Reālas attīstības OIK jautājumā nav 

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai enerģētikas nozares problēmas, visticamāk, neatrisinās.

Armanda Vilcāne, 13.05.2019

Foto: pixabay.com

To DB norāda vairāki nozares pārstāvji un eksperti, uzsverot - maz ticams, ka ministrijas plāns, kuru līdz mēneša beigām plānots papildināt, uzlabos esošo situāciju. Tajā pašā laikā iesaistītās puses atzīst - pozitīvi, ka EM vairs neplāno strauju OIK atcelšanu. Zināms, ka 7. maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja EM lūgumu pagarināt likumprojekta Par OIK atcelšanu galīgo izpildes gaitu līdz 31. maijam, savukārt 9. maijā Saeimā iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei. Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem (AER) un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole. Atbalstu komisijas izveidei publiski paudis arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ideju netrūkst

Pašlaik cīņai ar OIK ministrija piedāvā izveidot valsts atbalsta sistēmas kontroli, kas paredz efektīvu mehānismu godīgas uzņēmējdarbības uzraudzībai elektroenerģijas jomā, šo funkciju uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Tāpat plānots ieviest stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem un ierobežot atbalsta apmēru, kā arī veicināt elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšanu un apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas. Savukārt no 2021. gada EM iecerējusi ieviest AER jaudu izsoles - paredzēts, ka izsolē piedāvās 50 megavatstundas ar lejupejošu soli. EM skaidro, ka, lai šīs ieceres realizētu, nepieciešams grozīt vairākus normatīvos aktus, tajā skaitā Elektroenerģijas tirgus likumu (ETL), Enerģētikas likumu, Ministru kabineta noteikumus Nr.221 un Nr.262, kā arī citus normatīvos aktos, kas saistās ar veicinošu apstākļu nodrošināšanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis norāda, ka EM piedāvātie priekšlikumi ir apsverami, tomēr ir jāsagaida konkrētais rīcības plāns un jākoncentrējas uz rezultātu paredzamā termiņā. «EM plānā ietvertie jaunumi par OIK uzraudzības nodošanu BVKB un AER jaudu izsolēm īstermiņā neuzlabos OIK situāciju. Ja vērtē jaudu izsoles, tad nav īsti skaidrs, vai tā ir esošās sistēmas maiņa vai jauns atbalsts, jo, ja izsoles rezultātā elektroenerģija tiek iegādāta par cenu, kas ir augstāka nekā tirgus cena, pēc būtības tas joprojām ir tas pats OIK tikai ar citu nosaukumu. Pašreiz primārais jautājums ir Latvijas elektroenerģijas patēriņa vajadzību noskaidrošana, tādēļ galvenokārt vajadzētu koncentrēties uz energoefektivitātes potenciālu un tikai tad vērtēt, vai tuvākā vai tālākā nākotnē nepieciešamas jaunas jaudas,» domā K.Osis, norādot, ka, neredzot konkrēto rīcības plānu, nav lielas pārliecības, ka līdz 31. maijam EM radīsies krietni kvalitatīvāks risinājums nekā līdz šim.

Jānodrošina samērīgums

Pozitīvi, ka pašlaik vairs netiek runāts par tūlītēju OIK atcelšanu, taču jebkurā gadījumā vairums EM priekšlikumu nozarei, visticamāk, nebūs pieņemami, uzsver enerģētikas eksperts Edgars Vīgants. «Kontrole ir nepieciešama, bet tā jāpilnveido atbilstoši labas pārvaldības principiem, paaugstinot esošo procedūru efektivitāti un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, nevis palielinot administratīvo slogu un kontrolieru skaitu, kas veicinās vienīgi korupcijas riskus. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šobrīd izskanējusi arī virkne pozitīvi vērtējamu priekšlikumu, piemēram, OIK neaplikšana ar pievienotās vērtības nodokli, elektrostaciju motivēšana darboties ārpus valsts atbalsta sistēmas, dabas resursa nodokļa (DRN) atcelšana mazajām hidroelektrostacijām (HES), biogāzes staciju iespēja pāriet no elektroenerģijas ražošanas uz biometāna ražošanu, kā arī administratīvo šķēršļu likvidēšana vēja elektrostaciju attīstībai. Galvenais, lai jaunie kontroles pasākumi notiktu objektīvi un samērīgi, jo arī priekšzīmīgos uzņēmumos kāds darbinieks var aizmirst uzvilkt ķiveri, kas jau ir pārkāpums,» pauž eksperts. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe savos izteikumos gan ir skarbāks, norādot, ka visi EM priekšlikumi ir vērsti uz vietējo AER staciju iznīcināšanu.

Visu rakstu lasiet 13. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Jaunākais izdevums