Quantcast
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Elite un populisti starp vēlētāju dusmām un bailēm

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aptaujas prognozē lielu balsu skaita pieaugumu labējām populistiskajām partijām teju visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet it īpaši Francijā, Austrijā, Itālijā, Grieķijā, Vācijā, Polijā, Čehijā.

Tiesa, tās neiegūs tik daudz balsu, lai būtu vairākumā, taču pietiekami, lai censtos destabilizēt EP darbu, īpaši saistībā ar jaunā Eiropas Komisijas prezidenta ievēlēšanu. Portāls Deutsche Welle raksta, ka saskaņā ar jaunāko aptauju 10% EP vēlētāju balsos par galēji labējām partijām, kas ir nozīmīgs skaitlis. Portāls arī raksta, ka šīs vēlēšanas būs iezīmīgas ar to, ka vēlētāji savas balsis izmantos primāri tam, lai tās neatdotu līdzšinējām elites partijām, mazāk domājot par to, kam tās tiks atdotas.

Jāteic, ka dominējošās emocijas šajās vēlēšanās būs bailes un dusmas, kuras izjūt daudzi eiropieši un kuras prasmīgi izmanto labējie populisti. Tās ir bailes no imigrācijas, kas rada ksenofobisku noskaņojumu, tās ir bailes zaudēt darbu un ienākumus, ko rada aizvien pieaugošā digitalizācija, kas rezultējas daudzu zemākas kvalifikācijas darbu izzušanā un mazākās algās strādniekiem. Tās ir dusmas pret līdzšinējo eliti, kas ir pārāk maz vērības pievērsusi tā sauktajai zemākajai vidusšķirai (lower middle class), īpaši ārpus lielpilsētām. Uzskatāms piemērs ir Dzelteno vestu kustība Francijā. ES tiek vainota arī pārmērīgas taupības pieprasīšanā, kā to pasludinājuši itāļu populisti, kas liedz palielināt pabalstus un citus sociālos izdevumus.

Rezumējot: daudzās ES valstīs zemākās vidusšķiras, īpaši perifērijā, ienākumi ir strauji kritušies un ir pieaugušas bailes par darba vietu stabilitāti. Tas raisījis dusmas pret līdzšinējo eliti, kas šos cilvēkus atstājusi novārtā. Tā teikt, tieciet paši galā ar savām problēmām, ko ir radījusi ekonomikas struktūras maiņa. To prasmīgi izmanto galēji labējās partijas. Kā trāpīgi Itālijas jaunajā seriālā Suburra: Blood on Rome teica kāds korumpēts politiķis: kad cilvēkiem ir bail, viņi vienmēr balso par labējiem. Ietekmīgais portāls Politico.eu raksta, ka galēji labējo partiju plānos neietilpst panākt, lai to valstis izstājas no ES, nē, tās grib pārveidot ES pēc sava ģīmja un līdzības. Un tā stipri atšķirsies no tās Eiropas, kādu mēs to pazīstam pašlaik un kuras centrālās vērtības ir tolerance, daudzveidība, cilvēktiesības, brīvība un demokrātija.

To, kāda varētu izskatīties ES labējo populistu izpildījumā, var nojaust, paklausoties Višegradas valstu vadītāju retorikā. Un, ziniet, es pat negribu labējo populistu popularitātes pieaugumā vainot vēlētājus, jo tos vada bailes un dusmas, kas nav labākie padomdevēji. Ja ES negrib zaudēt sevi un savu kodolu, tad vienīgā izeja ir pašreizējām elitēm beidzot pavērsties ar seju pret tiem, kuri nav ar dzīvi apmierināti un kuriem klājas grūti. Varbūt viņu alternatīva ir ne tikai galējie labējie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru