Redakcijas komentārs: Cik tālu līdz tuvredzības galam?

2017. gada 30. oktobris plkst. 7:27
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ieceri līdz 2022. gadam pilnībā aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis ar savu galavārdu pagarināt vai nepagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju stiepj gumiju.

Eiropas gaiteņos izšķirošais «jā» vai «nē» glifosātam ir iestrēdzis jau kopš 2015. gada. Glifosāta ēra likumsakarīgi piedzīvo savu norietu. Pieredzes bagāžā šai aktīvajai vielai, pasaulē populārākajam toksiskajam nezāļu apkarotājam, ir vairākus gadu desmitus ilgusi agroķimikāliju ražotāju un industriālās lauksaimniecības sadursme ar vides un veselības riskiem. Ko tur liegties, glifosātu saturošie līdzekļi ir bijuši ārkārtīgi uzticami pavadoņi arī Latvijas lauksaimniecības nozares straujajā izaugsmē, ne tikai palīdzot cīnīties ar nezālēm, bet steidzot talkā uz lauka sausināt graudus pirms novākšanas. Latvijas lauksaimniecības politikas zemais ētikas slieksnis to nekādi neierobežo. Savā ziņā tā lietošana palīdzējusi arī bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumam, jo ķimikāliju lietošanas pieaugums licis izdarīt loģiskus secinājumus patērētājiem, bet, saimniekojot bioloģiski, glifosātu lietot strikti noliegts. Savukārt konvencionālajos laukos glifosātu saturošie pesticīdi, tādi kā raundaps, ir kalpojuši kā brīnumnūjiņa. Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu graudu lietošanas barībā (plašāk DB 30.03.2015.). Latvijā glifosāts un citas lauksaimniecības indes tiek maigi dēvētas par augu aizsardzības līdzekļiem, bet tas ir neprecīzs un patērētājus sevišķi maldinošs apzīmējums. Zemkopības ministrijā uzskata, ka, aizliedzot glifosātu saturošos herbicīdus, lauksaimnieki ciestu zaudējumus, īpaši graudkopji, jo tie glifosātu saturošus līdzekļus, «ievērojot termiņus atbilstīgi instrukcijai», izmanto ne tikai nezāļu nokaltēšanai, bet arī graudaugu apžāvēšanai uz lauka. Glifosāts ir pietiekami sensitīvs temats arī pašu lauksaimnieku vidū – graudkopjiem ir savas intereses, bet cūkkopji un piena nozare var līdz mielēm «baudīt» iepriekš minētās glifosāta lietošanas sekas graudkopībā. Tātad – nozarei būs jāpārkārtojas un, iespējams, glifosāta uzvaras gājiena apturēšana – pakāpeniska vai tūlītēja – kaut kādā mērā ietekmētu konkurētspēju. Tomēr konkurētspēja, kas balstās uz vides un veselības risku rēķina, nav ilgtspējīga.

Ārzemēs manīts jauns pārtikas marķējums – no glifosāta brīvi produkti. Fakts, ka Latvijā gadu no gada pieaug glifosāta izmantošana un ne reizi nav konstatēti pārkāpumi tā lietošanā, patērētāju vajadzētu darīt ārkārtīgi uzmanīgu. Turklāt arī graudu pārstrādes uzņēmumi, sekojot normatīviem, glifosāta atliekvielas graudos nemeklē. No zemāka proteīna satura graudā neviens galu nav dabūjis, bet glifosāta atliekvielām ēdienā gan varētu būt visai liela sasaiste ar onkologu kabinetiem. Vairāk nekā 1,3 miljoni Eiropas dalībvalstu pilsoņu parakstījušies pret šīs ķīmiskās vielas lietošanu lauksaimniecībā, esmu to skaitā. Tāpēc, ka ticu domājošākas lauksaimniecības nākotnei. Grūtās atvadas no glifosāta notiek citas ES pilsoņu protesta kustības ietvaros – ar mērķi nepieļaut Monsanto un Bayern precības, to rezultātā izveidojoties pasaulē lielākajai agroķimikāliju un ģenētiski modificēto sēklu ražošanas kompānijai ar neprognozējamu ietekmi.