Redakcijas komentārs: Atkritumu kažoku apmet uz otru pusi

Autori: Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks
2018. gada 03. janvāris plkst. 7:16

Vēl pirms dažiem mēnešiem viss liecināja par to, ka dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas Latvijā nebūs tikpat droši kā sniega cauru ziemu – ka to ir apglabājušas atkritumu biznesā iesaistīto pušu intereses un arī fakts, ka ļoti liela nauda ir ieguldīta atkritumu šķirošanas līnijās. Depozītā nododamie atkritumi (roka gan neceļas potenciālas izejvielas saukt brutāli par atkritumiem, tāpēc lietošu vārdu «iepakojums») ir tas vērtīgākais, kas atkritumu biznesā ir, tāpēc DB jau rakstīja, ka ar jaunās sistēmas palīdzību no atkritumiem faktiski tiek nosmelts krējums. Nu viss ir mainījies – esot izpētīta kaimiņtautu pieredze un dzērienu iepakojuma depozīta sistēma nu tiek pieteikta kā neizbēgama un ātri – tā sākšot darboties jau 2020. gada 1. janvārī.

Iepriekš likumprojektam nav veicies nedz ministrijā, kura sakās nodarbojamies ar vides jautājumiem, nedz tajā ieskatījās tie, kuru maizes darbs ir izdarīt spiedienu uz Saeimas krēslu polsterējumu. Kamēr no ieceres atkāvās, tā, apsaldējusi pirkstus un ausis, gulēja izmesta nu jau piesauktās ministrijas vārtrūmē. Kad nāvei nolemtajam pulsa vietā skanēja vairs tikai PET pudeļu gurkstēšana, stikleņu sanēšana un bundžiņu strinkšķēšana, to sagrāba aiz padusēm un strauji ievilka siltumā. Nu grasās pamirušajām miesām bāzt mutē treknus cepešus un veldzēt ar sauso sarkanvīnu, lai rekordīsā laikā no putnubiedēkļa izdabūtu pievilcīgu būtni, kas spētu piesaistīt vēlētāju skatienus. Kamēr jautājumā par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, sekojot pārējo Baltijas valstu pēdās, bīdīti politiskie «jā», «varbūt», līdz izskanēja arī visai skaidrais «nē», veikti ļoti nopietni ieguldījumi atkritumu šķirošanas infrastruktūrā. Tomēr, izrādās, tas nav arguments, lai strauji nemestu kažoku uz otru pusi.

Līdz ar to atkritumu pārstrādātāji nav sajūsmā par politikas iejaukšanos biznesā pēc tam, kad valsts jau bija uzgriezusi muguru depozīta sistēmai un it kā taču skaidri pateikusi, ka šādu sistēmu mums, sava ceļa gājējiem, nevajag. DB (12.04.) jau iepriekš secināja, ka, PET pudeles izslēdzot no atkritumu šķirošanas cikla, samazināsies vērtīgā iepakojuma apjoms dalītās vākšanas konteineros, to apkalpošanu padarot nerentablāku. Saeimas vēlēšanu gada priekšvakarā vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards caur puķēm, tomēr visai skaidri pateica – vēlētāji dabūs to, ko grib, un viņi grib šķirot.

Sausais atlikums – haoss un nenoteiktība neveicina biznesa vides stabilitāti nevienā nozarē, tostarp atkritumos. Pievienotā vērtība šim haosam – jācer, ka šis duncis mugurā atsevišķiem atkritumniekiem vismaz nāks par labu videi un stimulēs iedzīvotājus ar citām acīm uzlūkot savu atkritumu kurvju saturu, izlietotās taras vietā tur redzot sīknaudas monētas. Galu galā igauņi un lietuvieši jau saņem atlīdzību, nodod izlietotās skārdenes, stikla un PET pudeles. Kļuvis nepieņemami smēķēt vilcienos vai kafejnīcās, bet agrāk tas tika kolektīvi akceptēts, un arī citi mūsu sabiedrības paradumi evolucionē. Atkritumu jomā vēl tāls ceļš ejams līdz pilnībai, un būtu labi nepaslīdēt uz politiski slidena ledus, jo, lai vai cik ilgi un grūti nākusi, depozīta sistēma tomēr ir vēl viens solis tuvāk sakarīgākai atkritumu saimniecībai.