Redakcijas komentārs: Mikroplaisa nodokļos

2018. gada 14. februāris plkst. 5:58
Autors: Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem atnesa paaugstinātu nodokļu likmi – 15% pērno 12% vietā, līdz ar to daudziem mikro režīmā strādājošajiem ir brīdis pārdomām par to, vai, ņemot vērā līdzšinējo tendenci, prasības mikrouzņēmumiem arvien turpinās augt.

Un tas ir pamatoti, jo režīma mērķis taču bija pastutēt biznesa iesācējus. Un patiesi, MUN režīma lietotāji nekādas biznesa haizivis vis nav. Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem, pērn lielākā daļa mikrouzņēmumu darbojošies ar apgrozījumu robežās līdz 10 tūkstošiem eiro. Kāpjot nodokļu administrācijai uzrādītajam apgrozījumam līdz 25 tūkst. eiro, MUN maksātāju skaits sarūk dubultā. Un vēlreiz dubultā kategorijā ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro. Par šo slieksni lielākas apgrozījuma summas ir retajam MUN maksātajam. Piemēram, Latgales reģionā tikai viens MUN maksātājs bija strādājis ar apgrozījumu virs 100 tūkst. eiro, Zemgalē un Vidzemē – divi, Kurzemē – neviens, toties Rīgā – 19.

Iespējams, tās ir sekas minētajai siksnas vicināšanai – tēmējot vainīgajiem, muguras nozilināja visiem.

DB jau rakstīja, ka iespēju izmantot MUN labumus ir vēlējušies paprovēt vairāk nekā 90 tūkst. interesentu, taču plašāk neanalizētu iemeslu dēļ vairāk nekā puse šo statusu ir zaudējuši. Šajā mēnesī MUN maksātāju statusā darbojas gandrīz 44 tūkstoši, bet no statusa laika gaitā ir atteikušies jau 46 tūkstoši mazo uzņēmēju. Statistika dod iemeslu izdarīt zināmus secinājumus, tomēr tā neizstāsta to cilvēku stāstus, kas slēpjas aiz mēmajiem skaitļiem. Iespējams, tur ir gan tādi, kam MUN režīms bija pietiekams atsvars citām problēmām, kā impulss, lai uzsāktu savu biznesu, nevis meklētu darbu ārpus Latvijas. Tāpat MUN režīma izmantotāju vidū varētu atrast arī piemērus, kā likumīgi optimizēt nodokļu maksāšanu. Tas izskaidro valdības laiku pa laikam izrādīto neiecietību pret MUN maksātājiem, sevišķi atceroties pārsteigumu, kādu mazajiem uzņēmējiem sagādāja valdība, no biksēm draudīgi izvelkot sociālo iemaksu siksnu (pēdējā mirklī tika atsaukta iecere ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru MUN darbinieku).

Aizvadītajā gadā MUN maksātāja statusu zaudēja 69% no tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas to ieguva. MUN tiek nogaršots, bet ilgi mutē nepaliek. Kāpēc? Acīmredzot, lai gan izveidots mazā biznesa atbalstam, tomēr nav pietiekami garšīgs. Labāk ar šo statusu veicies tiem, kuru uzņēmējdarbības forma ir «augstākas pakāpes», piemēram, individuālais komersants un sabiedrība ar ierobežotu atbildību, jo šajās kategorijās no statusa aizgājuši attiecīgi 44% un 29%.

Ekonomikas ministrijai gan vajadzētu sīkāk pētīt baltos plankumus MUN maksātāju kartē, jo, piemēram, Latgalē šim tomēr salīdzinoši pretimnākošajam režīmam ir vismazāk piekritēju. Vai ekonomiskā situācija neliecina par to, ka tieši Latgalē vajadzēja koncentrēties visvairāk MUN maksātāju? Tomēr nē, pārliecinošais vairākums mājo Rīgā. Iespējams, tās ir sekas minētajai siksnas vicināšanai – tēmējot vainīgajiem, muguras nozilināja visiem. MUN maksātāju kopienas turpmāko likteni noteiks drīzās vēlēšanas, kurās var aprauties dotie solījumi nodokļu likmes vismaz tuvāko gadu laikā neraustīt.

Dalies ar šo rakstu