsts statistikas biroja apkopotā informācija.

Jūnijā ražotāju cenas gada griezumā saruka par 5,9%. Kritumu jūlijā galvenokārt veicināja enerģijas cenas, kas samazinājušās par 13,7%.

Tikmēr, neietverot enerģijas cenas, ražotāju cenas valstī jūlijā saruka par 0,6%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas Spānijā jūlijā pieauga par 1,8%, kas seko 2% kāpumam jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražotāju cenu kritums Spānijā augustā palēninājies trešo mēnesi pēc kārtas

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas Spānijā šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājās par 3,5%, tādējādi krituma temps palēninājies trešo mēnesi pēc kārtas, liecina valsts statistikas biroja apkopotā informācija.

Jūlijā ražotāju cenas gada griezumā saruka par 4,8%. Kritumu augustā galvenokārt veicināja enerģijas cenas. Tikmēr, neietverot enerģijas cenas, ražotāju cenas valstī augustā saruka par 0,4%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas Spānijā augustā samazinājās par 0,2%, un šis bija pirmais kritums pēdējos trīs mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru