Latvijas politikas devīze – ne dienu bez izteikuma, kas satrauc ļaužu prātus. Šoreiz par to parūpējies visādi citādi lēnīgais un apdomīgais premjers Māris Kučinskis, Rīta Panorāmā paziņojot, ka «pēc Valsts Kontroles (VK) uzlidojumiem parasti viss ir sagrauts».
Premjera teiktais attiecas uz VK veiktajām revīzijām par Iekšlietu ministrijas rīcību ar tās īpašumiem, taču šī nav pirmā reize, kad dažāda ranga amatpersonas velta neglaimojošus tekstus VK. Taču šis izteikums tomēr izceļas pārējo vidū. Vispirms jau ar to, ka to paudis Ministru prezidents, kurš VK pārbaudes nodēvējis par «uzlidojumiem, kas visu sagrauj». Tas izskatās pēc mērķtiecīgas neatkarīgas iestādes darba diskreditācijas plašākas publikas acīs. Faktiski tiek pateikts, ka VK darbojas destruktīvi un ar negatīvām sekām.
Tā ir diezgan bīstama tendence, ja valsts augstākā amatpersona atļaujas tik nievīgi izteikties par kontrolējošas iestādes darbu. Protams, kritika nepatīk nevienam, bet VK nav izveidota tāpēc, lai izpatiktu valsts pārvaldei un glaudītu to pa spalvai. Gluži otrādi. Ar to es negribu teikt, ka visi VK atzinumi vienmēr ir pilnībā pareizi un par tiem nevarētu diskutēt. Galu galā revīzijas ziņojumus var apstrīdēt VK Padomē, kurā var piedalīties arī sūdzības iesniedzējs. Protams, pēc tam ziņojumus iespējams apstrīdēt arī tiesā. Tā ka likumdevējs nav pateicis, ka VK ir nemaldīga institūcija.
Tajā pašā laikā konstruktīvas diskusijas ar revidējamo iestādi un pat pārsūdzības tiesā ir pavisam kas cits nekā Ministru prezidenta VK darba novērtējums ar vārdu “uzlidojums” un paziņojums, ka viss tiek sagrauts. Tā ir diezgan sena metode - ja nevar aizbāzt muti netīkama viedokļa paudējam, tad vajag to padarīt par smieklīgu un nožēlojamu, jo tad tā teiktajam publikas acīs nebūs nekāda svara. Vai tiešām to vēlas panākt M. Kučinskis, lai VK uztver kā tādus trakos, kurus jau vispār nav vērts ņemt par pilnu? Ja to teiktu kāds pagastvecis, par kura saimniecību VK būtu izteikusi kritiku, tad šāds izteikums būtu vismaz saprotamāks.
Jāteic, ka šis nav pirmais gadījums, kad M.Kučinskim, pieņemu, pašam negribot, iznāk mest nepelnītu ēnu uz valsts pārvaldes iestādēm. Tā, runājot par bezdarbnieku pārkvalificēšanu, viņš negatīvi novērtēja NVA kursus, sakot, ka ar iespēju pārkvalificēties tikai par nagu kopēju problēmas nodarbinātībā nevar atrisināt. Zelta vārdi. Tikai tiem nav nekāda sakara ar NVA darbu, jo jau labi sen pārkvalifikācijas kursu programmas top sadarbībā ar darba devējiem un reaģējot uz to pieprasījumu. Atkal – nav tā, ka NVA nevarētu savu darbu uzlabot, taču šādi izteikumi no premjera puses rada sabiedrībā nepareizu priekšstatu, ka no šādiem kursiem jau jēgas nav. Jāpiebilst, ka M.Kučinska teiktais izskanēja kontekstā ar noliegumu ievest trešo valstu darbaspēku. Novēlējums Ministru preizdentam būtu, aizstāvot savu viedokli vai savas partijas pozīciju, vai vienkārši savējos, neapdomīgi nediskreditēt valsts institūcijas. Tas var dārgi atspēlēties.
