Foto: no personīgā arhīva

Redakcijas komentārs: Mikroplaisa nodokļos 

Jauns gads mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem atnesa paaugstinātu nodokļu likmi – 15% pērno 12% vietā, līdz ar to daudziem mikro režīmā strādājošajiem ir brīdis pārdomām par to, vai, ņemot vērā līdzšinējo tendenci, prasības mikrouzņēmumiem arvien turpinās augt.

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 2018. gada 14. februāris plkst. 5:58
Tevi varētu interesēt
2018. gada 13. februāris plkst. 8:20
2018. gada 12. februāris plkst. 6:36

Un tas ir pamatoti, jo režīma mērķis taču bija pastutēt biznesa iesācējus. Un patiesi, MUN režīma lietotāji nekādas biznesa haizivis vis nav. Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem, pērn lielākā daļa mikrouzņēmumu darbojošies ar apgrozījumu robežās līdz 10 tūkstošiem eiro. Kāpjot nodokļu administrācijai uzrādītajam apgrozījumam līdz 25 tūkst. eiro, MUN maksātāju skaits sarūk dubultā. Un vēlreiz dubultā kategorijā ar apgrozījumu līdz 40 tūkstošiem eiro. Par šo slieksni lielākas apgrozījuma summas ir retajam MUN maksātajam. Piemēram, Latgales reģionā tikai viens MUN maksātājs bija strādājis ar apgrozījumu virs 100 tūkst. eiro, Zemgalē un Vidzemē – divi, Kurzemē – neviens, toties Rīgā – 19.

Iespējams, tās ir sekas minētajai siksnas vicināšanai – tēmējot vainīgajiem, muguras nozilināja visiem.

DB jau rakstīja, ka iespēju izmantot MUN labumus ir vēlējušies paprovēt vairāk nekā 90 tūkst. interesentu, taču plašāk neanalizētu iemeslu dēļ vairāk nekā puse šo statusu ir zaudējuši. Šajā mēnesī MUN maksātāju statusā darbojas gandrīz 44 tūkstoši, bet no statusa laika gaitā ir atteikušies jau 46 tūkstoši mazo uzņēmēju. Statistika dod iemeslu izdarīt zināmus secinājumus, tomēr tā neizstāsta to cilvēku stāstus, kas slēpjas aiz mēmajiem skaitļiem. Iespējams, tur ir gan tādi, kam MUN režīms bija pietiekams atsvars citām problēmām, kā impulss, lai uzsāktu savu biznesu, nevis meklētu darbu ārpus Latvijas. Tāpat MUN režīma izmantotāju vidū varētu atrast arī piemērus, kā likumīgi optimizēt nodokļu maksāšanu. Tas izskaidro valdības laiku pa laikam izrādīto neiecietību pret MUN maksātājiem, sevišķi atceroties pārsteigumu, kādu mazajiem uzņēmējiem sagādāja valdība, no biksēm draudīgi izvelkot sociālo iemaksu siksnu (pēdējā mirklī tika atsaukta iecere ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru MUN darbinieku).

Aizvadītajā gadā MUN maksātāja statusu zaudēja 69% no tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas to ieguva. MUN tiek nogaršots, bet ilgi mutē nepaliek. Kāpēc? Acīmredzot, lai gan izveidots mazā biznesa atbalstam, tomēr nav pietiekami garšīgs. Labāk ar šo statusu veicies tiem, kuru uzņēmējdarbības forma ir «augstākas pakāpes», piemēram, individuālais komersants un sabiedrība ar ierobežotu atbildību, jo šajās kategorijās no statusa aizgājuši attiecīgi 44% un 29%.

Ekonomikas ministrijai gan vajadzētu sīkāk pētīt baltos plankumus MUN maksātāju kartē, jo, piemēram, Latgalē šim tomēr salīdzinoši pretimnākošajam režīmam ir vismazāk piekritēju. Vai ekonomiskā situācija neliecina par to, ka tieši Latgalē vajadzēja koncentrēties visvairāk MUN maksātāju? Tomēr nē, pārliecinošais vairākums mājo Rīgā. Iespējams, tās ir sekas minētajai siksnas vicināšanai – tēmējot vainīgajiem, muguras nozilināja visiem. MUN maksātāju kopienas turpmāko likteni noteiks drīzās vēlēšanas, kurās var aprauties dotie solījumi nodokļu likmes vismaz tuvāko gadu laikā neraustīt.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 12. februāris plkst. 6:05

Kurš pacels globalizēto, digitalizēto darbaļaužu karogu Latvijā?

2018. gada 09. februāris plkst. 12:17

Vislielākais slogs rezultatīvo rādītāju sasniegšanā pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai...

2018. gada 09. februāris plkst. 7:54

Vēl pāragri ir teikt, kā varētu izvērsties notiekošais akciju tirgū.

2018. gada 08. februāris plkst. 8:10

Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

2018. gada 08. februāris plkst. 7:50

Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma.

Nepalaid garām

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Dzērienu ražotājs Coca-Cola pirmo reizi atklājis, ka viena gada laikā tas izmanto...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

Saskaņā ar starptautiska pārtikas atkritumu mazināšanai veltīta projekta Fusions datiem aptuveni...

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem...