Redakcijas komentārs: Kā, iespējams, tika atklāta gravitācija

2018. gada 26. janvāris plkst. 9:56
Autors: Jānis Šķupelis - DB Investors redaktors
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos akciju tirgos grūti iedomāties veiksmīgāku gada sākumu, nekā tas ir pašlaik. Vadošo akciju indikatoru vērtības gandrīz katru jaunu dienu sasniedz arī jaunu vēsturisko maksimumu, un Volstrītas analītiķi uz pašlaik jau, šķiet, eiforiskā noskaņojuma fona tupina uz augšu koriģēt savas šā gada beigu akciju aplēses.

Tas tiešām ir jādara, jo jau tagad akciju cenas daudzos gadījumos ir augstākas nekā daudzu šo ekspertu pagājušā gada beigu paredzējumi. Kopumā – jau janvāra beigu pusē, piemēram, ASV akciju cenas atrodas tur, kur tām vēl pirms dažām nedēļām tika paredzēts atrasties vien šā gada izskaņā. Tomēr – kas augstu kāpj, tas kādā brīdī neizbēgami sajutīs gravitācijas ietekmi, un tajā brīdī ir labi, ja ir plāns. Runājot par gravitāciju, var ironizēt, ka tās slavenais aprakstītājs un viens no visietekmīgākajiem zinātniekiem vēsturē Īzaks Ņūtons to atklāja ne jau brīdī, kad tam, sēžot zem ābeles, uz galvas uzkrita ābols. Ietekmīgais zinātnieks bija aizrautīgs investors, tomēr visas pasaules gudrības viņu nepasargāja no milzīgas naudas summas pazaudēšanas vienā no pirmajiem finanšu tirgus burbuļiem. Tādējādi gravitācijas sakarību pētnieks pilnā mērā izbaudīja to, ka finanšu tirgū pēc skrējiena augstāk kādā brīdī vērojams brīvais kritiens. Ī. Ņūtona finanšu neizbēgamās gravitācijas stāsts saistīts ar Dienvidjūras kompānijas burbuli 1720. gadā. Globālajai tirdzniecībai solot nepārtrauktu strauju pieaugumu, ar to saistīto kompāniju daļu vērtība skrēja debesīs. Ī. Ņūtons Dienvidjūras kompānijas (South Sea Co.) akcijas sāka uzpirkt 1712. gadā. Savukārt aptuveni 80% savas uzpirktās uzņēmuma daļas viņš pārdeva 1720. gadā, fiksējot peļņu mūsdienu izteiksmē aptuveni četru miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Minesotas Universitātes profesora Enrdjū Odlizko pētījums (viņš apraksta vēsturiskās akciju apmātības).

Tas ir ļoti pieklājīgs sniegumus, lai gan ar to Ī. Ņūtona finanšu gravitācijas pieredze bija tikai sākusies. Vien dažu nedēļu laikā pēc tam Dienvidjūras kompānijas akcijas vērtība dubultojās, un var spekulēt, ka Ī. Ņūtonu pārņēma panika, jo viņam bija bail palaist garām vēl tālākus guvumus, lēš, piemēram, The Wall Street Journal finanšu procesu komentētājs Džeisons Cveigs. Ņūtons šajā brīdī jau par divreiz dārgāku cenu atpirka atpakaļ iepriekšējās akcijas un pēc neliela brīža šajos vērtspapīros ieguldīja pat vēl vairāk. Tiesa gan, jau drīz vien materializējās vispārēji mīlēto vērtspapīru cenu krahs, kas noveda pie ekonomikas krīzes. Pētnieki secinājuši, ka tajā brīdī Ī. Ņūtons zaudēja aptuveni 80% no savas ieguldītās bagātības. Kas ir pat vēl interesantāk – viņš nespēlējās tikai ar savu naudu. Viņš veica ieguldījumus arī tā laika valdības darbinieka Tomasa Hola mājsaimniecības vārdā un tā bija līdzvainīgs daļas šīs bagātības paputināšanā.

Ī. Ņūtons tiek uzskatīts par vienu no intelektuālākajiem cilvēkiem, kāds jebkad dzīvojis. Viņš arī ļoti agri pamanīja Dienvidjūras kompānijas potenciālu. Tāpat viņš arī sākotnēji ļoti pareizā brīdī šīs akcijas pārdeva. Tai pašā laikā viņš galu galā tomēr salūza un pakļāvās pārējās masas eiforiskajām sajūtām, un zaudēja ne tikai savu, bet arī citu personu naudu. Var melni pajokot, ka patiesībā zem ābeles Ī. Ņūtons bija atnācis ar virvi un sēdēja, visai drūmu domu mākts. Tiesa, viņa secinājums ir kļuvis par vienu no fizikas pamata atziņām – kas uz mūsu zemes dodas augšup, tas kādā brīdī nāk arī lejā.

Dalies ar šo rakstu