Redakcijas komentārs: Aizmirstā nozare 

Kultūra, latviešu valoda, mediju brīvība, veselības aprūpes reforma, nesadarbošanās ar to vai citu partiju – ko tik valdību izveidot gribošie politiķi neizceļ kā sev būtiskus jautājumus! Taču ir viena sfēra, par kuru pagaidām nerunā.

Egons Mudulis, 2018. gada 15. oktobris plkst. 6:09

Foto: no DB arhīva

Vai esat dzirdējuši, ka kāds būtu izsaucies: mūsu partija stāv un krīt par autoceļu fonda atjaunošanu, tranzīta noturēšanu, autopārvadātāju konkurences saglabāšanu starptautiskajā arēnā, kvalitatīvu ritošo sastāvu kā dzelzceļa, tā autobusu pārvadājumos, šādu vai tādu viena vai otra infrastruktūras projekta īstenošanu? Vai varētu būt, ka no 7. oktobra līdz pirmā sarunu raunda beigām ceturtdienas vakarā tas nemaz nav apspriests?

Lai kā arī būtu, te neliels atgādinājums, ar ko jaunajam satiksmes ministram būs jānodarbojas bez jebkādas 100 dienu iesildīšanās. Sāksim ar to sfēru, kur patlaban it kā maz bēdu. Latvijas nacionālā lidsabiedrība uzrāda labus rezultātus, papildina floti ar jaunām lidmašīnām, līdz ar to aug pasažieru skaits arī galvaspilsētas lidostā. Taču atklāts jautājums ir, vai airBaltic beidzot atradīsies ilgi meklētais stratēģiskais investors, vai ambiciozās ieceres ir ilgtspējīgas, jo pārāk ātra izaugsme bez naudasmaisu atbalsta asās konkurences apstākļos pa skuju taku aizlaidusi ne vienu vien Eiropas kompāniju. Izaicinājumu netrūkst arī pasažieru pārvadājumos tuvāk zemei. Jaunu vilcienu kā nav, tā nav, bet no to esamības būs atkarīgi nākamgad izsludināmā reģionālo autobusu pārvadājumu iepirkuma apjomi. Turpinās haoss taksometru biznesā. Tikai jūras pārvadājumos nav problēmu, jo šīs jomas kompāniju mums pašiem vienkārši nav.

Tad ir kravu pārvadājumi. Ne visi esošās valdības ministri spēja saprast, ka citas valstis, ar kuru komersantiem konkurē mūsu tālbraucēji, ir visai atvērtas, piemēram, ukraiņu vai baltkrievu šoferu piesaistei. Vēl jaunajam satiksmes ministram būs jāpiedāvā, ko likt vietā neizbēgami gaidāmajam Krievijas tranzītkravu kritumam dzelzceļa pārvadājumos un ostās. Vai kāds ir dzirdējis, kādas kravas, kādos apjomos, par kādu cenu tiks pārvadātas pa jauno Rail Baltica infrastruktūru, kādas operācijas veiktas šī projekta loģistikas centrā Salaspilī? Un vai tiešām šis miljardiem vērtais projekts ir jau akmenī iekalts, ka dalībvalstis to vairs nevar nograut savu pretrunīgo un savtīgo interešu dēļ?

Un tad ir pārējie infrastruktūras projekti. Eiropas fondu nauda ceļiem beigsies jau nākamgad, bet kā to aizstāt, esošā valdība nezina. Ir ko būvēt Rīgas lidostā pasažieru ērtībām – jaunu termināli līdz ar dzelzceļa staciju, - un gaisa satiksmes drošības uzlabošanai jaunu torni. Netrūkst arī ieceru esošās dzelzceļa sistēmas ietvaros. Tikai vai tad, kad to visu sāks vienu pēc otra celt, būvniecības izmaksas stāvēs uz vietas? Izglītība un medicīna nenoliedzami ir prioritātes, bet valdības veidotājiem nenāktu par sliktu atcerēties arī par transporta nozari, kas, labi pārvaldīta, var dot lielu pievienoto vērtību.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 09. oktobris plkst. 6:10

Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī...

2018. gada 04. oktobris plkst. 6:43

Viena no publiskās politiskās retorikas kaitīgām un kaitinošām izpausmēm ir dažādu budžeta...

2018. gada 03. oktobris plkst. 6:16

Ir politiskā griba, bet nav kompetences – šādi secinājumi rodas, sekojot līdzi...

2018. gada 02. oktobris plkst. 6:15

Konkurences padome (KP) ir piemērojusi vairāk nekā 70 000 eiro sodu trīs...

2018. gada 01. oktobris plkst. 7:00

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...