Redakcijas komentārs: Izņem akcīzes āķi no igauņu lūpām

Autori: Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks
2017. gada 20. decembris plkst. 7:55

Tiek apgalvots, ka līdz ar nodokļu izmaiņām Latvijas iedzīvotāju makos nākamgad tiks dāsni atstāti pārdesmit miljoni eiro, bet vienlaikus tomēr jārēķinās ar lielākiem tēriņiem. Viens no straujāk sajūtamajiem spiedieniem uz mūsu makiem būs degvielas cenu pieaugums līdz ar akcīzes nodokļa kāpumu no nākamā gada.

Degvielas sadārdzināšanās kā sēne izpletīs sava micēlija neredzamos pavedienus, iestiepjoties gan katrā mājsaimniecībā, gan uzņēmumā. Tā rezultātā sadārdzināsies preču transportēšana, pakalpojumi, ražošanas izmaksas. Tātad – dzīve kopumā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Kā DB (18.12.) skaidroja SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis, degvielas nozare šo gadu noslēgs ar 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā, bet jau nākamā gada attīstības dinamiku ietekmēs akcīzes likmes pieaugums. Kopsummā jārēķinās ar to, ka līdz ar Jaungada uguņošanu par 4,8 centiem dārgāks būs kļuvis benzīns un par 3,8 centiem sadārdzinājusies dīzeļdegviela. Tas visai ievērojami izlīdzinās degvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju un, visticamāk, slāpēs kaimiņu tautas lielo kāri pēc letiņu degvielas. Cenu plaisai savelkoties, droši vien vairāk igauņu lems nevis par svešas, bet savas valdības akcīzes rīkles barošanu. Tomēr atšķirības pavisam neizzudīs, sevišķi dīzeļdegvielai, tāpēc jādomā, ka igauņu upes straume vai vismaz tērcīte uz mūspusi saglabāsies arī jaunajā gadā.

Līdzīgi ir ar alkohola cenām, mūsu valdības nosprausto akcīzes kāpumu un igauņiem. Šo paradoksu intervijā ar DB (12.12.) izcēla SIA Amber Beverage Group valdes loceklis Aigars Ģērmanis. Palielinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam piecas reizes straujāk, nekā sākotnēji valdība solīja nozarei, alkohola ražotāji gadumijas naktī, nemaz nesagaidot rītausmu, tiek palikti zem visai aukstas dušas. Kā šī nozares šoka terapija korelēs ar pagrīdes alkoholu vai žūpības datiem? Kas zina. Vien jācer, ka alkohola sadārdzināšanās process neliks atkārtoties vēsturē jau pieredzētiem gadījumiem, kad žūpības mazināšana (bet, pirmkārt, budžeta pildīšana) noved pie nelegālā alkohola tirgus spējas uzbangošanas. Atkal atgriežoties pie igauņiem un alkohola pierobežas tirdzniecības panākumiem, arī tur paredzams ziemeļu kaimiņu aktivitātes kritums, tomēr ne pilnīgs. Baltijas valstu akcīzes atšķirīgās politikas savā ziņā pati dabiski sinhronizējas pēc nepatīkamu mirkļu piedzīvošanas, kad akcīzes krējumu iedzīvotāji izlemj lakt pie kaimiņiem. Acīmredzot igauņu naudasmaka satura vietā abos gadījumos tagad budžetā piķos paši latvieši – gan lejot degvielu, gan pērkot alkoholu.