Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

2019. gada 11. janvāris plkst. 6:44
Autors: Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Tāpat nepieņemama ir situācija, ka, un tā apgalvo investori, PMLP uz viņiem skatās kā uz potenciāliem noziedzniekiem, kuri grib kaut ko nokrāpt un noblēdīt. Tad nav ko brīnīties, ka ārvalstu investīcijās vērojams kritums. PMLP direktore Maira Roze gan skaidro, ka iestāde ikdienā cenšas uzturēt vienotus apkalpošanas standartus, un aicina uzņēmējus par jebkurām nobīdēm ziņot iestādes vadībai. Tajā pašā laikā M. Roze gan atmet atpakaļ akmentiņu uzņēmēju dārziņā, sakot, ka diemžēl ļoti daudzi uzņēmēji, kuri vēršas PMLP, nav balti un spēlē netīru spēli, cenšoties apiet likumu normas. Te jāatgādina, ka PMLP ar šādām blēdībām iznāk saskarties, jo tā pārbauda arī nodokļu nomaksu. Tomēr – ja arī ir kādi negodīgi uzņēmēji, tas nav attaisnojums, lai visi uzņēmēji un investori justos kā noziedznieki valsts pārvaldes iestādē. M. Roze arī atzīst, ka pašreizējā procedūra trešo valstu strādnieku piesaistei ir sarežģīta, taču iestāde nemitīgi strādājot, lai to vienkāršotu un pēc iespējas vairāk būtu izdarāms elektroniski. Labā ziņa ir tā, ka top jauns Imigrācijas likums, kas arī krietni vienkāršos procedūras.

Taču vissvarīgākais ir, lai likuma tapšanā iztiktu bez populistiskiem, skaļiem paziņojumiem par vietējā darba tirgus protekciju un, saprotot pašreizējo realitāti, kāda tā ir, bez viltus cerībām par masveida reemigrāciju tiktu pieņemti lēmumi, kas atvieglo trešo valstu darbaspēka piesaisti, tajā pašā laika to padarot nevis par nekontrolējamu, bet gudri vadītu procesu.

Dalies ar šo rakstu