Redakcijas komentārs: Klimata pārmaiņas ir stimuls tehnoloģiskām inovācijām

2018. gada 10. oktobris plkst. 6:35
Autors: Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Tieši tādēļ tik svarīgs ir atbalsts atjaunojamai enerģijai. Ne velti Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga ir paudusi, ka investīciju piesaistes ziņā vitāli svarīga ir ilgtspējīga enerģētikas stratēģija. Jāsaprot, ka tā dēvētā zaļā un cirkulārā ekonomika nevis kavē izaugsmi un samazina darba vietas, bet, gluži otrādi, rada jaunas darba vietas, turklāt ar augstu pievienoto vērtību, jo tās ir saistītas ar tehnoloģiskām inovācijām. Ne velti abi ekonomisti, kas ieguva Nobela prēmiju, klimata pārmaiņu ierobežošanu sasaista ar tehnoloģiskām inovācijām. Tā ir lieliska iespēja arī mūsu valstij radīt labi apmaksātas darba vietas augsto tehnoloģiju sektorā. Tajā pašā laikā tas uzliek par pienākumu jaunievēlētajiem politiķiem, kas veidos valdību, izstrādāt ārvalstu investoru gaidīto stratēģiju enerģētikas jomā, domājot par investīciju piesaisti.

Tāpat aktuāla ir atbalsta sistēmas izstrāde atjaunojamiem energoresursiem. Jo nostāja, ka Latvija ir pirmrindniece atjaunojamo energoresursu īpatsvara ziņā, tādēļ mēs par to varam nedomāt un, tā teikt, atslābt, nav tālredzīga. Ir jābeidz skatīties uz atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu un oglekļa izmešu samazināšanu tikai izmaksu kontekstā, paziņojot, ka tas ir pārāk dārgi. Patiesībā tā ir liela iespēja gan piesaistīt investīcijas, gan attīstīt inovācijas, gan radīt labi apmaksātas jaunas darba vietas. Tiesa, tur ir nepieciešama pārdomāta valsts politika un gudrs atbalsts atjaunojamo energoresursu jomā. Droši vien vissliktākais variants būtu līdz ar OIK sistēmas atcelšanu paziņot, ka atjaunojamie energoresursi mums nav vajadzīgi un nekāda atbalsta nebūs. Tā pilnīgi noteikti mēs zaudēsim gan potenciālās investīcijas, gan darba vietas.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!


Dalies ar šo rakstu