Redakcijas komentārs: Jāaudzina raksturs

2018. gada 26. februāris plkst. 7:12
Autors: Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Tuvojas 2020. gads kā iespējamā robežšķirtne Eiropas Savienības fondu atbalsta laikmetam (plašāk 22.02.2018. DB). Latvijai līdz šim valkātais ES naudas mētelis būs jānovelk. Vai tas būs vismaz jānomaina pret citu apģērba gabalu, kas var būt gan džemperis, gan bikini – laiks rādīs.

Lai nodrošinātu to, ka pēc kažociņa nomešanas nepiedzīvojam aukstuma šoku, vajadzētu norūdīties un sagādāt zemādas tauku enerģijas rezerves. To nevar izdarīt īsā laikā, bet līdz atbalsta naudas avota izsīkumam tieši tik ir atlicis – pavisam sīks laika nogrieznis. Skaidrs, ka arī pēc 2020. gada tautsaimniecības rats neapstāsies. Tostarp tāpēc, ka naudas apgūšanas periods varētu ievilkties uz gadiem diviem atbilstoši iekavētajam apgūšanas startam. Iespējamo šoka momentu varētu amortizēt ekonomiskā izaugsme, ja tās pozitīvā dinamika turpināsies. Un tomēr sašūpošanās varētu notikt, jo Eiropas atbalsta spilvens, lai vai kā aplamāts, tomēr vaigam kļuvis dikti mīļš. DB jau šonedēļ rakstīja, ka Latvijas politikā pārāk bieži novērojams sindroms «kā ir, tā ir», un arī dzīves plānošana pēc ES fondu apsīkuma nav izņēmums, jo pašlaik gatavojamies atkal uzkāpt uz tā paša grābekļa – «kā būs, tā būs». Fondu naudas miljardu pumpēšana Latvijā neapšaubāmi ir bijusi ļoti pamanāma, tostarp tās apgūšana balstījusi dažādas nozares, kuru dzīvotspēja ir bijusi atkarīga no ES atbalsta naudas plūsmas. Pat pieklustot fondu naudas mūzikai, ekonomisko efektu atbalsis dzirdēsim vēl kādu laiku.

Mērķtiecīgi jāaudzina raksturs, domājot par dzīvi bez ES fondu baudvielas injekcijām valsts ekonomikā tuvākā vai tālākā nākotnē.

Visticamāk, atkarību būs grūti izārstēt, vienkārši pāršķirot datumu un soloties dzīvot pa jaunam. Tāpēc sagaidāma tautsaimniecības pārkārtošanās, pielāgojoties jauniem apstākļiem, kurus lielā mērā noteiks arī turpmākais ES kohēzijas politikas virziens. Tādēļ kokteilī ar notikumiem pasaules ekonomikā un citiem ārējiem faktoriem Latviju kā ļoti nelielu un pasaules vējos viegli liecamu ekonomiku patiešām sagaida jauns laikmets. Recesija no iespējamā scenārija tiks izslēgta, ja uzņēmumi, tuvojoties ES fondu «diētai», laikus domās gan par uzkrājumu veidošanu, gan ieguldīs modernizācijā un produktivitātē, stiprinot konkurētspēju ārējos tirgos. Tajā pašā laikā, kā izriet no banku ekspertu mēļošanas, neesot nekādu iemeslu, lai nākamā dižķibele nesāktos tieši 2020. gadā līdz ar fondu naudas apsīkumu.

Un tomēr 2020. gada pasludināšana par pastaro dienu liecinātu par veselīgas attieksmes trūkumu, taču izlikties, ka fondu nauda ir bijis vien piliens jūrā, arī nevaram. Būvniecības nozare daļēji turas tieši uz fondu naudas pamatiem, tiesa, veiksmīgākā situācijā ir tie, kas pārcēlušies uz eksporta pamatiem. Jādomā, ka vecie pamati netiks nojaukti, bet tiks būvēti jauni, tikai pašlaik vēl nezinām, cik biezi un no cik stabila un ilgmūžīga materiāla. Vienlaikus ir mērķtiecīgi jāaudzina raksturs, domājot par dzīvi bez ES fondu baudvielas injekcijām valsts ekonomikā tuvākā vai tālākā nākotnē.

Dalies ar šo rakstu