Nākamgad ASV un citur strauji izplatīsies publiskie bezvadu interneta piekļuves punkti, t.s. WLAN (wireless local area networks) jeb hotspots (karstie punkti). Tā ir viena no nedauz pozitīvām tendencēm informācijus tehnoloģiju (IT) pasaulē, ko prognozē IT riska kapitāla investoriem domātais žurnāls Red Herring. Savukārt Red Herring uzskata, ka fiksētās telekomunikācijās, sevišķi starp globāliem operatoriem, kas izbūvējuši milzīgus maģistrālos optiskos tīklus, turpināsies bankrotu vilnis. Ātrgaitas bezvadu interneta piekļuves biznesā ienāks lieli operatori, vismaz ASV un, iespējams, citviet, dibinot valsts mēroga tīklus. Šo tīklu abonenti varēs jebkurā pilsētā atrast t.s karsto punktu lidostā, viesnīcā, restorāna, vai interneta kafejnīcā, kur pieslēgties internetam ar ātrumu līdz pat 11 megabiti sekundē (mbps). Red Herring norāda, ka šāda attīstība varētu būt nopietns drauds t.s. trešās paaudzes (3G) mobilo telefonu tīklu attīstībai, kas optimālos apstākļos sola datu pārraides ātrumu 2 mbps. Fiksēto telekomunikāciju jomā žurnāls raksta: «Ļaunākais telekomunikāciju nozarē mums vēl ir priekšā. Kompānijas, kas pēdējos 12 mēnešos centušās izķepuroties no bankrota atslīdēs atpakaļ bankrotā un tās piebeigs krītošie pārraides jaudas (bandwidth) cenas.» Red Herring publicējis grafiku, kurā attēlota starptautiskas 2 Mbps līnijas mēneša nom,as cena no no 1999. gada līdz ši gada nogalei. Tā noslidējusi no 10 000 $ uz dažiem simtiem $. Lejupslīdošā līknē, sākot ar 2001. gadu, sasprausti kādu 15 bankrotistu vārdi, tostarp Global Crossing, WorldCom, Metromedia Fiber Network un citi. Arī kapitāla pieejamiba jauniem IT pasākumiem sarukusi līdz 90. gadu sākuma līmeņa. Red Herring lēš, ka riska kapitāla investori (venture capitalists) 2003. gada savāks un izdalīs aptuveni 2.5 miljardus $. Tas ir tikai 5 % no 2000. gada buma laikā pieejamā riska kapitāla, kad naudu meta pakaļ pat tādiem projektiem kā interneta dāvānu veikals mājdzīvniekiem u.tml.