Investoru atslābums pasaules izejvielu tirgos nav gājis secen arī Latvijas rūpniecībai. Lētākas izejvielas nobremzējušās ražotāju cenu pieaugumu, kas varētu nozīmēt tālāku inflācijas samazināšanos, ko izjutīs arī ierindas patērētājs.
Protams, tas lielā mērā atkarīgs no situācijas attīstības eirozonas perifērijas valstīs. Gadījumā, ja situācija turpinās pasliktināties un Eiropas Centrālā banka, lai pasargātu eirozonas perifērijas valstu prasījuma vērtspapīru tirgu no pilnīga sabrukuma, var būt spiesta būs spiesta drukāt naudu, cerības uz inflācijas samazināšanos izplēnēs.
Kamēr šī būtiskā naudas masas palielināšana vēl nav notikusi un saglabājas bažas par recesijas otrā viļņa atgriešanos, ražotāju cenu pieauguma temps Latvijā turpina dilt, kas sevišķi izteikti novērojams apstrādes rūpniecībā.
Jūlijā šajā vitāli svarīgajā tautsaimniecības nozarē saražotā produkcija salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi sadārdzinājās par 7,9%, savukārt jau septembrī šis rādītājs bija nokrities līdz 5,5%, bet pagājušajā mēnesi palielinājies līdz 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopumā visas rūpniecības nozares produkcija oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi kļuva par 7,3% dārgāka. Interesanti, ka vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājušās par 9,5%, kamēr eksportējamajai produkcijai – par 4,3%.
Šo atšķirību gan var skaidrot ar produkcijas spektra atšķirtību vietējam un ārvalstu tirgiem. Piemēram, Latvijā saražotā pārtika gada laikā sadārdzinājusies par 7,3%. Tomēr eksportētās pārtikas ražotāju cenas kāpušas par 3,8%, savukārt vietējā tirgū šis pieaugums ir vairāk nekā divas reizes lielāks, sasniedzot 8,5%.
Tas gan nenozīmē, ka tik straujš pieaugums saglabāsies arī turpmāk – drīzāk gan pretēji, ja recesijas draudi pieaugs, pārtikas kontraktu cenas preču biržās kritīsies, bet atsevišķi produkti varētu kļūt lētāki arī veikalu plauktos.