Foto: no DB arhīva

Redakcijas komentārs: Deputātu kvotas ministru izpildījumā 

Kārtējais sviests. Tā īsi var raksturot vairāku ekspertu teikto par valdības lemto, ka vairāk nekā 10 miljoni eiro, ko ministrijas šogad nav iztērējušas, plānots pārdalīt dažādiem citiem mērķiem.

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 2018. gada 24. oktobris plkst. 7:03

Lielākās summas paredzēts pārdalīt starp Labklājības ministrijas (LM) programmām. 1,4 miljoni eiro, kurus Finanšu ministrija nav iztērējusi ēnu ekonomikas apkarošanai, plānots novirzīt baznīcām, bet 700 000 eiro Kultūras ministrija rosina atvēlēt Ventspils mūzikas skolai. Izklausās kut kur dzirdēts? Jā, ļoti atgādina bēdīgi slavenās deputātu kvotas, tikai šoreiz ministru izpildījumā. Par to, kāpēc neiztērētā nauda netiek novirzīta budžeta deficīta segšanai, atbildes nav, tāpat par to, kādēļ nauda pārdalīta tieši šiem, nevis citiem mērķiem.

Ar šādu līdzekļu pārdalīšanas praksi tiek diskreditēts viss budžeta veidošanas process un politiķi faktiski paši sev iešauj kājā.

Par šo valdības labdarības akciju sekoja zibenīga Fiskālās disciplīnas padomes reakcija, uzsverot, ka pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts sociālie pabalsti neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais teic: “Jebkurš izdevumu ietaupījums šajās ar likumu aizsargātajās budžeta programmās samazina maksimālos izdevumu apmērus 2018. gadam, tādējādi izdevumu pārdalīšana izraisa Fiskālās disciplīnas likuma prasību pārkāpumu.” Jāteic, ka šādai Fiskālās disciplīnas padomes nostājai nevajadzētu būt pārsteigumam, jo tā ir pausta jau atkārtoti. Turklāt Finanšu ministrijai ir pienākums zināt Fiskālās disciplīnas likumā rakstīto. Nekādā gadījumā neesot pret sportu, tomēr nav skaidrs, kādēļ vairāk nekā viens miljons eiro pārpalikums no valsts sociālo pabalstu programmas tiek atvēlēts tieši starptautisku sporta pasākumu norisei, nevis kādiem citiem mērķiem. Faktiski vajadzētu būt izstrādātai kārtībai, kam tiek novirzīti līdzekļi šādos gadījumos un pēc kādiem kritērijiem. Protams, neaiztiekot ietaupījumus, kas radušies ar likumu aizsargātajās budžeta programmās. Diemžēl pašlaik izskatās, ka valdībai pietrūkst stratēģiska redzējuma un kompetences. Jebkurā gadījumā Fiskālās disciplīnas padomes pārmetums valdībai, ka tā pārkāpj likumu, nekādā gadījumā nav kompliments ministru saprātam. Turklāt kādu šaubu gadījumā taču Finanšu ministrija vienmēr var pakonsultēties ar Fiskālās disciplīnas padomi, nevis rīkoties pēc Mērnieku laikos aprakstītā principa, ka runas vīriem spēks rokās, kā tie lems, tā būs. Ar šādu līdzekļu pārdalīšanas praksi tiek diskreditēts viss budžeta veidošanas process un politiķi faktiski paši sev iešauj kājā. Jo pēc tam, kad 1,4 miljoni eiro piešķirti baznīcām un viens miljons eiro - sportam, turklāt bez kāda pamatojuma, ir ļoti grūti sabiedrībai normāli komunicēt vēsti, ka līdzekļu pietrūkst stratēģiski svarīgām lietām.


Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru